Burtnieks

Laikam jau spečuki tikai lasa,ko mēs te ieliekam iekšā,bet paši nu nemaz negrib uzrakstīt kās un kā gājis.

Pagājušajās brīvdienās uz Burtnieku aizbraukt nesanāca, bet varu iedomāties, ka laivu ezerā bija daudz. Bet ar atskaitēm tā ir, kā ir. Atskaites ir tikai no patstāvīgajiem rakstītājiem, pārējie tik palasa info. Žēl, ka tā.

17-niece bIju jau mājās pus sešos.

skrejejs: labs loms. cik tad ilgi velcēji?

Skrējēj, nākošo reizi,kad larkši pa telefonu paskaties arī uz kātu.Pa gabalu bija redzams,ka kāts ripā un zivs galā.

Šodien Sirmajā copīte laba.Galvenais nenokārt degunu ja neesi ne copi redzējis,ne zivi izvilcis.Vajag kā Edgars Liepiņš teica vajag tik rakt:))Bildes albūmā.

smuka pagale - 12.8kg

Arī šad tad lietoju iepriekš minētās Balzer pavadasIr bijušas vairākas pakas.Ir bijuši brāķi.Reiz no vienas pakas ņemot pavadas,piesienot un pārbaudot,tie stiprinājumi iznāca ārā.Man gribas teikt,ka tās pavadas nekam neder.Nevaru uzticēties vairs tām pēc tāda atgadijuma.Pats tagad meklēju ko citu.

Vot nevarēju saprast, tai karabīnei bija nogājusi krāsa. Apakšā protams bija tāds kā sudrabs. Vispār pēc pirmā plastasas šūpiņa zaudēšanas man trīcēja rokas un es tādā pusstulbā stāvoklī pavadu sēju virsū. Moš nepārbaudīju karabīnes stingrību. Nu neko darīt. Tatad zināšnu.

Šodien Sirmajā copīte laba. Varbūt Skrējējs pastāstīs ko vairāk.Viņš vēl palika ķemmējot...

advokaats_liidacis

ar taam balzer pavadam ir taa, nedriikst nemt taas kuru karabinites ir sudraba kraasaa. man tas ir izstiepushas vairakas reizes, bet tas kas ir tumsha krasa ir ok. reiz dabuuju baigo zacepu, bet noluuza gumijzivs dziga akis nevis izstiepas karabine. taa kaa ar taam straadat var.

jautri Tev gājis, adrenalīns uz pilnu klapi. nekut Tava trofeja nepazudīs.
re kur sestdienas vakara Lielā 12.8kg, izvesta Ezerpriedēs : http://twitpic.com/6j6thk

Es jau vakar ar tām līdakām izālējos mētājot pa zālēm, nevis nevelcējot.

Aukla man ir 0,15 pītā. Pavadas īsti neatceros - pirku Salmo veikalā Balzer tērauda. Karabīne arī tāda gana droša izskatījās, bet velti:(((

Vispār jau pats luni nolaidu - OK, paņēma man viņa zālēs, pēc tam iejoņoja zālēs un tur arī laikam iepinās un laukā nākt negribēja. A man drīzāk viņai vajadzēja uzairēt un tad ar sačoku mēģināt iecelt, nevis vilkt pāri lēpenēm pie sevis.

savukārt pirmā laža bija vispār super - mētāju es pie salas kaut kādā līcī. Tur dziļums tāds - no metra līdz potītēm dziļumam un pilns ar zālēm. Es tur ar to šūpiņu viņas kacināju. Kā paņēma, tā zigzagus sāka taisīt un kā gāja tā aizgāja, izvelkot ārā baigo auklas gabalu.

Frikcija bija noregulēta, manuprāt normāli. Kad aizgāja pirmā, likās, ka par vieglu, ka tā var dancot pa zālēm. tad piegriezu, bet, laikam ka par ciešu.

man vakar arī uz haskijiem nekā, citi vobleri strādāja. cik tad resnu auklu lieto, kadu pavadu un kā bremze noregulēta? ja divreiz tādā pašā veidā noraujas zivs ar visu vobleri, vaina nav zivju konservos... :) es jau otro gadu lietoju tikai titāna pavadas, no poļiem sanāk lēti pasūtīt. arī karabīne tāda, ka desmitniece neatraus vaļā. ne asakas!

Vakardien pēc pāris mēnešu pārtraukuma izkasījos un aizlaidu uz Burtnieku. Ap kādiem 7:00 starts no Vecates laivu bāzes.

Man jau kaut kā likās, ka kaut kas nebūs īsti labi, jo motors tā kā nedaudz slāpa, lai arī tā nevajadzēja būt. Neraugoties uz, to ezerā sekmīgi tikām. Maršruts - Salaca -Rūjas līcis, bet metode - velce ar husky jerk. Mērķa zivs - zandarts.

Braukājām, braukājām - nekā - apaļa nulle. Nu neko, jāapstājas jāuzkož. To arī izdaram, esot biku aiz Rūjas līča. Pēc brokastīm grasamies turpināt iesākto, bet te tev nu bija - lieku ātrumā, bet motors negriež. Zvanu uz bāzi, saku, ka vai nu reduktors, vai kas cits čupā. Tur man saimniece atbild, ka aizbraukt pakaļ nevarot, jo viņa vienīgā uz vietas un kādam saimniecība jāpieskata. Nu neko- sēdos uz airiem un dzinu nost uzaudzēto darba tulznu. Vells viņu zina, cik liels tur attālums ko airēt. AR motoru tur arī visai ilgi sanāk braukt.

Tā nu airējot liku sievai iemest vobleri uz velci. Atkal tas nelietis zandarts neņem, turklāt jāairē tāds attālums!!!! Mani jau sāk pārņemt viegls stress un panika, bet tas vēl ir tikai sākums - tā teikti puķītes.

Zandartam neņemot vobleri, ar sievu nolēmām, ka jāpamētā pie zālēm - moš ir kāda līdaka. Kamēr sieva ķēra pēdējās saules paliekas, es uzliku tā sauktos plastmasas šūpiņus. tos man pavasarī noreklamēja viens cits copmanis, kurš uz šiem verķiem Burtniekā bija izrāvis piecas līdakas svarā no 3-5 kg. Pēdējos šādus šūpiņus paspēju nopirkt Berga bazāra veikalā "Āķis" īsi pirms slēgšanas. Turklāt tos dabūt ar vairs nekur nevarot, jo meistars (lai viņam vieglas smiltis) šovasar nomira.

Tā nu uzkabinu plastmasniekam pretzāļu āķus un aidā - metu biežņā iekšā. Krāsa - burkānu oranža vai sarkana. Reakcija ilgi nav jāgaida - līdakas metas tam virsū, bet pamatā "šauj garām". Te nu es iemetu pie viena meldru pudura un momentāls grābiens. Tāda sajūta, ka esmu precīzi mutē iemetis. Līdaka (laba) sāk taisīt sāniskos gājienus, izbaidot vēl trīs savas turpat tupošās māsas. Diemžēl šo gājienu laikā mana aukla tika pīta ap visām iespējamām lēpenēm. Turēju cik vien varēju, mēģinot līdaku un auklu kaut kā kontrolēt, līdz visss. Rokas sajūt tukšumu un spole timas pat bez vizuļa pretestības. Nu ko rezultāts 0:1. Rokas vēl ilgi trīcēja, jo jandāliņš bija pamatīgs, vizulis dārgs un pilnīga neizpratne - kā tā zivs varēja tikt galā ar 40 cm pavadiņu.

Neko, nokāris degunu vedu sievu uz Vecates bāzi tālāk... Līdz ši saka - "ir" un dabū smuku mēra zandarteli. arī man par to prieks, jo vakarā varēšu taisīt zandartu konjakā. Tomēr līdaku lielā koncentrācija zālēs man mieru neliek, tāpēc nolemju ielekt aizaugušā līcītī pie pašas Vecates bāzes. Uzlieku nu jau otru burkānsarkano plasmasnieku un sāku strādā. rezultāts ilgi nav jāgaida un tieku pie viena mēra.

Un nu seko dramatiskākais. Pēkšņi manu šūpi paķer no skata divniece. papurinās un prom ir, izspļaujot vizuli. Tam seko neskatāmi garām šāvieni un iznācieni, kuri vienaldzīgu varētu atstāt pašu pēdējo ciniķi. Līdz beidzot pamatīga COPE. Jūtu, ka līdaka nav nekāda mazā ķemmīte, bet pamatīga torpēda. Un atlak viņa dara to pašu sviestu - ielien biezākajā čemurā. Es to cenšos vilkt ar spēku ārā - kaut kas tā kā sanāk, tā kā padodas, tā kā nāk un vēl sēž galā līdz ..... Atkal nodevīgais bezsvara stāvoklis. Šoreiz atlocījusies karabīne....

Man rokas trīc, adrenalīns, skumjas, dusmas. Bija lielā, bet es to padirsu:(( Nākamais metiens - IR!, bet jau zīmulis....

Beigās sapratu lažu iemeslu. Krāmējot mantas bagažniekā atradu no iepirkumu maisiņa izbirušu bundžu ar sardīnēm tomātos....

Citiem vārdiem līdakas ir, turklāt neiedomājami lielos baros. Vienīgā problēma - visas sēž zālēs. - jo lielāka biežņa, jo labāk.

Vai kāds var ieteikt, kur vēl var nopirkt tos plastmasas šūpiņus?

tomel:pēdējās bildes viņam ir 11.2010.,laikam jau maskējās, jājautā viņam pašam. Vilnis vienkārši ir piemērs pārējiem,kā ar nopietnu attieksmi un funktieri tikt pie trofejas ar lielo burtu.
p.s. kā citiem velcētājiem veicās? laivu ezerā bija daudz. man visas copes laikā no 8-11.

17-niece - vinam jau tur albuma bildes ir ne tikai no pagajusa gada. gan jau vel dzirdesim par vinu.

eh varu iedomaties kas pa skrobi ja taads zandarts aiziet. bet te jau nesen tika dzirdeets par 22kg monstru no daugavas.

divatā 6 gb.dēls iegrieza vecajam,visas izvilka viņš, uz maniem vobleriem kurus pats izvēlējās

šodien no 7-13 viena 1.7 zaļā un 2 virsmēra kaulainie, 5 zemmēri un dūcēns atlaisti. info: vakar vēlu vakarā izcelta 12.8kg līdaka.

izskatās, ka palēnām Burtniekā cope atsākas. jāapciemo ezers svētdien, sen nav būts.
p.s.par to zandartu vīru Vilni : tās jau pagājušā gada bildes.šogad par viņu nekas nav dzirdēts. ja lasījāt interviju Copes lietās (šķiet, ka maija) viņš esot bijis tuvu Latvijas rekordam,tādu uz aci ap 13kg esot pievilcis pie laivas, bet neesot paspējis tīkliņu apakšā pielikt, nokabinājies.