Anekdotes par copi

Sieviete brauc taksometrā. Pēkšņi attopas, ka aizmirsusi
naudu mājās, un saka šoferim:
-Es laikam naudu esmu aizmirsusi mājās.
-Tas nekas, atstrādāsi.
Šoferis iegriežas mežā. Apstājās, izņem no bagāžnieka palagu un izklāj
to zālītē.
Sieviete sabijusies:
-Jūs ko, man trīs bērni mājās.
-Bet man divdesmit truši. Ņem un plūc zālīti.

Tirgū:
- Černobiļas āboli, nāciet, pērciet.
- Tantiņ, kurš tad jums tos ābolus pirks.
- Daudzi pērk. Viens sievai, otrs sievasmātei.

- Dārgais, tā gribētos kaut ko tīru un gaišu...
- Alu dzersi?

Es esmu pasaulē vecākās profesijas pārstāvis. Es guļu par naudu. Mana nodarbošanās ir naktssargs.

Tēvs dēlam:
- Nu, paņem cīsiņu par mammu!
- ... (čāpstināšanās un klusums)
- Nu, tagad gurķīti par tēti!
- ... (čāpstināšanās un klusums)
- Nu, kotletīti par vecmammiņu!
- Tēti, velns, man jau ir 30 gadi, bet Tu mani kā zīdaini baro!
- Zinu, ka 30, bet Tu taču joprojām nejēdz uzkost, kad dzer!

Cilvēka ķermenis sastāv no 90 % ūdens tātad Tu nēēsi resns ,bet samircis

Naktī no sestdienas un svētdienu Zlēku pagastā, kuģojot pa Ventas upi, laivā iemiga makšķernieks, bet pamodies vairs nesaprata, kur atrodas, portālu "Delfi" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Glābēji ap pulksten 1:18 saņēma palīdzības saucienu no kāda makšķernieka, kurš laivā bija aizmidzis, pamodies un vairs nevarējis saprast, kur atrodas un kur ir krasts. Glābēji ieradās pie Ventas upes Zlēku pagastā un uzsāka laivotāja meklēšanu. Tā kā bija tumšs un bieza migla, makšķernieku izdevās sasaukt un atrast tikai pēc divu stundu meklēšanas darbiem. Puspiecos no rīta makšķernieks veiksmīgi tika nogādāts krastā.

Norvēģija. Vilciens tikko izbraucis no dažus kilometrus gara tuneļa. Kupejā sēž jauns pāris un vēl daži cilvēki. Jaunais vīrs čukst sievai ausī:
-Ja es būtu zinājis, ka tunelis ir tik garš, būtu to izmantojis.Uz to sieva skaļi atbild:
-Kā, tas nebiji tu!?

Pēc nakts ar seksīgu francūzieti vīrietis pamostoties atrod zīmīti:
"Dārgais tu biji lielisks. Man šķiet, tu esi vislabākais mīļākais pasaulē. Katram gadījumam, aizgāju pārbaudīt..."

Nākamajā rītā pēc pirmās nakts.
Viņa: ?Kāda īsti ir tava profesija??
Viņš: ?Anesteziologs.?
Viņa: ?Tagad skaidrs, kāpēc es neko nejutu.?

Kādai kundzītei vīrs bija liels melnās maģijas piekopējs. Guļot uz nāves gultas viņš sievai teica:
- Ja tu mani piekrāpsi arī pēc nāves, es izrakšos no kapa un tevi nožņaugšu.
Vīrs nomira, viņu apglabāja.
Nākamajā dienā sieva sāka gulēt ar visiem, kam nebija slinkums. Viņai jautāja:
- Vai tu tiešām nebaidies? Malnā maģija nav joka lieta, ņems vēl un tiešām izraksies. Un nožņaugs.
- Lai rokas vesels. Es viņu zārkā ieliku ar vēderu uz leju.

Viņš bija cēls maniaks. Nekad neizvaroja sievietes un bērnus.

Krievijas drūmie ziemeļi. Sādža. Vecākie izdomājuši, ka sādžai vajadzīgs sava krematorija.
Krievijas drūmie ziemeļi pusgadu vēlāk. Krematorija ir beidzot uzcelta.
Krievijas drūmie ziemeļi vēl pusgadu vēlāk. Krematoriju jau pus gadu kurina, bet nav neviena mirušā.
Krievijas drūmie ziemeļi vēl pusgadu vēlāk. Ceļa malā tiek atrasts nosalis bļitkotājs. Viņu paredzēts kremēt. Neviens nezina, kā tas būtu jādara. Bļitkotāju ievieto krematorijas krāsnī un turpina kurināt. Pēc pāris dienām sādžas vecākajiem šķiet, ka vajadzētu būt visam kārtībā. Kāds drosmīgākais paver krāsns durvis. No turienes atskan balss: - Aizveriet taču logu! Šausmīgi auksts!

Mīļais, nu pasaki kaut ko siltu un maigu.
- Sūds !

Puisis stāsta:
"...nu lūk, kāzās es uzaicinu līgavu uz pirmo deju. Dejojam pirmo, otro, trešo... Te pēkšņi pieskrien tas psihopāts, jaunais vīrs, un no visa spēka sper viņai pa kājstarpi..."
Klausītāji:
"Nabadzīte, laikam viņai ļoti sāpēja."
Puisis:
"Kas tad viņai, bet man trīs pirkstus salauza..."

Kad izlasīju to, kādu kaitējumu nodara dzeršana, atmetu lasīšanu!

Trusītis-tētis māca trusītim-dēlam vairoties:
-Dēliņ, lai mēs, trusīši, neizmirtu, mums jāprot vairoties. Tu zini kā tas darāms?
-Ne-e, parādi!
Trusītis-tētis aiziet, sameklē 4 trusītes-blondīnes un nostāda visas vienā rindā, tad rāda paraugu dēlam:
-Nu, skaties un mācies, dēls! Viens, divi, trīs, chetri. skaidrs?
-Skaidrs, tagad es pamēgjināšu. viēēēnnns, Dīīīvvi, trrrrrrīīss, cēētrri... Nu, tā?
-Nē, dēls, trusīši TO dara daudz ātrāk! Nu gluzhi kā es. parādīšu tev vēlzreiz. Viens, divi, trīs, chetri. Nu, mēgjini tu tagad.
-labi, tētiņ! Viens, divi, trīs, chetri, pieci...... vai, piedod, tēti, ieskrējos!

Kādu vīriņu bija nomocījuši tarakāni. Izmēģināja viņs visādus to izdzīšanas veidus, gan gudrās grāmatās lasītus, gan pārpildītā trolejbusā saklausītus - nekā.
Bet reiz viņās satika savu veco draugu, kurš bija kļuvis par profesionālu pūšļotāju, kurš ārstēja aizdusu, aklās un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu izmantojot sakaltētu buļļa pūsli.
Un draugs ieteica viņam līdzekli:
- Staigā pa visām istabām un īdi nožēlojamā balstiņā "nav ko ēst, nav ko ēst". Tarakāni to izdzirdēs un aizies.
Vīriņš pateicās par padomu, aizgāja uz tirgu, nopirka vecas drānas, izvārtījās dubļos, aizsprauda degunu ar knaģi, lai balss buutu žēlāka un sāka staigāt pa māju murminādams:
- Nav ko ēst, nepavisam nav ko ēst, nu galīgi nav ko ēst.
Tā viņš nostaigāja vairākas stundas, aizmirsa aiziet uz veikalu un tiešām palika bez ēdiena. Atbrīvojis degunu no knaģa un sevi no nodriskātajām drēbēm vīriņš sāka drudžaini skraidīt pa māju, ielūkojoties zem visiem galdiem, ievārījuma burkām un citiem priekšmetiem meklējot tarakānus. Viņš pat izjauca savu veco VEF radioaparātu, kurā tarakāni aukstos ziemas vakaros parasti sildījās. Cik neaprakstāms bij viņa prieks, kad visu šo meklējumu rezultātā viņš atrada tikai trīs tarakānu mirstīgās atliekas un vienu ziemas guļā ieslīgušu zilo mušu.
Vīriņš tā nopriecājās, ka par aizmirsa par izsalkumu un knaģa nospiesto degunu, un ar padarīta darba apziņu devās pie miera. Pašā tumšākajā nakts stundā viņš pamodās no maiga pieskāriena. Pagriezis galvu viņš ieraudzīja tarakānu pūli ar svecītēm. Priekšā iznāca visresnākais tarakāns un teica:
- Saimniek, celies, mēs tev ēst atnesām.

Krievs ar neģeri pamostas nākamajā rītā pēc dzeršanas. Krievs saka:
- Aizej pēc alus.
- Nu kā tad es tā iešu, es taču krieviski nerunāju.
- Es tev uzrakstīsu tekstu uz lapiņas.
Labi, nēģeris paņem lapiņu, aiziet uz veikalu:
- (lasa) Alus ir?
- Nav.
- (lasa). B@#n, tā jau zināju!

Jānītis ielūkojas vecāku guļamistabā, kur tētuks tieši šajā brīdī instalē prezervatīvu. Cerībā, ka Jānītis nebūs visu to pamanījis, tētuks nometas četrrāpus uz grīdas un izliekas ieinteresēts zem gultas notiekošajā. Jānītis jautā:
- Papu, a ko tu dari?
- Redzi, dēliņ, man likās, ka pele zem gultas paskrēja...
- Hmm, un pēc visa spriežot, tu viņu esi nolēmis izdrazt... ?