Apsveikumi un novēlējumi

klops_G> :) :d....... .

Sveiciens Urmasiem Neatkarības dienā!

me jokse kuni peipsi jarve parast ahven :)

prozīt

sveiciens PTICA24 dzimšanas dienā, priekā un audz vesels :))

sveiciens Eestiņiem Igaunijas Republikas neatkarības dienā :)) Cpokšs :) Za ribalku!

Nu veči!!! Tad vēl vienu maziņo cepumiņu uz 23.februāri!!! Čpokš!!!

mjā diskusija ne pa jokam
katram jau šeit ira sava taisnība))
arī divus gadus nolauzu, kā jau zemāk kāds teica galvenais kā Tu sevi tur nostādīji.Sava jau dzīves skola ir.Gāja jau visādi-i kāvāmies ar dembeļiem))( protams pa šmauli dabūjām), arī no azera varēja lodi dabūt no kalaša(karaulā), arī nozaudēto aptveri sutku meklējām))
arī mans klasesbiedrs(vienā solā 8 gadus nosēdējām) no afgāņiem 22 gados pārnāca sirmu galvu((
par tiem kas tur bija un būs
prozit
естЬ такая професия родину засчистЬтятЬ
diskusijā neiesaistos))

Murgs , tad neko , tālāk nepratināšu .

gintsgg;nē,bet tajā iesaukumā no latvijas tur bija daudz .

Murgs , Tu gadījumā neesi Raimonds ?

Mani 1986. gandrīz aizsūtija uz Černobiļu,Tpu tpu tpū-varbūt jau būtu zem zemes.

Gunča
nav jau laika un vēlēšanās dusmoties.ir patīkamākas lietas par ko domāt-COPE!!!
:DDD

Kāpēc jūs strīdaties, un dusmojaties???? Darīt nav ko!!?:)
Man par armijas laiku ir tikai atmiņas. Nekādas sajūsmas, vai svētku noskaņas, pavisam noteikti nav.....

sveiciens visiem tiem kas dienēja Kamčatkā 1978-1980g.pavasara iesaukums.viss bija atkarīgs kāds tu pats biji.vismaz tur kur biju es letiņus cienīja.tikai sibīrieši teica"ņemci".bija divi vietējie,kamčatkieši,viens no tiem korjaks,super čaļi. mums ar bija viens memļaks no azerbaidžānas.bija arī dembelis,kuru paši dembeļi iekaustīja.tie kas izgāja krievu armiju pavisam cits kalums,nevis tagadējā jaunatne nemāk neko citu kā muti virināt un kulakus vicināt.ta kā viss bija atkarīgs no paša uzvedības!!!

Kilka
tie kuri dienējuši,ir natikai "zaudējuši" tos gadus no dzīves,bet ari daudz ieguvuši.tas nav kā kojās ņabīti tempt un piestaigāt uz blakus kojām meičās!kaut protams šis variants ir patīkamāks!!!ne jau visi dienēja kremlī,kur Iļjiču vajadzēja "sargāt".tiem gan neapskaužu.
CHPOKSH
:)))
'Bračiņ
pomņu pomņu kā mēs gozējāmies pavasara sauļītē,kamēr TU līmēji pie bērzu zariem lapas un krāsoji zaļas.tas lai mums tā DMB sajūta tāda pacilātāka būtu!!!
CHPOKSH
:DDD

kilka - varu galvot, ka kāds noteikti padomās, ka redz viens tā arī netika pataisīts par normālu veci... Es nezinu, kas ir nepieciešams, lai memļaks kļūtu par īstu vīru... taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka dembeļa gucuļa atspēlēšanās jauniesaucamajiem no Baltijas par visu slikto, kas viņa dzīvē ir noticis, nav vienīgais veids, kā to izdarīt.

Kilka, šis bija Tavs prātīgākais un emocionālakais posts, kopš Tu te klabini pogas!

raihs - nu, kā ar pirkstu acī. Tieši tā, pazaudēti gadi... Es nezinu, man daudz čomu, paziņu, vienaudžu bijuši krievos, nu goda vārds - NEVIENS nav ar sajūsmu vai pateicību atcerējies tos gadus. Mani kursabiedri, kurus pēc 1/2 gada savāca armijā, pēc diviem gadiem ar grūtībām atsāka mācības RPI, vēl tas psiholoģiskais smagums, ka draugi un brūtes jau 2 gadi tālāk bija tikuši pa to laiku.
Pats skumjākais visā šajā sakarā, ka padarmija vistiešākajā veidā salauza mana labākā bērnības, jaunības drauga, vienaudža, kaimiņa dzīvi, (lai viņam vieglas smiltis!) un tāpēc negaidiet no manis kādu sajūsmu par to. Puisis, jaunais gurķis, kādi mēs visi 18 gados bijām - students RPI RSF, visu bērnību un jaunību aizrāvāmies ar modelēšanu, gājām uz JTS utt, amatieris radiomīlis, jautrītis, bija viņam forša meitene - pirmā mīlestība, studijas, plāni... un tad...
2 murgpilni gadi, ja nemaldos Belomorskā, respektīvi riktīgos ziemeļos, kur ziemā -45 un ziema 2/3 gada. Atnāca atpakaļ noguris, nomākts, sevī ierāvies, nerunīgs, skarbs, viegli aizvainojams. Apsaldējis 3-zaru nervu sejā (kas ar regulārām lēkmjveidīgām sāpēm lika sevi manīt visu atlikušo mūžu), daļēji zaudējis ožu (iespējams arī apsaldēšanās dēļ). Diemžēl, pēc vairākiem piegājieniem studijas tā arī neatsāka, foršo meiteni pazaudēja (jau pa dienesta laiku), un dzīve viņam aizgāja no kalna lejā... Visi mani neskaitāmie mēģinājumi kaut ko glābt neko nedeva. Atbilde bija viena - nemāci mani dzīvot. Neiedziļināšos sīkumos. Diemžēl, labākais skumju remdētājs bija alkohols, kurš arī beigās noveda viņu kapā jau 40 gadu vecumā.
Vai, neaizejot foršajos krievos, viņa dzīve būtu savādāka? Domāju, ka noteikti!
Vai es ko saprotu no tā? Domāju, ka jā, jo savulaik garus vakarus un naktis klausījos viņa stāstus par to, kā "memļaki kļūst par vīriem", nu nebija nevienas pozitīvas nots tajos...
Kaut kā tā...
Un par pretējo mani neviens nepārliecinās.
Jā, galvenais nekā personīga, jo ne jau Jūs, kas bijuši tur, vai mēs, kas neesam, ir sūdīgi čaļi, bet tā sistēma, kas valdīja, tā gan!!!
Nu gan es OFF par šo...

Zivnieka domas ir copy-paste manējām. Ja es būtu aizgājis armijā,tad noteikti man nebūtu iespēju pēc diviem gadiem uzsākt darbību savā specialitātē,kā tas arī notika ar vairākiem talantīgiem maniem kursabiedriem,kuri pēc tam muļļājās pa armijas līniju,vai vispār bija spiesti strādāt pie konveijera. Es pa to laiku strādāju,krāju pieredzi un izsitos... Kas var būt labs tajās murgainajās pavēlēs,salšanā,neēšanā,nakts klapēšanā,utt??? Manuprāt,armija lieti noder tikai tādiem pusauga huligāniem,kurus vajag bik nolikt pie vietas

Bračiņ - tu jau laikam tikai ar pilsētas memļakiem esi tusējis - es ne tikai 2 dienas mežā varēju nodzīvot 17 gadu vecumā, bet jau krietni agrākā vecumā varēju no meža laukā nemaz nenākt, ja vien papucis nebūtu draudējis ar sūdainu mietu:DDD