Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Biedrība "Līgatnes upes saimnieki" kopā ar Līgatnes novada domi, Valsts Vides dienestu un TV raidījumu "Ar makšķeri" pirmdien uzsāka tradicionālās taimiņu pārcelšanas akcijas pār Anfabrikas slūžām Līgatnē, lai palīdzētu zivīm nonākt nārsta vietās, informēja akcijas rīkotāji.



Akcijas pirmajā dienā tika pārcelti pieci taimiņi un divas vēdzeles, bet otrajā dienā pārceltas jau trīspadsmit zivis.

Taimiņu un lašu pārcelšana pār Anfabrikas slūžām norisinās jau trešo gadu. Akciju mērķis ir nodrošināt lašveidīgajām zivīm labus nārsta apstākļus un atdzīvināt Līgatnes upes ekosistēmu. Kopumā ir pārceltas vairāk par 80 zivīm un, ņemot vērā, ka viens taimiņš iznērš 150 – 200 tūkstošus ikru, šis ir nozīmīgs ieguldījums sugas populācijai.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins norāda, ka "Līgatne atrodas starp divām upēm – Gauju un Līgatni, un abas šīs upes ir lašveidīgo zivju dabīgās nārsta vietas. Rūpes par dabas un zivju resursu saglabāšanu ir svarīgs priekšnosacījums tūrisma attīstībai, kas novadam ir prioritāra nozare, jo nodrošina daudzu ģimeņu ienākumus un labklājību. Līgatnes pilsētas dome bija iniciators biedrības "Līgatnes upes saimnieki" izveidei. Biedrība apvieno visu upei pieguļošo zemju īpašniekus. Tās darbā aktīvi iesaistās Gaujas nacionālā parka un Valsts Vides dienesta speciālisti".

Anfrabrikas slūžas ir Līgatnes upes ūdensceļu kaskādes inženiertehniska būve, kas nodrošina ūdens padevi Līgatnes papīrfabrikai, taču tajās nav izbūvēts zivju ceļš. Tas ierobežo zivju migrāciju uz upes augšteci ievērojami samazinot zivju dabiskās nārsta vietas.

Zivju pārcelšanas akcijās piedalās entuziasti un tās pulcē daudz skatītāju. "Līgatnes upes saimnieki" šādas akcijas redz kā īstermiņa problēmas risinājumu, bet biedrības mērķis ir funkcionējoša zivju ceļa izveide, kas varētu kalpot kā labs aizsākums mazo upju sakārtošanai visā Latvijā

Ir ūdens, ir, slapjš, kā vienmēr.

Kā ar udeni pie Rīgas HES?

Pirms 20 gadiem nevarēja, bet pirms 40 varēja, tikai vajadzēja ievērot mēru: lasis - 60 cm, taimiņš -35 cm un, dabiski, rudens liegums. Kaut laiki bija tie paši padumjie, kā saka Sulla:)

switchs> padumjajos laikos pie mums vispār parastajai tautai lasis un taimiņš bija aizliegtās zivis- ķert nevarēja nekur un nekad.

Interesanti agrāk arī lasi nevarēja ņemt, kad viņi nārstoja? Agrāk es domāju pirms 20 gadiem.

mazaiseziitis
Vēl viens tautas ticējums: ja neviens neatbild, tad noteikti ka lielākā daļa sēž pie upes un velk :D

:)

mazaisjožik...
...tautas ticējums-ja pie Dārziņiem krasts ir asiņains un ikriem nobērts-laši ir...

Es vai tad kļūdijos? :D Ej vien uz dambīšiem un būs jau labi ;)

Norausies LauriF!!!!!

Tu jau pats tiiri labi zini :D

Sveiki! Varbuut kaads zin vai pie riigas hesa jau nemana raibos?

Staaar: "..Ķirsonam ar naudām šogad pašvaki... Viņš takš iepriekš bij tas lielākais raibo aizstāvis"
Nu i nū, man atkal likās ka viņš "likumīgais" brakars. To gadu kad nārsta laikā dzīvojās pie Gaujas kā ķeizars un valkāja no berzēm 10 un 20kg lašus(visu vēl filmēdams ar maķperemaķ vārdiem fonā) inspektoriem pretī sūtīdams savu bruņoto apsardzi! Redz cik ātri aizmirst :)

lai tie inspektoreļi iemācās CSN.tur melns uz balta rakstīts, ko nedrikst darīt uz un zem tiltiem!!!

re ka dzeki strada :)

Cenšoties izvairīties no vides inspektoriem, kas Latvijas lašupēs sargā nārstojošos lašus un taimiņus, maluzvejnieki uz meža ceļa pie Gaujas izkaisījuši īpaši izgatavotus dzelkšņus, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).



Ļaundaru nodoms arī izdevies - Gaujas Nacionālā parka administrācijas vides inspektori uz rūpīgi zem lapām nomaskētajiem dzelkšņiem pārdūruši auto riepas. Ņemot vērā vides dienesta trūcīgo budžetu, inspektoriem tas ir liels zaudējums, atzīst DAP.

Gaujas NP vides inspektori aicina visus interesentus doties pastaigās gar lašupēm. Ja nav tik daudz laika, lai dotos pārgājienā, braucot pāri tiltiem, inspektori piesaka piestāt un pavērot, vai no tiem nav manāmas zivis. "Varbūt izdosies pamanīt lasi vai taimiņu un, iespējams, arī iztraucēt kādu malu zvejnieku, kas savtīgos nolūkos iznīcina šodienas un nākotnes zivju resursus," aicina DAP.

Pārvalde arī atgādina, ka par laša vai taimiņa iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā aizliegtā vietā paredzēta kriminālatbildība. Tiesa par to var piemērot sodu, nosakot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums - pieci simti latu par katru zivi.

:D akcija paskaties kas notiek daugava rigas centra.. blin lohu bars..ja ta butu legala lieta ta no rita tumsa dzeki nesaimniekotu pa tiem tikliem ,laiva un lukturiem..

bralitis akcijas nav ,jo vnk lašu vairs nav..

Es nav nekāds nozares pārstāvis, es savu sab. apliecību nepagarināju dēļ stulbajiem makšķerēšanas noteikumiem, nu lai piemēram Ventā ar mierīgu sirdi ziemā varu šķērseni raustīt.
Akcija jau ir kaut kāda, "Dzīvais ūdens" jeb "lašiem būt" kā to paši deklamē to organizē LMA. Klusāka kā citus gadus - mazāk inspektoru un citu aktīvistu palicis, entuazisms noplacis. Kad finansiālā situācija bij labāka varēja no savas kabatas benžu ieliet gan vairāk pa telefonu papļāpāt saistībā ar ūdeņiem. Inspektoru iespējas finasējuma dēļ ar ir krietni apcirptas.

Bralitis: akcijas gan jau ka nav tapēc, ka Ķirsonam ar naudām šogad pašvaki... Viņš takš iepriekš bij tas lielākais raibo aizstāvis