Sveiks ,Izumi vobleris ,kurš labāks
1.peldošais
2.Lēni slīkstošais
3. slīkstošais
Un kādā cenā ir salmo slider vobleri
Sveiks ,Izumi vobleris ,kurš labāks
1.peldošais
2.Lēni slīkstošais
3. slīkstošais
Un kādā cenā ir salmo slider vobleri
ar to Izumi ir tā, ka sākumā viņus pirka labi, tāpēc, ka labi izskatās, tagad pirkšana ir stipri pieklususi, vai nu viņi nestrādā, vai veči nemāk viņus kustināt
Poļu SALMO slaideru cenas ir 4,5-8 lati, atkarībā no izmēra, svara u.t.t.
Normund , es dabūju dzirdēt , ka Salmo veikalā varot nopirkt Mora urbju galviņas ar nažiem . Un kā ar cenām . Mani interesē 150 mm.
MORA urbjiem, visiem izņemot jauno NOVA urbi, nav maināmo galvu, apskaties savu urbi, ko tu tur gribi nomainīt? naži ir un tūlīt ienāks arī šīs ziemas sūtījums, ar nažiem problēmu nebūs, vismaz Salmo veikalos
sveiki!Man ir jautajums par spiningoshanu.Es veletos uzinat kad man labak iet spiningot vakara vai rita vai diena.Un veletos uzinat kad lidakas labak nem kad ir makonains vai lietus vai ari saulains???
ideāls līdaku laiks skaitās viegli nomācies agrs rīts, bet tas nenozīmē, ka citā laikā tās nekožās, copē gadās visādi, sevišķi jau rudenī, līdakas paliek aktīvākas ar katru dienu
Sveiks Normund!Kādu piebarošanas miksējumu tu varētu ieteikt uz daugavas ķerot brekšus,un kas tavuprāt uz šīs upes labāk strādā grūbas vai šķeltie zirņi?
nav jēdziena labākā recepte, labākā barība, ir pareizi sagatavotas barības, es esmu gatavo barību piekritējs, ja tu paņemsi Salmo Lielo breksi, samitrināsi, pieliksi tumšu smagu zemi 1\1, tad šāda barība strādā ļoti labi, ja liksi uz āķa zirņus vai grūbas, tad pieber barībai kādu sauju arī tos, tikai atceries, ka nu jau ir rudens un zivis aizvien vairāk pāriet uz gaļu savā ēdienkartē, tāpēc bez vecajām labajām sliekām uz copi doties nevajadzētu, arī makarons vēl aizvien ir topā
man te interesē tāda štelle kā copējot ar fīderi liellupē gadijās izvilkt pličus kurus ir copes brīdī sakoduši plēsoņas tad jautājums ir šāds. ir doma vienu fideru pārtaisīt par makšķeri uz dzīvo varbūt Jūs varētu ieteikt kādu sistēmu kā pareizāk to visu sataisīt?
laba un pareiz a doma, man viens paziņa tikai tā arī copē, viena makšķere ar ausleju vai citu sīkzivi ir iemesta tur pat netālu, ar otru copē brekšus un pličus, ir tikai viens bet, tam fīderim-gruntenei , kuru metīsi uz dzīvo noteikti prasās baitrunner- carprunner sistēmas spoles, iemet, nostiep auklu, noklikšķini sistēmas slēdzi un droši vari copēt, zandarts, līdaka vai asaris paņems un nesajūtot pretestību mierīgi apēdīs ēsmas zivtiņu un kad sāks iet prom, tu to labi dzirdēsi pēs spoles tirkšķa.
Ir vairākas sistēmas kā pareizi sasiet šādu gruntenes sistēmu, var jau likt vienkārši - pamataukla, uz tās uzver slīdošu svinu, parasti 10-20 grami, pamatauklas galā sien griezulīti, pie tā 60-90cm pavadiņu ar āķi un viss, ja daudz līdaku, tad var uzsiet arī tievu metāla, volframa u.t.t. nepārkožamu pavadiņu, bet tas mazinās asaru un zandartu copju skaitu. Apskaties manu raidījumu par Lielupes zandartiņiem - maiļšotu, tur ir parādīta nedaudz cita sistēma
Lasot un skatoties Tavus video bieži izsakies ka vajag atrast un apmakšķerēt kantes, bedres utt. Lielupē un Daugavā vietām tās kantes ir 10m no krasta.
- vai tik tuvu krastam arī ir jēga uz viņām makšķerēt? Man tur sīkie visu no āķa nolasa pirms kās lielāks paspēj pienākt.
- vai makšķerē kantes augšēja daļā vai apakšējā? Apakšējai jau tikai ar pludu tiek klāt, jo fīderim aukla uz kantes uzsēžas un copi praktiski nerāda. Kā tur ir ja makšķerē ar fīderi?
Daugava un Lielupe ir īpašs stāsts, sevišķi jau Daugava, hesi ir upi krietni sabojājuši un zivju uzvedību tur ir pagrūti paredzēt, bet tik un tā darbojas copes pamat principi, ja 'visur ir dziļš, tad zivis koncentrējas uz sēkļiem un to tuvumā un otrādāk, cik nu man pašam ir tās Daugavas copes pieredzes, tad breksis tur ir jāpiesien, pietam jāsien viņš ir patstāvīgi, tā vienkārši piebraukt, iztaustīt grunti, pacopēt pus dienu un kaut ko labu arī noķert, gadās ļoti reti, es pats pavasarī un līdz vasaras vidum Daugavā meklēju seklākas vietas, tuvāk rudenim, jau dziļuma kantes. Parasti makšķerēt cenšos kantes - slīpuma apakšējā daļā, vai arī, ja izdodas uztaustīt, slīpuma vidus daļā uz kāda plaukta, breksis jau visu laiku nestāv vienā vietā.
Lielupē ir savādāk, it kā jau zivis klīst pa visu upi, tomēr bedru tuvumā brekšu cope ir daudz stabilāka visu gadu, citās vietās var trāpīt uz garām skrienošiem bariem, var ar barību kādu brīdi piesiet kādu daudzumu brekšu, tomēr laba cope tur nav regulāri, bet ir vietas, kur vairāk vai mazāk, tomēr pie loma tiec vienmēr un kā likums šādas vietas ir bedru tuvumā (tas nenozīmē blakus, tas var būt arī līdz kilometram no lielām ziemošanas bedrēm). Arī Gaujā breksis klīst pa visu upi, pa sēkļiem u.t.t., bet tagad viņu visbiežāk var satikt 'bedru izejās, vai tur pat uz kāda sēkļa, tomēr bedru nosacītā tuvumā.
Daugavas kantes ir fīdera auklai diezgan nāvējošas, ja zini šādas vietas un tur ir breksis, tad labāk liec slīdošo pludu(svins uz grunts), pluds var būt diezgan liels, sanāk tāds fīdera-pludiņmakšķeres krustojums, bet copi redzēt var labi un ar slīdošo pludu var copēt kaut 30 metru dziļumā, paskaties manu pēdējo raidījumu, par slīdošo velkonīti, tieši šāda sistēma arī der vietās ar stāvām kantēm un vidēju straumi
Sveiks. Nesen biju veikalā pludiņu nopirkt, pārdevējs teica ka "nu jau pludiņmakšķerēšanas sezona beigusies" . Īstenībā pēdējās pāris reizes arī nekas neķērās, pirms tam vismaz mazās zivis ķērās. Vai ir kaut kāda taisnība tam pārdevējam?
nu galīgi glupš tas pārdevējs ir bijis...., pludiņmakšķerēšanas sezona beidzās tikai tad, kad aizsalst ūdeņi, jā rudenī zivis uzvedās savādāk, daudzviet tās pārvietojas uz dziļākām vietām prom no krasta, paliek kaprīzākas, bet ēst viņas ēd vienlaga, pietam pat reiz ēd vēl pilnīgi visas zivis, pamazām begs baroties līņi, karūsas, karpas, mazos dīķos un ezeriņos arī raudas paliek īzteikti kaprīzas. Katrā ziņā cope turpinās un es tieši gaidu vēl lielās rudens raudas, kuras savācās lielos baros un to cope ir kolosāla
Gribēju pamēģināt vēlkonīti. Sistēma man ļoti patika, taču jo vairāk sapratu, jo vairāk neskaidrību radās. 1. Vai pluds ir jāizsvaro līdzīgi kā normālai pludināšanai? Es izsvaroju tā lai laukā no ūdens ir tikai daži milimetri, taču pēc tam sāku šaubīties un domāju, ka labāk ir pludu tik dziļi neiegremdēt. 2. Kad ir izmērīts dziļums, par cik dziļāks ir jānoregulē? - bieži pludu rāva zem ūdens. Tīri pēc fizikas - jo dziļāku uzliktu, jo mazāk rautu zem ūdens, jo būtu lielāka bura. Taču, jo dziļāku uzliec, jo lielāks piecirtiens jātaisa. 3. Baigi grūti bija saskatīt copi - variēju ar pavadas garumiem, taču īsti skaidrības nebija. Cik ir īsākā pavada no kuras sākt? 4. Cik ir smagākais pluds ko būtu jēga izmantot vēlkkonīša sistēmā? 5. Vai izmantojot divus vai vairāk slīdošos svinus, netiek zaudēta sistēmas jutība un vai vairākas svina olīves vairāk neķeras gruntī, nekā viena? Man vienkārši nebija tik lielu svinu, un es liku divas olīves... šķita, ka baigi ķeras ...6. Vai velkonīša sistēmā pludinot, ir jāsāk pludināt augšpus vietas, kur atrodies - man vismaz radās iespaids, ka pludinot augšpus sevis, piecirtiens sanāks efektīvāks, nekā lejpusē... tas pagaidām viss... Paldies!
1. pludu izsvaro kā tu copētu normālos apstākļos, jo bieži vien tā arī ir, pacopē ar velkonīti, tad samazini dziļumu un tur pat padzenā raudas, vai arī ja copes vietā ir neliela bedrīte vai copē bedres sākumā, sākumā pludiņš velkās pa grunti un tad nostājās normālā stadijā un aizpeld, tu zini, ka ir bedrīte, ar velkonīti ķer visas zivis
2. viss atkarīgs no straumes stipruma, mērķa zivs, vietas u.t.t., bet pamatu pamatos normāli velkonītis sāk strādāt, ja dziļums ir uzlikts kādu metru lielāks, tad jau var i apstādināt ēsmu i palaist skriet, piecirtiens jā, ir jaudīgs, bet tā kā auklu visu laiku turi gaisā, kāts pagarš, tad tā parasti nav problēma.
3. velkonītim īsākā pavada ir 60-70 cm, ja ļoti sekla vieta, tad ir copēts arī ar 1,2-1,5 metri pavadu, bet parasti līdz metram pietiek, cope izpaužās kā pludiņa drebēšana, apstāšanās, lēkāšana, reti kad to rauj zem ūdens
4. esmu strādājis arī ar 20 gramu pludu, bet tas jau ir tīri uz breksi un vimbu, parasti lielākus par 10-12 gramiem cenčos nelikt, bet ja dzīve spiež, tad var likt kaut 30 gramus, pati sistēma jau strādā
5.ja piešaujās, tad var strādāt ari ar divām olīvēm, tikai vienai jābūt lielākai par otru, mazākā aukšā, tad vēl nekas, bet viena protams strādā labāk, mazāk pīšanās par % 50
6. baroju sev pretī vai biki uz leju, metu virs sevis, lai uz barotās vietas jau uzbrauktu nostiepts velkonītis, īsti nesaprotu, kāpēc tev piecirtiena efektivitāte mainās atkarībā no pluda atrašanās vietas, kad velkonītis ir nostiepts, kāts gaisā, tad pietiek kātu par pāris metriem paraut un viss notiekās, iespējams, ka tu pārāk lielu cilpu gaisā turēji, citu domu man nav
Par to foreļupi jautāju dādēļ,ka man gar māju tek vizuāli tāda pati upīte un foreles tur arī ir pa pilnam !!!!
tad jau pavasarī aicini ciemos, nevienam neteikšu, kur tas ir un labu ugunsdziru ar uzlikšu, mani tā kā biki aizķēra tā foreļošana, labi, ka laika nav daudz, citādāk pavisam aizietu ciet...
Sveiks, Normund!
Vai Salmo veikalā nopērkamās neoprēna zābakbikses (neoprene chest waders par 62,50 ls) ir pietiekoši kvalitatīvas, lai pirktu?
Salmo veikalos šīs zābakbikses ir visi izmēri, es pagājušajā gadā sev tādas nopirku, ko vējenes jūrā copētc un biki pa ezeriem ar spini pabradāt, man ir grūti spries vai tās tev der, jo man tās ir pirmās neoprēna bikses, ūdeni tur, tātad ok, kādas nu kuram tās prasības pret to biksi un kādiem mērķiem paredzētas