Recepte ir viena ,tā pati kura bija pirms 100 gadiem Vienīgā atšķirība ,ka neķidāju./Nu ļoti izšķērdīgi tie senči bija/ :)
Viepli cauri jau ir Pašam knapi puskilo palika .Ceturtdien atkal jābrauc pie zvejniekiem.Diemžēl vairāk par 10 kilo iedot nevarot.Ņeuspel na razdaču.Carnikaviešiem esot maķenīt lielāki,bet arī dārgāki Dolesgala zveiniekiem jau ir gruntīgāki noņēmēji es ar saviem apjomiem varu pienest ūdeni.;)
Tikai pie plaucēšanas no nēģa atdalās tā dzeltenīgā gļota./temperatūras ietekmē tā paliek dzeltenīga/Praktiski visas grūti tīrāmās zivis es talkā ņemu karstu ūdeni-ļinis ,zutis ,nēģis
Bums, kad būs degustācija?
:)))
Bez tējām un kapējam želantīniem un citieām suslām :)
Tie apakšējie ir M.Rītiņa cepti :DDDDD
manējie ir šie 2 x brucināti un plaucināti
Tie ir tikko noņemti no oglēm Nākošais etaps suta
vienīgā garšviela ir sāls.Dotajā mirklī tiek likti uz maizes un smeķēti.Atsauksmes dižas.;)Ja cepiens ir ar fušieri tad gals nevar labs sanākt.
kilka
absolūti nē - plaucēšana neko nekaitē.
starp citu, zemāk redzamā buma bildē, manuprāt,
kā reizi ir redzami nepietiekami notīrīti nēģi - notīrīti nēģi pēc cepšanas ir gludi un tiem apkārt nav raksturīgās viegli atdalošās gļotu kārtas.
Vai pēc plaucēšanas tie nepārvēršās putrā?
čau, kilka!
Nu caur Tavām maigajām miniatūrajām rociņām izejot varbūt arī lielākā daļa gļotu atdalās arī bez papildus apstrādes :)
Bet iesaku intereses pēc nākošreiz tomēr kaut vienreiz uz nēģiem uzgāzt karstu ūdeni - tas ļauj to gļotu "vizualizēt" un saprast vai tā iet nost vai nē. Varianti ar novešanu līdz kondīcijai, kad skalojas nost vienkārši ar ūdens strūklu jau ir izvirtība, kas domāta īpaši slinkiem :)
čau, zaraza (ku forši skan, ne? :DD)
Es gan neesmu nekāds profs, tik kādas padsmit reizes mūžā esmu nēģus gatavojis, bet nu atļaušos iebilst par to plaucēšanu, un kaut kādu mega-gļotu, kā zeķes nākšanu nost utt. Pilnīgi pietiek, ja izvelk nēģi kādas 3...4 reizes caur roku cimdā (lietoju parasto, adīto celtniecības, kam pumpiņas tik vienā pusē, lietoju to pusi, kur nav to pumpiņu), kurš rupjā sālī apvārtīts. Un neviena gļota tur klāt nepaliek.
Var jau būt, ka tādējādi arī es neesmu "īstos" ēdis. :)
Vislabākā mērce pie nēģa ir majonēze, kura sajaukta ar sinepēm attiecībā 4:1. Garšas izbaudīšanai palīdz baltmaize ar sviestu. Var uzspiest arī nedaudz citrona.
Nēģiem galvenais ir kvalitatīvi noņemt gļotu kārtu. Tā kā neviens no rūpnieciskajiem ražotājiem ar tādu ķēpīgu un darbietilpīgu lietu neņemas, tad manā uztverē neviens no tirgū pirktiem gatavajiem nēģiem vienkārši nav ēdams. Lai gļotu dabūtu nost, nēģus vajag vairākas reizes applaucēt ar karstu ūdeni, tad ģļotu kārta paliek balta un pareizajā brīdī (tas jāuzķer!) sāk viegli lobīties nost
- tad var tīrīt ar nazi, ar rupju cimdu, ar sāli utml. (ja izdodas pareizi uzķert momentu, tad pat ar ūdens strūklu ģlota lobās nost kā zeķe). Kad nēģi notīrīti, tad liek tos čepeškrāsnī (var arī uz pannas, bet tad iztek daudz tauku un nēģi ir cietāki un kraukšķīgāki) un apcep no abām pusēm - var sacept vairāk vai mazāk, bet jau gatavi ir tad, kad gaļa sāk nedaudz dalīties. Cepot var uzbērt mazliet sāli vai vegetu, bet pārforsēt ar to nevajag. Kad nēģi izcepti un salikti traukā, tad uz tās pašas pannas uzlej ūdeni pieliek lauru lapu (svarīgi lai saželētu!) un sāli pēc garšas un izveidojušos zupu pavāra minūtes 5, tad pārlej ar to nēģus. Traukam virsū vāku ar nelielu slogu un noliek aukstā vietā (ledusskapī vai rudenī ārā) un atstāj uz ~8h. Ja pareizi uztaisīts, tad viss saželē pats bez nekāda želantīna un tējas.
Es "puikiņus" cepu cepamkulē (maisā)- iepriekš nobeidzinātus ar sāli notīra liek traukā, apkaisa nedaudz piparus un var arī garšvielas un nepārsālot vēl pavisam nedaudz sāli, apmuļļā un krāmē cepamkulē. Kulei galu ciet un liek iepriekš uzsildītā cepeškrāsnē (200Celsiusos) uz apm 40 min., kad gatavi, ņem ārā, kārto traukā un pārlej ar zosti, kas jamiem izdalījusies. -Atdziestot sagalerēs bez želantīnas, ņukā iekšā silus vai aukstus ar rupmaizi un sīpolu ar vai arī bez cepumiem...
vispilnīgāk izjust nēģa garšas nianses var tos ēdot tāpat.neliekot neko un neuzkā.stum mūlē ceptus un slauki vaigus!!!
:DDD
Gatavojot nēģus, nekādas garšvielas, izņemot sāli, netiek pievienotas. Ceptu nēģu ēšanas paradumi atšķiras – daži tos ēd uz sviestmaizes bez jebkādām piedevām, cits uzspiež citronu sulu, nēģus mēdz ēst arī ar mārrutkiem, sinepēm vai etiķi. Speci iesaka nēģi baudīt bez piedevām, vislabāk uz maizītes ar īsto sviestu. Tas ļauj vispilnīgāk izbaudīt nēģa garšas nianses.
Kafiju bliež tik tad kad vajag notirgot jo tad taisa lai būtu daudz želeja un tas ir svars,liek protams klāt želantīnu un lai būtu tovarnijs vids tad kafiju vai tēkas uzlējumu!
sākās nēģu laiks Kurus likumīgi iegūt nav ļauts
Bet tas nav šķērslis tos iegādāt no licenzētiem nēģiniekiem
Par to, ka nēģu gatavošanā tiek pievienota kafija vai tēja, Dolēnietes pasmejas. Dolēnietes, kas bija vienas no labākajām nēģu gatavotājām, uzskatīja, ka "tā tāda nēģu maitāšana vien ir".Varētu viņām pilnīgi piekrist.
Pirmais darbs, kas jādara, nēģus gatavojot, tie jānoberž ar sāli. Senās grāmatās rakstīts, ka tos cep uz restēm īpašā krāsnī ar baltalkšņa vai priedes malku. Nēģis ir gatavs, kad saliecot lūst, nevis liecas. Pārlej zivīm vārošu ūdeni un atstāj, kamēr tas atdziest. Tad nēģus ņem ārā un presē zem sloga, lai salauzītu nēģu šķiedru, un vēlāk tie labāk uzsūktu šķidrumu.
Klasiskā marinēto nēģu recepte pagājušā gadsimta sākumā izdotajā pavārgrāmatā, piemēram, skan tā. Nēģus notīra, izņem iekšas, nosusina, apsmērē ar sautētu sviestu, izcep un ieliek māla bļodā. Tad novāra 11/2 korteli etiķa ar 1 lauru lapu, pipariem, viršiem, 1 sīpolu un sāli un pārlej šo šķidrumu pār nēģiem.