heino
19.01.11
SAbiedriskā labuma organizāciju likums
Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija
Pirms pieteikuma par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā, dibinātājiem:
* jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu;
* jāapstiprina biedrības statūti;
* kā arī jāievēl biedrības pārvaldes institūcija - koleģiāla vai vienpersoniska biedrības izpildinstitūcija (izpildinstitūcijas nosaukumu var izvēlēties - valde, direktors, direktorāts utml.) un citas biedrības statūtos paredzētās institūcijas.
Biedrības statūtos jānorāda:
* biedrības nosaukums;
* biedrības mērķis;
* biedrības darbības termiņš (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);
* biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi;
* biedru tiesības un pienākumi;
* kārtība, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;
* biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība;
* izpildinstitūcijas nosaukums, tās skaitliskais sastāvs, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;
* saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un termiņus.
Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.
Pieteikumā par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpievieno dibinātāju pieņemtais lēmums par biedrības dibināšanu, statūti (2 eksemplāri), kā arī izpildinstitūcijas locekļu saraksts.
Nepieciešamie dokumenti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzami 14 dienu laikā no lēmuma par biedrības dibināšanu pieņemšanas brīža.
Biedrība kļūst par juridisku personu, savukārt biedrības dibinātāji par tās biedriem, ar brīdi, kad biedrība ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Biedrības reģistrāciju veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Atteikumu reģistrēt biedrību var apstrīdēt Uzņēmuma reģistra valsts notāram, savukārt valsts notāra lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.
Biedrība var izveidot arī savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, taču tās nav uzskatāmas par juridiskām personām.
Kas un kā uzņem biedrus?
Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, un par to uzņemšanu lemj biedrības izpildinstitūcija, taču statūtos var noteikt lielāku nepieciešamo biedru skaitu, kā arī paredzēta cita biedru uzņemšanas kārtība (piem. uzņem padome vai biedru sapulce).
Biedrības darbībā var piedalīties arī personas ar īpašu statusu - biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri, kuru tiesības un pienākumus nosaka biedrības statūtos.
Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības statūtos paredzētajos gadījumos un kārtībā. Biedru no biedrības var izslēgt arī neatkarīgi no statūtu noteikumiem, ja radies svarīgs iemesls, piemēram, rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai. Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra - fiziskas personas nāvi vai biedra - juridiskas personas izbeigšanos.
Pārvaldes institūcijas
Katras biedrības obligātās pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce), kas uzskatāma par augstāko lēmējinstitūciju un izpildvara, kas var būt vienpersoniska (piemēram, direktors, priekšsēdētājs) vai koleģiāla (piemēram, valde, padome) un kas vada un pārstāv biedrību.
Biedru sapulci sasauc izpildinstitūcija likumā (piemēram, gadījumos, ja nepieciešama grozījumu izdarīšana statūtos, lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju) vai statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēs.
Lai biedru sapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās vairāk kā pusei no biedriem, taču statūtos var noteikt arī lielāku kvorumu. Ja biedru sapulcē nav noteiktā biedru skaita, izpildinstitūcijai ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā jāsasauc biedru sapulce atkārtoti ar tādu pašu darba kārtību. Šajā gadījumā biedru sapulce drīkst pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ja piedalās vismaz divi biedri.
Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija
Pirms pieteikuma par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā, dibinātājiem:
* jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu;
* jāapstiprina biedrības statūti;
* kā arī jāievēl biedrības pārvaldes institūcija - koleģiāla vai vienpersoniska biedrības izpildinstitūcija (izpildinstitūcijas nosaukumu var izvēlēties - valde, direktors, direktorāts utml.) un citas biedrības statūtos paredzētās institūcijas.
Biedrības statūtos jānorāda:
* biedrības nosaukums;
* biedrības mērķis;
* biedrības darbības termiņš (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);
* biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi;
* biedru tiesības un pienākumi;
* kārtība, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;
* biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība;
* izpildinstitūcijas nosaukums, tās skaitliskais sastāvs, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;
* saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un termiņus.
Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.
Pieteikumā par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpievieno dibinātāju pieņemtais lēmums par biedrības dibināšanu, statūti (2 eksemplāri), kā arī izpildinstitūcijas locekļu saraksts.
Nepieciešamie dokumenti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzami 14 dienu laikā no lēmuma par biedrības dibināšanu pieņemšanas brīža.
Biedrība kļūst par juridisku personu, savukārt biedrības dibinātāji par tās biedriem, ar brīdi, kad biedrība ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Biedrības reģistrāciju veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Atteikumu reģistrēt biedrību var apstrīdēt Uzņēmuma reģistra valsts notāram, savukārt valsts notāra lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.
Biedrība var izveidot arī savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, taču tās nav uzskatāmas par juridiskām personām.
Kas un kā uzņem biedrus?
Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, un par to uzņemšanu lemj biedrības izpildinstitūcija, taču statūtos var noteikt lielāku nepieciešamo biedru skaitu, kā arī paredzēta cita biedru uzņemšanas kārtība (piem. uzņem padome vai biedru sapulce).
Biedrības darbībā var piedalīties arī personas ar īpašu statusu - biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri, kuru tiesības un pienākumus nosaka biedrības statūtos.
Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības statūtos paredzētajos gadījumos un kārtībā. Biedru no biedrības var izslēgt arī neatkarīgi no statūtu noteikumiem, ja radies svarīgs iemesls, piemēram, rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai. Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra - fiziskas personas nāvi vai biedra - juridiskas personas izbeigšanos.
Pārvaldes institūcijas
Katras biedrības obligātās pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce), kas uzskatāma par augstāko lēmējinstitūciju un izpildvara, kas var būt vienpersoniska (piemēram, direktors, priekšsēdētājs) vai koleģiāla (piemēram, valde, padome) un kas vada un pārstāv biedrību.
Biedru sapulci sasauc izpildinstitūcija likumā (piemēram, gadījumos, ja nepieciešama grozījumu izdarīšana statūtos, lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju) vai statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēs.
Lai biedru sapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās vairāk kā pusei no biedriem, taču statūtos var noteikt arī lielāku kvorumu. Ja biedru sapulcē nav noteiktā biedru skaita, izpildinstitūcijai ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā jāsasauc biedru sapulce atkārtoti ar tādu pašu darba kārtību. Šajā gadījumā biedru sapulce drīkst pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ja piedalās vismaz divi biedri.