Sveiki!
Esmu ieinteresējies pludiņmakšķerēšanā (atsauc atmiņā bērnību..). Tups jautājums - uz kādām zivīm vispār tā ir tēmēta, teiksim, tagad - rudens sezonā? Abos variantos - gan ar laivu, gan no krasta.
agri-es arī ilgi cīnijos ar dziļumiem,bet atradu Stonfo dziļumērītāju Salmo bodē-no Browning kolekcijas.Uztaisu visu makšķeri ar pludu pavadiņa-viss kā vajag,tad uz aķa uzlieku dziļumērītāju izvēlos vēlamo dziļumu ,un iemetu noskatītā vietā.Ja pluds norimst ,ar spoli pietinu līdz pluds nostājas normāli,vai peld.Kad pluds stāv mazliet slīpi un ir virs ūdens virsmas,tad elementāri noņemu dziļummērītāju un aiziet copēt.Labums-nav jāskaita ,grunti vari pārbaudīt jebkurā laikā ,jebkurā vietā,nekas nav jāpārsien.Pastis pats Colmic.ru tur viņi ir -tos lieto sportisti.
Ar pludu vislabākā ir manis aprakstītā metode, nevajag nekādus speciālus pribambasus.
ar fīderi, pēc barotavas grimšanas ātruma, pēc tā cik straume nones barotavu (ja sāk nest prom, tad tur ir arī kante) utt eksperimentē un pēc loģikas un nedaudz fizikas likumiem sapratīsi.
Lai vai kā, reljefs vēl negarantē zivis :)
pa rupjo svina lasīte ap 12gr,piekarini spinim un nobobardē noskatīto pleķi skaitot līdzi,cik ilgi grimst.atradīsi gan kanti,gan sēkli,gan bedri,gan izeju no tās.ievēro orientierus pretējā krastā un copē vasals.
Boroda - šobrīd jau nekas cits neatliek kā forumā dziļumu mērīt:) Vismaz kaut kādu poņu noķert var , lai kad nokūst ledus vispār saprastu ko kā mēģināt darīt.
eergli - es Ozolniekos dzīvoju, man Iecava blakus un Lielupe netālu. Bet ne konkrēti par šīm upēm runa iet. Mani vairāk interesēja vispār, kopumā, kādi varianti un paņēmieni utt lai izvēlētos makšķerēšanas vietu.
Spiningošana mani galīgi neinteresē, vismaz pagaidām. Gribu ar pludiņmakšķeri un ar fīderi kaut ko mēģināt.
Ar forumu dziļumu neizmērīsi.:)) Ja vēl ir ledus -pastaigā pamēri, bet vēlāk jau makšķerējot uz vietas - ņem tik un copē, gan sapratīsi i dziļumu i zivis i visu pārējo:)))
Agri, kur zivs pieķeras, tur ir īstā vieta :D
Tājā arī ir jāstrādā :D
Paņem pludu10 gr (var arī lielāku) stacionāru (neslīdošo ar 2 stiprinājumiem), izsvaro un svinu piekabini pašā apakšā (neliec klāt pavadu). Ja pluds pels pa straumi, tad dziļums lielāks, ja kādā vietā noguļas, tad tur ir sēklis. Vai attiecīgi ja nostājas darba pozā, tad bedre. muļļāšanās jau sanāk, bet ja bieži copē vienā vietā, tad info būs noderīga visu laiku.
Var vēl gadīties, ka kāda iemesla dēļ nav pie krasta kants bet ir uz tālākas kants, var būt arī otrādi.
statistika laba lieta, bet ne jau statistikai:) Nevajag jau man centimetros zināt to dziļumu, bet, ja es gribu kādu bedrīti atrast, vai kantīti ... a straume vienā brīdī pavelk vairāk to mērāmo pludu uz sānu un spoles apgriezienus skaitot sanāk ka ir bedre:) Kaut īstenībā nav! Kā to grunts reljefu izpētīt?
Goks
21.10.14
