jeļčiki principā ķerās jau sen, tikai tagad, tuvāk rudenim viņi paliek mazāk kaprīzi, man pašam Gaujā visiecienītākā ir brekšu barība, jo tā patīk visām zivīm, tāpēc tagad, atlaižu laikā, iepirku pavairāk Salmo Lielais breksis un ar to arī baroju, no ēsmām baltie, slieka, grūba, rupjmaizes mīkstums

mata sistēmu tu vari izmantot vai nu klasiskai gruntenei ar barotavu, kur vairs nekādus papildus svinus nevajag, vai arī ar roku vai kaķeni barot galdu un mest tur parastu grunteni, bez barotavas.

es pats tomēr mīlu sēdēt ar pludu, lai arī karpojot gruntene biežāk izrādās rezultatīvāka, man pluds ir tuvāks, tad es spēlējos ar kumosa lielumu, pus kukurūziņa, trīs baltie un pus grauds kukurūzas, 5-7 baltie u.t.t., man jau to zivi navajag, bet gan redzēt to copi, tās pāris sekunds vai pat sekundes simtdaļas dod baigo kaifu

visticamāk, ka tev tur copēja maziņas zivtiņas, lielāka uz āķa sēžas normāli, mazās pluina kumosu, kāmēr noplucina visu, necērt uz vienkāršu raustīšanu, izgaidi copi, kad ņem normāla zivs, tad tās sīkās tirināšanas nav, brekīts tā smuki pavelk, rauda un plicis ņem agresīvi, izklausās, ka visu dari pareizi, tikai treniņu trūkums, paspēlējies ar ēsmas lielumu, pat aizejot līdz vienam lielam tārpam un 12 tārpu kumosam, gan izdosies atrast vēlamo, uzplaucē grūbas , pamēģini slieku, zivis ir un ēd, tikai jātrāpa pareizo ēsmu un jāsaprot kurā brīdī piecirst

ja copē tālā distancē, tad ir pludi, kuriem var tievo antenīti nomainīt uz 10* resnāku, ideāli redzamu, pietam nemainot pludiņa izsvarojumu, ir tādas neitrālas peldamības antenas no Browning, par tiem izsūkātajiem tārpiem ir tikai regulēšanas vaina, precīzs dziļums, pavadiņas garums ir lietas ar kurām ir jāpaspēlējas, līdz atrodi sev optimālo.

Copējot tālā distancē tu vislabāk saproti pludiņa antenu krāsu atšķirību, jo ir reizes, kad sarkano neredzi vispār, bet koši dzelteno redzi pa kilometru, tieši tāpat, kā melnā antena ir gandrīz universāla, to redz ļoti labi...

varu komentēt tikai tavas gruntenes montāžu, kura manuprāt ir pilnīgi garām, ja tu sien pavadiņas pie barotavas, tātad aukla nespēj noamortizēt zivs rāvienus un nav jābrīnās, ka karpas sarauj visu lupatās, montāžai ir jābūt tādai, ka zivs neizkustinot barotavu var raustīt auklu, sevišķi ja runa iet par mazām, līdz 3 kg karpiņām, nu nav tā, ka karpiņa vienmēr paņem ēsmu un skrien prom, sevišķi tagad rudenī viņas reizumis ir ļoti kaprīzas un sajūtot mazāko pretestību viņas vienkārši spļauj kumosu ārā un ja āķis ir kumosā iekšā, tad tas nepaspēj ieķerties zivs lūpā.

Cik zinu, tad Aivars pat reiz ir sacensībās, tāpēc arī neatbild, braucot uz copi pamēģini uztaisīt mata sistēmu tai pašai savai ēsmai, vai tā ir kukurūza, makarons vai kartupelis, jau būs savādāk, liec barotavu uz pretsavērpēja, kā to dara fīderējot, pārvari sevi un uzliec tikai vienu pavadiņu, kuru piesien pie griezulīša pamatauklas galā, ja nemāki uzsiet mata sistēmu, tad nopērc gatavu veikalā, pamatdoma ir tāda, ka zivs izgaršojot ēsmu nesajūt neko aizdomīgu un droši iesūc mutē arī āķi, kurš jau vairs nevar neiedurties zivs mutē

par TV sižetu esmu domājis, bet pagaidām nav sanācis , ta mums nav laika, ta neviens karpinieks nevar vai negrib dalīties pieredzē, bet ir cerība, ka kaut ko vēl paspēsim šoruden iefilmēt

1. paskaties vēlreiz, es neteicu, ka pēc iebarošanas kaut kur vajag iet, cope sākas jau no pirmajiem iemetieniem, un copējot ar velkonīti nav jāsamet ne puse, ne tršdaļa barības, sākumam pietiek ar bumbām 5-7, straumē vispār nav jāmet liels barības daudzums no starta, stāvošā ūdenī jā, bet straumē jāpiebaro ir bieži.

2. ja esi pareizi uztaisījis barību, pareizi samitrinājis un pielicis pareizā smaguma zemi, tad barība nokrīt tieši tur kur tu viņu esi iemetis un izjūkot izskalojās metrus 5-10, ne vairāk, tāpēc arī zivis nāk uz baroto vietu un pēc laika vislielākā zivju koncentrācija ir tieši punktā, kur tu met barību, je baro nedaudz uz augšu, tad sanāk situācija, ka tu netiec zivīm klāt

ja īsti nezini, vai tev šis copes veids patiks vai nē, ja neesi pārliecināts par savām iemaņām u.t.t., tad neredzu nevienu iemeslu pirkt dārgu grafīta kātu, jo arī stipri lētākajiem stiklašķiedras kātiem nav nekādas vainas, var strādāt ilgi un veiksmīgi, stiklašķiedras kāti jau savā būtībā ir stipri izturīgāki pret atsitieniem, nevērīgu pārvadāšanu u.t.t., jā tie ir nedaudz smagāki, bet ja kātu nav visu laiku jātur rokās un fīderi nav jātur rokās, tad milzīgas strpības nav.'

Stiklašķiedras fīderu cenas ir ap 20 latiem, es varu ieteikt Salmo Taifun fīderus, tie arī ir tirgotākie kāti, veči strādā un ir ļoti apmierināti, pietam, ja ieliek cietāko spici, tad var to arī butēs izmantot, ja nav lielu vēju

nemācēšu gan neko pateikt par šiem dīķiem, nav nācies tur būt un paši viņi neuzprasās ,lai es turp aizbrauktu :), kur nopirkt vecos žurnālus nezinu, uzdod šo jautājumu karpu ekspertam Aivaram, viņam ir ļoooti cieša saistība ar žurnālu, gan viņš zinās

ko es varu teikt, pasēdēt jau tu vari...., tikai vai ko arī noķersi ir cits jautājums, cik zinu Gauju, tad vienmēr var atrast kādu vietiņu, kur tas lielais ūdens iedzen zivis, ja šādu vietiņu atrodi, tad ir ok, var tikt pat pie ļoti labiem lomiem

kādu brīdi atpakaļ jau par šo runājām, tā ir zivju slimība, kura it kā cilvēkam kaitīga nav, bet tik un tā lielka kaifa ēst tādu zivi nav, ja nu vienīgi dikti ēst gribās, Limbažu un Valmieras pusē ir atsevišķi ūdeņi, kur pilnīgi visas baltās zivis ir noklātas ar šādiem punktiem, mēs viņas tur vēl saucām par foreļraudām un foreļbrekšiem, savulaik mēģināju ēst tādu zivi, garšai jau nekas nemainās, bet nu sevi jau piemānīt nevar....