aakkis
18.03.08
Ev,bet Kurzemē 20cm sniegs,kas vēl čakarē visu.
aakkis
18.03.08
MP. es negribu nevienu aizvanot,bet rakstiet tolkām,tas nav čats skuķiem.
aigaigars
18.03.08
wai kads kko zina par spares ezeru ka tur ar brexiem un liniem wai tur ir werts wasara aizbraukt un pa nakti palikt
heino
17.03.08
Re kadu gara darbu atradu,bet intresants makskernieku skaitlis paradas,a cik ir makskernieku kartes pardotas gada?
Makšķerēšanas tūrisma iespējas Latvijā
Latvijas persektīva
Nespecializētais makšķerēšanas tūrisms
Latvijas teritorijā atroda 2256 ūdenstilpes ar virsmas platību lielāku par 1 ha. Kopā tās aizšem 100 tūkstoši ha. Vairums šo ūdešu ir eitrofas ūdenstilpes, kurām raksturīga augsta zivju produktivitāte. Pie tam Latvijā uz 2.5 miljoniem iedzīvotāju ir ap 100 tūkstošiem makšķernieku. Tas skaidri parāda makšķerēšanas tūrisma iespējas Latvijā un to, ka šis tūrisma veids varētu būt viens no perspektīvākajiem. Par cik Latvijas ūdeņi pēc starptautiskiem kritērijiem neierindojas skaistāko kārtā, tad būtu nepieciešams makšķerēšanas tūrismu saistīt ar citiem tūrisma un atpūtas veidiem Latvijā, pamatā balstoties uz vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas potenciālais piedāvājums makšķerēšanas tūrismam:
* Plaša spektra ūdenstilpes
* Dažādas makšķerējamo zivju sugas
* Dažādi makšķerēšanas veidi
* Iespējas savienot makšķerēšanas tūrismu ar citiem atpūtas veidiem
Lattvijas makšķerēšanas tūrisma attīstību veicinoši faktori:
* Potenciāli zemas makšķerēšanas tūrisma izmaksas
* Nelieli attālumi līdz makšķerēšanas vietām
* Dabīgo zivju resursu pieejamība
* Dabīgu ūdenstilpju esamība
Analizējot šos faktorus acīmredzams ir tas, ka makšķerēšanas tūrismam varētu veidoties zināma niša Latvijas tūrisma tirgū. Mūsu iespējamais piedāvājums makšķerniekiem būtu iespēja atpūsties pie dabas vai mazās lauku viesnīcās, citus atpūtas veidus apvienojot ar makšķerēšanu. Tomēr jāapskata būtu makšķerēšanas tūrisms uz vietējo makšķernieku bāzes, un tūrisms, kas balstās uz ārvalstu makšķerniekiem.
Makšķerēšana Latvijā ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem, tomēr uz to balstītais tūrisms ir maz attīstīts. Līdzekīi, kas apgrozās ik gadu makšķerēšanas biznesā ir aptuveni pieci miljoni latu (Pēc firmas Salmo aprēķiniem), tai pat laikā tūrismā trīsdesmit tūkstoši latu. Tas liecina, ka Latvijas makšķernieki īauj pastāvēt daudz plašākam makšķerēšanas tūrisma biznesam. Pie tam makšķernieku spektrs Latvijā ir pietiekami plašs, lai veicinātu jebkāda makšķerēšanas tūrisma veida attīstību. Tas dod iespēju visdažādākos Latvijas ūdešus pielāgot makšķerēšanas tūrisma izveidei. Pēc žurnāla MMD veiktajām aptaujām katrs trešais Latvijas makšķernieks ir spējīgs maksāt par servisu, ko piedāvā makšķerēšanas tūrisms, pie tam šis tūrisms bieži varētu aprobežoties bez papildus servisa, tikai ar makšķerēšanas licenąu pārdošanu. Tā tas šobrīd ir Salacā, Kāšiera ezerā un citur.
Nespecializētais makšķerēšanas tūrisms Latvijā, kas būtu balstīts uz ārzemju makšķerniekiem, varētu attīstīties tikai un vienīgi kompleksi ar pārējiem tūrisma veidiem. Pēc sarunām ar ārvalstu makšķerniekiem viennozīmīgi ir skaidrs, ka višiem nepieciešams ir pilns serviss un garantējami makšķerēšanas rezultāti.
Kas attiecas uz specializēto makšķerēšanas tūrismu, tad Latvijas piedāvājums ir samērā neliels. Pārsvarā tās ir Latvijas lašupes, īoti reti kāda cita ūdenstilpe. Kā zināms vienīgā specializētā makšķerēšanas tūrisma vieta, ko apmeklē ārvalstu makšķernieki, ir Salaca rudenī un pavasarī, kad tur notiek taimišu makšķerēšana. Šī klientūra pārsvarā ir no Skandināvijas valstīm. Perspektīvā tās varētu būt arī citas lašupes, uz kurām pagaidām makšķerēšanas tūrisms neveidojas.
Potenciālā klientūra Latvijas makšķerēšanas tūrismam no ārvalstīm būtu Skandināvi, varbūt izšemot Norvēģus, kā arī Vācieši, kuri cita veida atpūtu Latvijā apvienotu ar makšķerēšanu, tātad būtu tā saucamā nespecializētā makšķerēšanas tūrisma klienti.
Tūrisma attīstības problēmas Latvijā
Analizējot pašreizējo makšķerēšanas tūrisma stāvokli Latvijā, acīmredzami pastāv problēmas, kas neīauj tam attīstīties. Par problēmu esamību liecina nelielais makšķerēšanas tūrisma bizness Latvijā kontekstā ar ši biznesa perspektīvu.
Kādas tad ir galvenās problēmas šinī sfērā?
Pirmā no tām ir informācijas trūkums par šāda tūrisma biznesa izveides iespējām. Tas ir saistīts ar pozitīva piemēra trūkumu konkrētu makšķerēšanas tūrisma servisu esamību. Šādiem makšķerēšanas servisiem traucē attīstīties vispārējs viedoklis, ka makšķernieks nemaksās par savu vaīasprieku. Diemžēl ar katru gadu zivju skaits Latvijas ūdešos samazinās, un makšķerniekiem arvien vairāk gribas uzlabot savus lomus. Tādējādi veidojas niša makšķerēšanas tūrisma servisiem, kuri varētu nodrošināt makšķerniekam vēlamo rezultātu. Jāsaka, ka pamazām šī niša tiek aizpildīta, bet vēljoprojām pastāv nevēlamais informācijas trūkums.
Otrs nozīmīgais traucējošais apstāklis ir nepieciešamais līdzekīu apjoms šāda servisa izveidei. Pat visvienkāršā makšķerēšanas tūrisma servisa izveidei ir nepieciešami līdzekīi vairāku tūkstošu latu apmērā.
Viena no nozīmīgākajām problēmām Latvijā, ar ko nesastopas ārzemju makšķerēšanas tūrisma veidotāji ir plašie maluzvejniecības apmēri. Lai veiksmīgi cīnītos ar maluzvejniekiem ir jāpiesaista vairāki cilvēki katrai apsaimniekojamai ūdenstilpei šādas cīšas organizēšanai, kas prasa diezgan lielus līdzekīus.
Vēl būtu jāpiemin sekojoša problēma - makšķerēšanas tūrismā un attiecīgā servisa izveidē ieguldītie līdzekīi sevi atpelna pēc 3 - 5 gadiem. Līdz ar to servisam ir grūti attīstīties.
Pat, ja visas iepriekšminētās problēmas tiktu atrisinātas, tad vēl būtu jāpārvar sekojoši šķēršīi:
* Atsevišķu zivju sugu atražošanas tehnoloģijas trūkums
* Servisa reklāma sākotnējā stādijā
* Vispārējas neliela birokrātiska rakstura problēmas
Kā atsevišķi izdalāmu punktu būtu jāmin Organizācijas trūkums, kas virzītu un perspektīvā aizstāvētu makšķerēšanas tūrisma idejas attīstību Latvijā. Šobrīd trūkst vienotu datu, kas skaidri parādītu šīs sfērās perspektīvu. Lai arī vispārējā Latvijas likumdošana dauzdmaz atbilst makšķerēšanas tūrisma izveidei, tomēr ir lietas pie kurām ir jāstrādā. Kā piemēru minot civillikumu, kas nosaka Latvijas ūdenstilpju pāreju privātās rokās atbilstoši pirmskara situācijai. (Izšēmums ir publiskās ūdenstilpes - nozīmīgākās Latvijā, kuras pieder valstij.) Šis likums neparedz situāciju, kad viens īpašnieks varētu traucēt, un višš to tiešām var likumīgi darīt, kāda ar makšķerēšanas tūrismu saistīta servisa izveidi. Bez tam Latvijas likumdošana neaizliedz iekšējo ūdešu rūpniecisko zveju, kas stipri ietekmē zivju krājumus Latvijā. Šis apstāklis ir nozīmīgs un ārvalstīs to sen ir sapratuši. Piemēram ASV iekšējo ūdešu rūpnieciskā zveja ir aizliegta līdz minimumam ar likumu, un kā rāda šī brīža piemērs, makšķerēšanas tūrisms valts kasē ienes nesalīdzināmi lielākus līdzekīus. Šī organizācija vaarētu risināt arī šāda rakstura problēmas. Nebūtu slikti, ja šo organizāciju finansiāli atbalstītu arī valsts.
No starptautiskā viedokīa skatoties makšķerēšanas tūrisma attīstību traucē starptautiskā HELCOM konvencija, kas aizliedz jebkādu lašu ieguvi to dabīgajās nārsta upēs. Par cik lašu makšķerēšana varētu būt visperspektīvākais Latvijas makšķerēšanas tūrisma produkts pasaules tirgū, tad šī konvencija ir nozīmīgs traucējošs apstāklis. Mūsu lašupēs ārzemniekam var būt interesanta tikai licencētā taimišu makšķerēšana, kas kā jau minēju noris Salacā.
Kas attiecas uz makšķerēšanu piekrastes zonā, tad mums šajā sfērā ir maz zināšanu un pieredzes.
Makšķerēšanas tūrisma izveides modelis
Primārie nosacījumi modeīa iveidei
* Jābūt vienotai makšķerēšanas tūrisma koncepcijai Latvijā
* Jāpastāv organizācijai, kas tieši nodarbotos ar problēmu risināšanu un būtu iniciators jaunām idejām, kā arī kontrolētu notiekošo šinī sfērā
* Jāveidojas makšķerēšanas tūrisma servisu īpašnieku asociācijai
* Cieši jāsadarbojas makšķernieku sabiedriskajām organizācijām ar servisa īpašnieku asociāciju
* Makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijai jāsadarbojas ar citām tūrisma nozarē esošām organizācijām
Kā makšķerēšanas tūrisma modelim būtu jāstrādā no tūrisma pakalpojuma sniedzēja viedokīa. Cilvēks, kuram ir vēlme nodarboties ar servisa organizēšanu, tātad, potenciālais tūrisma pakalpojuma sniedzējs, ar ideju par servisa veidošanu uz konkrētas ūdenstilpes dodas pie makšķerēšanas tūrismu pārstāvošas organizācijas, kas sniedz višam informatīvu palīdzību gad likumdošanas gan praktiskās servisa izveides sfērā. Šī informācija norāda nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai īstenotu ieceri par servisa izveidi. Ja potenciālajam tūrisma pakalpojuma sniedzējam trūkst kompitences, višam ir iespēja nolīgt zinošus cilvēkus no šīs organizācijas. Tad, lai gūtu informāciju par biznesa iespējām šinī sfērā višš griežas makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā, kur sašem informāciju par līdzekīu nepieciešamo ieguldi, un vispārējo un iespējamo līdzekīu apgrozījumu šinī sfērā. Protams, višš sašem arī informāciju par esošiem konkurentiem kuri darbojas šinī sfērā.
Lai sāktu darbu ar potenciālo klientu, noorientētos potenciālajā klientu lokā, višš makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā sašemto informāciju papildina ar datiem, ko ir iespējams sašemt sabiedrisko makšķerēšanas organizāciju asociācijā.
Darbojoties pēc šāda algoritma višam ir pilnīgs priekšstats par savām iespējām izveidot makšsķerēšanas tūrisma servisu. Ja šāds serviss tiek izveidots, tad jau esošais tā īpašnieks iestājas makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā, kur vēlāk sniedz palīdzību potenciālajiem veidotājiem.
Modeīa darbība no klienta viedokīa
Makšķerēšanas tūrisma klientam izmantojot makšķerēšanas organizāciju asociācijas sniegto informāciju būtu iespēja izvēlēties, kur braukt un kādas zivis makšķerēt. Tas būtu iespējams pateicoties tam, ka makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācija regulāri sniegtu datus makšķernieku organizāciju asociācijai par noķertiem lomiem, izlaistām zivīm, servisa iespējām un jauninājumiem šinī sfērā.
Ja cilvēks tikai sāk nodarboties ar makšķerēšanu, tad makšķerēšanas organizāciju asociācija piedāvā iespēju doties makšķerēt gida pavadībā, kurš var nākt kā no makšķerēšanas organizāciju asociācijas, tā arī no servisu īpašniekiem. Vienīgais priekšnosacījums ir gida kvalifikācija un kompetence attiecīgajā sfērā. Viša kompetenci garantē makšķerēšanas sabiedrisko organizāciju asociācijas izsniegtā licence.
http://raksti.daba.lv/referaati/2001/RRutkis/
Makšķerēšanas tūrisma iespējas Latvijā
Latvijas persektīva
Nespecializētais makšķerēšanas tūrisms
Latvijas teritorijā atroda 2256 ūdenstilpes ar virsmas platību lielāku par 1 ha. Kopā tās aizšem 100 tūkstoši ha. Vairums šo ūdešu ir eitrofas ūdenstilpes, kurām raksturīga augsta zivju produktivitāte. Pie tam Latvijā uz 2.5 miljoniem iedzīvotāju ir ap 100 tūkstošiem makšķernieku. Tas skaidri parāda makšķerēšanas tūrisma iespējas Latvijā un to, ka šis tūrisma veids varētu būt viens no perspektīvākajiem. Par cik Latvijas ūdeņi pēc starptautiskiem kritērijiem neierindojas skaistāko kārtā, tad būtu nepieciešams makšķerēšanas tūrismu saistīt ar citiem tūrisma un atpūtas veidiem Latvijā, pamatā balstoties uz vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas potenciālais piedāvājums makšķerēšanas tūrismam:
* Plaša spektra ūdenstilpes
* Dažādas makšķerējamo zivju sugas
* Dažādi makšķerēšanas veidi
* Iespējas savienot makšķerēšanas tūrismu ar citiem atpūtas veidiem
Lattvijas makšķerēšanas tūrisma attīstību veicinoši faktori:
* Potenciāli zemas makšķerēšanas tūrisma izmaksas
* Nelieli attālumi līdz makšķerēšanas vietām
* Dabīgo zivju resursu pieejamība
* Dabīgu ūdenstilpju esamība
Analizējot šos faktorus acīmredzams ir tas, ka makšķerēšanas tūrismam varētu veidoties zināma niša Latvijas tūrisma tirgū. Mūsu iespējamais piedāvājums makšķerniekiem būtu iespēja atpūsties pie dabas vai mazās lauku viesnīcās, citus atpūtas veidus apvienojot ar makšķerēšanu. Tomēr jāapskata būtu makšķerēšanas tūrisms uz vietējo makšķernieku bāzes, un tūrisms, kas balstās uz ārvalstu makšķerniekiem.
Makšķerēšana Latvijā ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem, tomēr uz to balstītais tūrisms ir maz attīstīts. Līdzekīi, kas apgrozās ik gadu makšķerēšanas biznesā ir aptuveni pieci miljoni latu (Pēc firmas Salmo aprēķiniem), tai pat laikā tūrismā trīsdesmit tūkstoši latu. Tas liecina, ka Latvijas makšķernieki īauj pastāvēt daudz plašākam makšķerēšanas tūrisma biznesam. Pie tam makšķernieku spektrs Latvijā ir pietiekami plašs, lai veicinātu jebkāda makšķerēšanas tūrisma veida attīstību. Tas dod iespēju visdažādākos Latvijas ūdešus pielāgot makšķerēšanas tūrisma izveidei. Pēc žurnāla MMD veiktajām aptaujām katrs trešais Latvijas makšķernieks ir spējīgs maksāt par servisu, ko piedāvā makšķerēšanas tūrisms, pie tam šis tūrisms bieži varētu aprobežoties bez papildus servisa, tikai ar makšķerēšanas licenąu pārdošanu. Tā tas šobrīd ir Salacā, Kāšiera ezerā un citur.
Nespecializētais makšķerēšanas tūrisms Latvijā, kas būtu balstīts uz ārzemju makšķerniekiem, varētu attīstīties tikai un vienīgi kompleksi ar pārējiem tūrisma veidiem. Pēc sarunām ar ārvalstu makšķerniekiem viennozīmīgi ir skaidrs, ka višiem nepieciešams ir pilns serviss un garantējami makšķerēšanas rezultāti.
Kas attiecas uz specializēto makšķerēšanas tūrismu, tad Latvijas piedāvājums ir samērā neliels. Pārsvarā tās ir Latvijas lašupes, īoti reti kāda cita ūdenstilpe. Kā zināms vienīgā specializētā makšķerēšanas tūrisma vieta, ko apmeklē ārvalstu makšķernieki, ir Salaca rudenī un pavasarī, kad tur notiek taimišu makšķerēšana. Šī klientūra pārsvarā ir no Skandināvijas valstīm. Perspektīvā tās varētu būt arī citas lašupes, uz kurām pagaidām makšķerēšanas tūrisms neveidojas.
Potenciālā klientūra Latvijas makšķerēšanas tūrismam no ārvalstīm būtu Skandināvi, varbūt izšemot Norvēģus, kā arī Vācieši, kuri cita veida atpūtu Latvijā apvienotu ar makšķerēšanu, tātad būtu tā saucamā nespecializētā makšķerēšanas tūrisma klienti.
Tūrisma attīstības problēmas Latvijā
Analizējot pašreizējo makšķerēšanas tūrisma stāvokli Latvijā, acīmredzami pastāv problēmas, kas neīauj tam attīstīties. Par problēmu esamību liecina nelielais makšķerēšanas tūrisma bizness Latvijā kontekstā ar ši biznesa perspektīvu.
Kādas tad ir galvenās problēmas šinī sfērā?
Pirmā no tām ir informācijas trūkums par šāda tūrisma biznesa izveides iespējām. Tas ir saistīts ar pozitīva piemēra trūkumu konkrētu makšķerēšanas tūrisma servisu esamību. Šādiem makšķerēšanas servisiem traucē attīstīties vispārējs viedoklis, ka makšķernieks nemaksās par savu vaīasprieku. Diemžēl ar katru gadu zivju skaits Latvijas ūdešos samazinās, un makšķerniekiem arvien vairāk gribas uzlabot savus lomus. Tādējādi veidojas niša makšķerēšanas tūrisma servisiem, kuri varētu nodrošināt makšķerniekam vēlamo rezultātu. Jāsaka, ka pamazām šī niša tiek aizpildīta, bet vēljoprojām pastāv nevēlamais informācijas trūkums.
Otrs nozīmīgais traucējošais apstāklis ir nepieciešamais līdzekīu apjoms šāda servisa izveidei. Pat visvienkāršā makšķerēšanas tūrisma servisa izveidei ir nepieciešami līdzekīi vairāku tūkstošu latu apmērā.
Viena no nozīmīgākajām problēmām Latvijā, ar ko nesastopas ārzemju makšķerēšanas tūrisma veidotāji ir plašie maluzvejniecības apmēri. Lai veiksmīgi cīnītos ar maluzvejniekiem ir jāpiesaista vairāki cilvēki katrai apsaimniekojamai ūdenstilpei šādas cīšas organizēšanai, kas prasa diezgan lielus līdzekīus.
Vēl būtu jāpiemin sekojoša problēma - makšķerēšanas tūrismā un attiecīgā servisa izveidē ieguldītie līdzekīi sevi atpelna pēc 3 - 5 gadiem. Līdz ar to servisam ir grūti attīstīties.
Pat, ja visas iepriekšminētās problēmas tiktu atrisinātas, tad vēl būtu jāpārvar sekojoši šķēršīi:
* Atsevišķu zivju sugu atražošanas tehnoloģijas trūkums
* Servisa reklāma sākotnējā stādijā
* Vispārējas neliela birokrātiska rakstura problēmas
Kā atsevišķi izdalāmu punktu būtu jāmin Organizācijas trūkums, kas virzītu un perspektīvā aizstāvētu makšķerēšanas tūrisma idejas attīstību Latvijā. Šobrīd trūkst vienotu datu, kas skaidri parādītu šīs sfērās perspektīvu. Lai arī vispārējā Latvijas likumdošana dauzdmaz atbilst makšķerēšanas tūrisma izveidei, tomēr ir lietas pie kurām ir jāstrādā. Kā piemēru minot civillikumu, kas nosaka Latvijas ūdenstilpju pāreju privātās rokās atbilstoši pirmskara situācijai. (Izšēmums ir publiskās ūdenstilpes - nozīmīgākās Latvijā, kuras pieder valstij.) Šis likums neparedz situāciju, kad viens īpašnieks varētu traucēt, un višš to tiešām var likumīgi darīt, kāda ar makšķerēšanas tūrismu saistīta servisa izveidi. Bez tam Latvijas likumdošana neaizliedz iekšējo ūdešu rūpniecisko zveju, kas stipri ietekmē zivju krājumus Latvijā. Šis apstāklis ir nozīmīgs un ārvalstīs to sen ir sapratuši. Piemēram ASV iekšējo ūdešu rūpnieciskā zveja ir aizliegta līdz minimumam ar likumu, un kā rāda šī brīža piemērs, makšķerēšanas tūrisms valts kasē ienes nesalīdzināmi lielākus līdzekīus. Šī organizācija vaarētu risināt arī šāda rakstura problēmas. Nebūtu slikti, ja šo organizāciju finansiāli atbalstītu arī valsts.
No starptautiskā viedokīa skatoties makšķerēšanas tūrisma attīstību traucē starptautiskā HELCOM konvencija, kas aizliedz jebkādu lašu ieguvi to dabīgajās nārsta upēs. Par cik lašu makšķerēšana varētu būt visperspektīvākais Latvijas makšķerēšanas tūrisma produkts pasaules tirgū, tad šī konvencija ir nozīmīgs traucējošs apstāklis. Mūsu lašupēs ārzemniekam var būt interesanta tikai licencētā taimišu makšķerēšana, kas kā jau minēju noris Salacā.
Kas attiecas uz makšķerēšanu piekrastes zonā, tad mums šajā sfērā ir maz zināšanu un pieredzes.
Makšķerēšanas tūrisma izveides modelis
Primārie nosacījumi modeīa iveidei
* Jābūt vienotai makšķerēšanas tūrisma koncepcijai Latvijā
* Jāpastāv organizācijai, kas tieši nodarbotos ar problēmu risināšanu un būtu iniciators jaunām idejām, kā arī kontrolētu notiekošo šinī sfērā
* Jāveidojas makšķerēšanas tūrisma servisu īpašnieku asociācijai
* Cieši jāsadarbojas makšķernieku sabiedriskajām organizācijām ar servisa īpašnieku asociāciju
* Makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijai jāsadarbojas ar citām tūrisma nozarē esošām organizācijām
Kā makšķerēšanas tūrisma modelim būtu jāstrādā no tūrisma pakalpojuma sniedzēja viedokīa. Cilvēks, kuram ir vēlme nodarboties ar servisa organizēšanu, tātad, potenciālais tūrisma pakalpojuma sniedzējs, ar ideju par servisa veidošanu uz konkrētas ūdenstilpes dodas pie makšķerēšanas tūrismu pārstāvošas organizācijas, kas sniedz višam informatīvu palīdzību gad likumdošanas gan praktiskās servisa izveides sfērā. Šī informācija norāda nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai īstenotu ieceri par servisa izveidi. Ja potenciālajam tūrisma pakalpojuma sniedzējam trūkst kompitences, višam ir iespēja nolīgt zinošus cilvēkus no šīs organizācijas. Tad, lai gūtu informāciju par biznesa iespējām šinī sfērā višš griežas makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā, kur sašem informāciju par līdzekīu nepieciešamo ieguldi, un vispārējo un iespējamo līdzekīu apgrozījumu šinī sfērā. Protams, višš sašem arī informāciju par esošiem konkurentiem kuri darbojas šinī sfērā.
Lai sāktu darbu ar potenciālo klientu, noorientētos potenciālajā klientu lokā, višš makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā sašemto informāciju papildina ar datiem, ko ir iespējams sašemt sabiedrisko makšķerēšanas organizāciju asociācijā.
Darbojoties pēc šāda algoritma višam ir pilnīgs priekšstats par savām iespējām izveidot makšsķerēšanas tūrisma servisu. Ja šāds serviss tiek izveidots, tad jau esošais tā īpašnieks iestājas makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācijā, kur vēlāk sniedz palīdzību potenciālajiem veidotājiem.
Modeīa darbība no klienta viedokīa
Makšķerēšanas tūrisma klientam izmantojot makšķerēšanas organizāciju asociācijas sniegto informāciju būtu iespēja izvēlēties, kur braukt un kādas zivis makšķerēt. Tas būtu iespējams pateicoties tam, ka makšķerēšanas tūrisma servisa īpašnieku asociācija regulāri sniegtu datus makšķernieku organizāciju asociācijai par noķertiem lomiem, izlaistām zivīm, servisa iespējām un jauninājumiem šinī sfērā.
Ja cilvēks tikai sāk nodarboties ar makšķerēšanu, tad makšķerēšanas organizāciju asociācija piedāvā iespēju doties makšķerēt gida pavadībā, kurš var nākt kā no makšķerēšanas organizāciju asociācijas, tā arī no servisu īpašniekiem. Vienīgais priekšnosacījums ir gida kvalifikācija un kompetence attiecīgajā sfērā. Viša kompetenci garantē makšķerēšanas sabiedrisko organizāciju asociācijas izsniegtā licence.
http://raksti.daba.lv/referaati/2001/RRutkis/
andzha14
16.03.08
nu tas vieniigais, bet nejau visur tas buutu efektiivi kaa 2m dzilumaa..
andzha14
16.03.08
ne jau speciaali uz grunteneem ker zandartus, vienkaarshi drusku diivaini, vai ta nevareeja uzlikt ailiegumu no 16 marta kaa liidakaam
andzha14
16.03.08
a kaa jums patiik shitais-24
bet zandartus var ieguut liidz 16 apriilim! uz ko ta vinus kers? ok gadaas dazreiz uz grunteneem izvilkt, bet...
bet zandartus var ieguut liidz 16 apriilim! uz ko ta vinus kers? ok gadaas dazreiz uz grunteneem izvilkt, bet...
andzha14
16.03.08
es vinas esmu paarlasiijis vairaakas reizes, bet tagad pieveersu lielaaku uzmaniibu siikaam kluudinaam...