Vējš pūš, lietus līst, Oskars atkal meklē laimi Babītē. Vai tad nu atkal tik vien būs, kā krietni patērēta enerģija un daudz svaiga gaisa plaušās :D Šodien biju nolēmis doties pa vēl neiepazītām takām - parasti no Dūšeļiem laižos sarkanā jumta virzienā, bet šoreiz nolēmu mainīt maršrutu un doties Ezerkrastu bāzi lūkoties. Un lai pavisam cope būtu atšķirīga no iepriekšējām reizēm, paņēmu līdzi vieglo asaru kātiņu un nolēmu šodien vairāk piestrādāt pie strīpaino palaidņu meklēšanas. Jau no pirmajām pieturvietām sapratu, ka asaris samērā aktīvs. Tā nu es ar maziem pārbraucieniem pēc pāris stundām nonācu netālu no Ezerkrastu bāzes. Tā kā asaru kātiņš savu darbu padarīja godam, nolēmu tomēr arī smago artilēriju notestēt - jau no jūnija sākuma uz smagajiem mānekļiem man zivis nelabprāt atsaucas, bet, kādreiz tak jāsāk baroties arī ar lielākiem kumosiem :) Ilgi nebija jāgaida un pirmā palaidne jau laivā. Sapratu, ka pastāv iespēja tikt vēl pie kādas un tā arī bija - no viena enkura varēja piemānīt vairākas līdakas, kas man lika plati smaidīt un atviegloti nopūsties, apzinoties, ka beidzot pienāca tā dieniņa, kad no ūdens tiek izmānītas krietni vairāk par vienu zivteli :) Nu tad nedaudz pie statistikas datiem: asari piemānīti 50+gab, bet tas izmērs joprojām pieklibo, mēra līdakas kopskaitā 7 gab. Trofeju nav, bet trīs līdaciņas tīri glītas (70+80+cm, smagākā 3,5 kg). Paldies ezeram par atkal piedzīvotām foršām emocijām! Cerams, tuvojoties vasaras beigām, tās tiks piedzīvotas arvien biežāk... :) Novēlu visiem kaislīgajiem makšķerniekiem brīvdienās piedzīvot daudz spēcīgu copju!