A līgas sezona - kāda tā bija un būs

Jau pavisam drīz, 19. aprīlī startē jaunā A līgas sezona, kurā savas spējas jau ceturto gadu būs iespēja apliecināt tiem, kas sevi sauc par amatieriem makšķerēšanā ar fīderi. Jau ierasts, ka ar katru gadu tiek ieviesti zināmi uzlabojumi un arī šogad tādi ir sagaidāmi. Taču, lai labāk izprastu šo sacensību nianses un labāk sagatavotos šogad plānotajiem posmiem, lūk, neliels atskats uz pagājušo gadu.

Šoreiz Copes Lietu studijā 2024. gada sezonas labākie - Rihards Dervins, Guntis Cēders, Sergejs Šnepsts (visi RGS Fishing Team), Mārtiņš Jermacāns (AME FT) un Edgars Miķelsons (OK Cope Sport Groundbaits).

Sezona aizvadīta, četri A līgas posmi finišējuši. Ir labi padarīta darba sajūta?

Rihards: Jā, sezonas mērķis bija noteikts jau pašā sākumā – mums bija jāiekļūst medaļās. Ar Gunti jau pagājušajā gadā startējām kopā. Šogad mums pievienojās Sergejs. Nodibinājām klubu RGS, pilnīgi no nulles. Gribējām būt neatkarīgi un visu sasniegt pašu spēkiem.

Guntis: Jā, un, lai cilvēki nāktu pie mums klubā, ir jāparāda labs rezultāts. No otras puses, tas varētu nedaudz izkustināt stagnāciju šajā disciplīnā, kur visu laiku pa augšu grozās pieci seši vadošie klubi. Pāris cilvēki jau ir izteikuši vēlmi pievienoties.

Sergejs: Mums ir plāns nākamgad startēt vismaz ar divām komandām: ar vienu – LČ, ar otru – A līgā. Lai visi, kas iesaistās, varētu arī pilnvērtīgi darboties.

Viss sākās Salaspilī

Sezona jaundibinātajam RGS klubam gan sākās ne visai veiksmīgi...

R: Pirmais posms pie Ako Salaspilī mums nesalikās. Izloze, laikapstākļi – viss par sliktu nostrādāja. Treniņos bija tik auksti, ka vispār nebija iespējams nosēdēt, tāpēc arī nevarējām sagatavoties, kā nākas.

G: Salīdzinājumā ar citām reizēm vietās, kas skaitās zivīgākās, tik agrā pavasarī zivju nebija vispār.

Mārtiņš: Mēs gan, spītējot laikapstākļiem, sēdējām visus treniņus pa piecām stundām. Kaut ko paši sapratām, pieaicinājām arī CMS kluba vadošos sportistus.

Tie jau Ako trasi šķeļ kā riekstus. Tev ir kāda saistība ar CMS klubu?

M: Jā, es stāvu viņiem aiz muguras Latvijas čempionātā kā raneris, tāpēc arī tāda sadarbība. Kaut ko no savas pieredzes viņi iedeva, bet īstās barības vēl nebija piegādātas, nācās pašiem meklēties. Mēs gan tik daudz nekoncentrējamies uz pašām barībām, vairāk eksperimentējam ar konsistenci, piedevām, dažādiem sīrupiem, komponentiem. Vienu barību maļam uz riņķi, līdz visiem notiek. Rezultātā sanāca labs cipars – 3 punkti.

G: Mārtiņa komanda patiešām bija izpētījusi trasi un visu pareizi darīja. Taču posmu uzvarēja Ogres komanda. Viņu taktika tam laikam bija visefektīvākā.

Edgars: Jā, tur bija jāgaida, jāķer breksis. Jāpīpē un jāgaida. Es, piemēram, tā nemāku.

M. Es neteiktu, ka tur bija jāgaida. Man pirmajā dienā pirmajā iemetienā zivs bija pirmajās 30 sekundēs.

Par barībām

R: Mūsu kļūda bija tā, ka sliekas no barības bijām izslēguši vispār. Ogrēnieši acīmredzot tās lika iekšā, tāpēc arī varēja sēdēt un pīpējot gaidīt breksi.

E: Mums galīgi nesalikās. Bijām sataisījuši ļoti saldu barību, bet aukstā ūdenī tā bija kļūda. Zivs tādu mantu mazliet notiesā, un viss – jau ir paēdusi.

Tagad A līgā startē praktiski tikai komandas. Vai visām ir princips, ka barība visam klubam ir vienāda?

E: Jā, mēs tā cenšamies. Treniņu dienās iztrenē barības, atrod strādājošo un to tad lieto sacensībās. Nav tā, ka katrs ar savu iet sektorā.

S: Mēs ar katru posmu arvien vairāk devāmies tādā virzienā, cenšoties izprast ūdeni un piemeklēt pareizo barību. Pirmajā posmā mums katram bija sava, bet vēlāk jau vienojāmies par vienu. Un arī rezultāti sāka iet uz augšu.

Klubā barības izvēle ir viena cilvēka uzdevums?

R: Maisīšana – jā, bet pati izvēle ir komandas darbs treniņu laikā.

E: Jums izdevās arī pierādīt, ka Trapper strādā.

R: Strādā, tieši tā! Mums sākumā tā bija bāzes barība, ap kuru tad treniņos variējām.

S: Tālāk jau sākām miksēt, un rezultāti arī kļuva labāki.

E: Bet ikdienas copē ar Trapper mierīgi var ķert. Lai arī sportisti par to parasti smejas.

G: Ir jau tam zīmolam dažādas sērijas, ir jaudīgākas sporta barības. Varkalī mums rekords ir 38 kg brekšu ar Trapper.

R: Jā, un tā vairākas dienas pēc kārtas vilkām.

G: Ikdienas brekšu copē tur neko vairāk nevajag. Smaržo tā manta patīkami, klāt nekas nav jāliek. Svarīgākais ir gana labi samitrināt. Nepietiekami mitrināta var sākt peldēt.

M: Es gan Traperim vienu reizi mūžā esmu pieskāries un nekad vairs to nedarīšu. Es piekrītu – ikdienā ir pilnīgi vienalga, kāda barība. Tāpēc tad es izvēlos Salmo, kas ir vēl uz pusi lētāka. Ja nav citu makšķernieku konkurences, var kaut ar rupjmaizi strādāt.

R: Mēs ar Gunti ļoti daudz esam mājās akvārijā ar Trapper barībām eksperimentējuši, mitrinot un jaucot dažādos veidos un skatoties, kā tā ūdenī uzvedas. Ļoti vienkārši, izrādās, ir sajaukt nepareizi. Pārāk slapja tā pārvēršas par klīsteri, guļ un nevienu neinteresē. Tagad mēs ūdens daudzumu mērām ar mērtraukiem, lai ir grams gramā.

G: Savukārt, ja par maz samitrina, var smuki raudas paķert.

Un jaunā OK Copes barība? Attaisnoja cerības?

E: Kā kurā vietā, kā kuru reizi. Mēs tiešām daudz ar to ķeram. Reiz bijām Daugavā, katrs darbojāmies ar citu OK Copes variantu. Vienam bija marcipāns, otram – zemene, trešajam – biskvīts. Tajā dienā marcipāns vispār nestrādāja. Vislabāk gāja zemene – pie tā breksis vienkārši apstājās uz punkta. Jāsaprot, ka šīs trīs barības atšķiras ne tikai ar smaržu, bet arī ar sastāvu.

2. posms Rubenē

Okei, un tad bija otrais posms Rubenē...

G: Tur Edgars riktīgi nošancēja.

E: Treniņos kārtīgi pastrādāju un sapratu, kur breksis stāv. Taču, pēc izlozes nonācis sektorā, sapratu, ka tajā vietā brekšu nav. Baroju un baroju, bet tie kā nenāk klāt, tā nenāk. Divas stundas pirms beigām sapratu – lai nolīstu no nulles, jāsāk ķert sīkās zivis. Vilku pa trijām minūtē.

Vai šāds copes veids tev patīk visvairāk?

E: Jā, un tieši tas šajā dienā bija vajadzīgs. Blakus sēž čalis un lēnā garā, pīpējot velk brekšus. Pa to laiku, kamēr viņš vienreiz pārmetas, es jau esmu paspējis četrreiz. Un tad sapratu, ka jāstrādā vēl ātrāk! Beigās viņš vinnēja, bet es paliku otrais. Bet man ar to pietika.

Otrā dienā biju gatavs mazās zivis rubīt vēl lielākā tempā, bet izrādījās, ka to nemaz tuvumā nav. Līdz ar to biju mierīgs, ka tās nevajag ķert. Tālumā breksīti atradu, bet tam izmērs maziņš. Kad tāds ir jārullē ārā no 48 m distances, tad tā ir, kā ir. Daudzi pa ceļam norāvās. Rezultātā ar divām otrajām vietām pietika, lai posmu novinnētu.

M: Man atkal Rubenē viss bija slikti. Kaut kas nesagāja ar stresu. Pirmajā dienā zivis ķērās tieši tā, kā es gribēju – viens breksītis minūtē. Paliku otrais.

Otrā dienā iesēdos it kā sektorā, kur zivs ir. Pirmajos 3 iemetienos pirmajās 15 sekundēs dabūju pa zivij, bet tad copes izbeidzās. Zivis nekur nepazuda, tām vienkārši pamainījās uzvedība. Viņas vajadzēja izgaidīt, pat 3 minūtes. Man kaimiņos vīrs no Feeder.lv iemet, aizsmēķē cigareti un gaida. Es tā neesmu pieradis. Stresā sāku tempu kāpināt vēl vairāk, pārmesties arvien biežāk. Rezultāts beigās bija ļoti slikts.

Kāpēc breksim vajag tās trīs minūtes?

M: Treniņos un sacensībās zivs jau ir sadurstīta, tāpēc kļuvusi uzmanīgāka un uzreiz vairs neņem. Tas ir Rubenes standarts. Jānis Ziemelis, kas man stāv aiz muguras, teica nomierināties un tik bieži nepārmest, bet es stresā īpaši labi nedzirdu. Kolēģis blakus mani apķēra dubultā tikai tāpēc, ka māk pīpēt.

R: Es otrā dienā purvā sēdēju. Izvēlējos darboties maksimāli tālā distancē – 70 metros. Savu zivi es tur atradu un beigās pat Edgaru pārspēju.

E: Tikmēr es savu izšķirošo breksīti pie paša krasta nopūdelēju. Uzvaras breksis aizlidoja garām sadokam. Jāmāk arī ar to taktiski apieties.

Raibais 3. posms

Tad nāca Rīga, AB dambis...

E: Bedre numur divi.

R: Ne visiem.

E: Tur ir ļoti reljefains, dīvains dibens. Copei ir ļoti svarīgi atrast pareizos 25 centimetrus.

R: Tur bija svarīgi arī pareizi āķus izvēlēties. Lai būtu realizācija. Treniņos zivis bija, copes nāca, bet nodila pusceļā. Aizņēmos no Gunta āķus, uzliku – un nogājieni pazuda.

Kas tie par īpašiem āķiem?

G: To nu gan mēs neteiksim.

R: Guntis mums ir AB dambja aborigēns. Tajās sacensībās varēja ķert arī mazās zivis, bet uzvarai vajadzēja brekšus.

G: Tur var lielā daudzumā vilkt pličus un var arī ķert brekšus. Mūsu plāns bija pliči.

Ar ko šīs taktikas atšķiras?

G: Ar barību. Plicim vajag tādu, kas mutuļo, kam daļiņas iet pa gaisu. Trapper to funkciju labi pilda. Un tempu vajag. Breksim patīk, ja tas viss ir mierīgāk.

M: Saucot lietas īstajos vārdos – neviens to breksi tur nebija gatavs ķert. Mums treniņos labi ja divi trāpījās.

S: Es vispār tajā vietā makšķerēju pirmo reizi. Treniņā uztaisīju kaut kādu barību, ko pats izdomāju, un rezultātā man 90% bija breksēnu.

G: Man treniņos bija tikai pliči. Toties sacensību dienā viņi galīgi nebija aktīvi un nācās pārslēgties uz brekšiem. Lai viņu piesaistītu, vajadzēja iegriezt pareizo komponentu, un tā bija slieka.

S: Man nedaudz paveicās arī ar izlozi. Samērā ātri sapratu, kā tikt pie brekšiem. Beigās dabūju divus vieniniekus.

G: Ja skatās no Vanšu tilta uz Akmens tiltu, tad zivju pakāpeniski kļūst vairāk.

R: Es informāciju par to, ka jāliek slieka klāt, it kā saņēmu, bet nokļūdījos ar daudzumu.

G: Tur vajadzēja daudz likt klāt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai saziņa komandas biedru starpā ir tāda, ka informāciju var nodot pilnībā, ar visām niansēm.

E: Es pirmajā dienā paliku otrais. Nācās pārsiet n-tās nokostās pavadas. Cope ir, pavadas nav. Nezinu, zandarts tas vai kas cits. 0,18 mm pavadas liku, cope pamatīga, bet atkal garām! Reāli nomocījos. Otrajā kaut kas nesalikās ar distanci vai nezinu, ar ko.

Rekordists 4. posms

Un tad bija Juglas kanāls. Tur izlozei arī liela nozīme...

S: Mēs tam posmam kārtīgi satrenējāmies. Visu sapratām – gan barības, gan ēsmas. Vienīgi Guntim vienu dienu nepaveicās, trāpīja ļoti sliktā sektorā. Tādā platākā vietā, it kā ielokā. Tur lielāku zivju ir mazāk.

R: Es abas dienas vienkārši uz kukurūzas ķēru. Mēs treniņā sapratām, ka uz tārpiem piesakās krietni smalkāka zivs nekā uz kukurūzu. Varbūt cope bija 20 sekundes ilgāk jāpagaida, bet zivs bija lielāka.

E: Es izmantoju tārpus. Bet man bija problēma ar izgaidīšanu. No trīs metieniem viena zivs. Laikam vajadzēja copi par 2–3 sekundēm ilgāk pagaidīt, varbūt būtu labāks rezultāts.

Pirmajā dienā saķēru 11 ar kapeikām kilogramus. Otrajā morāli sagruvu, jo man atkal blakus bija pīpētājs no Feeder.lv. Vēlāk gan nomierinājos un tad arī 40 minūtēs visas savas zivis savilku. Bet par īsu sanāca. Vajadzēja stundu agrāk to sākt darīt.

S: Man punktā bija daudz zivju, vajadzēja tik vilkt. Tā arī visas piecas stundas normālā tempā strādāju. It kā nelikās nekas īpašs, bet, kad nosvēra, biju nedaudz pārsteigts par saviem 16 kilogramiem.

Juglas rekords…

E: Krišjānim kaut kad bija 15 ar kapeikām.

S: Otrā dienā trāpīju sektorā, kurā zivju ir daudz mazāk. Sākumā vilku mazās vīķes. Tad radās sajūta, ka sektorā kaut kas notiek. Uzliku kukurūzu un dabūju lielāku. Tad atkal pārgāju uz vīķēm. Un tā, visu laiku pārslēdzoties, labu lomu arī salasīju.

R: Es treniņos pat to 700 gramu asari uz kukurūzas izvilku.

E: Mirkļos, kad vīķes pārstāja ķerties, es arī liku ko lielāku cerībā uz breksi, bet tikai laiku iztērēju. Bet zandarti reāli uz lielās ēsmas, uz kukurūzas labi nāk. Maijā četrarpusnieks bija. Tikai bija jālaiž vaļā – liegums.

Treniņos gadās kādu zivi paņemt arī apēšanai?

S: Es zivis neēdu jau gadus 15. Ja nu vienīgi kāds ar voblu pacienā.

R: Ja trāpās zandarts, es paņemu. Bet bieži jau negadās.

E: Ja izvelku ko lielāku, virs kilograma, tad noteikti paņemu. Mājās izlaižu caur kūpinātavu, meitām garšo kūpinātas zivis.

Un, Mārtiņ, kā tev Jugla?

M: Treniņos biju tajā pašā bezzivjuM. Treniņos biju tajā pašā bezzivju līkumā, 13 kilogramus savilku.

E: Visi brīnījās, kā tas ir iespējams!

S: Tajā kanālā straume var apstāties, pamainīt virzienu trīs stundu laikā. No tā arī visa zivju uzvedība uzreiz mainās.

M: Kopumā man švaks tas posms sanāca.

E: Ja es varētu vēlreiz Juglā nostartēt, man noteikti būtu labāks rezultāts, beigās vairākas fīčas atkodu

Līmenis ir augsts

Vai A līga vispār ir labs formāts, jo te uzreiz var cīnīties par augstām vietām? Vai jums labāk patiktu uzreiz būt plecu pie pleca ar pašiem spicākajiem?

G: Esmu piedalījies abos čempionātos un atšķirību nejūtu nekādu.

S: Varbūt nepaspēji sajust...

R: A līga ir ļoti piemērota vieta, kur sākt sportot kaut cik nopietni. Līmenis jau tagad ir augsts.

Edgar, kā tev liekas, – ja Krišjānis atnāktu uz A līgu, kāds būtu rezultāts? Jūs viņam būtu cienījami konkurenti?

M: Viņš ar savām rokām kazragos visus apķers!

E: Es tagad savu personīgo viedokli pateikšu. Viņš to ūdeni redz tāpat, kā mēs skatāmies televizoru. Viņš var runāt, saprast, dzirdēt. Viņš vienmēr zinās, ko darīt tajā brīdī, kad neķeras. Man liekas, viņš ar zivīm kaut ko tur sarunā. Vai zivis sarunā ar viņu. Mana zivs saprašana ir apmēram 10% no tā, kas ir viņam.

R: Man liekas, tur ir arī talants. Bez tā var ieguldīt darbu, resursus, bet vienā brīdī izaugsme apstāsies.

S: Tā ir, līdz kaut kādam līmenim ar darbu var nonākt jebkurš, tālāk jau tiek ne visi. Protams, liela loma ir arī komandai.

Un tev, Mārtiņ? CMSā arī ir Edvīns, Raitis – TOP līmeņa sportisti.

M: Man vairāk Jānis Ziemelis palīdz. Kad viss ir slikti, viņam ir ļoti efektīvs teiciens – beidz pxxties, sāc makšķerēt! Tas vienmēr nostrādā.

R: Bieži vien tu mājās esi analizējis, štukojis, treniņos testējis, bet sacensību dienā tas nestrādā. Un tad ir jāapgriež viss kājām gaisā un jāmēģina citi varianti.

Jautājums ir – vai tu to spēj izdarīt pēc stundas, pēc divām vai pēc trim?

R: Tieši tā. Tur jau ir tā māksla.

S: Un tā nāk ar pieredzi.