Foreles

eh, kā palasot šos komentārus, it īpaši ZG, uzreiz siekala satek aiz vēlmes pabrist pa mazu upīti un patvarstīt kādu foreļpuiku, jo sezona vēl nav atklāta.

jālec dzelzs rumakā un jāmauc!

sangiks> malacis, spiežu roku katram kurš redzot cūcību aktīvi rīkojas :)

Sodien ar biski pastaigaju,pa savu upeli.Limens ir nedaudz augsa.Copes nevienas.Toties 4 murdi saplacinati.pagasgad es tam puisim sabeidzu 13. Zivgarnim taisniba par auksto udeni,jo nevienu pagasa gada foreli nemaniju vinu ierastaja vieta. Bildes bus 2trdien.lai saimnieks redz kurs placina vina murdus.

daks. Runa iet par aukstā laika ietekmi! Neviens nerunā par karstumu! Tā ir otra robeža! Lašveidīgie iet bojā ātrāk, kā līdaka. Forelei, optimālā barošanās temperatūra ir +9* līdz +15* celsija. Pie +18, +20* zivij iestājās karstuma šoks. Pie +25* temperatūras sākās vasaras slāpšana, skābekļa bads!

līdaka nebarojas karstā laikā,jo barība kuņģī nepārstrādājas,un veidojas pūšanas process,kā rezultātā zivs var aiziet bojā,tapēc atļaušos nepiekrist teorijai par auksto laiku.

citrus. Forele, kā jebkura zivis ir aukstasiņu dzīvnieks. Ūdens temperatūra, svarīgs faktors. Ļoti aukstā ūdenī, jebkurai zivij visi dzīves procesi palēlinās:aktivitāte, barības pārstrāde kunģi, utt. Izņēmums varētu būt vēdzele.
Lašveidīgajiem, aktivitāte sāk parādīties pie +4* temperatūras. Ja tā kāpj, zivs paliek aktīva. Tāpēc pavasarī ir svarīgi lai būtu vairākas saulainas dienas. Kad ūdens ir vēl vēss un sāk iestāties auksts laiks, zivs paliek neaktīva. Tas ir pierādījies vairākkārt. Par šo tēmu ar A. Rozi esam runājuši bezgalīgi. Viņs ir lielākais speciālists ihtioloģijā un šo drēbi pazīst!

kātel. Daļa taisnības ir. Tāpēc ziemā es uz tām neeju. Šis ir laiks, kad droši var iet. Pali noskrējuši un zivka ātros tempos atkopjās. Mans indikators ir vardes. Ja redzu tās lēkājam, skaidrs ka foreles tās jau ēd! Kalorijām bagāta paika. Vardes pilnas ar ikriem, bet ikri kā zināms ir olbaltums!
Kad foreles sāks ēst mušiņas, labākā cope sen būs garām! Forele ēd to, kā upē ir visvairāk dotajā brīdī: varde, slieka, dēle. Nedauz vēlāk zivis. A, kad vēl sāks šķilties viendienes?! :)))

pagaidiet, lai drusku atkopas no lielās ziemas!
Tā kā pie bada..., ātrāk..., pirmajam..., ka citiem netiek. Lai taču uzbarojās, mušiņu apēd, lapiņa lai uzplaukst! Kā var nebūt kārna

No pieredzes zinu, forelei arī ir auksti! :)
Šo teikumu lūdzu pakomentē! Tu varbūt tā kā Kastaneda pārvērties par ko vien vēlies? :D

Kilka. Pīpējis nē! Bij kaut kādas sēnes, upeskrastā. Tās bik pagaršoju... :))

..ZG...un kā tu domā ar ko es sarunājos savos video..?....:))))....,bet tā jau ir....piekrītu...nav ko skriet......tajā brīdī upe ir vienīgi tava un tu taču neesi atbraucis tikai maksķerēt.....tu atrodies dabā...

zivgarnis> es līdzīgi, parasti sezonas pirmajā izbraukumā iesākumā izvēlos paseklāku un paplatāku posmu bez siekstām, ziemas "nogulēto" roku piešauju uz precizitāti. Pie viena paskatās kā spole strādā un vizulīši :) Šogad gan pirms nedēļas atklājot foreļcopi vairāk sanāca rāma pastaigāšana gar pārplūdušās upes krastiem, ūdens bij pa duļķainu lai mētāšana sagādātu kādu prieku. Bet nu izskatās ka nedēļas nogalē varētu būt jau daudz cerīgāk.

ZG - neesi sācis kaukādus suņuburkšķus pīpēt? ;))

willow. Tur jau tā sāls! Jānostaigā forelēs savi trīsdesmit gadi, lai tā varētu darīt! Jauns biju, lēcu kā traks! Atrāk iemest, ātrāk aizskriet, vairāk noķert...Tagad ir daudz savādāk! Patīk tās izjūtas. Sevi pieķeru, arvien biežāk runājos ar upi, ar sevi...tā kā tāds plānprātiņš! :))))

..mjā..ZG..uz brīdi pat liki man sajusties tavā ādā, tavā vietā un tavā situācijā...."Pirmās desmit minūtes nekā! Tas tāpēc, ka piešauju roku."....:))).....tā viņš ir...it sevišķi pirmajās copes reizēs. Gribās skriet, steigt, iemest un vēl tās copes lomkas kā narkomānam...tikai man parasti tas viss beidzas ar totāliem zacepiem.......ehh..šito būs jānoseivo..:)))

ZG forši :). Man šodien gan iztika bez sentimenta. Truls ģīmis un upes gultnes taustīšana, bet kad apnīk tad var piemest pakaļu upmalā un paklausīties putniņus, pavērot skudru darbību, kukaiņi lido, stārķi medī kobiņus pa lāmām...tad atkal trulu ģīmi un "uz priekšu Francija", ģīmis atplauka smaidā, kad kārtējais zaceps iepumpēja kātā...
Za ribalku :))

Kā sāls brūceš, šitādu stastu izlasot. Labi ka man tagad brivdienas pa Rīgu, savadak vel tiktu kajas lauzīt gar upmalām :(
Bet nu ne kas, es sezonu atklaju pirms nedēļas, tik vien bija kā 2uzsitieni no foreļu bērna, redzēju pat vaigā viņu.
Tā ka sezona sākas. Un prieks par ZG veiksmīgo sezonas atklāšanu, lai veicas :D

ZG, bloga cienīgs koments;) Visu cieņu:)

zivgarnis
patīkami palasīt Tevis rakstīto! :)

zg tu laikam esi izkratijies kartigi :D:D:D,jūtu līdz :):)

jo sodien ir zaļā ceturtdiena neviss Zaļā sestdiena! Šodien pat žagaru nedrīkst nest mājās! Redzēsim ko citi nesīs?! :))) )

Septiņos no rīta, sēdos savam "bērītim" sedlos un sāku mīties uz upes pusi. Ceļu uzturētāji, maitas :))) nesen nogreiderējuši ceļu! Uz garām slīdošām ainavām neiznāca priecāties, jāskatās bij zem rata, lai kādam lielākam akmenim neuzskrien!
Piebraucu pie upes un sirds salēcās! Priekš pavasara-perfekti! Ūdens dzidrības un līmeņa kombinācija mani pilnīgi apmierināja! Dzenu ričuku krūmos un velku no mugursomas ārā savas parpalas: vakardienas buktētos vaderīšus, zābīšus, jostu, utt. Saštellēju spinu un uz... Stop! Nav ko lēkt! Jauzpīpā, jāsakārto domas. Zivs nekur nepaliks!
Pa stāvo krauju nošļūcu lejā, pārbrienu pāri un sāku makšķerēt. Pirmās desmit minūtes nekā! Tas tāpēc, ka piešauju roku. Uzsviežu krācītē, novadu vizuli gar šo, tad gar to akmeni. Zinu, toč nebūs, bet man uzreiz nevajag! Vaig lai uztraukums pierimst, lai tā smuki būtu!
Pirmais cops nav ilgi jāgaida. Paņem klasiskā pavasara vietā. Krācītes biegās skrituši alkšņi, kas pietur ūdens plūsmu. Tad gara bedre ar rāmu tecējumu. Zinu, apakšā ir akmeņi. Tur ar paņem! O ho! Tāds knapmēriņš, bet apvēlies. Nuja, pērnā gada kāzu prieki šai secen, tāpēc nav nomocīta! :)
Īss cīniniņs un skatos, āķis aiz žaunu vāka. šito nebildēšu, lai ārāk mizo mājās. Nākamā pusstunda nes vēl trīs knap un virsmēriņus. Vēl viens iznāciens un nerealizēta copīte. Sāk izkristalizēties šīs dienas copes formula: Lielāku nav, jo jāpaciešās. Nav vēl aktīvas dēļ vēsā ūdens. No pieredzes zinu, forelei arī ir auksti! :) Tātad gaidi, kad diena iesilst!
Tā ar ir! Stienuma galā, polaroīdos redzu kā nāk pakaļ vizulim! Nu, riktīga "slinkā Justīne" (zinātāji sapratīs)! Lēni seko rotiņam un slinki plāta muti. Atnāk līdz kājām stabils čem un....nepaņem. Tikpat slinki aizvelkās atpakaļ. Uz otro iznācienu neparakstās. Palaižu voblerīti. Ar nekā!
Eju tālāk! Priecājos par vizbuļiem, mežmalā.Vairāk gan prieks par dzeltenajiem smilšu sanesumiem upes krastos! Tie ir izroboti ar ūdens līmeņa maiņām. Pēdu nemanu. Tātad esmu pirmais! Atkal scenārijs atkārtojās: divi mēriņi un tumša ēna atnāk līdz kājām. Nepaņem!
Viss izmainās kad saule pakāpjās un sāk cepināt muguru. Arī upes raksturs pamainījies. Krācīšu mazāk. Tā nesteidzīgi līkumo caur kārklu un alkšņu labirintu. Pirmais kārtīgais ņēmiens "šķēru" galā. Uz aci, virs čertdesmit! Kamēr krāmējos ar bildēšanu, noāķējās. Pušelnieks neatsakās bildēties. Pateicībā, par to es viņam nolasu dēles! Skaists, puskilo fāterītis! Nemaz nav kārns! Nākamajā līkumā mammīte, bik mazāka. Visi ņēmieni klusās aizstaumēs, Zem "aizskariem" nekā. Tātad vēl atsēžās un atpūšās no lielā ūdens pūtiena. Fināls, jāvelkās atpakaļ.
Pa izdangātu meža ceļu eju atpakaļ. Tomēr prāts nav mierīgs! Sava teorija jāpārbauda. Pieeju pie upes, kur makšķerēju rīta pusē. Uzmetu vizulīti, it kā tukšajā atvarā un atvadu sveicienam mēra zivs tomēr paņem!
Atpakaļ ceļš ir garlaicīgs, putekļains un smags! Stāvākajās piekalnēs raušos no minamā nost. Ehhh, kas mani aiznestu....vakarā vēl dārza darbi!

(Zaļā sestdiena! Šodien pat žagaru nedrīkst nest mājās! Redzēsim ko citi nesīs?! :))) )