tu nedomā, bet paklausies onkuli, kurš zin. Augšanas temps forelei upē un forelei (taimiņam jūrā) ir ļoti atšķirīgs. Attiecīgi veidojas atšķirīga izmēra augšanas zonas, kuras nelielā palielinājumā labi var atšķirt. Skandināvijas piemērs- nu palasies kaut kur par ekoloģiskajām formām- kadreiz dalīja 3ās- S. trutta fario, S. trutta trutta, S. trutta lacustris.
Nedomā, meklē informāciju un lasi.
Nedomaaju, ka peec zviinjas ko vareetu pateikt, njemot veeraa, ka ihtiologi tikai izvirza teorijas par strauta foreles un taiminja radnieciibu. Es gan arii domaaju, ka taa ir viena suga, kuras parstaavji meedz izveeleeties dazhaadas dziivesvietas.. Piemeeram, skandinaavijaa esmu nokjeeris ezeraa kuram nav ne mazaakaa sakara ar juuru izteiktu taiminju, jo nav sarkanas pumpas nevienas. Tai pashaa ezeraa kriitoshajaas upees ir pilns ar tiem pashiem taiminjiem, tikai ar sarkanu pumpu ;)
Paldies ka paskaidrojat :)
Tā tad,katras foreles zvīņa jāsūta uz laboratoriju,lai nteiktu,vai neesi pārkāpis MN.
elementāri pēc zvīņas var pateikt vai zivs bijusi jūrā.
eMKa> nu tā jau ir, ar jūru savienotās foreļupēs, kurās ienāk nārstot taimji, ir pagrūti noteikt vai tā strautene vai jūrniece, vari tik minēt. Bet šā vai tā rekordus šīm abām formām mēs reģistrējam atsevišķi, arī citur ziemeļeiropā. Jautājums tikai cik bieži par lielām strautenēm tiek uzdoti taimji kuri visu vasaru nodzīvojušies pa upi? :) Es jau ar varēju
ŠO ~ 4kg taimi lepni pasludināt par jaunu strautenes rekordu, ņemot vērā tā strautīgo ārieni un to ka dotajā upē savulaik tika ķertas ļoti lielas foreles :)
Gaujiniek, tak izlasi to rakstu nopietnāk! :) Tā ir viena un tā pati zivs, kas h-viņ zina kādu apstākļu ietekmē vai nu paliek upē, vai migrē uz jūru.
Jā, tas varētu būt indikators, ka var meklēt strautenes tajā upītē, bet tas nebūs nekāds bērns jūras forelei, tā būs zivs, kas palikusi saldūdenī un saucam mēs to par strauta foreli.
Sulla, nevis dažreiz pārklājas, bet regulāri pārklājas :) un hibrīdu nav, jo nārsto viena un tā pati zivs tikai atšķirība ir sāļudens un saldūdens formā. Pētīts tas ir maz, tāpēc vienkāršāk ir izveidot pasugu un nodalīt strauteni no jūras foreles lai gan tā ir viena un tā pati zivs.
Gaujinieks> ģenētiski jā, viena suga Salmo trutta. Tikai strauta forele nav nekāds taimiņa bērns, bet pasuga Salmo trutta fario. Pastudē bioloģiju, kas ir sugas un pasugas. Tā ir mūsu taimiņa(jūras forele) saldūdens forma, kura palikusi uz patstāvīgu dzīvi upēs un vairs neatgriežas baroties jūrā. Un to ka viena suga var viegli pārliecināties apskatot abu mazuļus, praktiski neatšķirami. Un tā kā gan taimiņa gan foreļu nārsta vietas mēdz dažreiz pārklāties, tad sastopami arī abu formu hibrīdi. Vienvārdsakot nekad 100% nevari būt pārliecināts, vai tā "tīra" strautene vai kāds bastardēns no taimja :)
Sveiki velejos pajautat..Tikko izlasiju žurnāla rakstā copeslietās ka taimiņs ir tas pats kas strauta forele ,ka strauta forele ir itkā upē iesprūdis/palicis taimiņ bērns . Vai tas ka Gaujas baseina upītē nārsto taimiņi varētu būt kā indikators tam ka upītē dzīvo strauta foreles?
Var noķert, iepriekšējā nogalē pārliecinājos, aktivitāte gan nav tāda kā vasarā, bet ar provocēšanu pa reizei sanāk :)
amm taga padzirdeeju ka foreles iet ziemot uz lielaakaam upeem un taa taalaak bet ko dara foreles upees kuras ietek ezeraa vai arii juuraa kur tad vinjas paliek un vispaar cik liela iespeeja ka nokjersi foreli shaadaa laikaa(shaadaa ziemaa)?esmu meegjinaajis un ir sajuuta ,ka upes ar elektriibu izsistas,bet vasaraa un siltaakaa laikaa akal viss ok ir foreles un citi iemiitnieki :D ?
Kur Kuldīgas rajonā var ķert foreles ? Variet nosaukt upītes ,un zivju dīķus .
veel nee, bet droši vari iepazīstināt!
Vai kādam fonā redzamais tiltiņš ir pazīstams ?
Dažādas upes,dažādi izmēri.......principā jau katram savs vajadzīgs !
VANEMS
03.02.12
