Cik mūsu ir?

Vai zini, cik Latvijā ir makšķernieku? Neviens nezina. Nekad nav skaitīts un neviens arī neplāno.

Jā, kāds varbūt zina, cik ir pārdots makšķerēšanas karšu. Tomēr tas ir ļoti nosacīts bāzes cipars, jo kartes ir uz gadu un arī uz īsāku laiku. Daudzi gada laikā nopērk pa divām, trim un vairāk kartēm. Plus vēl bērnu, jauniešu un pensionāru armija, kam šī karte nav jāpērk vispār. Līdz ar to šī metode neder, bet citu makšķernieku saskaitīšanas paņēmienu pie mums vēl nav izdomājuši.

Teiksi – ko ar tiem cipariem iesākt? Uz āķa tāpat tos neuzliksi un zivi nenoķersi. Varbūt pat labāk dzīvot tumsā un neziņā? Nekā, cipari ir vērtība! Piemēram, ja kāds makšķerēšanas sporta funkcionārs dosies, piemēram, pie kāda alus ražotāja vienoties par sacensību atbalstīšanu, tad būtu tikai normāli tādam sponsoram prezentēt potenciālās auditorijas lielumu. Arī makšķerēšanas veikali un inventāra ražotāji varētu darboties krietni efektīvāk, ja zinātu sava tirgus apjomu. Tāpat efektīvāk ritētu darbs ar dabas resursu, tai skaitā ūdeņu, apsaimniekošanu, zivju pavairošanu, upju dabiskā stāvokļa atjaunošanu un ko tik vēl ne.

Karpu makšķerēšana St.Lawrence upē Amerikā. Ir saskaitīts, ka ASV 2022.gadā ar makšķerēšanu nodarbojās 52.4 miljoni makšķernieku.

Vēl prātīgāk būtu, ja tādi dati kā makšķernieku skaits, to sadalījums demogrāfiskās grupās, specializācija pa dažādiem copes virzieniem un citi rādītāji tiktu mērīti regulāri. Tad mēs varētu redzēt dinamiku, saprast tendences, vai mūsu nodarbe aug vai izmirst, piemēram. Un sist attiecīgos zvanus, ja tam būtu pamatojums.

Karpu makšķerēšana St.Lawrence upē Amerikā. Ir saskaitīts, ASV makšķernieku īpatsvars sabiedrībā ir 15%. Vai mums ir vairāk vai mazāk?

Nav iespējams runāt par nozares attīstību, ja neeksistē vispār nekāda statistika. Un, ja nav attīstības, tad ir stagnācija jeb, latviski runājot, grimšana purvā. Lēmumi tiek pieņemti haotiski, bez pietiekama pamatojuma. Jā, nereti tiek apsvērts, kā tā vai cita nianse likumdošanā, izmaiņas normatīvajos aktos ietekmēs vidi un dabas resursus, bet kā tas ietekmēs cilvēku – par to runāts netiek. Nav arī nekāda statistikā balstīta pamatojuma par to runāt. Mums Copes Lietās gan liekas, ka tieši cilvēku labklājība, veselība un darbaspējas ir tās tēmas, kas būtu nosakāmas par prioritāti. Saprātīgā balansā ar dabas resursu saglabāšanu, protams.

Karpu makšķerēšana St.Lawrence upē Amerikā. Starp citu, ir saskaitīts, ka ASV 37% no visiem makšķerniekiem ir dāmas. Cik ir pie mums?

Kā šāds mērījums būtu veicams? Mūsdienās sen ir radītas pietiekami efektīvas socioloģijas metodes. Mums regulāri tiek prezentēti, piemēram, partiju reitingi. Tie ir balstīti iedzīvotāju aptaujās. Arī žurnālu, televīzijas un interneta portālu auditorijas izmērs tiek regulāri mērīts ar socioloģiskiem pētījumiem. Zīmolu atpazīstamība, patērētāju lojalitāte, klientu apmierinātība un vēl virkne dažādu vairāk vai mazāk nepieciešamu sabiedrības rādītāju tiek mērīti daudz un dikti. Tieši tādā pašā veidā kāds beidzot varētu sākt mērīt makšķerēšanas nozari. Tas noteikti visiem nāktu par labu.

@ BDR Copes Lietas, A. Rudzinska foto