ingo250

Laipni lūgti! Mani sauc Inga Pīlādze un šī ir mana dzīve. Esmu latviete dzimusi 1986.gadā. Jau no agras bērnības manā dzīvē liela daļa laika un mīlestības ir veltīta tieši sportam. Pamatskolu pabeidzu Vecumniekos, kur ikdienas sastāvdaļa bija vieglatlētikas treniņi. Trenējoties lodes grūšanā, diska mešanā un šķēpa mešanā pārstāvēju Vecumnieku skolu gan rajona sacensībās, gan Latvijas mērogā, gan ārpus tās. Savā vecuma grupā ieguvu neskaitāmus diplomus, medaļas un izcīnīju Latvijas Čempiones titulu lodes grūšanā. Pēc pamatskolas beigšanas mani ceļi aizveda uz manu sapņu skolu- Murjāņu Sporta Ģimnāziju, tas bija laiks, ko varu novēlēt izbaudīt ikvienam jaunietim, kurš vēlas trenēties un sasniegt augstus rezultātus ne tikai sportā, bet arī dzīvē. Mani uzņēma šajā skolā kamaniņu sporta nodaļā. Turpmākie četri gadi aizritēja Murjāņos, Siguldā, treniņnometnēs un pārstāvot Latviju Pasaules kausu posmos junioriem kamaniņu sportā. Paralēli kamaniņu sportam vasarā sāku braukt motokrosā, biju Latvijā pirmā sieviete, kura ar šo sportu sāka nodarboties pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Manas pirmās sacensības motokrosā... Tas bija Endurokross, visiem bija jābrauc divas stundas, bet mēs bijām divas meitenes un mums tiesneši teica, ka parādīšot finiša karogu pēc stundas. Kāds mums viņu parādīja? Loģiski, ka nē. Man tā bija izdzīvošana, es divu stundu laikā nokritu vismaz 20 reizes. Visi koki, grāvji bija mani, es nezinu, kā man bija tik daudz apņēmības to izturēt, laikam jau Murjāņu Sporta Ģimnāzijas treneri bija iemācījuši, ka nav vārda "nevaru" bet ir "negribu". Šis teikums vienmēr motivē , lai arī kādi būtu apstākļi. Tā nu es vairāku sakritību dēļ nonācu arī uz starta barjeras pirmajā Pasaules Čempionātā sievietēm motokrosā, kurš norisinājās Zviedrijā. Turpmākie mani dzīves gadi aizritēja neskaitāmās motokrosa sacensībās Latvijā, Baltijā un Eiropā. Kļuvu par Latvijas un Lietuvas Čempioni arī šajā sporta veidā. Dzīvē pienāca tāds brīdis, kad pavisam neplānoti, lielu daļu manu brīvdienu sāka aizņemt karpu makšķerēšana. Kādam tā ir atpūta, kādam sports, kādam kas cits. Man? Tā ir mīlestība pret šo sportista veidu. Katram ir savs definējums par šo, bet es gribu tikai un vienīgi tiekties uz ko augstāku- tiekties uz saviem mērķiem šajā sporta veidā un to izbaudīt. Bez darba un treniņiem nav iespējams nekas, tādēļ turpinu strādāt un būt tikai cilvēks, jo ja būs lemts sapņus īstenot, zvaigznes sastāsies pašas. ​ Tas īsumā par mani! ​ Uzdrīkstieties izsapņot savu mērķi, virzieties uz to un baudiet katru mirkli ko dzīve sniedz!