bums
25.09.11
.DDDDDDDDD Roli vai Tu lasi ?....DDDDDD
Breks
25.09.11
Aste
Šo pašu pasaki Rolim no Liepājas, tas Tev piesmies pilnu ģīmi, ne astes pāri nepaliks!:)
Šo pašu pasaki Rolim no Liepājas, tas Tev piesmies pilnu ģīmi, ne astes pāri nepaliks!:)
Aste
24.09.11
Pēdējās muļķības vēdzeles uzturās tikai saldūdeņos un vis labāk tām patīk pie stāviem krastiem pie akmeņu un siekstu sablīvējumiem, dziļās bedrēs, pie krastā augošiem kokiem, kuru saknes stiepjas ūdenī. ;)
MrDaniiC
24.09.11
Kautkur jau tās vēdzeles tusējas pa vasaru!!
Tik gribētu zināt vai šamās ir ventā, virs rumbas... zinu ka bārtas upē viņas ir dafigam pa ziemu.. bet kas ventā fig viņ zin!
Tik gribētu zināt vai šamās ir ventā, virs rumbas... zinu ka bārtas upē viņas ir dafigam pa ziemu.. bet kas ventā fig viņ zin!
zogs
24.09.11
No Latvijas dabas:
Apraksts. Ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Galva no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam. Ķermenis klāts sīkām zvīņām, izskatās kails. Mugura, sāni un spuras zaļgan-dzeltenīgi, ar brūniem vai melniem plankumiem.
Izmēri. L-170 cm, W-40 kg, Latvijā L-(65) cm, l-57 cm, W-1,5 (4,6) kg.
Atšķirīgās pazīmes. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, uz muguras 2 spuras (skat. samu un bārdaino akmeņgrauzi).
Bioloģija. Saldūdens zivs. Uzturas pa vienai. Nārsta laikā koncentrējas baros. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāka tumsā. Novērota līdz 400 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 6 km diennaktī. Pamatbarība: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 30 gadu, Latvijā 7 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 1-8 gadu vecumā, sasniedzot 14-55 cm, Latvijā 14 cm un lielāku garumu (l). Auglība no 8 tūkst. līdz 5 milj. ikru. Nārsto novembrī-aprīlī, Latvijā janvārī-martā (ūdens t° 0-10°C) no 5 cm līdz 50 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs vai porciju nārsts, kas ilgst 15-50 dienas. Ar vienu mātīti parasti nārsto vairāki tēviņi. Ikri bentiski vai pelaģiski, neilgu laiku pēc iznēršanas nedaudz lipīgi, to attīstība ilgst 7-128 dienas (50-200 grāddienas).
Izplatība. Eiropa, Āzija un Ziemeļ- amerika. Latvijā sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos. Nelielos, stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Ezeriem aizaugot, strauji samazinās un izzūd vēdzeļu populācijas, jo to ikru attīstība notiek ziemā uz grunts, kur, sadaloties augu atliekām, rodas skābekļa trūkums un ikri iet bojā.
Sliņķi Jūs esat! Tik apriet vienam otru, bet pāris taustiņus uzsist un uzzināt nekā....
Apraksts. Ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Galva no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam. Ķermenis klāts sīkām zvīņām, izskatās kails. Mugura, sāni un spuras zaļgan-dzeltenīgi, ar brūniem vai melniem plankumiem.
Izmēri. L-170 cm, W-40 kg, Latvijā L-(65) cm, l-57 cm, W-1,5 (4,6) kg.
Atšķirīgās pazīmes. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, uz muguras 2 spuras (skat. samu un bārdaino akmeņgrauzi).
Bioloģija. Saldūdens zivs. Uzturas pa vienai. Nārsta laikā koncentrējas baros. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāka tumsā. Novērota līdz 400 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 6 km diennaktī. Pamatbarība: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 30 gadu, Latvijā 7 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 1-8 gadu vecumā, sasniedzot 14-55 cm, Latvijā 14 cm un lielāku garumu (l). Auglība no 8 tūkst. līdz 5 milj. ikru. Nārsto novembrī-aprīlī, Latvijā janvārī-martā (ūdens t° 0-10°C) no 5 cm līdz 50 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs vai porciju nārsts, kas ilgst 15-50 dienas. Ar vienu mātīti parasti nārsto vairāki tēviņi. Ikri bentiski vai pelaģiski, neilgu laiku pēc iznēršanas nedaudz lipīgi, to attīstība ilgst 7-128 dienas (50-200 grāddienas).
Izplatība. Eiropa, Āzija un Ziemeļ- amerika. Latvijā sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos. Nelielos, stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Ezeriem aizaugot, strauji samazinās un izzūd vēdzeļu populācijas, jo to ikru attīstība notiek ziemā uz grunts, kur, sadaloties augu atliekām, rodas skābekļa trūkums un ikri iet bojā.
Sliņķi Jūs esat! Tik apriet vienam otru, bet pāris taustiņus uzsist un uzzināt nekā....
jeeska
24.09.11
Breksi
Klauns esi pats, un kas tad ir Engures upei priekšā...HES.
Vispār palasi literatūru par zivīm :-)
Klauns esi pats, un kas tad ir Engures upei priekšā...HES.
Vispār palasi literatūru par zivīm :-)
jeeska
24.09.11
Breks
Gribi nosaukšu....lielākā daļa LV ezeru, ja konkrēti Juveris, Dridzis, Sīvers, Alūksne, Usma...vēl vajag:-).
Vēdzelei ir maz sakars ar jūru, ja neskaita tādu upju paplašinājumu un nosēdu pļaņčku kā Liepājas ezers, Ķīšezers, Baltezers u.c piejūras ezerus:-)
Gribi nosaukšu....lielākā daļa LV ezeru, ja konkrēti Juveris, Dridzis, Sīvers, Alūksne, Usma...vēl vajag:-).
Vēdzelei ir maz sakars ar jūru, ja neskaita tādu upju paplašinājumu un nosēdu pļaņčku kā Liepājas ezers, Ķīšezers, Baltezers u.c piejūras ezerus:-)
Breks
24.09.11
aigaigars
Nosauc man kādu ezeru kurā ir vēdzeles un nav saistība ar jūru, pārgudrais ākstiņ!:)
Nosauc man kādu ezeru kurā ir vēdzeles un nav saistība ar jūru, pārgudrais ākstiņ!:)
aigaigars
24.09.11
Kaut kā neesmu manījis, ka jūrā veči baigi vilktu vēdzeles! Viņas nāk nārstot pa vienai? :D Kaut kā bari ar virskilogramniecēm nav manīti. Varbūt arī kādreiz kāda no jūras ienāk, bet nu tā kā ar lašveidīgajiem jau noteikti nav.
MrDaniiC
24.09.11
Breks opā, ļoti labi! Es tieši skrundā esmu :)))
aigaigars Labrīt! :D:D Protams ka no jūras nāk, viņas pa upēm uz augšu nārstot :))
aigaigars Labrīt! :D:D Protams ka no jūras nāk, viņas pa upēm uz augšu nārstot :))
aigaigars
24.09.11
Pirmā dzirdēšana, ka vēdzeles nāk no jūras. Tad vasarā viņas ir jūrā? Kur tad paliek veco vīru runas par slēpņiem, alām utt!? Un vispār, ko tad viņas ezeros dara?