stiklašķiedrai, izņemot svaru, citu būtisku mīnusu nav, nu vēl tā ir mīkstāka - pļuncīgāka, bet to izjūt uz smalkajiem kātiem, šķiedras kātu priekšrocība pār grafīta kātiem ir tajā, ka vari daudz rupjāk apieties ar makšķeri, vari atsist kātu, vari to bez makšķeru somas pārvadāt u.t.t.. Labāk nopirkt labu stiklašķiedras kātu par stiklašķierdas kāta cenu, nekā mistisku kompozītu vai lētu grafītu par grafīta cenu, sevišķi tas attiecās uz fīderi, tev vajadzīgs labs instruments ar ko strādāt, lai nav jādomā ka tā varu mest, bet tā nevaru jo kāts neturēs, copējot par kātu nav jādomā, je gribi sev pirmo fīderi un finases uzreiz neļauj pirk augstā gala kātu, tad ņem stiklašķiedras kātu un'strādā

nekur tālu no zālēm jau viņi neaiziet, turpat vien tusē, mani ar te paziņa musina uz savu dīķi aizbraukt, esot aizvakar vienu divnieku un pāris kilavniekus izvilcic...., bet nu šodien tāds laiks Rīgā, ka pat uzpīpēt ārā negribās iet, zvanīja Kuldīgas Guntis, tur otro dienu saulīte spīdot...

1. sami pie mums, vērā ņemamā skaitā, ir tikai Daugavā, tā, ka vietas atšifrēt nav nemaz tik grūti, šogad mēs speciāli nerādījām samu copi, jo jau tā spiediens uz samiem ir milzīgs un raidījumu skatās daudzi tūkstoši copmaņu, kā rezultātā spiediens uz samiem var vēl palielināties, jau tā labā laikā nevar atrast vietu kur pie Daugavas telti uzsliet, visas vietas ir pilnas ar copmaņiem un atpūtniekiem.

par ehalotu, ir ūdeņi, kur zivis no ehalota stara bēg, ziemā tā ir Pērnavas līcī, veči saka, ka arī sami sajūtot jaudīgu ehalotu starus, pats to pārbaudījis neesmu, tāpēc apgalvot, ka tā ir taisnība nevaru, bet kaut kas jau tur ir,

par spolēm, jo lielāka spole, jo tai ir rupjākas, lielākas detaļas, manuprāt samu gruntenēm vajadzētu likt vismaz 5000 izmēra bairunnerus vai vidējos multiplikatorus, pietam kātus jau rokās turēt nevajag, tāpēc rīka svars nav tik svarīgs kā cita veida copē

Vidzemes jūrmalā butes ir ļoti maz un tās uz makšķeri praktiski neķer, bušu copei vislabākās vietas ir atklātās jūras piekrastē, tātad no Kolkas raga līdz robežai, nu jau pamazām bute sāk nākt pie krasta, pats sākšu butēs braukt tuvāk septembra beigām, oktobra sākumam

tādā veidā tu nostiep un nogremdē auklu, rezultātā pat stiprā vējā pludiņš stāv uz vietas, aukla ir zem ūdens un vējš to nevar nekur aizstiept, ir reizes, kad tas ir ļoti svarīgi

pat gribēdams nevarētu tev to pateikt, mūs tur pieveda vietējais taku zinis , raidījumam šodien vajadzētu paŗādīties internetā

1. vis pareizāk ir āķi izdurt sliekai cauri 2-3 reizes un ļaut sliekas galiem brīvi kustēties, āķa smaile paliek plika

2. nevar atbildēt viennozīmīgi, viss atkarīgs no zivju aktivitātes, bet ja taisa čemuru no smalkām slieciņām, tad sliekas dur caur vidu, nevis galiem, lai sanāk tāds smuks, kustīgs kamols

ezerā 15-20 cm copējot raudas un 30-40 brekšojot, upē pavadai jābūt ne īsākai par 40, parasti ap 60-70cm

man parasti pavadas ir ap 40 cm, bet upēs arī lieku 60-70, ja ir straume, tad pavadu smuki nones uz barības ceļa, ja ir daudz maiļu, tad pavadas garumu nākas īsināt, jo mailes ēd nost ēsmu, pavadas garums principā neietekmē neko, pretējā gadījumā veči ar savām gruntenēm vispār neko neķertu, bet ķer un pat labi, a pavadas viņiem ir 10-15cm maksimums, es meklēju pavadas garumu, kurš pinās vismazāk un ar tādu arī makšķerēju

Vangažos BAJĀRU dīķī, tur šogad , pēc divām nedēļām, notiks LČ 3. posms pludiņmakšķerēšanā, gribu patrenēties