espac
11.01.12
Lbruno, zaraza un visi līdzīgi domājošie- ņemiet sarkanu lupatu, baltu krāsu uzzīmējiet plakātu un ejiet piketēt pie ministrijām, pašvaldībām un pieprasiet kārtību par samaksātajiem 10Ls.
espac
11.01.12
sienaazis
11.01.12
Kad biju Šveicē, uz nedēļu pirku licenzi Lugāno ezerā, ja nemaldos kautkas ap 25-35 Eiro, ja uz gadu varēja būt ap 100.
Ūdenī varēja redzēt gan meženes, gan black basus, amūrus utt, braukāja ūdens policija, pārbaudīja licenzes. Man tas patika un arī zivis bija....
Nezinu kā ir ar LM un MK, bet no savas puses varu pateikt, ka pie tā zivju skaita, ko noķeru pa sezonu, es esmu gatavs atvēlēt Lielupei 50 LVL gadā. Protams, ja runa iet par maznodrošinātiem utt, tad tur kautkas ir jādiferencē, bet iet un tikai ņemt nedodot pretī, vai tas ir pareizi ?
Nezinu, man vairāk šķiet, ka kārtība pie visatļautības nebūs, kautkādai kārtībai un reālai maksai par ūdeņu lietošanu ir jābūt.
Es nerunāju par jūsu diskusijām, bet par būtību kā tādu.
Ūdenī varēja redzēt gan meženes, gan black basus, amūrus utt, braukāja ūdens policija, pārbaudīja licenzes. Man tas patika un arī zivis bija....
Nezinu kā ir ar LM un MK, bet no savas puses varu pateikt, ka pie tā zivju skaita, ko noķeru pa sezonu, es esmu gatavs atvēlēt Lielupei 50 LVL gadā. Protams, ja runa iet par maznodrošinātiem utt, tad tur kautkas ir jādiferencē, bet iet un tikai ņemt nedodot pretī, vai tas ir pareizi ?
Nezinu, man vairāk šķiet, ka kārtība pie visatļautības nebūs, kautkādai kārtībai un reālai maksai par ūdeņu lietošanu ir jābūt.
Es nerunāju par jūsu diskusijām, bet par būtību kā tādu.
Lbruno
11.01.12
Andri ABC.
Reiz jāsaprot,ka ūdeņi neaprobežojas ar plikām zivīm,makšķerēšanu,makšķerniekiem un zvejniekiem.Tie ir daudz nopietnāki dabas resursi,kurus sistemātiskā ilgtermiņa vienotā programmā jāapsaimnieko valstij.
Reiz jāsaprot,ka ūdeņi neaprobežojas ar plikām zivīm,makšķerēšanu,makšķerniekiem un zvejniekiem.Tie ir daudz nopietnāki dabas resursi,kurus sistemātiskā ilgtermiņa vienotā programmā jāapsaimnieko valstij.
zaraza
11.01.12
AndrisABC...
Tieši no ekonomiskā viedokļa tā jau sanāk tieša tirgus kropļošana - tiek kādam par sviestmaizi, bez īpašiem pienākumiem, iedotas tiesības apsaimniekot (de facto iegūt īpašumtiesībām pielīdzināmu kontroli) valsts kopresursu. Ja pašvaldību un budžeta iestāžu gadījumā, tas vēl būtu pieļaujams (protams, tikai ar skaidru , saprotamu un adekvātu normatīvo aktu bāzi un stingru centralizēto kontroli), tad LM nodošanu privātām struktūrām uzskatu par absolūti nepareizu un ekonomiski nepamatotu. Ne velti publiskās-privātās partnerības projekti tiek ļoti stingri ierobežoti un nevar tikt attiecināti uz daudzām jomām, kurās, bez tīri ekonomiska pamatojuma pastāv arī sabiedriski-sociālie faktori, kurus regulēt tiešs pienākums ir valsts funkcija, tās noteiktās sociāli-politiskās valsts iekārtas robežās (LV gadījumā - demokrātija). Ja vēl tur būtu reāls bizness, kas varētu dot kaut cik jūtamu pienesumu ekonomikai un kaut ko dotēt, tad vēl varētu "zidot" kaut ko ekonomisku mērķu vārdā, taču kā jau vakar rakstīju tad, spriežot pēc ZM lapā publicētajiem LM rezultātiem, tad lielākā daļā gadījumu tur nekādas naudas nav un līdzko tiktu izsludināti konkursi/izsoles uz LM organizācijas tiesībām ar stingru regulējumu, tā vairs tas nevienam nebūtu interesanti. Tātad atliek vai nu veidot bezpelņas organizācijas, kas gatavas subsidēt savu darbību un strādāt uz pro bono principa (diezgan utopiski) vai arī spiest un prasīt lai kontroli utt. nodrošina tie kam tas pēc savām funkcijām jādara - valstij un pašvaldībām! Pensijām un soc. āprūpei arī naudas nav, bet vai Tu vēlētos arī šo jomu nodot publiski-privātai partnerībai - tipa večuks noraksta savu īpašumu un par to dabū vietu PP projekta nabagmājā vtml.?
P.S.
Ekonomikas pamatus skolā man laikam gan nemācīja, bet nu universitātē godīgi iegūts ekonomikas maģistra diploms gan ir :)
Tieši no ekonomiskā viedokļa tā jau sanāk tieša tirgus kropļošana - tiek kādam par sviestmaizi, bez īpašiem pienākumiem, iedotas tiesības apsaimniekot (de facto iegūt īpašumtiesībām pielīdzināmu kontroli) valsts kopresursu. Ja pašvaldību un budžeta iestāžu gadījumā, tas vēl būtu pieļaujams (protams, tikai ar skaidru , saprotamu un adekvātu normatīvo aktu bāzi un stingru centralizēto kontroli), tad LM nodošanu privātām struktūrām uzskatu par absolūti nepareizu un ekonomiski nepamatotu. Ne velti publiskās-privātās partnerības projekti tiek ļoti stingri ierobežoti un nevar tikt attiecināti uz daudzām jomām, kurās, bez tīri ekonomiska pamatojuma pastāv arī sabiedriski-sociālie faktori, kurus regulēt tiešs pienākums ir valsts funkcija, tās noteiktās sociāli-politiskās valsts iekārtas robežās (LV gadījumā - demokrātija). Ja vēl tur būtu reāls bizness, kas varētu dot kaut cik jūtamu pienesumu ekonomikai un kaut ko dotēt, tad vēl varētu "zidot" kaut ko ekonomisku mērķu vārdā, taču kā jau vakar rakstīju tad, spriežot pēc ZM lapā publicētajiem LM rezultātiem, tad lielākā daļā gadījumu tur nekādas naudas nav un līdzko tiktu izsludināti konkursi/izsoles uz LM organizācijas tiesībām ar stingru regulējumu, tā vairs tas nevienam nebūtu interesanti. Tātad atliek vai nu veidot bezpelņas organizācijas, kas gatavas subsidēt savu darbību un strādāt uz pro bono principa (diezgan utopiski) vai arī spiest un prasīt lai kontroli utt. nodrošina tie kam tas pēc savām funkcijām jādara - valstij un pašvaldībām! Pensijām un soc. āprūpei arī naudas nav, bet vai Tu vēlētos arī šo jomu nodot publiski-privātai partnerībai - tipa večuks noraksta savu īpašumu un par to dabū vietu PP projekta nabagmājā vtml.?
P.S.
Ekonomikas pamatus skolā man laikam gan nemācīja, bet nu universitātē godīgi iegūts ekonomikas maģistra diploms gan ir :)
moderators
11.01.12
un pareizs ir MRK viedoklis, jo LM, nevis kā te daudzi ir irdomājušies, tiek ieviesta tikai tamdēļ lai ierobežotu resursu izmantošanu, samazinātu makšķernieku skaitu, to ietekmi uz vidi.
Aplami iedomājas tie, kuri domā, ka izcirstie krūmi, izfrizētās krastmalas piesaistīs daudzo makšķernieku skaitu! Ne man, ne vācietim, ne kādam citam rietumeiropietim neinteresē sakoptā ainava! Tādu viņš var izbaudīt savā fāterlandē. Viņu piesaista neskartā daba, tāda kā tā ir vēl palikusies vēl. Viņš labāk savu tankštellē pirkto hamburgeru aizbrauc norīt bāņa malā. Tas lūk ir viņa pikniks.
Man sakārtotā vide neinteresē, par to arī eiropā tagad cīnās, likvidējot iztaisnotās upes. No tā, zivju resursi bagātāki nepaliek!
Aplami iedomājas tie, kuri domā, ka izcirstie krūmi, izfrizētās krastmalas piesaistīs daudzo makšķernieku skaitu! Ne man, ne vācietim, ne kādam citam rietumeiropietim neinteresē sakoptā ainava! Tādu viņš var izbaudīt savā fāterlandē. Viņu piesaista neskartā daba, tāda kā tā ir vēl palikusies vēl. Viņš labāk savu tankštellē pirkto hamburgeru aizbrauc norīt bāņa malā. Tas lūk ir viņa pikniks.
Man sakārtotā vide neinteresē, par to arī eiropā tagad cīnās, likvidējot iztaisnotās upes. No tā, zivju resursi bagātāki nepaliek!
AndrisABC
11.01.12
Pēc ilgas locīšanās, viedokļu saskaņošanas, beidzot eerglis pateica to, ko MRK grib panākt ar savu rosinājumu. Diemžēl pats pamatojums un vēlme, ko vēlas panākt MRK ir uzrakstīts neprecīzi. Vēlme ir nevis sakārtot LM, bet gan aizliegt. Neiebilstu pret tādu mērķu izvirzīšanu. Iebilstu pret veidu kā tas tiek darīts. Kāpēc nevar skaidri un gaiši uzrakstīt: mēs esam pret LM publiskajos ūdeņos kā tādu un neaizsegties aiz likuma uzlabošanu?
„Es aizstāvu viedokli, ka ūdeņos jāvar copēt par velti. Par ūdeņu apsaimniekošanu jādomā ir vietējai pašvaldībai, iesaistot vietējos makšķerniekus, uzņēmējus, viesu namus, kas gūst labumu no publiskā ūdeņa blakus.” Skaisti un ļoti vilinoši priekšlikumi, cilvēkiem, kuri skolā slikti mācījās ekonomikas pamatus. Lielu pilsētu tuvumā vēl uzņēmēji kaut ko tādu var atļauties, bet kā būs vietās, kur apmeklētāju skaits nespēj nodrošināt pat nelielu biznesu, kur nu vēl kādas ūdens tilpnes sargāšanu, uzkopšanu? Ko darīt, ja viens uzņēmējs ir gatavs ieguldīt savus personīgos līdzekļus, bet otrs, tur pat blakus, pasakā nē? Vai pašvaldību un valsts rīcībā ir līdzekļi, lai finansētu šādus pasākumus? Vai nebūs tā, ka liekot uz balsojumu jautājumu par ūdeņu sargāšanas un apsaimniekošanas finansēšanu no valsts un pašvaldību budžetiem, 90% tautas nenobalsos, ka tas ir jāapmaksā pašiem zvejniekiem un makšķerniekiem? Kāda ieinteresētība ir vietējam makšķerniekam iet, kaut ko uzlabot, sargāt, rūpēties par zivīm? Lai MRK biedri var atbraukt un baudīt copes priekus neko nesniedzot pretī? Mēs labi zinām, ka jo labāk kaut kur ķeras zivis, jo vairāk makšķernieku turp traucas. Un ceļa izmaksas, kas sasniedz pat desmitiem latu, nav nekāds šķērslis. Jo tur var noķert kāroto zivi. Mans makšķerēšanas princips ir: jo mazāk makšķernieku, jo labāk. Un nevis tāpēc, lai varētu noķert vairāk, bet lai pēc iespējas mazāk mani kāds traucētu. Lai varu baudīt dabu un klusumu nevis „Brīvības ielu”. Nevēlos vairs nevienu, ne par ko pārliecināt. Vienīgais, kad jūs kaut ko ierosināt, tad lūdzu vispirms padomāt par ekonomisko pusi. Nepietiek vienkārši pateikt: par to lai maksā tie „tie”. Jautājums vai „tie” var atļauties maksāt, tik cik jūs vēlaties viņiem piespriest. Vai jūs paši esat gatavi samaksāt par iespēju bez maksas copēt?
„Manuprāt, maksu var prasīt par ieviestu infrastruktūru, (kurā var iekļaut arī aizsardzības pasākumus)” Vai tev eergli paliks vieglāk, ja teiksim Makšķerēšanas licenci nosauks par „Piebraucamo ceļu uzturēšanas nodevu”? Jūs tak pēc mirklīša bļausiet, ka mēs maksājam nodokļus, ceļiem jābūt par velti?! Un ziemā vēl plus nodeva par ceļu tīrīšanu, lai varētu piebraukt pie ūdeņiem? Tie būs maksājumi par infrastruktūras uzturēšanu. Vai tā būs labi?
Zvaigzne, tu raksti: „Pirms raksti kaut ko par nepareizajiem pieņēmumiem, pamēģini pats būvēt apokalipses, jeb paskatīties pāris soļus uz priekšu, cilvēki to sauc par modelēšanu un tā ir metode, kas ļauj izvairīties no nepareiziem lēmumiem, kuri noved pie nopietniem zaudējumiem nākotnē.” Nu tad uzmodelē situāciju, kad tiek aizliegta LM, bet finansējums šo tilpņu sargāšanai un apsaimniekošanai netiek atrasts..... Un kas tev teica ka LM ir jāievieš visās ūdenstilpnēs? Kāpēc nevar būt normatīvos paredzēts kādiem jābūt attālumiem līdz tuvākajai publiskajai bez maksas pieejamajai ūdenstilpnei? Kāpēc nevar būt punkts, ka LM ir ieviešama vietās, kur dabīgie zivju migrācijas ceļi pievilina pārāk daudz zivju gribētāju un to skaits mākslīgi ir jāregulē, citos upju posmos LM nav pieļaujama?
Citāts: „Tas ir tikai laika jautājums, kamēr visi ūdeņi būs „pieskatīti”. Saprotams, no sākuma nekas par to neliecinās, bet, jo vairāk LM ieviesīs, jo palielināsies spiediens uz „brīvajiem” ūdeņiem. Pēdējie jau būs spiesti ieviest „pieskatīšanu”, lai glābtu to, kas glābjams.”
Nez kāpēc licencētajās copes vietās makšķernieku skaits ir vairākas reizes lielāks, kā tur pat blakus esošās, bez maksas apmeklējamās, ūdenstilpnēs? Kāpēc viena ūdenstilpne ir izkāsta, bet cita, tur pat blakus, nē?
99%, kas iestājas pret LM, to dara tikai un vienīgi finansiālu apsvērumu dēļ nevis domājot, kā tiešām nosargāt un pavairot mūsu dabas bagātības. Ja jūs interesē mūsu ūdeņu nākotne, tad balsojam par MK cenas palielināšanu, lai ieņēmumi segtu izdevumus par ūdeņu sargāšanu, uzturēšanu. Un tad vairs nekādu LM. Vai esat tam gatavi? Ak jā, mums tāpat pienākas, priekš kam maksāt vairāk...
„Es aizstāvu viedokli, ka ūdeņos jāvar copēt par velti. Par ūdeņu apsaimniekošanu jādomā ir vietējai pašvaldībai, iesaistot vietējos makšķerniekus, uzņēmējus, viesu namus, kas gūst labumu no publiskā ūdeņa blakus.” Skaisti un ļoti vilinoši priekšlikumi, cilvēkiem, kuri skolā slikti mācījās ekonomikas pamatus. Lielu pilsētu tuvumā vēl uzņēmēji kaut ko tādu var atļauties, bet kā būs vietās, kur apmeklētāju skaits nespēj nodrošināt pat nelielu biznesu, kur nu vēl kādas ūdens tilpnes sargāšanu, uzkopšanu? Ko darīt, ja viens uzņēmējs ir gatavs ieguldīt savus personīgos līdzekļus, bet otrs, tur pat blakus, pasakā nē? Vai pašvaldību un valsts rīcībā ir līdzekļi, lai finansētu šādus pasākumus? Vai nebūs tā, ka liekot uz balsojumu jautājumu par ūdeņu sargāšanas un apsaimniekošanas finansēšanu no valsts un pašvaldību budžetiem, 90% tautas nenobalsos, ka tas ir jāapmaksā pašiem zvejniekiem un makšķerniekiem? Kāda ieinteresētība ir vietējam makšķerniekam iet, kaut ko uzlabot, sargāt, rūpēties par zivīm? Lai MRK biedri var atbraukt un baudīt copes priekus neko nesniedzot pretī? Mēs labi zinām, ka jo labāk kaut kur ķeras zivis, jo vairāk makšķernieku turp traucas. Un ceļa izmaksas, kas sasniedz pat desmitiem latu, nav nekāds šķērslis. Jo tur var noķert kāroto zivi. Mans makšķerēšanas princips ir: jo mazāk makšķernieku, jo labāk. Un nevis tāpēc, lai varētu noķert vairāk, bet lai pēc iespējas mazāk mani kāds traucētu. Lai varu baudīt dabu un klusumu nevis „Brīvības ielu”. Nevēlos vairs nevienu, ne par ko pārliecināt. Vienīgais, kad jūs kaut ko ierosināt, tad lūdzu vispirms padomāt par ekonomisko pusi. Nepietiek vienkārši pateikt: par to lai maksā tie „tie”. Jautājums vai „tie” var atļauties maksāt, tik cik jūs vēlaties viņiem piespriest. Vai jūs paši esat gatavi samaksāt par iespēju bez maksas copēt?
„Manuprāt, maksu var prasīt par ieviestu infrastruktūru, (kurā var iekļaut arī aizsardzības pasākumus)” Vai tev eergli paliks vieglāk, ja teiksim Makšķerēšanas licenci nosauks par „Piebraucamo ceļu uzturēšanas nodevu”? Jūs tak pēc mirklīša bļausiet, ka mēs maksājam nodokļus, ceļiem jābūt par velti?! Un ziemā vēl plus nodeva par ceļu tīrīšanu, lai varētu piebraukt pie ūdeņiem? Tie būs maksājumi par infrastruktūras uzturēšanu. Vai tā būs labi?
Zvaigzne, tu raksti: „Pirms raksti kaut ko par nepareizajiem pieņēmumiem, pamēģini pats būvēt apokalipses, jeb paskatīties pāris soļus uz priekšu, cilvēki to sauc par modelēšanu un tā ir metode, kas ļauj izvairīties no nepareiziem lēmumiem, kuri noved pie nopietniem zaudējumiem nākotnē.” Nu tad uzmodelē situāciju, kad tiek aizliegta LM, bet finansējums šo tilpņu sargāšanai un apsaimniekošanai netiek atrasts..... Un kas tev teica ka LM ir jāievieš visās ūdenstilpnēs? Kāpēc nevar būt normatīvos paredzēts kādiem jābūt attālumiem līdz tuvākajai publiskajai bez maksas pieejamajai ūdenstilpnei? Kāpēc nevar būt punkts, ka LM ir ieviešama vietās, kur dabīgie zivju migrācijas ceļi pievilina pārāk daudz zivju gribētāju un to skaits mākslīgi ir jāregulē, citos upju posmos LM nav pieļaujama?
Citāts: „Tas ir tikai laika jautājums, kamēr visi ūdeņi būs „pieskatīti”. Saprotams, no sākuma nekas par to neliecinās, bet, jo vairāk LM ieviesīs, jo palielināsies spiediens uz „brīvajiem” ūdeņiem. Pēdējie jau būs spiesti ieviest „pieskatīšanu”, lai glābtu to, kas glābjams.”
Nez kāpēc licencētajās copes vietās makšķernieku skaits ir vairākas reizes lielāks, kā tur pat blakus esošās, bez maksas apmeklējamās, ūdenstilpnēs? Kāpēc viena ūdenstilpne ir izkāsta, bet cita, tur pat blakus, nē?
99%, kas iestājas pret LM, to dara tikai un vienīgi finansiālu apsvērumu dēļ nevis domājot, kā tiešām nosargāt un pavairot mūsu dabas bagātības. Ja jūs interesē mūsu ūdeņu nākotne, tad balsojam par MK cenas palielināšanu, lai ieņēmumi segtu izdevumus par ūdeņu sargāšanu, uzturēšanu. Un tad vairs nekādu LM. Vai esat tam gatavi? Ak jā, mums tāpat pienākas, priekš kam maksāt vairāk...
daddy_j
11.01.12
moderator - nav tādas ministrijas jau labu laiku :))
varbūt tur arī ir tas āķis, ka baigi daudz iesaistīto - gan ZM, gan VARAM, gan FM...un nav kas viņus koordinē...prezidents, saeimas spīkere un premjers mums nemakšķernieki, vot i mīcamies kā pa dubļiem...
varbūt tur arī ir tas āķis, ka baigi daudz iesaistīto - gan ZM, gan VARAM, gan FM...un nav kas viņus koordinē...prezidents, saeimas spīkere un premjers mums nemakšķernieki, vot i mīcamies kā pa dubļiem...
moderators
11.01.12
Par zivsaimniecisko politiku valstī jārūpējas ir Lauksaimniecības ministrijai. Makšķernieks nevar izstrādāt llikumus, bet var būt kā konsultatīva persona. Nu tad prasiet/piespiediet to darīt, jo patreizējā situācija ir gluži necaurspīdīga. Traktējama, kā "cūku raušanās pie siles".
Šādi dīkdieņi ir jātrenc prom, ja tas nelīdz, tad jāmaina ministrs.
Šādi dīkdieņi ir jātrenc prom, ja tas nelīdz, tad jāmaina ministrs.
Zvaigzne
11.01.12
V.S.O.P. „LM šobrīd palīdz risināt jautājumus par zivju resursu pieskatīšanu, lai arī atsevišķos gadījumos tā ir neveiksmīga.”
Pieņemsim, ka šī nav vienīgā pozitīvā īpašība, bet pietiks ar pieskatīšanu. Vai vari atbildēt, kurš būs tas nevēlēsies pieskatīt ūdeņus?
Tas ir tikai laika jautājums, kamēr visi ūdeņi būs „pieskatīti”. Saprotams, no sākuma nekas par to neliecinās, bet, jo vairāk LM ieviesīs, jo palielināsies spiediens uz „brīvajiem” ūdeņiem. Pēdējie jau būs spiesti ieviest „pieskatīšanu”, lai glābtu to, kas glābjams. Attiecīgi, neredzu, kā esošo nekvalitatīvo pieskatīšanu varētu risināt ar LM ieviešanu, jo LM nevar būt sistēma. Sistēma jādarbojas visur. Bet jau tagad redzams, ka LM nedarbojas visur un ar konkursiem to nelikvidēsi.
Tajā pašā laikā LM šur tur der, piemēram, nozvejas kvota piekrastē lašiem 2012.gadā ir 2000 gab.. Domāju, ka valsts ieņēmumi būtu lielāki, ja šo kvotu pārdotu makšķerniekiem. Attiecīgi kvotas tirdzniecībai un uzraudzīšanai noderētu LM.
Pirms raksti kaut ko par nepareizajiem pieņēmumiem, pamēģini pats būvēt apokalipses, jeb paskatīties pāris soļus uz priekšu, cilvēki to sauc par modelēšanu un tā ir metode, kas ļauj izvairīties no nepareiziem lēmumiem, kuri noved pie nopietniem zaudējumiem nākotnē.
Viedokļi ir daudz un dažādi, gribētos redzēt tikpat daudz un dažādus priekšlikumus par to, ko nākotnē darīt ar iekšējiem ūdeņiem. Kritiķu šiem priekšlikumiem pietiks, kaut gan godīgi būtu, ņemt vērā tikai to viedokli, kas paši priekšlikumu ir iesnieguši.
Pieņemsim, ka šī nav vienīgā pozitīvā īpašība, bet pietiks ar pieskatīšanu. Vai vari atbildēt, kurš būs tas nevēlēsies pieskatīt ūdeņus?
Tas ir tikai laika jautājums, kamēr visi ūdeņi būs „pieskatīti”. Saprotams, no sākuma nekas par to neliecinās, bet, jo vairāk LM ieviesīs, jo palielināsies spiediens uz „brīvajiem” ūdeņiem. Pēdējie jau būs spiesti ieviest „pieskatīšanu”, lai glābtu to, kas glābjams. Attiecīgi, neredzu, kā esošo nekvalitatīvo pieskatīšanu varētu risināt ar LM ieviešanu, jo LM nevar būt sistēma. Sistēma jādarbojas visur. Bet jau tagad redzams, ka LM nedarbojas visur un ar konkursiem to nelikvidēsi.
Tajā pašā laikā LM šur tur der, piemēram, nozvejas kvota piekrastē lašiem 2012.gadā ir 2000 gab.. Domāju, ka valsts ieņēmumi būtu lielāki, ja šo kvotu pārdotu makšķerniekiem. Attiecīgi kvotas tirdzniecībai un uzraudzīšanai noderētu LM.
Pirms raksti kaut ko par nepareizajiem pieņēmumiem, pamēģini pats būvēt apokalipses, jeb paskatīties pāris soļus uz priekšu, cilvēki to sauc par modelēšanu un tā ir metode, kas ļauj izvairīties no nepareiziem lēmumiem, kuri noved pie nopietniem zaudējumiem nākotnē.
Viedokļi ir daudz un dažādi, gribētos redzēt tikpat daudz un dažādus priekšlikumus par to, ko nākotnē darīt ar iekšējiem ūdeņiem. Kritiķu šiem priekšlikumiem pietiks, kaut gan godīgi būtu, ņemt vērā tikai to viedokli, kas paši priekšlikumu ir iesnieguši.
Lbruno
11.01.12
Urmaas,jautājums tiesībsargam.
Man ar nikādi nepielec,kā Daugava zem Rīgas HES nonāca Salaspils pašvaldības īpašumā?Tāpat Venta un Salaca?Arī gar Gauju mantkārīgas ķepiņas snaigstās.
Man ar nikādi nepielec,kā Daugava zem Rīgas HES nonāca Salaspils pašvaldības īpašumā?Tāpat Venta un Salaca?Arī gar Gauju mantkārīgas ķepiņas snaigstās.
urmaas
11.01.12
Bruni
Mans kkā nerubī fishku - kāpēc par to lai kādu piespiestu strādāt ir jābalso,jāsavāc 10 000 balsis.Bet par to lai ieviestu LM nav jāvāc nekas!
:))
Mans kkā nerubī fishku - kāpēc par to lai kādu piespiestu strādāt ir jābalso,jāsavāc 10 000 balsis.Bet par to lai ieviestu LM nav jāvāc nekas!
:))
Lbruno
11.01.12
God. kungi.
Ne viens un ne kad nav teicis,ka kaut kam būtu jābūt par velti.Tik,kāda mārutka pēc,man būtu kādam Jēcim jāmaksā par to,kā radīšanā viņš pat mazo pirkstiņu nav pakustinājis?
Ja es dzīvoju,strādāju un maksāju nodokļus šai valstī,tad arī vēlos brīvu piekļuvi Publiskiem ūdeņiem.
Ne viens un ne kad nav teicis,ka kaut kam būtu jābūt par velti.Tik,kāda mārutka pēc,man būtu kādam Jēcim jāmaksā par to,kā radīšanā viņš pat mazo pirkstiņu nav pakustinājis?
Ja es dzīvoju,strādāju un maksāju nodokļus šai valstī,tad arī vēlos brīvu piekļuvi Publiskiem ūdeņiem.
eerglis
11.01.12
Cienītie kolēģi!
Es pārstāvu viedokli, ka ar maksu par makšķerēšanu nekas nesanāks. Es aizstāvu viedokli, ka ūdeņos jāvar copēt par velti. Par ūdeņu apsaimniekošanu jādomā ir vietējai pašvaldībai, iesaistot vietējos makšķerniekus, uzņēmējus, viesu namus, kas gūst labumu no publiskā ūdeņa blakus. Maksa par infrastruktūru ir ok, bet nesaprotu un nekad nesapratīšu, kāpēc makšķerējot no krasta raudeles, pličus ir nepieciešama licence.
Manuprāt, maksu var prasīt par ieviestu infrastruktūru, (kurā var iekļaut arī aizsardzības pasākumus), izņēmuma gadījumos par zivju kilogramiem, kas tiek vestas krastā, ja tās tiek papildu laistas iekšā. Bet nekādā gadījumā par makšķerēšanu kā tādu.
Es pārstāvu viedokli, ka ar maksu par makšķerēšanu nekas nesanāks. Es aizstāvu viedokli, ka ūdeņos jāvar copēt par velti. Par ūdeņu apsaimniekošanu jādomā ir vietējai pašvaldībai, iesaistot vietējos makšķerniekus, uzņēmējus, viesu namus, kas gūst labumu no publiskā ūdeņa blakus. Maksa par infrastruktūru ir ok, bet nesaprotu un nekad nesapratīšu, kāpēc makšķerējot no krasta raudeles, pličus ir nepieciešama licence.
Manuprāt, maksu var prasīt par ieviestu infrastruktūru, (kurā var iekļaut arī aizsardzības pasākumus), izņēmuma gadījumos par zivju kilogramiem, kas tiek vestas krastā, ja tās tiek papildu laistas iekšā. Bet nekādā gadījumā par makšķerēšanu kā tādu.
urmaas
11.01.12
AndisN->V.S.O.P.
Par olimpisko centru-labs piemērs.
Celts ir par nodokļu naudu,bet Gauja nav rakta par nodokļu naudu,un zivis pašos sākumos arī tur neviens ar kanniņām nesanesa.
10.janvāris 2012, 21:21 | links
Par kādu LM var runāt Gaujā ,GNP teritorijā.Ko LM ieviesēji tur darīs,kā "apsaimniekos"?Zivis pārvietojās pa visu upi.Par kārtību rūpējās GNP atbildīgās persōnas utt.Mans kkā fishku nerubī.
Par olimpisko centru-labs piemērs.
Celts ir par nodokļu naudu,bet Gauja nav rakta par nodokļu naudu,un zivis pašos sākumos arī tur neviens ar kanniņām nesanesa.
10.janvāris 2012, 21:21 | links
Par kādu LM var runāt Gaujā ,GNP teritorijā.Ko LM ieviesēji tur darīs,kā "apsaimniekos"?Zivis pārvietojās pa visu upi.Par kārtību rūpējās GNP atbildīgās persōnas utt.Mans kkā fishku nerubī.
V.S.O.P.
11.01.12
Zvaigznes citāts:
"Pieņemsim AndrisABC, Imations, VSOP un līdzīgo domu gājiens uzvar. Par visu jāmaksā un pie tam adekvātu cenu, valsts paredzēta, lai kārtējo nodokli uzliktu un pabarotu „bez pienākumu” ierēdņus, ar vienu vārdu sakot mežonīgais demokrātijas kapitālisms uzvar."
Kamēr tu grozīsi tekstus un "pārpratīsi" citu viedokļus, un būvēsi apokalipses un savu NEPAREIZO pienēmumu bāzes, diskusijas nebūs. Pēc pirmās rindkopas kļūst skaidrs, ka nav vērts.
Palīgs:
No SVAA joprojām gaidu atvainošanos vai pierādījumus par MOSP labuma guvējiem. Vai viņš ir no Tavas organizācijas? Tieciet sjkaidrībā ra sevi pirms atkal kādu apvainojat.
Īpaši apdāvinātiem paskaidroju savu personīgo viedokli vēlreiz:
LM šobrīd palīdz risināt jautājumus par zivju resursu pieskatīšanu, lai arī atsevišķos gadījumos tā ir neveiksmīga. LM pati par sevi ir ok, JA MAINA TĀS PIEŠĶIRŠANAS UN KONTROLES KĀRTĪBU. Āmen.
Nestrīdēšos vairāk par šo jautājumu.
"Pieņemsim AndrisABC, Imations, VSOP un līdzīgo domu gājiens uzvar. Par visu jāmaksā un pie tam adekvātu cenu, valsts paredzēta, lai kārtējo nodokli uzliktu un pabarotu „bez pienākumu” ierēdņus, ar vienu vārdu sakot mežonīgais demokrātijas kapitālisms uzvar."
Kamēr tu grozīsi tekstus un "pārpratīsi" citu viedokļus, un būvēsi apokalipses un savu NEPAREIZO pienēmumu bāzes, diskusijas nebūs. Pēc pirmās rindkopas kļūst skaidrs, ka nav vērts.
Palīgs:
No SVAA joprojām gaidu atvainošanos vai pierādījumus par MOSP labuma guvējiem. Vai viņš ir no Tavas organizācijas? Tieciet sjkaidrībā ra sevi pirms atkal kādu apvainojat.
Īpaši apdāvinātiem paskaidroju savu personīgo viedokli vēlreiz:
LM šobrīd palīdz risināt jautājumus par zivju resursu pieskatīšanu, lai arī atsevišķos gadījumos tā ir neveiksmīga. LM pati par sevi ir ok, JA MAINA TĀS PIEŠĶIRŠANAS UN KONTROLES KĀRTĪBU. Āmen.
Nestrīdēšos vairāk par šo jautājumu.
gintsgg
11.01.12
Brusi , jā LM paredz zivju ķeršanu nārsta laikā , kāpēc Licenzētāa Braukšana neparedz braukšanu dzērumā ?
mjuniors
11.01.12
Esmu vispar pret to licenzēšanu, bet nemaz jau nebūt slikti, ja varēt iegādāties to atļauju uz lasi vai taimiņu! bet ar tādu reģistru, ka draugu būšana izpaliek, tas ir reizi biji tagad 5. gadus vai cik!? atkārtoti nedrīksti, jo gibētāju ir iespējams vairāk nekā piešķirtu licenžu daudzums tekošjā gadā!?
Zvaigzne
11.01.12
Vēl aizvien te, un vēl aizvien par to pašu.
Pieņemsim AndrisABC, Imations, VSOP un līdzīgo domu gājiens uzvar. Par visu jāmaksā un pie tam adekvātu cenu, valsts paredzēta, lai kārtējo nodokli uzliktu un pabarotu „bez pienākumu” ierēdņus, ar vienu vārdu sakot mežonīgais demokrātijas kapitālisms uzvar.
Tad, pamodelējiet sev, kas ar laiku, tuvākā nākotnē notiks. Domāju, ka muļķu nebūs un visos ūdeņos ar laiku būs LM, jo savādāk uz vienīgo bez maksas peļķi divās rindās krastā stāvēs un laivu nebūs kur nolaist. Pie tam, ja no sākuma peldētāji, laivotāji, ūdensslēpotāji, atpūtnieki netraucēs, tad ar laiku tas paliks par nepanesamu apgrūtinājumu un tiks apkrāmēti ar naudas maksāšanas pienākumu. Aina attiecīgi izskatās tāda, ka bez papildus samaksas ar karti varēsi makšķerēt vannā vai žibulēt porcelānā. Pie tam, pēc laika katra šī mazā LM karaļvalsts paliks tikai savējiem, ja nebūsi savējais maksāsi par licenci, autostāvvietu, laivu, zivi, katru kg utt.. Nemānīsim sevi, zinot cilvēkus, paradumus, vēsturi, nākotni var viegli paredzēt. Attiecīgi, makšķernieki drīz paliks tādi paši kā mednieki, īpaši izredzētie vai īpaši biezie. Kur makšķerēs jaunieši, bērni, ja viss ir par maksu? Kas un kādā veidā piespiedīs kādu ūdeni kļūt par bez maksas, ja 99,99% būs LM. Ja tā nenotiks, tie, kas atbalsta LM, uzrakstiet argumentus, kāpēc tā nenotiks?
Iesaku netērēt laiku, puses ir nostājušās pozā un argumenti netiek dzirdēti. Ja negribas domāt, turpiniet bezjēdzīgi izniekot laiku rakstot cik laba vai slikta ir LM.
Labāk padomājiet kā šo visu sakārtot un pierakstiet savus domu lidojumus, domāju, ka MRK būs tikai pateicīgs par priekšlikumiem, arī par tiem kā visā LV iesviest LM un kur tas novedīs.
Pieņemsim AndrisABC, Imations, VSOP un līdzīgo domu gājiens uzvar. Par visu jāmaksā un pie tam adekvātu cenu, valsts paredzēta, lai kārtējo nodokli uzliktu un pabarotu „bez pienākumu” ierēdņus, ar vienu vārdu sakot mežonīgais demokrātijas kapitālisms uzvar.
Tad, pamodelējiet sev, kas ar laiku, tuvākā nākotnē notiks. Domāju, ka muļķu nebūs un visos ūdeņos ar laiku būs LM, jo savādāk uz vienīgo bez maksas peļķi divās rindās krastā stāvēs un laivu nebūs kur nolaist. Pie tam, ja no sākuma peldētāji, laivotāji, ūdensslēpotāji, atpūtnieki netraucēs, tad ar laiku tas paliks par nepanesamu apgrūtinājumu un tiks apkrāmēti ar naudas maksāšanas pienākumu. Aina attiecīgi izskatās tāda, ka bez papildus samaksas ar karti varēsi makšķerēt vannā vai žibulēt porcelānā. Pie tam, pēc laika katra šī mazā LM karaļvalsts paliks tikai savējiem, ja nebūsi savējais maksāsi par licenci, autostāvvietu, laivu, zivi, katru kg utt.. Nemānīsim sevi, zinot cilvēkus, paradumus, vēsturi, nākotni var viegli paredzēt. Attiecīgi, makšķernieki drīz paliks tādi paši kā mednieki, īpaši izredzētie vai īpaši biezie. Kur makšķerēs jaunieši, bērni, ja viss ir par maksu? Kas un kādā veidā piespiedīs kādu ūdeni kļūt par bez maksas, ja 99,99% būs LM. Ja tā nenotiks, tie, kas atbalsta LM, uzrakstiet argumentus, kāpēc tā nenotiks?
Iesaku netērēt laiku, puses ir nostājušās pozā un argumenti netiek dzirdēti. Ja negribas domāt, turpiniet bezjēdzīgi izniekot laiku rakstot cik laba vai slikta ir LM.
Labāk padomājiet kā šo visu sakārtot un pierakstiet savus domu lidojumus, domāju, ka MRK būs tikai pateicīgs par priekšlikumiem, arī par tiem kā visā LV iesviest LM un kur tas novedīs.
Brusis
10.01.12
Nedaudz lielāks fragments.Kāds kaut kādu atšķirību redz?
Licencētās amatierbraukšanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama licencētā amatierbraukšana —braukšanas, arī licencēto gājēju medību un licencētās ātruma pārsniegšanas (turpmāk — licencētā braukšana) — ieviešana un kontrole.
2. Noteikumi attiecināmi uz visiem Latvijas Republikas autoceļiem, izņemot ceļus, kas tiek izmantoti specializētai joņošanai un mākslīgai gājēju pavairošanai.
3. Licencētā braukšana tiek ieviesta, lai nodrošinātu ceļa seguma aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo mašīnu marku krājumus. Licencētā braukšana sniedz papildu līdzekļus gājēju pavairošanai un aizsardzībai, kā arī ar to saistītā lauku tūrisma un rekreācijas attīstībai.
4. Licencēto braukšanu organizē vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ceļš, vai šādas pašvaldības pilnvarota juridiskā persona, vai pilnvarots ceļa nomnieks, vai īpašnieks, kas ir noslēdzis atbilstošu līgumu ar pašvaldību par licencētās braukšanas organizēšanu (turpmāk – licencētās braukšanas organizētājs).
5. Ja uz ceļa ir ieviesta licencētā braukšana, braucējam ir nepieciešama licencētās braukšanas organizētāja izsniegta īpaša maksas atļauja — licence (turpmāk — braukšanas licence), bet gājējiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, papildus licencei nepieciešama arī gājēju karte.
II. Licencētās braukšanas ieviešanas pamatojums
6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visos ceļos, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:
6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu ierobežotu braukšanu vietās, kurās saskaņā ar CSN ir aizliegts braukt;
6.2. pamatota nepieciešamība regulēt braucēju skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu gājēju krājumu izmantošanu un braucēju ietekmi uz vidi;
6.3.Ceļa ekspluatācijas noteikumos, ceļa nomas līgumā vai līgumā ar licencētās braukšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētā ceļa vides un gājēju resursu aizsardzībai un licencētai braukšanai paredzēto gājēju sugu regulārai pavairošanai.
III. Licencētās braukšanas organizētāja pienākumi
7. Licencētās braukšanas organizētājs, ievērojot šo noteikumu 6.punktu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādā ceļa licencētās braukšanas nolikumu. Nolikumā paredz licencētās braukšanas noteikumus un citus nosacījumus braukšanai pa konkrēto ceļu.
8. Licencētās braukšanas organizētājam ir šādi pienākumi:
8.1. sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, ievērojot šo noteikumu 14.punktu, plašsaziņas līdzekļos sniegt informāciju par licencētās braukšanas ieviešanu konkrētajā ceļa posmā un nodrošināt atbilstošu norādes zīmju izvietošanu ;
8.2. nodrošināt braukšanas licenču pieejamību, kā arī braukšanas licenču realizāciju ceļu tuvumā , kā arī vietējos laikrakstos un attiecīgās pašvaldības sabiedriskajās vietās sniegt rakstisku informāciju par licenču realizāciju;
8.3. uzskaitīt izsniegtās licences īpašā licenču uzskaites žurnālā;
8.4. nodrošināt to naudas līdzekļu sadali, kas iegūti, braukšanas licences, kā arī attiecīgo līdzekļu izmantošanu atbilstoši ceļa licencētās braukšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem;
8.5. iesniegt Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto braukšanu (1.pielikums) divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu;
8.6. papildināt gājēju krājumus , ja tas ir paredzēts saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām, ceļu ekspluatācijas noteikumiem, ceļu nomas līgumu vai licencētās braukšanas nolikumu;
8.7. noteikt atbildīgo personu, kura pēc Valsts vides dienesta pilnvarotās personas vai pašvaldības pilnvarotās personas statusa iegūšanas piedalās ceļa un gājēju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;
8.8. uzskaitīt braucēju ātruma rekordus un sniegt attiecīgās ziņas valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk - institūts);
8.9. iepazīstināt braucējus ar konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikumu;
8.10. reģistrēt braucējus, kas pārkāpuši licencētās braukšanas nolikumā noteikto avāriju skaitu, un atteikt tiem turpmāku licenču izsniegšanu kārtējā un arī nākamajā gadā;
8.11. katru gadu līdz 31.decembrim iesniegt Valsts vides dienestā izskatīšanai un apstiprināšanai pārskatu par veiktajiem dabas aizsardzības un gājēju resursu papildināšanas (ja tāda ir paredzēta) pasākumiem, kā arī informāciju par licencētās braukšanas organizēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu (2.pielikums). Valsts vides dienests pēc pārskata apstiprināšanas nosūta tā kopiju vai pārskata elektronisko dokumentu Vides ministrijai, institūtam un, ja ceļš atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, − arī Dabas aizsardzības pārvaldei
IV. Vispārīgās prasības ūdenstilpes licencētās braukšanas nolikuma izstrādei
9. Ceļa licencētās braukšanas nolikumā sniedz šādas ziņas:
9.1. vispārīgie jautājumi:
9.1.1.ceļa atrašanās vieta (rajons, pagasts, pilsēta un norāde, ja attiecīgais ceļš atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā);
9.1.2. ceļa juridiskais statuss (publiskais vai privātais un norāde, ja attiecīgais ceļš tiek nomāta);
9.1.3. gājēju piederība (valsts vai iebraucēji);
9.1.4. pamatojums licencētās braukšanas ieviešanai atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, norādot attiecīgā pamatojuma izstrādātāju;
9.1.5. ziņas par organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs);
9.2. licencētās braukšanas noteikumi:
9.2.1. licencētās braukšanas vietas robežu norāde ūdenstilpē;
9.2.2. braukšanas laiks (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas, diennakts stundas);
9.2.3. braukšanas rīki un veidi;
9.2.4. limitētās gājēju sugas;
9.2.5. Mašīnas lielums, gads, cena ;
9.2.6. pieļaujamais braucēju skaits vai citi ar braukšanu saistīti ierobežojumi;
9.3. vides un dabas resursu aizsardzības prasības un pašvaldības saistošie noteikumi. Nolikumā ietvertajos licencētā braukšanas noteikumos ņem vērā arī prasības, kas ir noteiktas i īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ja attiecīgajai teritorijai tādi ir izstrādāti;
9.4. licencētās braukšanas licenču veidi, skaits un maksa par licencēm:
9.4.1. licences veids (piemēram, dienas, mēneša, sezonas, gada, braukšana līdz 50 km st.līdz 100 km.st un līdz 150 km.st., un licences izmantošanas nosacījumi;
9.4.2. licenču daudzums (tai skaitā licences par samazinātu maksu un bezmaksas licences);
9.5. kārtība, kādā samazināma maksa par braukšanas licencēm saskaņā ar šo noteikumu 22., 23., 24. un 25.punktu;
9.6. braukšanas licences saturs un noformējums:
9.6.1. licences noformēšanas kārtība;
9.6.2. licences rekvizīti (licences veids, kārtas numurs, cena, derīguma termiņš, braukšanas vieta, ziņas par makšķerēšanas organizētāju, licences izsniedzēja un saņēmēja paraksts, izsniegšanas datums);
9.7. makšķerēšanas licenču realizācijas kārtība (izplatītāji, pārdošanas vietas un to adreses, tālruņa numurs, darba laiks);
9.8. to līdzekļu izlietojums, kas iegūti, realizējot licences (valsts pamatbudžetā iedzīvotāju fonda veidošanai ieskaitāmā līdzekļu daļa, kā arī pārējo līdzekļu sadalījums un izmantošanas mērķi);
9.9. braucēju rekordu uzskaites kārtība;
9.10. organizētāja sniegtie pakalpojumi un pienākumi;
9.11. pasākumu plāns gājēju resursu saglabāšanai, papildināšanai un aizsardzībai, ievērojot zinātniskās rekomendācijas un ceļu ekspluatācijas noteikumus;
9.12. licencētās braukšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole;
9.13. nolikuma darbības beigu datums atbilstoši šo noteikumu 16.punktam;
9.14. nolikuma pielikumi:
9.14.1. licenču paraugi (visu veidu licencēm);
9.14.2. ceļa shēma ar licencētās vietas norādi;
9.14.3. saskaņojumi (noformējami uz nolikuma pēdējās lapas vai atsevišķā pielikumā).
V CeLa licencētās braukšanas nolikuma saskaņošana un apstiprināšana
10. Ceļu licencētās braukšanas nolikumu (arī privāto ceļu licencētās braukšanasnolikumu) licencētās braukšanas organizētājs norādītajā secībā saskaņo ar:
10.1. Zemkopības ministriju;
10.2. institūtu;
10.3. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi;
10.4. Dabas aizsardzības pārvaldi, ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;
10.5. Vides ministriju;
10.6. attiecīgo pašvaldību, izņemot gadījumu, ja licencētās braukšanas organizētājs ir pašvaldība
11. Ja saskaņojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai attiecīgais saskaņojums netiek sniegts, domstarpības izskata administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12. Attiecīgā ceļa gājēju resursu pārzinātājs ir atbildīgs par licencētās braukšanasnolikuma ieviešanu atbilstoši šiem noteikumiem, bet licencētās braukšanas organizētājs atbild par licencētās braukšanas nolikumā ietverto prasību izpildi un saskaņotā nolikuma nosūtīšanu šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām.
13. Pēc saskaņotā nolikuma saņemšanas pašvaldība to apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.
14. Informāciju par licencētās braukšanas vietām, organizētāju un licences iegādes iespējām pašvaldība ne vēlāk kā mēnesi pirms licencētās makšķerēšanas sākuma publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona preses izdevumā.
15. Ierosināt izdarīt grozījumus ceļa licencētā braukšanasnolikumā var licencētās braukšanas organizētājs vai kāda no šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām. Šādā gadījumā veic nolikuma grozījumu saskaņošanu, un pašvaldība pēc tam izdod saistošos noteikumus par šo noteikumu 13.punktā minēto saistošo noteikumu grozījumiem, attiecīgi nodrošinot šo noteikumu 14.punktā norādītās informācijas publicēšanu.
VI. Licencētās braukšanas nolikuma darbības ilgums un darbības pārtraukšana
16 licencēto makšķerēšanas nolikumu izstrādā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Pēc trim gadiem nolikumu pārskata un saskaņo.
17. Attiecīgās pašvaldības licencētās braukšanas saistošo noteikumu darbību pirms termiņa var pārtraukt ne agrāk kā ar nākamo licencētās braukšanas gadu vai sezonu šādos gadījumos:
17.1. ja pēc vides aizsardzības institūcijas atzinuma vai pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām nepieciešami gājēju resursu aizsardzības pasākumi un Zemkopības ministrija un Vides ministrija par to pieņem savstarpēji saskaņotu lēmumu, pēc kura konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikuma turpmākā darbība ir neiespējama;
17.2. ja licencētās braukšanas organizētājs nenodrošina šajos noteikumos vai konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikumā minēto prasību izpildi. Šādā gadījumā licencētās braukšanas organizētājs atmaksā braucējaiegādāto, bet neizmantoto licenču vērtību, kā arī sedz tos pašvaldības izdevumus, kas saistīti ar licencētās braukšanas pārtraukšanu;
17.3. ja ar licencētās braukšanas organizētāju noslēgtajā līgumā par licencētās braukšanas organizēšanu ir paredzēti iemesli, kuru dēļ uz ceļa ir pārtraucama licencētā braukšana, un licencētās braukšanas organizētājs par to iepriekš informē attiecīgo pašvaldību, kā arī šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas...........DDDDDDD
Licencētās amatierbraukšanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama licencētā amatierbraukšana —braukšanas, arī licencēto gājēju medību un licencētās ātruma pārsniegšanas (turpmāk — licencētā braukšana) — ieviešana un kontrole.
2. Noteikumi attiecināmi uz visiem Latvijas Republikas autoceļiem, izņemot ceļus, kas tiek izmantoti specializētai joņošanai un mākslīgai gājēju pavairošanai.
3. Licencētā braukšana tiek ieviesta, lai nodrošinātu ceļa seguma aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo mašīnu marku krājumus. Licencētā braukšana sniedz papildu līdzekļus gājēju pavairošanai un aizsardzībai, kā arī ar to saistītā lauku tūrisma un rekreācijas attīstībai.
4. Licencēto braukšanu organizē vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ceļš, vai šādas pašvaldības pilnvarota juridiskā persona, vai pilnvarots ceļa nomnieks, vai īpašnieks, kas ir noslēdzis atbilstošu līgumu ar pašvaldību par licencētās braukšanas organizēšanu (turpmāk – licencētās braukšanas organizētājs).
5. Ja uz ceļa ir ieviesta licencētā braukšana, braucējam ir nepieciešama licencētās braukšanas organizētāja izsniegta īpaša maksas atļauja — licence (turpmāk — braukšanas licence), bet gājējiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, papildus licencei nepieciešama arī gājēju karte.
II. Licencētās braukšanas ieviešanas pamatojums
6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visos ceļos, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:
6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu ierobežotu braukšanu vietās, kurās saskaņā ar CSN ir aizliegts braukt;
6.2. pamatota nepieciešamība regulēt braucēju skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu gājēju krājumu izmantošanu un braucēju ietekmi uz vidi;
6.3.Ceļa ekspluatācijas noteikumos, ceļa nomas līgumā vai līgumā ar licencētās braukšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētā ceļa vides un gājēju resursu aizsardzībai un licencētai braukšanai paredzēto gājēju sugu regulārai pavairošanai.
III. Licencētās braukšanas organizētāja pienākumi
7. Licencētās braukšanas organizētājs, ievērojot šo noteikumu 6.punktu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādā ceļa licencētās braukšanas nolikumu. Nolikumā paredz licencētās braukšanas noteikumus un citus nosacījumus braukšanai pa konkrēto ceļu.
8. Licencētās braukšanas organizētājam ir šādi pienākumi:
8.1. sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, ievērojot šo noteikumu 14.punktu, plašsaziņas līdzekļos sniegt informāciju par licencētās braukšanas ieviešanu konkrētajā ceļa posmā un nodrošināt atbilstošu norādes zīmju izvietošanu ;
8.2. nodrošināt braukšanas licenču pieejamību, kā arī braukšanas licenču realizāciju ceļu tuvumā , kā arī vietējos laikrakstos un attiecīgās pašvaldības sabiedriskajās vietās sniegt rakstisku informāciju par licenču realizāciju;
8.3. uzskaitīt izsniegtās licences īpašā licenču uzskaites žurnālā;
8.4. nodrošināt to naudas līdzekļu sadali, kas iegūti, braukšanas licences, kā arī attiecīgo līdzekļu izmantošanu atbilstoši ceļa licencētās braukšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem;
8.5. iesniegt Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto braukšanu (1.pielikums) divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu;
8.6. papildināt gājēju krājumus , ja tas ir paredzēts saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām, ceļu ekspluatācijas noteikumiem, ceļu nomas līgumu vai licencētās braukšanas nolikumu;
8.7. noteikt atbildīgo personu, kura pēc Valsts vides dienesta pilnvarotās personas vai pašvaldības pilnvarotās personas statusa iegūšanas piedalās ceļa un gājēju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;
8.8. uzskaitīt braucēju ātruma rekordus un sniegt attiecīgās ziņas valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk - institūts);
8.9. iepazīstināt braucējus ar konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikumu;
8.10. reģistrēt braucējus, kas pārkāpuši licencētās braukšanas nolikumā noteikto avāriju skaitu, un atteikt tiem turpmāku licenču izsniegšanu kārtējā un arī nākamajā gadā;
8.11. katru gadu līdz 31.decembrim iesniegt Valsts vides dienestā izskatīšanai un apstiprināšanai pārskatu par veiktajiem dabas aizsardzības un gājēju resursu papildināšanas (ja tāda ir paredzēta) pasākumiem, kā arī informāciju par licencētās braukšanas organizēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu (2.pielikums). Valsts vides dienests pēc pārskata apstiprināšanas nosūta tā kopiju vai pārskata elektronisko dokumentu Vides ministrijai, institūtam un, ja ceļš atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, − arī Dabas aizsardzības pārvaldei
IV. Vispārīgās prasības ūdenstilpes licencētās braukšanas nolikuma izstrādei
9. Ceļa licencētās braukšanas nolikumā sniedz šādas ziņas:
9.1. vispārīgie jautājumi:
9.1.1.ceļa atrašanās vieta (rajons, pagasts, pilsēta un norāde, ja attiecīgais ceļš atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā);
9.1.2. ceļa juridiskais statuss (publiskais vai privātais un norāde, ja attiecīgais ceļš tiek nomāta);
9.1.3. gājēju piederība (valsts vai iebraucēji);
9.1.4. pamatojums licencētās braukšanas ieviešanai atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, norādot attiecīgā pamatojuma izstrādātāju;
9.1.5. ziņas par organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs);
9.2. licencētās braukšanas noteikumi:
9.2.1. licencētās braukšanas vietas robežu norāde ūdenstilpē;
9.2.2. braukšanas laiks (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas, diennakts stundas);
9.2.3. braukšanas rīki un veidi;
9.2.4. limitētās gājēju sugas;
9.2.5. Mašīnas lielums, gads, cena ;
9.2.6. pieļaujamais braucēju skaits vai citi ar braukšanu saistīti ierobežojumi;
9.3. vides un dabas resursu aizsardzības prasības un pašvaldības saistošie noteikumi. Nolikumā ietvertajos licencētā braukšanas noteikumos ņem vērā arī prasības, kas ir noteiktas i īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ja attiecīgajai teritorijai tādi ir izstrādāti;
9.4. licencētās braukšanas licenču veidi, skaits un maksa par licencēm:
9.4.1. licences veids (piemēram, dienas, mēneša, sezonas, gada, braukšana līdz 50 km st.līdz 100 km.st un līdz 150 km.st., un licences izmantošanas nosacījumi;
9.4.2. licenču daudzums (tai skaitā licences par samazinātu maksu un bezmaksas licences);
9.5. kārtība, kādā samazināma maksa par braukšanas licencēm saskaņā ar šo noteikumu 22., 23., 24. un 25.punktu;
9.6. braukšanas licences saturs un noformējums:
9.6.1. licences noformēšanas kārtība;
9.6.2. licences rekvizīti (licences veids, kārtas numurs, cena, derīguma termiņš, braukšanas vieta, ziņas par makšķerēšanas organizētāju, licences izsniedzēja un saņēmēja paraksts, izsniegšanas datums);
9.7. makšķerēšanas licenču realizācijas kārtība (izplatītāji, pārdošanas vietas un to adreses, tālruņa numurs, darba laiks);
9.8. to līdzekļu izlietojums, kas iegūti, realizējot licences (valsts pamatbudžetā iedzīvotāju fonda veidošanai ieskaitāmā līdzekļu daļa, kā arī pārējo līdzekļu sadalījums un izmantošanas mērķi);
9.9. braucēju rekordu uzskaites kārtība;
9.10. organizētāja sniegtie pakalpojumi un pienākumi;
9.11. pasākumu plāns gājēju resursu saglabāšanai, papildināšanai un aizsardzībai, ievērojot zinātniskās rekomendācijas un ceļu ekspluatācijas noteikumus;
9.12. licencētās braukšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole;
9.13. nolikuma darbības beigu datums atbilstoši šo noteikumu 16.punktam;
9.14. nolikuma pielikumi:
9.14.1. licenču paraugi (visu veidu licencēm);
9.14.2. ceļa shēma ar licencētās vietas norādi;
9.14.3. saskaņojumi (noformējami uz nolikuma pēdējās lapas vai atsevišķā pielikumā).
V CeLa licencētās braukšanas nolikuma saskaņošana un apstiprināšana
10. Ceļu licencētās braukšanas nolikumu (arī privāto ceļu licencētās braukšanasnolikumu) licencētās braukšanas organizētājs norādītajā secībā saskaņo ar:
10.1. Zemkopības ministriju;
10.2. institūtu;
10.3. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi;
10.4. Dabas aizsardzības pārvaldi, ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;
10.5. Vides ministriju;
10.6. attiecīgo pašvaldību, izņemot gadījumu, ja licencētās braukšanas organizētājs ir pašvaldība
11. Ja saskaņojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai attiecīgais saskaņojums netiek sniegts, domstarpības izskata administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12. Attiecīgā ceļa gājēju resursu pārzinātājs ir atbildīgs par licencētās braukšanasnolikuma ieviešanu atbilstoši šiem noteikumiem, bet licencētās braukšanas organizētājs atbild par licencētās braukšanas nolikumā ietverto prasību izpildi un saskaņotā nolikuma nosūtīšanu šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām.
13. Pēc saskaņotā nolikuma saņemšanas pašvaldība to apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.
14. Informāciju par licencētās braukšanas vietām, organizētāju un licences iegādes iespējām pašvaldība ne vēlāk kā mēnesi pirms licencētās makšķerēšanas sākuma publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona preses izdevumā.
15. Ierosināt izdarīt grozījumus ceļa licencētā braukšanasnolikumā var licencētās braukšanas organizētājs vai kāda no šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām. Šādā gadījumā veic nolikuma grozījumu saskaņošanu, un pašvaldība pēc tam izdod saistošos noteikumus par šo noteikumu 13.punktā minēto saistošo noteikumu grozījumiem, attiecīgi nodrošinot šo noteikumu 14.punktā norādītās informācijas publicēšanu.
VI. Licencētās braukšanas nolikuma darbības ilgums un darbības pārtraukšana
16 licencēto makšķerēšanas nolikumu izstrādā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Pēc trim gadiem nolikumu pārskata un saskaņo.
17. Attiecīgās pašvaldības licencētās braukšanas saistošo noteikumu darbību pirms termiņa var pārtraukt ne agrāk kā ar nākamo licencētās braukšanas gadu vai sezonu šādos gadījumos:
17.1. ja pēc vides aizsardzības institūcijas atzinuma vai pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām nepieciešami gājēju resursu aizsardzības pasākumi un Zemkopības ministrija un Vides ministrija par to pieņem savstarpēji saskaņotu lēmumu, pēc kura konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikuma turpmākā darbība ir neiespējama;
17.2. ja licencētās braukšanas organizētājs nenodrošina šajos noteikumos vai konkrētā ceļa licencētās braukšanas nolikumā minēto prasību izpildi. Šādā gadījumā licencētās braukšanas organizētājs atmaksā braucējaiegādāto, bet neizmantoto licenču vērtību, kā arī sedz tos pašvaldības izdevumus, kas saistīti ar licencētās braukšanas pārtraukšanu;
17.3. ja ar licencētās braukšanas organizētāju noslēgtajā līgumā par licencētās braukšanas organizēšanu ir paredzēti iemesli, kuru dēļ uz ceļa ir pārtraucama licencētā braukšana, un licencētās braukšanas organizētājs par to iepriekš informē attiecīgo pašvaldību, kā arī šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas...........DDDDDDD
L-upesLinis
10.01.12
Ja tas notiks TIKAI uz vietējo sabiedrisko organizāciju bāzes, tad ir perspektīva. Kā daudzās ārvalstīs vietējiem maza maksa, piem. 5ls par gadu, pārējiem 0,5ls par reizi. Visu naudu novirza infrastruktūras uzlabošani, vides sakārtošanai un zivju resursu atjaunošanai. Kaut vai miskastes salikt un tauta pavilksies. Vairums labprāt samaksās 0.5ls un zinās par ko, nevis pa velti miskastē sēdēs. Kamēr mūsu sabiedrība nav iemācijusies aiz sevis savāk un ķert tikai normu, citu variantu nav.