Boroda
18.02.11
Summas gan tur figurē fantastiskas....:)))
Brusis
18.02.11
Tas mani arī uzjautrināja.Viņi zivis neķēra,atbrauca,samaksāja aizbrauca.
Brusis
18.02.11
Bebrs
18.02.11
Publiskās upēs LM nav nepieciešama un ir pat kaitīga ūdeņiem, piemērs - Venta. Makšķerētas pārsvarā tiek 2 veidu zivis - vimbas(arī brekši) un laši.
1. Vimbas - saskaņā ar LM nolikumu drīkst paturēt 7 gab., ja nopērk vēl vienu licenci tad drīkst vēl 7 gab., saskaņā vienkārši ar MN paturēt drīkst paturēt 5 gab., tātad nopērkot licenci vimbas drīkst paturēt vairāk - spiediens uz vimbām lielāks. MN ir vispārējs makšķerēšanas liegums 500 m uz leju no rumbas, LM nolikumā ir ietverta papildus atļautā zona - reāli tas ir ka liegums ir tikai 100 m no rumbas. 500 m zona ir tā vieta kur vimbas koncentrējas visvairāk, tur nārsto, bet rajons kur tās netraucē ir tikai 100 m liels. Respektīvi nopērkot licenci makšķerēt ir atļauts liegumā. Vimba arī ir zivs kas pārsvarā tiek ķerta, bet to pavairošana nenotiek kaut to krājumi tieši LM rezultātā noteikti samazinās(vairāk tiek izķertas). Ventā tiek laisti lašveidīgie, mazākā skaitā vēdzeles, ir bijuši arī zuši un nēģi. Pēc manām domām ZF no LM tiek nedaudz pāri 1000 Ls kas salīdzinot ar ZF apgrozījumu un to kas nenonāk atpakaļ ūdeņos par MK ieņēmumiem ir maza summa.
2. Lašveidīgās - principā šo zivju dēļ arī LM tika ieviesta kaut lauvas tiesu ieņēmumu dod parasto zivju licences. Cena demokrātiska bet kapēc gan tās nevarētu ķert vienkārši tos 5 Ls ar pārkaitījumu iemaksājot pa tiešo ZF?
3. LM labumi - tiek savākts musors aiz copmaņiem - šo darbiņu var padarīt arī 100 latnieki reizi nedēļā, kontrole - neizteikšos, kas ir bijis Ventā zin kāda tā ir, pieņemu ka ne vairāk, ne mazāk kā citur. Atpūtas vietas - praktiski to nav, piebraukšanas iespējas pie upes paliek arvien mazāk.
II. Licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamatojums
6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras piekrastes ūdeņu joslā, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:
6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu ierobežotu noteiktas zivju sugas vai vēžu ieguvi noteiktā laikā un vietā, kurā saskaņā ar makšķerēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem makšķerēšana ir ierobežota vai aizliegta; - atļauts tiek paturēt vairāk vimbas kuras pavairotas netiek arī vislielākajās koncentrēšanas vietā, par lašveidīgajām jau rakstīju - to lietu var krietni vienkāršot.
6.2. pamatota nepieciešamība regulēt makšķernieku skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu zivju krājumu izmantošanu un makšķernieku ietekmi uz vidi; - makškernieku skaits tiek regulēts tādā veidā ka ir papildus izdevumi licences iegādei, pārējais tieši pretēji - atļauts paturēt vairāk zivis un paplašinās makšķerēšanas zona
6.3. ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, ūdenstilpes nomas līgumā vai līgumā ar licencētās makšķerēšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētās ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzībai un licencētai makšķerēšanai paredzēto zivju sugu regulārai pavairošanai. - pavairo lašus, bet vimbas kuras piemēram makšķerēju es netiek pavairotas vispār, kāpēc man "jāsponsorē" lašveidīgo copmaņi?
1. Vimbas - saskaņā ar LM nolikumu drīkst paturēt 7 gab., ja nopērk vēl vienu licenci tad drīkst vēl 7 gab., saskaņā vienkārši ar MN paturēt drīkst paturēt 5 gab., tātad nopērkot licenci vimbas drīkst paturēt vairāk - spiediens uz vimbām lielāks. MN ir vispārējs makšķerēšanas liegums 500 m uz leju no rumbas, LM nolikumā ir ietverta papildus atļautā zona - reāli tas ir ka liegums ir tikai 100 m no rumbas. 500 m zona ir tā vieta kur vimbas koncentrējas visvairāk, tur nārsto, bet rajons kur tās netraucē ir tikai 100 m liels. Respektīvi nopērkot licenci makšķerēt ir atļauts liegumā. Vimba arī ir zivs kas pārsvarā tiek ķerta, bet to pavairošana nenotiek kaut to krājumi tieši LM rezultātā noteikti samazinās(vairāk tiek izķertas). Ventā tiek laisti lašveidīgie, mazākā skaitā vēdzeles, ir bijuši arī zuši un nēģi. Pēc manām domām ZF no LM tiek nedaudz pāri 1000 Ls kas salīdzinot ar ZF apgrozījumu un to kas nenonāk atpakaļ ūdeņos par MK ieņēmumiem ir maza summa.
2. Lašveidīgās - principā šo zivju dēļ arī LM tika ieviesta kaut lauvas tiesu ieņēmumu dod parasto zivju licences. Cena demokrātiska bet kapēc gan tās nevarētu ķert vienkārši tos 5 Ls ar pārkaitījumu iemaksājot pa tiešo ZF?
3. LM labumi - tiek savākts musors aiz copmaņiem - šo darbiņu var padarīt arī 100 latnieki reizi nedēļā, kontrole - neizteikšos, kas ir bijis Ventā zin kāda tā ir, pieņemu ka ne vairāk, ne mazāk kā citur. Atpūtas vietas - praktiski to nav, piebraukšanas iespējas pie upes paliek arvien mazāk.
II. Licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamatojums
6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras piekrastes ūdeņu joslā, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:
6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu ierobežotu noteiktas zivju sugas vai vēžu ieguvi noteiktā laikā un vietā, kurā saskaņā ar makšķerēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem makšķerēšana ir ierobežota vai aizliegta; - atļauts tiek paturēt vairāk vimbas kuras pavairotas netiek arī vislielākajās koncentrēšanas vietā, par lašveidīgajām jau rakstīju - to lietu var krietni vienkāršot.
6.2. pamatota nepieciešamība regulēt makšķernieku skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu zivju krājumu izmantošanu un makšķernieku ietekmi uz vidi; - makškernieku skaits tiek regulēts tādā veidā ka ir papildus izdevumi licences iegādei, pārējais tieši pretēji - atļauts paturēt vairāk zivis un paplašinās makšķerēšanas zona
6.3. ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, ūdenstilpes nomas līgumā vai līgumā ar licencētās makšķerēšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētās ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzībai un licencētai makšķerēšanai paredzēto zivju sugu regulārai pavairošanai. - pavairo lašus, bet vimbas kuras piemēram makšķerēju es netiek pavairotas vispār, kāpēc man "jāsponsorē" lašveidīgo copmaņi?
murgs
18.02.11
eerglis;apsveicami!!!izskatās ka beidzot esi nācis pie prāta:)))).bet 18 martā mums vienalga ir jābūt tajā saietā ar savu redzējumu vai protestu.manās acīs esi ieguvis atzīstamu cieņu par to, ko tu tagad cīnies!!!100%tevi atbalstu,un domāju ka 18jā martā tiksimies rīgā ,arī ar pārējiem šī foruma dalībniekiem kas šo versiju atbatsta!!!tu taču arī esi ielūgts uz to forumu!!!
eerglis
18.02.11
Šī gada 21. janvārī notika makšķernieku forums, kurā tika nolemts veidot Sadarbības padomi, kas apvienotu makšķerniekus un iesaistītos makšķerniekiem aktuālu jautājumu risināšanā. Sadarbības padomes pirmā sēde notiks 2011. gada 18. martā, kurā tiks lemts par Sadarbības padomes uzdevumiem, mērķiem struktūru un finansējumu.
Šobrīd vienīgais publiski pieejamais Sadarbības padomes vīzija ir atrodama, mājas lapā http://test.hunting.lv, kurā ir tik vien minēts, ka tai vajadzētu būt pēc lauksaimnieku organizācijas LOSP parauga. Tomēr nav zināmi, ne Sadarbības padomes mērķi, ne uzdevumi, struktūra, ne finansējums. Ņemot vērā, ka 21. janvāra forumu veidoja makšķerēšanas veterāns Jānis Stikuts, tad par šī brīža Sadarbības padomes piedāvājumu pieņemu viņa veidoto vīziju par makšķerēšanas nozari, kas ir aplūkojama http://www.fishing.lv/speclapas/lmb_vizija.doc.
Tomēr šādam skatījumam uz makšķerēšanas nozares attīstību nevaru piekrist vairāku iemeslu dēļ. Visupirms šajā piedāvājumā nav saredzams, kas tad uzlabosies makšķerēšanas nozarē kopumā, un kāpēc tā būtu labāka par pašreizējo sistēmu. Turklāt jāņem vērā, ka šis modelis paredz ierobežot brīvu pieeju ūdeņiem. Tādējādi modelī netiek piedāvāti uzlabojumi, tai pašā laikā ierobežojot makšķernieku tiesības. ņemot vērā samērā slikto pieredzi ar licenzēto makšķerēšanu, kur licenču cenasbieži vien nav samērojamas ar sniegto pakalpojumu, tas ir, ne vienmēr tiek pavairotas zivis (šī brīža normatīvie akti to pat nepieprasa!), ne ir ierīkotas ērtas makšķerēšanas vietas. Atsevišķos gadījumos pastāv aizdomas, ka licenzētās makšķerēšanas vietas ir ierīkotas, lai „parastais” makšķernieks šiem ūdeņiem nerādās pat tuvumā.
Kā otrs būtiskais aspekts jāmin, ka makšķerēšanas nozari reglamentējošo noteikumu nedraudzīgais raksturs. Tajā ir ļoti daudz aizliegumu un ierobežojumu, tajā pat laikā, netiek īstenota šo noteikumu ievērošanas kontrole. Tā rezultātā Latvijas ūdeņos zeļ un plaukst maluzvejniecība, kā arī atsevišķu indivīdu apbrīnojamā visatļautība makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanā, kā piemēram, desmitiem ūdu ziemā, cemmerēšana kā vasarā tā ziemā, nemaz nerunājot par aizliegtu zvejas rīku izmantošanu. Iepriekš minētā makšķerēšanas nozares vīzija nepiedāvā risinājumu šai problēmai, bet kārtību cer ieviest apsaimniekojot ūdeņus, kas pati par sevi nav risinājums nekam.
Šādai vīzijai kategoriski nepiekrītu!
Tāpēc ar domubiedriem www.copeslietas.lv forumā sastopamajiem zaraza, Aiviss, Brusis un ņemot vērā forumā izteiktos priekšlikumus, izstrādājām savu vīzijas projektu makšķerēšanas nozari kopumā par Sadarbības padomi kā pirmo soli uz makšķerēšanas nozares sakārtošanu.
Visupirms, pēc mūsu domām, valsts līmenī ir jāpaceļ jautājums par makšķerēšanu kā nozari, kas pastāv atsevišķi no Zvejniecības. Pamatojums tam ir fakts un pārliecība, ka makšķernieks nav zvejnieks, bet makšķerē visupirms savam priekam. Makšķerēšanas nozarei ir pieskaitāmi arī makšķerlietu tirgotāji un ražotāji, makšķerēšanas sportisti, ūdeņu tuvumā esošo atpūtas māju un kempingu īpašnieki u.c personas, kuras ir ieinteresētas ilgtspējīgā un veiksmīgā makšķerēšanas nozares attīstībā.
Tāpēc uzskatā, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu Makšķerēšanas likumu, kurā tiktu regulēti jautājumi par makšķernieku iesaistīšanu normatīvo aktu izstrādē. Ar to saprotot, ka makšķerēšanas nozarē lielākā loma ir jāspēlē ar likumu atzītai makšķernieku organizācijai. Šī organizācija, tad arī izstrādātu priekšlikumus makšķerēšanas nozari reglamentējošajiem noteikumiem. Tāpat šai organizācijai būtu jārisina jautājumi, kas skar makšķernieku tiesību nelikumīgu ierobežošanu attiecībā uz tauvas joslu izmantošanu, licenzētās makšķerēšanas organizētāju pārkāpumiem, makšķerēšanas vietu degradāciju vai iznīcināšanu, u.c. makšķerniekiem svarīgiem jautājumiem.
Kā otrs būtiskais likuma mērķis būtu makšķerēšanas tiesību maksas caurspīdīga iekasēšana un iegūto līdzekļu izlietojums, lai tas nonāktu atpakaļ pie ūdeņiem un veicinātu ilgtspējīgu makšķerēšanas nozares attīstību.
Trešais būtiskais likuma mērķis būtu stingri regulēt licenzēto makšķerēšanu. Skaidri definējot licenzētās makšķerēšanas organizētāju pienākumus un tiesības. Tajā skaitā īstenojot principu, ka licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama tikai ar zinātnisku pamatojumu par makšķernieku negatīvo ietekmi uz zivju populāciju un daudzveidību. Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību.
Lai sasniegtu šos svarīgos mērķus Sadarbības padomei ir jābūt Zemkopības ministrijas (kā atbildīgā par nozari) veidotai darba grupai, lai tās teiktais nepaliktu Sadarbības padomē, bet nonāktu pie atbildīgajām amatpersonām. Šīs darba grupas veidošanā jābūt principam, ka tajā drīkst iesaistīties visas makšķerēšanas nozari pārstāvošās organizācijas, neatkarīgi no to izmēra un atrašanās vietas.
Sadarbības padomes dalībniekiem ir jādarbojas uz brīvprātības principiem bez atalgojuma. Tas veicinātu efektīvāku un aktīvāku darbu, jo par velti strādāt un tērēt savu laiku nav vēlmes.
Katram sadarbības padomes dalībniekam ir jābūt veto tiesībām, tādā veidā nodrošinot visu iesaistīto pušu interešu ievērošanu.
Pēc Makšķerēšanas likuma izstrādes darba grupa ir jālikvidē, bet iesaistītās organizācijas izveido nacionāla mēroga makšķerēšanas nozares organizāciju atbilstoši Makšķerēšanas likumam.
Šī ir vīzija, kuras realizācijā būs jāsastopas ar daudzām grūtībām un domstarpībām, šīs vīzijas precizējumiem un uzlabojumiem.
TĀPĒC AICINU IKVIENU, KAM RŪP MAKŠĶERĒŠANAS NOZARE IESAISTĪTIES DISKUSIJĀ UN IZTEIKT VIEDOKLI PAR ŠEIT MINĒTO.
Šobrīd vienīgais publiski pieejamais Sadarbības padomes vīzija ir atrodama, mājas lapā http://test.hunting.lv, kurā ir tik vien minēts, ka tai vajadzētu būt pēc lauksaimnieku organizācijas LOSP parauga. Tomēr nav zināmi, ne Sadarbības padomes mērķi, ne uzdevumi, struktūra, ne finansējums. Ņemot vērā, ka 21. janvāra forumu veidoja makšķerēšanas veterāns Jānis Stikuts, tad par šī brīža Sadarbības padomes piedāvājumu pieņemu viņa veidoto vīziju par makšķerēšanas nozari, kas ir aplūkojama http://www.fishing.lv/speclapas/lmb_vizija.doc.
Tomēr šādam skatījumam uz makšķerēšanas nozares attīstību nevaru piekrist vairāku iemeslu dēļ. Visupirms šajā piedāvājumā nav saredzams, kas tad uzlabosies makšķerēšanas nozarē kopumā, un kāpēc tā būtu labāka par pašreizējo sistēmu. Turklāt jāņem vērā, ka šis modelis paredz ierobežot brīvu pieeju ūdeņiem. Tādējādi modelī netiek piedāvāti uzlabojumi, tai pašā laikā ierobežojot makšķernieku tiesības. ņemot vērā samērā slikto pieredzi ar licenzēto makšķerēšanu, kur licenču cenasbieži vien nav samērojamas ar sniegto pakalpojumu, tas ir, ne vienmēr tiek pavairotas zivis (šī brīža normatīvie akti to pat nepieprasa!), ne ir ierīkotas ērtas makšķerēšanas vietas. Atsevišķos gadījumos pastāv aizdomas, ka licenzētās makšķerēšanas vietas ir ierīkotas, lai „parastais” makšķernieks šiem ūdeņiem nerādās pat tuvumā.
Kā otrs būtiskais aspekts jāmin, ka makšķerēšanas nozari reglamentējošo noteikumu nedraudzīgais raksturs. Tajā ir ļoti daudz aizliegumu un ierobežojumu, tajā pat laikā, netiek īstenota šo noteikumu ievērošanas kontrole. Tā rezultātā Latvijas ūdeņos zeļ un plaukst maluzvejniecība, kā arī atsevišķu indivīdu apbrīnojamā visatļautība makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanā, kā piemēram, desmitiem ūdu ziemā, cemmerēšana kā vasarā tā ziemā, nemaz nerunājot par aizliegtu zvejas rīku izmantošanu. Iepriekš minētā makšķerēšanas nozares vīzija nepiedāvā risinājumu šai problēmai, bet kārtību cer ieviest apsaimniekojot ūdeņus, kas pati par sevi nav risinājums nekam.
Šādai vīzijai kategoriski nepiekrītu!
Tāpēc ar domubiedriem www.copeslietas.lv forumā sastopamajiem zaraza, Aiviss, Brusis un ņemot vērā forumā izteiktos priekšlikumus, izstrādājām savu vīzijas projektu makšķerēšanas nozari kopumā par Sadarbības padomi kā pirmo soli uz makšķerēšanas nozares sakārtošanu.
Visupirms, pēc mūsu domām, valsts līmenī ir jāpaceļ jautājums par makšķerēšanu kā nozari, kas pastāv atsevišķi no Zvejniecības. Pamatojums tam ir fakts un pārliecība, ka makšķernieks nav zvejnieks, bet makšķerē visupirms savam priekam. Makšķerēšanas nozarei ir pieskaitāmi arī makšķerlietu tirgotāji un ražotāji, makšķerēšanas sportisti, ūdeņu tuvumā esošo atpūtas māju un kempingu īpašnieki u.c personas, kuras ir ieinteresētas ilgtspējīgā un veiksmīgā makšķerēšanas nozares attīstībā.
Tāpēc uzskatā, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu Makšķerēšanas likumu, kurā tiktu regulēti jautājumi par makšķernieku iesaistīšanu normatīvo aktu izstrādē. Ar to saprotot, ka makšķerēšanas nozarē lielākā loma ir jāspēlē ar likumu atzītai makšķernieku organizācijai. Šī organizācija, tad arī izstrādātu priekšlikumus makšķerēšanas nozari reglamentējošajiem noteikumiem. Tāpat šai organizācijai būtu jārisina jautājumi, kas skar makšķernieku tiesību nelikumīgu ierobežošanu attiecībā uz tauvas joslu izmantošanu, licenzētās makšķerēšanas organizētāju pārkāpumiem, makšķerēšanas vietu degradāciju vai iznīcināšanu, u.c. makšķerniekiem svarīgiem jautājumiem.
Kā otrs būtiskais likuma mērķis būtu makšķerēšanas tiesību maksas caurspīdīga iekasēšana un iegūto līdzekļu izlietojums, lai tas nonāktu atpakaļ pie ūdeņiem un veicinātu ilgtspējīgu makšķerēšanas nozares attīstību.
Trešais būtiskais likuma mērķis būtu stingri regulēt licenzēto makšķerēšanu. Skaidri definējot licenzētās makšķerēšanas organizētāju pienākumus un tiesības. Tajā skaitā īstenojot principu, ka licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama tikai ar zinātnisku pamatojumu par makšķernieku negatīvo ietekmi uz zivju populāciju un daudzveidību. Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību.
Lai sasniegtu šos svarīgos mērķus Sadarbības padomei ir jābūt Zemkopības ministrijas (kā atbildīgā par nozari) veidotai darba grupai, lai tās teiktais nepaliktu Sadarbības padomē, bet nonāktu pie atbildīgajām amatpersonām. Šīs darba grupas veidošanā jābūt principam, ka tajā drīkst iesaistīties visas makšķerēšanas nozari pārstāvošās organizācijas, neatkarīgi no to izmēra un atrašanās vietas.
Sadarbības padomes dalībniekiem ir jādarbojas uz brīvprātības principiem bez atalgojuma. Tas veicinātu efektīvāku un aktīvāku darbu, jo par velti strādāt un tērēt savu laiku nav vēlmes.
Katram sadarbības padomes dalībniekam ir jābūt veto tiesībām, tādā veidā nodrošinot visu iesaistīto pušu interešu ievērošanu.
Pēc Makšķerēšanas likuma izstrādes darba grupa ir jālikvidē, bet iesaistītās organizācijas izveido nacionāla mēroga makšķerēšanas nozares organizāciju atbilstoši Makšķerēšanas likumam.
Šī ir vīzija, kuras realizācijā būs jāsastopas ar daudzām grūtībām un domstarpībām, šīs vīzijas precizējumiem un uzlabojumiem.
TĀPĒC AICINU IKVIENU, KAM RŪP MAKŠĶERĒŠANAS NOZARE IESAISTĪTIES DISKUSIJĀ UN IZTEIKT VIEDOKLI PAR ŠEIT MINĒTO.
eerglis
17.02.11
par tām nozvejotām zivīm, par ko LM jāveic uzskaite. Vai ir iespējams dabūt internetā atskaites par lomu uzskaiti?
dambergs
17.02.11
Būs jāpiezvana LAD, neesmu zinātājs par šo projektu - bet Salacas ieleja līdz 1.febr. nav iesniegusi noķerto lašu atskaiti
eerglis
17.02.11
dambergs, a Tu nezini kā beidzās Salacgrīvas jūras supersiltumsūkņa projekts? dzirdēju, ka skaitītāji sarkani, jo skolā ar to siltumsūkni nespēj dabūt vairāk par 15 grādiem. kurina faktiski uz elektrību :D
dambergs
17.02.11
ērgli vai Tu esi īsts zivsaimnieks - Tavi teksti labi , beidzot viens kārtīgs makšķernieks ir sapratis šīs sadaļas forumā cēloņus - pasaki saviem draugiem arī, ka Raimonds ir aizsēdējies , balstoties uz Birkova kunga slimīgajiem murgiem un pasaules glābēja vīziju par labu savam biznesam Salacgrīvā, kur Straubergs viņu atlaida no darba
eerglis
17.02.11
nu redzēs. bāzīsim ģīmī uz nākošo budžetu :)
par inspektoriem nu mlje. Ja vides ministrs nez cik gadus nespēj nodrošināt ūdeņu uzraudzību, bet paļaujas uz sabiedriskajām organizācijā, tad atvainojiet, piedotiet tāds ministrs mums nav vajadzīgs.
par inspektoriem nu mlje. Ja vides ministrs nez cik gadus nespēj nodrošināt ūdeņu uzraudzību, bet paļaujas uz sabiedriskajām organizācijā, tad atvainojiet, piedotiet tāds ministrs mums nav vajadzīgs.
Bebrs
17.02.11
Uz manu jautājumu atbildēja, teica ka esot panākta vienošanās ka visi ieņēmumi no MK paliks zivju fondā. Nu, redzēsim :D
eerglis
17.02.11
Krustpunktā pēc vieniem stundas garumā uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbildēs Vides aizs. un reģ.att. ministrs Raimonds Vējonis.
grieziet Lr1, un zvaniet jautājiet.
grieziet Lr1, un zvaniet jautājiet.
sagittario
16.02.11
Tere, Duglas!
Mani iedvesmoja šitais: "Gatavs ieliet acu gaišumu katram kas ..." Tieši derētu, jo skaidrā prātā šīs lietas mēģinot saprast, var dabūt nervu sabrukumu!!! Šovakar (kamēr neviens vēl nav ielējis :))) ) teikšu tikai to, ka jst mēģina no augšas dibināt mākslīgu veidojumu, piedevām uzurpējot varu. :(((
Tava, Daddy-ja (15.02.2011 13:26) un citu pieminētā LOSP ir piemērs, kā tādas lietas ir jāveido no apakšas. Domāju, ka ir vērts pastudēt to pieredzi.
Mani iedvesmoja šitais: "Gatavs ieliet acu gaišumu katram kas ..." Tieši derētu, jo skaidrā prātā šīs lietas mēģinot saprast, var dabūt nervu sabrukumu!!! Šovakar (kamēr neviens vēl nav ielējis :))) ) teikšu tikai to, ka jst mēģina no augšas dibināt mākslīgu veidojumu, piedevām uzurpējot varu. :(((
Tava, Daddy-ja (15.02.2011 13:26) un citu pieminētā LOSP ir piemērs, kā tādas lietas ir jāveido no apakšas. Domāju, ka ir vērts pastudēt to pieredzi.