atgādināt paroli atcerēties
 
 
Ienāc ar Draugiem.lv profilu

Kur ir patiesība?

Brusis 07.03.11
Zaraza,šitas ir labs.Interesanti,jaunie ,,biedrīši,,arī tur ir iesaistīti.Labprāt uzzinātu varoņu vārdus.
zaraza 07.03.11
eerglis 07.03.11
iemetu arī statūtu versiju gara, bet izlasiet, man liekas, ka būs trakāk kā ar LMA


1. nodaļa. Biedrības nosaukums
1.1. Biedrības nosaukums ir „Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome” (turpmāk tekstā – Biedrība).
2. nodaļa. Biedrības mērķi.
2.1. Biedrības mērķi ir:
2.1.1. ar makšķerēšanu saistīto nevalstisko organizāciju iesaistīšana makšķerēšanas politikas veidošanā un īstenošanā;
2.1.2. katra reģiona interešu un vajadzību (reģionālo īpatnību) apzināšana un ievērošana pie makšķerēšanas politikas veidošanas un īstenošanas;
2.1.3. nodrošināt operatīvu aktīvās makšķernieku daļas interešu apzināšanu, sadarbībā ar valsts pārvaldi un pie makšķerēšanas politikas veidošanā un īstenošanā;
2.1.4. zivju resursu aizsardzības mehānismu pilnveidošana un uzraudzīšana;
2.1.5. zivju resursu atjaunošanas veicināšana;
2.1.6. makšķerēšanas kā aktīvas un videi draudzīgas nodarbošanās popularizēšana;
2.1.7. darbība sabiedrības labā, veicinot makšķerēšanas sporta attīstību un ētisku attieksmi pret vidi;
2.1.8. sabiedrības informēšana un izglītošana par makšķerēšanu, zivju resursu aizsardzību, makšķerēšanu kā tautas sportu un makšķerēšanas tūrismu;
2.1.9. ar vides ilgtspējīgu attīstību un zivju resursu saglabāšanu saskaņota makšķerēšanas tūrisma veicināšana;
2.1.10. starptautiskā sadarbība, pilnveidojot makšķerēšanas politiku, zivju resursu aizsardzības mehānismus, kā arī attīstot makšķerēšanas sportu un makšķerēšanas tūrismu;
2.1.11. racionālas zivju resursu lietošanas veicināšana, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību, vienlaicīgi spējot attīstīt makšķerēšanas sportu un makšķerēšanas tūrismu.

2.2. Biedrības uzdevumi ir:
2.2.1. izstrādāt un pārstāvēt Biedrības biedru viedokli ar makšķerēšanu saistītās politikas veidošanas jautājumos;
2.2.2. pārstāvēt ar makšķerēšanu saistīto organizāciju intereses sarunās ar Zemkopības ministriju un citām valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām institūcijām un organizācijām;
2.2.3. izveidot un uzturēt visaptverošu iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu amatierzvejas tiesību lietotāju uzskaitījumu;
2.2.4. attīstīt makšķerēšanas sporta kustību;
2.2.5. uzziņas avotu (mācību filmu, žurnālu, grāmatu, interneta vietņu u.c.) izveidošana, veicinot sabiedrības informēšanu un izglītošanu par Biedrības darbu un mērķiem, makšķerēšanu, zivju resursu aizsardzību, makšķerēšanas sportu un makšķerēšanas tūrismu;
2.2.6. atbalstīt sabiedrības iniciatīvas ar vides un zivju resursu aizsardzību saskaņota makšķerēšanas tūrisma veicināšanā;
2.2.7. veicināt pārskatāmas, ērtas un vienotas sistēmas izveidi, norēķiniem par makšķerēšanu Latvijas Republikā.
3. nodaļa. Biedrības darbības termiņš.
3.1. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
4. nodaļa. Biedru iestāšanās Biedrībā, izstāšanās un izslēgšana.
4.1. Biedrībā var iestāties jebkura ar makšķerēšanu saistīta organizācija un organizācija, kas ir zvejas tiesību izmantotājs, Biedrības Valdei iesniedzot rakstisku iesniegumu, kopā ar pretendenta organizācijas lēmējinstitūcijas lēmumu, organizācijas statūtu un reģistrācijas apliecības kopijām, informāciju par biedru skaitu, pilnvaroto pārstāvju kontaktinformāciju.
4.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrība pieņem Valdes sapulcē, ne ilgāk kā 2 (divu) mēnešu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Uz Valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, aicina iesniedzēju – organizācijas pilnvaroto pārstāvi un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Biedra kandidāta pārstāvja neierašanās nav šķērslis Valdes lēmuma pieņemšanai. Valdes motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo biedra kandidātam vai tā pārstāvim piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.
4.3. Organizācija, kas uzņemta Biedrībā (turpmāk tekstā – biedrs) var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, iesniedzot Valdei iesniegumu, kam pievienots organizācijas lēmējinstitūcijas lēmums.
4.4. Biedru var izslēgt no Biedrības ar Biedru sapulces (turpmāk tekstā – Sapulces) lēmumu, ja:
4.4.1. biedrs vairāk kā 1 (vienu) gadu nav nomaksājis biedra naudu;
4.4.2. biedrs nepilda Sapulces, Pārstāvju sapulces vai Valdes lēmumus;
4.4.3. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
4.4.4. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto;
4.4.5. biedrs ar savu darbību apzināti kaitē Biedrībai vai savādāk tā darbība nav savienojama ar godprātīgu dalību Biedrībā.
4.5. Jautājumu par biedra izslēgšanu izskata Valde, uzaicinot izslēdzamā biedra pārstāvi sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra pārstāvja neierašanās nav šķērslis Valdes lēmuma pieņemšanai. Valdes lēmums par biedra izslēgšanu no Biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram 5 (piecu) dienu laikā no tā pieņemšanas brīža. Biedrs var rakstveidā lūgt Valdes lēmuma pārskatīšanu Pārstāvju sapulcē.
4.6. Biedrības mērķu un uzdevumu īstenošanā var piedalīties:
4.6.1. organizācijas, kas nav tieši saistītas ar makšķerēšanu, ūdenstilpju apsaimniekošanu un zvejas tiesību izmantošanu, pamatojoties uz pretendenta iesniegumu un Pārstāvju sapulces lēmumu, var sadarboties ar Biedrību un līdzdarboties Biedrībā kā asociētie biedri.
4.6.2. Asociētā biedra statusu piešķir Biedrības sadarbības partneriem. Asociētiem biedriem nav balsstiesības biedru Sapulcē, Pārstāvju sapulcē un reģionālo padomju sapulcēs. Lēmumu par asociētā biedra statusa piešķiršanu pieņem Valde, pamatojoties uz asociētā biedra kandidāta iesniegumu. Asociētiem biedriem (katram pilnvarojot 1 (vienu) pārstāvi) ir tiesības piedalīties Sapulcē, Pārstāvju sapulcē, reģionālo padomju sapulcēs, darba grupās un citos pasākumos ar padomdevēju tiesībām.
a) Asociēto biedru biedra nauda tiek noteikta 50% apmērā no Biedrības biedru naudas. Valde var atbrīvot Asociēto biedru no biedru naudas maksāšanas.
b) Asociētajiem biedriem nav jāmaksā biedra nauda.
5. nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi.
5.1. Biedriem ir šādas tiesības:
5.1.1. piedalīties Biedrības pārvaldē;
5.1.2. saņemt informāciju par Biedrības darbību;
5.1.3. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
5.1.4. darboties citās biedrībās, kuru darbības pamatprincipi nav pretrunā ar Biedrības mērķiem un uzdevumiem;
5.1.5. veikt cita veida darbību, kas nav pretrunā ar Biedrības mērķiem un uzdevumiem.
5.2. Biedrības biedru pienākumi:
5.2.1. ievērot Biedrības statūtus un pildīt Sapulces, Pārstāvju sapulces un Valdes lēmumus;
5.2.2. regulāri maksāt biedra naudu;
5.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķu un uzdevumu realizēšanu.
5.3. Saistības biedru pārstāvjiem var noteikt ar Sapulces, Pārstāvju sapulces vai Valdes lēmumu. Nosakot biedru pārstāvjiem saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra pārstāvja piekrišana.
5.4. Biedru, asociēto biedru un teritoriālo sadarbības partneru pārstāvji piedalās pārvaldes institūciju izveidotājās komisijās, darba grupās, sēdēs un sanāksmēs. Pārstāvji pauž organizāciju viedokli, kas apspriežamajā jautājumā nedrīkst būt pretrunā ar Biedrības nostādnēm un pieņemtajiem lēmumiem. Par sarunu rezultātiem pārstāvis informē Pārstāvju sapulces vai Valdes locekļus.
6. nodaļa. Biedrības struktūrvienības.
6.1. Ar Pārstāvju sapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības struktūrvienības.
6.2. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības Pārstāvju sapulce.
6.3. Biedrības struktūrvienību vadītāji savā darbā ir pakļauti Biedrības Valdei.
7. nodaļa. Sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana.
7.1. Biedru Sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
7.2. Sapulce lēmumus izskatāmajos jautājumos pieņem pēc vienprātības principa, ja gadījumā biedri nespēj vienoties, tad lēmums tiek pieņemts, ja „par” nobalso vairāk kā 2/3 no klātesošajiem biedriem.
7.3. Katram Biedrības biedram Sapulcē ir viena balss.
7.4. Sapulcei ir tiesības:
7.4.1. lemt par Biedrības darbības izbeigšanu un reorganizāciju;
7.4.2. izskatīt citus ar Biedrības darbību saistītos jautājumus.
7.5. Sapulci sasauc Valdes priekšsēdētājs, pamatojoties uz Valdes vienbalsīgu lēmumu vai vismaz 3 (trīs) reģionālo padomju (reģionu pārstāvju) kopīgu pieprasījumu, kurā rakstveidā norādīti sasaukšanas iemesli. Sapulces laiku un vietu paziņo vismaz divas nedēļas pirms tās norises. Sapulce var tikt sasaukta citos likumā noteiktos gadījumos.
8. nodaļa. Biedru darbība reģionu padomēs.
8.1. Biedru līdzdalība Biedrības darbā tiek organizēta pa pieciem teritoriāliem reģioniem - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme, Rīgas reģions. Katrā reģionā darbojas viena Biedrības reģionālā padome.
8.2. Biedrības reģionālās padomes atbilst teritoriālajam iedalījumam, kas norādīts statūtu pielikumā Nr. 1 (Reģionālo padomju teritoriālais iedalījums).
a) Pārstāvju sapulce ir tiesīga grozīt Biedrības reģionālo padomju teritoriālo iedalījumu par to pieņemot vienbalsīgu lēmumu, šajā balsojumā balsstiesības ir tikai iesaistīto (ar grozījumiem skarto) reģionālo padomju pārstāvjiem.
b) .......... ?
8.3. Katrs biedrs iestājoties tiek iedalīts atbilstošā reģionā, ņemot vērā viņa galveno interešu centru. Ja biedra intereses ir vairākos reģionos, biedram ir tiesības norādīt, kuras vienas reģionālās padomes darbā tas piedalīsies.
8.4. Asociētais biedrs ir tiesīgs piedalīties to reģionālo padomju sēdēs, kurās tam ir ar makšķerēšanas vai zvejas tiesību izmantošanas jomu saistītas intereses.
8.5. Biedrības reģionālā padome ir Biedrības institūcija, kuras darbībā piedalās attiecīgā reģiona biedri un kuras kompetencē ir izvirzīt sava reģiona pārstāvi uz Pārstāvju sapulci.
8.6. Reģionālās padomes darbība notiek sapulcēs, kuras sasauc Valdes priekšsēdētājs vai attiecīgās reģionālās padomes vadītājs.
8.7. Reģionālās padomes sapulces sasaucamas ne retāk kā reizi gadā, par to savlaicīgi paziņojot attiecīgā reģiona biedriem. Paziņošana var tikt veikta ar publisku paziņojumu, kas izdarīts Valdes noteiktā kārtībā.
8.8. Reģionālās padomes sapulcē, lēmumi tiek pieņemti balsojot. Katram biedram ir viena balss. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojusi vairāk kā puse no reģionālās padomes sapulcē klātesošiem biedriem.
8.9. Reģionālās padomes darbu vada reģionālās padomes vadītājs, ko reģionālās padomes sapulcē ievēl uz 3 (trīs) gadu termiņu. Pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās to pašu vadītāju var izvirzīt atkārtoti.
8.10. Reģionālās padomes vadītājs:
8.10.1. vada reģionālās padomes darbu;
8.10.2. organizē reģionālās padomes sapulces;
8.10.3. kārto reģionālās padomes lietvedību;
8.10.4. veicina jaunu biedru iesaistīšanu Biedrībā un Biedrības darbības popularizēšanu reģionā.
8.11. Reģionālās padomes sapulcē ievēl (izvirza) reģiona pārstāvjus, kas attiecīgo reģionu pārstāv Biedrības Pārstāvju sapulcē. Reģiona pārstāvji tiek ievēlēti uz 1 (viena) gada termiņu. Pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās tos pašus pārstāvjus var izvirzīt atkārtoti.
8.12. Katra reģionālā padome uz Pārstāvju sapulci izvirza 1 (vienu) pārstāvi (turpmāk tekstā – reģiona pārstāvis).
8.13. Reģiona pārstāvis pārstāv attiecīgo reģionu Pārstāvju sapulcē un Valdē bez ierobežojuma, kā arī ir pilnvarots paust attiecīgā reģiona viedokli.
8.14. Reģionālās padomes sapulcēs tiek apspriests un lemts par jautājumiem, ko jāapspriež Pārstāvju sapulcē, kā arī apspriesti jautājumi, par kuriem nepieciešams reģionālās padomes viedoklis.
8.15. Reģionālās padomes sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists. Ja reģionālās padomes sapulcē pieņemti lēmumi par reģionālās padomes vadītāju, reģiona pārstāvi vai citām amatpersonām, reģionālās padomes sēdes protokols nekavējoties iesniedzams Valdei.
8.16. Reģionālās padomes sēde var ieteikt Pārstāvju sapulcei Valdes locekļa kandidātu, kas Valdē pārstāvētu attiecīgo reģionu. Ievēlot reģiona pārstāvi, tas vienlaikus uzskatāms par ieteiktu Valdes locekļa amatam, ja reģionālā padome nelemj savādāk.
8.17. Reģiona pārstāvis var vienlaikus ieņemt reģionālās padomes vadītāja amatu.
8.18. Reģiona pārstāvis un reģionālās padomes vadītājs informē sava reģiona biedrus par būtiskajiem jautājumiem, kas lemjami vai izlemti Pārstāvju sapulcē, kā arī citiem būtiskajiem notikumiem un jaunumiem attiecībā uz Biedrības darbību.
9. nodaļa. Pārstāvju sapulce.
9.1. Biedrības Pārstāvju sapulce ir lēmējinstitūcija, kam ir visas biedru Sapulces tiesības, ciktāl tās ar likumu nav noteiktas Sapulces ekskluzīvā kompetencē.
9.2. Pārstāvju sapulces kompetencē ietilpst sekojoši jautājumi:
9.2.1. ievēlēt un atsaukt Biedrības Revidentu;
9.2.2. ievēlēt un atsaukt Biedrības Valdi (Valdes locekļus), ievēlēt un atsaukt Valdes priekšsēdētāju;
9.2.3. apstiprināt Biedrības gada pārskatu un budžetu;
9.2.4. vērtēt un apstiprināt Valdes atskaites un Revidenta pārskatu;
9.2.5. apstiprināt Biedrības statūtus, to grozījumus un papildinājumus;
9.2.6. jaunu Biedrības mērķu noteikšana;
9.2.7. pieņemt lēmumus, kas ietilpst Valdes kompetencē;
9.2.8. izlemt jebkurus citus biedru Sapulces kompetencē esošus jautājumus, ciktāl tie ar likumu nav noteikti Sapulces ekskluzīvā kompetencē.
9.3. Pārstāvju sapulci veido visu piecu Biedrības reģionālo padomju izvirzītie pārstāvji (reģionu pārstāvji). Katram pārstāvim ir viena balss.
9.4. Gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ Pārstāvju sapulcē nevar piedalīties kāds no tai izvirzītajiem pārstāvjiem, viņa vietā attiecīgā reģionālā padome var pilnvarot citu pārstāvi.
9.5. Pārstāvju sapulce darbojas patstāvīgi, tā tiek sasaukta ne retāk kā reizi pusgadā.
9.6. Pārstāvju sapulci vada ...
a) Valdes priekšsēdētājs.
b) Pārstāvju sapulces ievēlēts Pārstāvju sapulces vadītājs.
9.7. Pārstāvju sapulci jautājumu koleģiālai izskatīšanai sasauc Valdes priekšsēdētājs vai Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā kāds no Valdes locekļiem.
9.8. Kārtējo Pārstāvju sapulces laiku paziņo septiņas dienas pirms tās norises.
9.9. Iesniedzot Valdei iesniegumu, ne mazāk kā 2 (diviem) Pārstāvju sapulcē ietilpstošiem reģiona pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt ārkārtas Pārstāvju sapulces sasaukšanu. Iesniegumam jāpievieno konkrēts priekšlikums par ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem.
9.10. Pārstāvju sapulces sēde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Pārstāvju sapulcē ietilpstošajiem reģionu pārstāvjiem. Pārstāvju sapulces sēdes ir atklātas, ja vien Pārstāvju sapulce nelemj par slēgtas sēdes noturēšanu. Lēmumi tiek pieņemti klātesošajiem pārstāvjiem vienojoties vai balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu.
9.11. Attiecībā uz grozījumu izdarīšanu statūtos, lēmums tiek pieņemts, ja par grozījumu izdarīšanu nobalso vairāk kā 3 (trīs) reģionu pārstāvji.
9.12. Pārstāvju sapulcē, pieņemot lēmumus, tiek respektēts un pēc iespējas ievērots tā reģiona viedoklis, kuru būtiski skar izskatāmais jautājums.
9.13. Pārstāvju sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists.
9.14. Izskatāmo jautājumu un dokumentu projektu sagatavošanai, Pārstāvju sapulce veido darba grupas no Biedrībā ietilpstošo organizāciju pārstāvjiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās nozares speciālistus, zinātniekus un praktiķus.
9.15. Ievēlot Valdi, katram no 5 (pieciem) Valdes locekļiem jābūt izvirzītam katram no sava reģiona. Pārstāvju sapulcē izvirzīts reģiona pārstāvis vienlaicīgi var ieņemt amatu Valdē. Pārstāvju sapulcei nav saistošs reģionālās padomes Valdes locekļa kandidāta priekšlikums (ieteikums).
9.16. Pārstāvju sapulcei ir tiesības saņemt informāciju par Biedrības un Valdes darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem.
10. nodaļa. Izpildinstitūcija.
10.1. Biedrības izpildinstitūcija ir Valde, kas sastāv no pieciem Valdes locekļiem – katrs pārstāv savu reģionu (Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme, Rīgas rajons), viens no tiem ir Valdes priekšsēdētājs.
10.2. Valde vada un pārstāv Biedrību. Valde pārzina un vada Biedrības lietas. Tā pārvalda Biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, Sapulces, un Pārstāvju sapulces lēmumiem.
10.3. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, izņemot tos, kas ir Sapulces vai Pārstāvju sapulces atsevišķā kompetencē. Valde par pieņemtajiem būtiskākajiem lēmumiem informē Pārstāvju sapulci.
10.4. Biedrības Valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda viens no Valdes locekļiem, kuru rotācijas kārtībā pa reģioniem ievēl Pārstāvju sapulcē uz 1 (vienu) gadu. Valdes priekšsēdētāju ievēl no reģioniem sekojošā secībā: Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale, Kurzeme.
10.5. Valdes priekšsēdētājs var tikt ievēlēts 3 (trīs) termiņus pēc kārtas.
10.6. Valdes locekļa pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, ja Valdes loceklis izstājas vai tiek izslēgts no Biedrības.
10.7. Valdes locekļi var atkāpties no amata, iesniedzot Valdei iesniegumu.
10.8. Ja amatu atstāj kāds Valdes loceklis, amatu atstājošo amatpersonu vietā jaunas tiek ievēlētas uz atlikušo pienākumu veikšanas termiņu no attiecīgā reģiona.
10.9. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Biedrību atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar vienu valdes locekli.
10.10. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no Valdes locekļiem. Valde pieņem lēmumu ar klātesošo Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi izšķirošā ir Valdes priekšsēdētāja balss.
10.11. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi Valdes locekļi rakstveidā vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību nobalso par lēmuma pieņemšanu.
10.12. Valde nodrošina pieņemto lēmumu izpildes kontroli, informē Pārstāvju sapulci par atbildīgo institūciju viedokli vai lēmumu.
10.13. Valdes kompetencē ir noteikt iestāšanās naudas un biedra naudas apmērus, to noteikšanas principus un maksāšanas kārtību. Valde ir tiesīga lemt par atbrīvošanu no iestāšanās naudas vai biedra naudas.
11. nodaļa. Biedrības finansiālais nodrošinājums.
11.1. Biedrības līdzekļus veido:
11.1.1. iestāšanās nauda un ikgadējās biedru naudas.
11.1.2. ienākumi no Biedrības rīkotajiem pasākumiem, izdotajiem periodiskajiem izdevumiem un grāmatām;
11.1.3. uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu brīvprātīgās iemaksas un ziedojumi;
11.1.4. ienākumi no Biedrības veiktās saimnieciskās darbības, kā papilddarbības;
11.1.5. citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar normatīvajiem aktiem.
11.2. Biedrības līdzekļi tiek izlietoti šajos statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, samaksai par pakalpojumiem organizācijām, kas pilda Biedrības uzdevumus.
11.3. Biedrības līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka ikgadējā tāmē, kuru apstiprina Sapulce, līdzekļu izlietošanas pareizību nodrošina Biedrības Valde, bet to kontrolē revidents.
11.4. Naudas līdzekļus glabā bankā Biedrības norēķinu kontā.
11.5. Biedrība veic grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus valsts institūcijām saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem.
11.6. Pārstāvju sapulcei izvirzītie pārstāvji, Valdes locekļi un reģionālo padomju amatpersonas pilda savus pienākumus bez atlīdzības. Pārstāvju sapulce ar savu lēmumu var noteikt atlīdzību Valdes priekšsēdētājam un Valdes locekļiem, lēmumā paredzot atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. Noteiktajai atlīdzībai ir jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un Biedrības finansiālo stāvokli. Biedrība var atlīdzināt Valdes locekļu faktiskos izdevumus, kuri tiem radušies pildot uzticētos pienākumus un uzdevumus.
12. nodaļa. Revidents.
12.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl Pārstāvju sapulce uz 1 (vienu) gadu.
12.2. Biedrības revidents nevar būt Valdes vai Pārstāvju sapulces loceklis.
12.3. Revidents:
12.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
12.3.2. dod atzinumu par Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
12.3.3. dod atzinumu par Biedrības gada pārskatu;
12.3.4. sniedz ieteikumus par Biedrības darbības uzlabošanu.
12.4. Revidents veic revīziju Sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
12.5. Pārstāvju sapulce lemj par Biedrības gada pārskata apstiprināšanu tikai pēc revidenta atzinuma saņemšanas.
13. nodaļa. Citi jautājumi.
13.1. Biedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.
13.2. Biedrība mantiski neatbild par biedra saistībām un biedri nav mantiski atbildīgi par Biedrības saistībām.
13.3. Biedrība savā darbībā ievēro Latvijas Republikas spēkā esošos normatīvos aktus.


Biedrības „Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome”
Statūtu pielikums Nr. 1

Reģionālo padomju teritoriālais iedalījums


Biedrības reģionālās padomes atbilst šādam teritoriālajam sadalījumam:


1. Kurzemes reģionā ietilpst:
1.1. Liepāja;
1.2. Ventspils;
1.3. Aizputes novads;
1.4. Alsungas novads;
1.5. Brocēnu novads;
1.6. Dundagas novads;
1.7. Durbes novads;
1.8. Grobiņas novads;
1.9. Kuldīgas novads;
1.10. Nīcas novads;
1.11. Pāvilostas novads;
1.12. Priekules novads;
1.13. Rojas novads;
1.14. Rucavas novads;
1.15. Saldus novads;
1.16. Skrundas novads;
1.17. Talsu novads;
1.18. Vaiņodes novads;
1.19. Ventspils novads;

2. Zemgales reģionā ietilpst:
2.1. Jelgava;
2.2. Jēkabpils;
2.3. Aizkraukles novads;
2.4. Aknīstes novads;
2.5. Auces novads;
2.6. Bauskas novads;
2.7. Dobeles novads;
2.8. Iecavas novads;
2.9. Jaunjelgavas novads;
2.10. Jēkabpils novads;
2.11. Jelgavas novads;
2.12. Kokneses novads;
2.13. Krustpils novads;
2.14. Neretas novads;
2.15. Ozolnieku novads;
2.16. Pļaviņu novads;
2.17. Rundāles novads;
2.18. Salas novads;
2.19. Skrīveru novads;
2.20. Tērvetes novads;
2.21. Vecumnieku novads;
2.22. Viesītes novads.

3. Vidzemes reģionā ietilpst:
3.1. Valmiera;
3.2. Alūksnes novads;
3.3. Amatas novads;
3.4. Apes novads;
3.5. Beverīnas novads;
3.6. Burtnieku novads;
3.7. Cēsu novads;
3.8. Cesvaines novads;
3.9. Ērgļu novads;
3.10. Gulbenes novads;
3.11. Jaunpiebalgas novads;
3.12. Līgatnes novads;
3.13. Lubānas novads;
3.14. Madonas novads;
3.15. Mazsalacas novads;
3.16. Naukšēnu novads;
3.17. Pārgaujas novads;
3.18. Priekuļu novads;
3.19. Raunas novads;
3.20. Rūjienas novads;
3.21. Smiltenes novads;
3.22. Strenču novads;
3.23. Valkas novads;
3.24. Valmieras novads;
3.25. Varakļānu novads;
3.26. Vecpiebalgas novads;

4. Latgales reģionā ietilpst:
4.1. Daugavpils;
4.2. Rēzekne;
4.3. Aglonas novads;
4.4. Baltinavas novads;
4.5. Balvu novads;
4.6. Ciblas novads;
4.7. Dagdas novads;
4.8. Daugavpils novads;
4.9. Ilūkstes novads;
4.10. Kārsavas novads;
4.11. Krāslavas novads;
4.12. Līvānu novads;
4.13. Ludzas novads;
4.14. Preiļu novads;
4.15. Rēzeknes novads;
4.16. Riebiņu novads;
4.17. Rugāju novads;
4.18. Vārkavas novads;
4.19. Viļakas novads;
4.20. Viļānu novads;
4.21. Zilupes novads;

5. Rīgas reģionā ietilpst:
5.1. Rīga;
5.2. Jūrmala;
5.3. Alojas novads;
5.4. Ādažu novads;
5.5. Babītes novads;
5.6. Baldones novads;
5.7. Carnikavas novads;
5.8. Engures novads;
5.9. Garkalnes novads;
5.10. Ikšķiles novads;
5.11. Inčukalna novads;
5.12. Jaunpils novads;
5.13. Kandavas novads;
5.14. Krimuldas novads;
5.15. Ķeguma novads;
5.16. Ķekavas novads;
5.17. Lielvārdes novads;
5.18. Limbažu novads;
5.19. Mālpils novads;
5.20. Mārupes novads;
5.21. Ogres novads;
5.22. Olaines novads;
5.23. Ropažu novads;
5.24. Salacgrīvas novads;
5.25. Salaspils novads;
5.26. Saulkrastu novads;
5.27. Sējas novads;
5.28. Siguldas novads;
5.29. Stopiņu novads;
5.30. Tukuma novads.






Paskaidrojums pie
Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padomes
statūtu projekta


Sadarbības padome tiek veidota kā biedrība, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. Biedrības darbība paredzēta trīs līmeņos:

I reģionālais līmenis.
Reģionam ir pietiekošas pašnoteikšanās tiesības lemt par sev vēlamu sanākšanas kārtību un biežumu. Sanāksmes (sapulces) rīkojamas ne retāk kā reizi gadā. Reģionu padomes sapulcē ieceļ reģiona padomes vadītāju (uz 3 gadiem) un attiecīgā reģiona pārstāvi (uz 1 gadu). Reģiona pārstāvis tiek deleģēts uz pārstāvju sapulci (II līmeni). Reģionālo padomju darbā iesaistāmas arī vietējās pašvaldības. Pašvaldībām ir izvēles tiesība iestāties biedrībā kā asociētajiem biedriem bez balsstiesībām.

II Pārstāvju sapulce.
Pārstāvju sapulce ir galvenā biedrības lēmējinstitūcija – tajā piedalās visu piecu reģionu pārstāvji (katram viena balss). Papildus tam pārstāvju sapulcēs var piedalīties asociētie biedri (bez balsstiesībām, tikai kā padomdevēji), kā arī var tikt uzaicināti attiecīgo valsts institūciju pārstāvji un citas personas, kuras saistītas ar izskatāmajiem jautājumiem. Pārstāvju sapulce tiek sasaukta pēc vajadzības, taču ne retāk kā reizi pusgadā. Pārstāvju sapulce ievēl valdi, revidentu, veido darba grupas atsevišķu jautājumu izskatīšanai, kā arī lemj par citiem biedrībai būtiskiem jautājumiem.

III Valde.
Valde veic operatīvo biedrības pārvaldi. Valdē ir 5 valdes locekļi – katrs tiek ievēlēts no sava reģiona. Valdes locekļi var būt tie paši, kas ievēlēti pārstāvju sapulcē, bet reģionālā padome (I līmenis) valdes amatam var izvirzīt arī citu personu. Valdes priekšsēdētāja pienākums tiek uzticēts rotācijas kārtībā katram reģionam pēc kārtas. Valdes locekļi (t.sk., valdes priekšsēdētājs) tiek iecelti uz 1 gada termiņu. Valdes priekšsēdētājam tiek piešķirtas vienpersoniskas pārstāvības tiesības, savukārt pārējiem valdes locekļiem – tikai pa diviem kopā. Tā kā valdes sēdēs, bez īpašas nepieciešamības, nav paredzēts piesaistīt asociēto biedru un citu sadarbības partneru pārstāvjus, tad izveidota kārtība, lai varētu operatīvi risināt ar biedrības ikdienas darbību saistītus jautājumus.

Minētā struktūra nodrošina vienlaikus gan katra reģiona vajadzību apzināšanu un uz vienlīdzības principa balstītu iesaistīšanu biedrības darbā, gan arī vienlaikus paredz pietiekoši efektīvu pārvaldes struktūru, lai varētu operatīvi reaģēt uz dažubrīd dinamiskajiem pavērsieniem ar makšķerēšanas jomu saistītās likumdošanas procesā.

Sadalījums pa reģioniem (reģionālajām padomēm) noteikts statūtu pielikumā, kur uzskaitītas katrā reģionālajā padomē ietilpstošās administratīvās teritorijas. Uzskaitījums balstīts uz 2009.gada 5.maija Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 391 „Noteikumi par plānošanas reģiona teritorijām”, proti, tas sākotnēji pielīdzināts valsts plānošanas reģioniem. Tai pat laikā paredzēts, ka pārstāvju sapulcē (II līmenis) par to nobalsojot iesaistītajiem reģioniem, var šo sadalījumu grozīt, ja tas nepieciešams reālai situācijai atbilstošākai un efektīvākai darbībai reģionālajās padomēs.
eerglis 07.03.11
aicinu aktīvāk apspriest kādas anonīmas grupas iesūtītos statūtus,

http://test.hunting.lv/?e=18 ieteikumi, labojumi, papildinājumi?

šobrīd gatavoju atbildi šiem statūtiem, būšu pateicīgs par visām idejām.
dambergs 04.03.11
eergļi tās zelta vai kokosa kartes vajadzētu ranžēt - pēc ūdenskrātuves iemaksām Riekstiņa fondā, ja platība normāla , bet pa gadu ieskaita , piemēram, dažus Ls kā no Ruckas, tad uzsūtīt kartes vietās Valsts kontroli, , bet ja 3 * 4 * 6 stabus, tad pielikt pie ZM goda plāksnes, foršs puika maksā kā traks
eerglis 04.03.11
Duglas, doma interesanta par tām bronzas sudraba un zelta makšķerēšanas kartēm, bet kā lai to naudu sadala pēc tam kad iekasēta, kuram ūdenim vairāk kuram mazāk?
Duglas 04.03.11
ja kaut kā var saorganizēt sistēmu, ka var brīvi klīst pa ūdeņiem bez visādu šakāļu sataisītiem žogiem,kartes un licences iegādāties brīvi un bez birokrātijas utt. es ar varu piebalso. Mans skatījums- vajag modeli - "ir brīvs brīdis pacopēt - varu braukt kur sirds vēlas nemeklējot pirms tam stundu internetā kur man jāiegādājas kādi papīri, kur drīkst iet iekšā utt. " Piekrītu ka vajag ko iemaksāt zivju atjaunošanai utt, bet tam jābūt ir 1x gadā es visu samaksāju un tad braucu kur un kad gribu. Vajag taisīt vairāku veidu licenci - parasto ar kuru var makšķerēt vispār, nedaudz dārgāku ar kuru var copēt tur kur baigi apsaimnieko , vēl var 3 veida ar kuru var copēt ļoti zivīgos ūdeņos . Var būt 10 ls, 30 ls un piem 70 ls, bet papīram (pie kura uzreiz piesprausts sarakst kur ar to drīkst copēt) jābūt plaši nopērkamam jebkur
eerglis 04.03.11
īss rezumē par vakardienas sapulci! Sapulcei pievienojās vēl 2 biedri.

Sapulcē tika aprunāts gari un plaši gaidāmā sapulce un topošā organizācija. Par to, ka organizāciju vajag strīdu nebija, strīdi par formu, izskatu un mērķiem. Lai vai kā pēc garām un skaļām debatēm, tika atbalstīts jau iepriekš izteiktais, ka nepieciešams likums. Papildus organizācijas mērķim jābūt makšķernieku tiesību aizsardzībai, piemēram, organizācijai pēc biedra iesnieguma ir jārisina jautājumi par brīvu pārvietošanos pa tauvas joslu.

Sapulcē tika apspriesti zemāk esošie statūti, kas ņeskatoties uz ieguldīto darbu, nespēj sniegt plašāku vīziju par organizāciju un tās uzdevumiem. Tāpat nav skaidrs finansējuma modelis, un daži atsevišķi punkti, bet par tiem izvērstāk nedaudz vēlāk.

Tāpat tika apspriests, kādā veidā tiks nodrošināta mūsu pārstāvniecība. Tika nolemts, ka jāveido jauna organizācija, ar minimālu biedra maksu, un iespējami mazu birokrātiju, jo pretējā gadījumā biedrības uzturēšanas izmaksas var pieaugt neproporcionāli tās veicamajiem uzdevumiem.
eerglis 03.03.11
Neesam vienīgie aktīvisti, ir iesūtīts pirmais statūtu variants, diemžēl anonīms.

http://test.hunting.lv/?e=18
eerglis 03.03.11
sapulces dalībniekiem, šodien viss notiek. esmu ievācis šādu tādu info.

Galvenie jaut:
jāpastrādā vēl pie mērķiem (jāsāk domāt, kas konkrēti uzlabosies)

Šobrīd makšķerēšana pa 2 ministrijām, ZM un Vides, jāpadomā par variantiem, kā sajūgt kopā vienotā mehānismā

Savas biedrības veidošana
heino 03.03.11
Makskeresanas tiesibu ieguve Latvijas udenos gan nevar tikt uzskatita par pakalpojumu bet gan par preci un seit nu var smaukties nosaciti vien tad ja nau valsti izstradata caurskatama uzkaites kartiba.Diemzel sobrid tiesi sada ir situacija Latvija par ienemumiem no MK tirgosanas.
Taisniba par smauksanos drosi ka ir licenzetajas makskeresanas vietas jo uzskaite par licenzu tirdzniecibu praktiski nau izkontrolejama,ta nenotiek vienota ienemumu konta.
Turpretim kaiminzeme Igaunija smaukties nesanak,sanemto nauda par makskeresanas tiesibu ieguvi var caurskatit jebkurs,kurs to veelas.
Skaidra nauda tiesibas makskeret netiek tirgotas,papira biletites ka kiniti un Latvija sobrid esosas papira MK ari netiek igaunija nevienam noplestas vai iedalitas....))
Ari si iemesla pec ir jamaina likumdosana un MK tirdziecibas sistema Latvija.
heino 03.03.11
Tik biezi atkartoties gan nau tas labakais variants :))
dambergs 03.03.11
Heiņi, tas darbojās tad, kad iedzīvotājiem ir piķis priekš - izklaides jeb tūrisma, tagad pie ekonomiskās sagrāves nodokļu palielināšanas rezultātā varat papētiīt Eirozonas valsts Slovākijas stāvokli, ja nav nodokļu no ražošanas, tad pakalpojumu jēga tuvojas papīra izmantošanai fekālai apritei. Tāpēc makšķerēšanas tūrisma attīstība ir proporcionāla nodokļu iemaksai no darbarūķiem, ja šmaucās, tad tekstiem par laimīgu visvarenu m-paradīzi ir tuvināta nozīme kā Aldara reklāmai par alus lielvalsti Latviju
dambergs 03.03.11
Heiņi, tas darbojās tad, kad iedzīvotājiem ir piķis priekš - izklaides jeb tūrisma, tagad pie ekonomiskās sagrāves nodokļu palielināšanas rezultātā varat papētiīt Eirozonas valsts Slovākijas stāvokli, ja nav nodokļu no ražošanas, tad pakalpojumu jēga tuvojas papīra izmantošanai fekālai apritei. Tāpēc makšķerēšanas tūrisma attīstība ir proporcionāla nodokļu iemaksai no darbarūķiem, ja šmaucās, tad tekstiem par laimīgu visvarenu m-paradīzi ir tuvināta nozīme kā Aldara reklāmai par alus lielvalsti Latviju
dambergs 03.03.11
Heiņi, tas darbojās tad, kad iedzīvotājiem ir piķis priekš - izklaides jeb tūrisma, tagad pie ekonomiskās sagrāves nodokļu palielināšanas rezultātā varat papētiīt Eirozonas valsts Slovākijas stāvokli, ja nav nodokļu no ražošanas, tad pakalpojumu jēga tuvojas papīra izmantošanai fekālai apritei. Tāpēc makšķerēšanas tūrisma attīstība ir proporcionāla nodokļu iemaksai no darbarūķiem, ja šmaucās, tad tekstiem par laimīgu visvarenu m-paradīzi ir tuvināta nozīme kā Aldara reklāmai par alus lielvalsti Latviju
dambergs 03.03.11
Heiņi, tas darbojās tad, kad iedzīvotājiem ir piķis priekš - izklaides jeb tūrisma, tagad pie ekonomiskās sagrāves nodokļu palielināšanas rezultātā varat papētiīt Eirozonas valsts Slovākijas stāvokli, ja nav nodokļu no ražošanas, tad pakalpojumu jēga tuvojas papīra izmantošanai fekālai apritei. Tāpēc makšķerēšanas tūrisma attīstība ir proporcionāla nodokļu iemaksai no darbarūķiem, ja šmaucās, tad tekstiem par laimīgu visvarenu m-paradīzi ir tuvināta nozīme kā Aldara reklāmai par alus lielvalsti Latviju
dambergs 03.03.11
Heiņi, tas darbojās tad, kad iedzīvotājiem ir piķis priekš - izklaides jeb tūrisma, tagad pie ekonomiskās sagrāves nodokļu palielināšanas rezultātā varat papētiīt Eirozonas valsts Slovākijas stāvokli, ja nav nodokļu no ražošanas, tad pakalpojumu jēga tuvojas papīra izmantošanai fekālai apritei. Tāpēc makšķerēšanas tūrisma attīstība ir proporcionāla nodokļu iemaksai no darbarūķiem, ja šmaucās, tad tekstiem par laimīgu visvarenu m-paradīzi ir tuvināta nozīme kā Aldara reklāmai par alus lielvalsti Latviju
heino 02.03.11
Pie teemas viena teeze:
kāpēc ir vajadzīgs atsevišķs makšķerēšanas likums

Ta vien gribas papildinat

1) Makšķerēšana,nav tikai zivju iegūšanas veids, tas galvenokart ir atpūtas veids, kurā tiek izmantoti valsts ūdeņi un zivju resursi .
Makšķerēšanai,ka vienam no aktivas atputas popularakajam veidam ir milziga nozime ari starpvalstiskaiska un iekszemes tuurisma veicinasana un attistisana kas savukart attiecigi jau ietekme Latvijas iekszemes kopproduktu un lidz ar to sai nozarei ir svariga nozime Valsts ienemumu bilanse.Sini sakara makskeresanas - atputas veida regulejosai likumdosanai jabut pec iespejas vienkarsakai un ari piejamai un saprotamai ari arzemniekiem un Latvijas viesturistiem.
eerglis 01.03.11
ES naudu iedod liegumu izveidošanai, ne uzraugiem, ne kompensācijām. Tā nauda aiziet zinātniskiem pētījumiem un administratīvo izdevumu segšanai. Sataisa liegumus, kur neko nevar darīt, sargājiet un raugiet lai saglabātos viss, kā bijis, naudu vairāk nedosim, bet Jūs arī no lieguma naudu ārā nedabūsiet.
Brusis 01.03.11
Un vēl,visu laiku lasu tiek piešķirts EU finansējums šitam vides projektam un šitam.Kāpēc netiek piešķirts EU finansējums vides sargiem?Nevajag?Nav iespējas uzvārīties?Atbrauks kāda EU komisija saskaitīs,nesanāk šmaukties.Ar zivīm vieglāk,papīrs pacieš visu,neviens neredzēs ielaidām tonnu vai 10.

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!

Ja reģistrēsies, arī Tu varēsi piedalīties portāla CopesLietas.lv aktivitātēs!

reģistrēties

skaidrs