nu ja jau,tad jau.
brauc vilks ar moci,kuram blaķene klāt.brauc pa kalniem un skatās kurmītis balso.vilks apstājas:
kurmītis:
kur pelēci brauksi?
cvilks:
meitenēs.meitenēs kurmīt.
kurmītis:
kautrīgi:pajemsi mani līdzi?
vilks:
neatstās tevi ceļa malā,sēdies,braucam.
tā viņi traucās pa līkumoto kalnu ceļu,līdz vilks vienā momentā saprot ka neizņems līkumu:
pļac nojāsimies!
kurmītis izpleš rokas un jautrā balstiņā:
meitenees,mees esam klāāt!
:))))
Vīrs iet uz upi makšķerēt un loģiski izvelk zelta zivtiņu.
Šamā viņam saka, ka izpildīšot trīs viņa vēlēšanās, ja tikai palaidīšot atpakaļ.
Vīrs nu saka:
- Lai man būtu alus kauss, kurš nekad neiztukšojas.
- Labi - zivtiņa atbild - Tava otrā vēlēšanās.
- Lai man būtu sieviete, bet tāda maza auguma.
- Kāpēc tad tev vajag īsu sievieti? - zivtiņa prasa
- Lai viņai minetu būtu vieglāk taisīt - atbild vīrs
- Skaidrs, un kāda būtu tava trešā vēlēšanās? - jautā zivtiņa
- Lai viņai būtu četrstūraina galva!
- Kāpēc tā? - zivtiņa neizpratnē
- Redz, lai būtu kur kausu nolikt!
Sēž aukstā ziemas rītā uz ezera bļitkotājs (saukts arī par žibulētāju). Viss kā nākas - kaste zem dibena, milzīgs kažoks, dūraiņi... Blakus uz ledus mētājas ausaine (tautas valodā - pižiks). Viena auss no aukstuma kļuvusi balta, otra - zila. Garām ejošais kolēģis pamana šādu skatu un jautā:
- Tu ko, pilnīgi apsaldējies. Uzvelc taču cepuri!
- Aha, tūlīt! Vakar biju uzvilcis - tepat blakussēdošais šņabi piedāvāja, a es nesadzirdēju.
Skolotāja prasa klasē: "Kāda starpība ir starp tēti un mammu?"Pēterītis: "Starpība ir starp kājām!"Skolotāja, protams, sašutusi par šādu atbildi.Pēterītis turpina: "Nu tēta kājas izmērs ir lielāks nekā mammai!"
Skolotāja:- Bērni, kā vairojas eži?Pēterītis:- Ļoti, ļoti uzmanīgi!!!
Divas maukas satiekas Ļeņingradas blokādes laikā.Nu kā iet? Pirmā-nu švaki.Jāatdodas par maizes gabaliņu.Otrā-es gan par brīvu.Vismaz kaut kas silts vēderā...
Spuļģīt, piedod, bet Tu visu laiku kaut kādas veco anekdošu stāstīšanas balvas izcīņā piedalies? ;))
Tiešām nevienu svaigāku neesi lasījis?
Kādreiz teica, ka viena no lietām, par ko varot dabūt bietē, ir vecu anekdošu stāstīšana :DDD
Vasilijs Ivanovičš Čapajevs ar Petjku pajem Euro finansējumu,dzīves līmeņa uzlabošanai Āfrikā.pēc gada Euro komisija dodas pārbaudīt,kā šamie apguvuši(iztērējuši) Euro līdzekļus.komisija ierodas Āfrikā un tur satiek saimniekojot Petjku.skatās visapkārt uzcelts ciematiņš labākajā līmenī.apstrādāti lauki,kur raujās pamatiedzīvotāji.itkā jau viss ir čikeniekā,tik šamie nekur Čapajevu neredz.Petjka šamiem norāda uz Nīlu un stāsta,ka Čapajevs devies tai virzienā.komisija nonāk Nīlas krastā un redz-Čapajevs cēli brauc greznā kuterī,kuram aizmugurē vietējais uz ūdensslēpēm mauc.komisija extāzē.vot malacītis Čapajevs,ne tikai ciematu uzblieza,ne tikai iekopa plantācijas,ne tikai uz Europu sūta krokodilādas vairumā,bet ari vietējos iedzīvotājus māca atpūstiesvizināties uz ūdensslēpēm.uz ko Petjka atbild-maldāties kungi.tā viņš uz dzīvo krokodilus ķer!!!
:)))
Sarunājas trīs copmaņi- kurš atceras senāko bērnības dienu piedzīvojumu.
Pirmais: "Atceros, kā sāku rāpot!"
Otrais: "Atceros, kā piedzimu!"
Trešais: "Bet es atceros, kā aizgāju uz ballīti kopā ar tēvu, bet atnācu mājās ar mammu!"