Šodien ar Kuha bijām sarunājuši braukt līdakas patrenkāt. Tikai līdakas un neko citu! Bet, nu no paša rīta kritu kārdinājumā pārbaudīt vienu “verņaka” vietu un tā nelika vilties – 10 metienos 5 asari. Rakstu Kuham sms, lai ņem līdzi arī mikru. Pēc 20 minūtēm jau abi trenkājam asarus, ar domu ātri salasīsim vakariņu devu un tad gan līdakās! Vienā mirklī jūtu pretestību kātā – laikam “zaceps” nodomāju. Tad “zaceps” pakustējās. Skaidrs, ka galā ir zivs. Saku cīņu biedram ka būs laba! Tikai jautājums kas?
Pirmā doma ka līdaka, bet diezin vai, jo pārāk pasīva. Un visdrīzāk būtu fc pavadiņu jau pārkodusi. Kuha saka, ka zandarts. Zandarta uzvedību zem ūdens zinu un šaubos vai tas būs zandarts. Ir klusā cerība par asari virs sapņu 1kg robežas, bet atkal – uzvedība nav kā asarim. Lai vai kas tas būtu, sāku to virzīt laivas virzienā. Spolei atlaižu bremzi un sāku uzmanīgi vilkt uz laivu. Pēc mirkļa sāku celt augšā. Tad zemūdens iemītnieks beidzot izdomāja, ka laivai tas netuvosies – bremze kauc, kāts “ripā” un zivs dodas savās gaitās. Atkal sāku visu no sākuma un ceļu to augšā. Kuha saka, lai neforsēju un to es arī nedaru. Zinu, ka mikriņam fc pavadiņa no spoles, uz kuras ir rakstīts 1.84kg tā kā forsēt nevar gan. Bet skaidrība par to, kas tas tur zem ūdens ir, nav nekāda. Pēc kādas 6 vai 7 reizes, kad esmu to gandrīz pacēlis pie laivas beidzot ieraugām ūdenī aptuvenu siluetu. Skaidrs, ka līdaka, zandarts, vai asaris tas nav. Līnis!!! Vēl pēc pāris piegājieniem līni dabūju pie ūdens virsmas un tas tiek veiksmīgi “pieparkots” uztveramajā!!! Izrādās, ka līni esmu aizķēris sānā pie galvas. Āķi atbrīvoju ļoti viegli – kā tas neatāķējās jau ūdenī esot tā arī nesapratu. Tālāk jau foto, svēršanās un mērīšanās: 1.72kg un 49cm.
Diena izdevusies un principā varētu arī finišēt! Bet nu beidzot laižam uz līdakām! Pasteidzoties notikumiem priekšā – laikam vajadzēja gan finišēt!
Kaut kādā brīdī sākām runāt par līņa lāstu…! Līdakas bija un gana daudz… Tikai laivā dabūjām tikai zemmērus. Kuham vairākas labas copes, kad ir skaidrs, ka galā būs mērs – vai nu neuzsēžas, vai pa ceļam nodilst. Man līdzīgi. Vienā mirklī sitiens kātā un aukla brīvi plīvo: 110 Orbit mīnusā. Pārsienos, uzlieku garāku stīgu. Pēc pāris metieniem cope – piecērtu… Duo Realis mīnusā... Var tikai minēt, kas pie vainas - varbūt, ka mezglu slikti sasēju, varbūt, ka aukla bija traumēta. Dienas izskaņā secinu, ka Mogul Minnov palicis bez mēlītes un vairs dziļumā neiet… Ar Kuha smejamies, ka līņa lāsts visā krāšņumā – viņam par to, ka līni iesmēla uztveramajā, mēra zivis laivā nedabūt; man savukārt, par līņa noķeršanu “sit ar rubli” – trīs vobleri mīnusā.
Tāda dīvaina un pārsteidzoša diena sanāca! Copēt ir forši!
Paldies JSVR par jautro un pārsteigumiem bagāto copi! Lai arī "līņa lāsts" bija neapšaubāms, pozitīvo emociju pietiks kādam laikam. Līdz nākamajai copei. :)
Šodien ar Kuha bijām sarunājuši braukt līdakas patrenkāt. Tikai līdakas un neko citu! Bet, nu no paša rīta kritu kārdinājumā pārbaudīt vienu “verņaka” vietu un tā nelika vilties – 10 metienos 5 asari. Rakstu Kuham sms, lai ņem līdzi arī mikru. Pēc 20 minūtēm jau abi trenkājam asarus, ar domu ātri salasīsim vakariņu devu un tad gan līdakās! Vienā mirklī jūtu pretestību kātā – laikam “zaceps” nodomāju. Tad “zaceps” pakustējās. Skaidrs, ka galā ir zivs. Saku cīņu biedram ka būs laba! Tikai jautājums kas?
Pirmā doma ka līdaka, bet diezin vai, jo pārāk pasīva. Un visdrīzāk būtu fc pavadiņu jau pārkodusi. Kuha saka, ka zandarts. Zandarta uzvedību zem ūdens zinu un šaubos vai tas būs zandarts. Ir klusā cerība par asari virs sapņu 1kg robežas, bet atkal – uzvedība nav kā asarim. Lai vai kas tas būtu, sāku to virzīt laivas virzienā. Spolei atlaižu bremzi un sāku uzmanīgi vilkt uz laivu. Pēc mirkļa sāku celt augšā. Tad zemūdens iemītnieks beidzot izdomāja, ka laivai tas netuvosies – bremze kauc, kāts “ripā” un zivs dodas savās gaitās. Atkal sāku visu no sākuma un ceļu to augšā. Kuha saka, lai neforsēju un to es arī nedaru. Zinu, ka mikriņam fc pavadiņa no spoles, uz kuras ir rakstīts 1.84kg tā kā forsēt nevar gan. Bet skaidrība par to, kas tas tur zem ūdens ir, nav nekāda. Pēc kādas 6 vai 7 reizes, kad esmu to gandrīz pacēlis pie laivas beidzot ieraugām ūdenī aptuvenu siluetu. Skaidrs, ka līdaka, zandarts, vai asaris tas nav. Līnis!!! Vēl pēc pāris piegājieniem līni dabūju pie ūdens virsmas un tas tiek veiksmīgi “pieparkots” uztveramajā!!! Izrādās, ka līni esmu aizķēris sānā pie galvas. Āķi atbrīvoju ļoti viegli – kā tas neatāķējās jau ūdenī esot tā arī nesapratu. Tālāk jau foto, svēršanās un mērīšanās: 1.72kg un 49cm.
Diena izdevusies un principā varētu arī finišēt! Bet nu beidzot laižam uz līdakām! Pasteidzoties notikumiem priekšā – laikam vajadzēja gan finišēt!
Kaut kādā brīdī sākām runāt par līņa lāstu…! Līdakas bija un gana daudz… Tikai laivā dabūjām tikai zemmērus. Kuham vairākas labas copes, kad ir skaidrs, ka galā būs mērs – vai nu neuzsēžas, vai pa ceļam nodilst. Man līdzīgi. Vienā mirklī sitiens kātā un aukla brīvi plīvo: 110 Orbit mīnusā. Pārsienos, uzlieku garāku stīgu. Pēc pāris metieniem cope – piecērtu… Duo Realis mīnusā... Var tikai minēt, kas pie vainas - varbūt, ka mezglu slikti sasēju, varbūt, ka aukla bija traumēta. Dienas izskaņā secinu, ka Mogul Minnov palicis bez mēlītes un vairs dziļumā neiet… Ar Kuha smejamies, ka līņa lāsts visā krāšņumā – viņam par to, ka līni iesmēla uztveramajā, mēra zivis laivā nedabūt; man savukārt, par līņa noķeršanu “sit ar rubli” – trīs vobleri mīnusā.
Tāda dīvaina un pārsteidzoša diena sanāca! Copēt ir forši!
Paldies JSVR par jautro un pārsteigumiem bagāto copi! Lai arī "līņa lāsts" bija neapšaubāms, pozitīvo emociju pietiks kādam laikam. Līdz nākamajai copei. :)
Feina atskaite:) +2. Cerams, ka līņa lāsts nākamreiz vairs nebūs spēkā:)
Līņa lāsts:)))tas labs
Tas nav nekas traks. Līņa lāsts pazudīs, ja ceļmalā ieraudzīsi beigtu āpsi :)