Dzeerve
29.11.12
tu domā, ka leiši copeslietas.lv nelasa? biju piebraucis tikko, starp kuģīem vispār vairs nav vietas, iemest var vienīgi tuvāk tiltam
Dzeerve
29.11.12
rihards_u
29.11.12
Biju stintes dabuju ar biskit
matiss811, 28.novembris 2012, 23:01
Vairāk arī netiksi ;)
martins_riga
11.03.12
kads ir bijs buljupe? doma ir ritdien braukt. gribetos zinat vai stinte njem vai glusaks.
mjuniors
10.03.12
Latviešu bāliņš tik vēl ievāc info, kad lietuviets jau viņa pagalmā strādā :)
dizuks
10.03.12
Paldies, mēs ar taisamies uz vakara copi aizkaist, aķītis vēl lādējās:) jāaizlaiž pasēdēt... leišu brāļi nebij?
Bljitka
10.03.12
Uzvarā šodien veču daudz..kaut ko jau ķēra..bet neteikšu ka daudz...kādu 1,5kg salasīju ar tēvu..no 8-14...pusūdenī...kad gājām prom veči nāca uz nakti ar lukturiem un akumulatoriem...:)
martins_riga
10.03.12
sanak no tas vietas kur buljupe ietek lielupe aptuveni kilometru uz augshu. precizi nepateiksu tieshi kur tas sanak, skaties kur sedes vislielakais bars tur ari njem.
dizuks
10.03.12
Un kur tad viņas ir? :) Vakr bijām daugavā, tur arī viņu vakar nebija... Kurā vietā buļļupē biji...
martins_riga
10.03.12
biju tur piebraucis. pie baltas sedeja 5 vechi. par uzvaru nemacesu teikt, bet lielupe stintes vairs nav.
dizuks
10.03.12
Varbūt kāds zin kas arr stintēm pie uzvaras vai baltās kāpas? Šovakar jāaizskrien pasēdēt uz stintēm ar apgaismojumu. Tikai kur lai labāk dodas, uzvara vai baltā kāpa.
martins_riga
10.03.12
stintes kjeras buljupee. biju shodien uz stundu aizbraucis. Njem ne parak labi, bet kautko var pielasiit, viens virins ar eholotu darbojas, piegaju paskatities, zivs stav pusudeni. kautko bija savilcis.
AgrisB.
04.03.12
Citējot Bumu...
Vispirms gribu teikt, ka raudas priekš vasaras ķeru un gatavoju ziemā ,kad tās nebarojas ar veģitāro maltīti ,bet lieto pārtikā visādus moluskus un vēžveidīgos un vēl ir pilnas ar ikriem
Vēl kas lai pagatavotu garšīgu un mazsālītu voblu ir pats laiks ,jo mušas un citi insekti iztrūkst tāpēc var izmantot mazāku sāls daudzumu.
Vienīgais trūkums ir apstāklī ka zivs pēc copes ir jāatlaidina no Peipi savādāk arī nevar atvest Tāpēc pēc Peipja raudas braucu kad ir atkušņi tuvāk pavasarim ,jo nesasaldēta rauda gastranomiskā ziņā ir labāka Atbraucot mājās noķert
ās raudas nemazgāju ,jo cenšos to nesasmērēt -lietoju cukura maisus ar plēvi iekšpusē Zivs sālīšanai izmantoju lielu trauku /25 litru plastmasas toveri/. Ziemas sālijumam izmantoju sāls un cukura maisījumu /uz 1kg saļs 2 ēdamkarotes cukura /tas dod patīkamu smeķi . Zivi lidz 1 kg nedrīkst ne ķidāt ne arī kā citādi apstrādāt tapēc ka tiek zaudēta zivju eļļa kura arī sastāda 90% no zivs garšas Trauka dibenu noklājam ar sagatavoto maisījumu/sāls +cukurs/ Liekam kārtu ar zivīm /kā siļķes mucā /Nokaisam ar sāli un liekam virsū nākamo kārtu līdz toveris ir pilns .Jācenšās zivis sašķirot tā lai rupjākās būtu apakšā bet smalkās augšpusē.Kad toveris ir piepildīts noberam augšējo kārtu pilnībā ar sāls cukura maisījumu.Toveri liekam vēsā -ne aukstā vietā .Vēl kas zivis toverī ir jānoslogo ar dēlīti un akmens slogu /vai arī kādu citu smagumu/ Zivs sālīšanai nav garšas veidošāna ,bet zivs atbrīvošana no mitruma. Pēc vairākām stundām izveidojas tuzluks tā ir pirmā pazīme laika skaitīšanai /no tā parādīšanās zivis jātur 3-4 dienas Ziemas zivis es turu 3 dienas Zivs gatavību nosaku pēc mugurām tām jābūt iekritušām un cietām.Kad esam konstatējuši zivs gatavību sākam nākamo procesa daļu.-mērcēšanu . Praktiski tas ir viens no svarīgākajiem ,ja maksimāli no zivs jādabū ārā sāls . Ir vairāki varianti kā to darīt
1.izmantot tekošu ūden/es tā daru/ar rēķinu cik dienas zivis bija sālījumā tik stundas tās jātur tekošā ūdenī to daru laukos jo tur ūdens daudzums ir neierobežots un bez skaitītāja ;DD
2.Turēt zivis svaigā ūdenī periodiski to nomainot , ūdeni šajā gadījumā ir jāmaina 5-6 reizes un zivis jānotur 12 stundas
3. ja zivis uzpeld virspusē tas norāda par zivs gatavību un mērcēšanu var beigt.
Gatavās žāvēšanai zivis veram uz auklas vai stieples un izkaram vēsā vietā -saules stari tās skārt nedrīkst .Kā karināt tā ir katra iedoma un funktieris tikai jāatceras vienu visām astēm jābūt uz leju un zivis savstarpēji nedrīkst saskārties!!!!, Tālākais jau ir laika un temperatūras varā parasti viss notiek no nedēļas līdz 3 nedēļām Personīgi es zivi ņemu nost kad tā vēl ir mīksta/nedaudz/
Vēl ļoti svarīgi - gatavās zivs uzglabāšana. To var glabāt tikai papīra maisos -nekādā gadījumā plēves maisiņos ,ja nav papīra kulītes tad to ir jāietin papīrā kaut vai avīzē .Vēl par vietu kur žāvēt Vienalga kur-uz bēniņiem pažobelē šķūnī pirtsaugšā -ka tik peles un žorķi nesaskādē.
Šādi gatavota vobla man vasaras mēnešos noēdās visa /atspaids ģimenes budžetā/Parasti jau jūnijā viss ir beidzies -kaut tonna būtu viss tiek apēsts
Vispirms gribu teikt, ka raudas priekš vasaras ķeru un gatavoju ziemā ,kad tās nebarojas ar veģitāro maltīti ,bet lieto pārtikā visādus moluskus un vēžveidīgos un vēl ir pilnas ar ikriem
Vēl kas lai pagatavotu garšīgu un mazsālītu voblu ir pats laiks ,jo mušas un citi insekti iztrūkst tāpēc var izmantot mazāku sāls daudzumu.
Vienīgais trūkums ir apstāklī ka zivs pēc copes ir jāatlaidina no Peipi savādāk arī nevar atvest Tāpēc pēc Peipja raudas braucu kad ir atkušņi tuvāk pavasarim ,jo nesasaldēta rauda gastranomiskā ziņā ir labāka Atbraucot mājās noķert
ās raudas nemazgāju ,jo cenšos to nesasmērēt -lietoju cukura maisus ar plēvi iekšpusē Zivs sālīšanai izmantoju lielu trauku /25 litru plastmasas toveri/. Ziemas sālijumam izmantoju sāls un cukura maisījumu /uz 1kg saļs 2 ēdamkarotes cukura /tas dod patīkamu smeķi . Zivi lidz 1 kg nedrīkst ne ķidāt ne arī kā citādi apstrādāt tapēc ka tiek zaudēta zivju eļļa kura arī sastāda 90% no zivs garšas Trauka dibenu noklājam ar sagatavoto maisījumu/sāls +cukurs/ Liekam kārtu ar zivīm /kā siļķes mucā /Nokaisam ar sāli un liekam virsū nākamo kārtu līdz toveris ir pilns .Jācenšās zivis sašķirot tā lai rupjākās būtu apakšā bet smalkās augšpusē.Kad toveris ir piepildīts noberam augšējo kārtu pilnībā ar sāls cukura maisījumu.Toveri liekam vēsā -ne aukstā vietā .Vēl kas zivis toverī ir jānoslogo ar dēlīti un akmens slogu /vai arī kādu citu smagumu/ Zivs sālīšanai nav garšas veidošāna ,bet zivs atbrīvošana no mitruma. Pēc vairākām stundām izveidojas tuzluks tā ir pirmā pazīme laika skaitīšanai /no tā parādīšanās zivis jātur 3-4 dienas Ziemas zivis es turu 3 dienas Zivs gatavību nosaku pēc mugurām tām jābūt iekritušām un cietām.Kad esam konstatējuši zivs gatavību sākam nākamo procesa daļu.-mērcēšanu . Praktiski tas ir viens no svarīgākajiem ,ja maksimāli no zivs jādabū ārā sāls . Ir vairāki varianti kā to darīt
1.izmantot tekošu ūden/es tā daru/ar rēķinu cik dienas zivis bija sālījumā tik stundas tās jātur tekošā ūdenī to daru laukos jo tur ūdens daudzums ir neierobežots un bez skaitītāja ;DD
2.Turēt zivis svaigā ūdenī periodiski to nomainot , ūdeni šajā gadījumā ir jāmaina 5-6 reizes un zivis jānotur 12 stundas
3. ja zivis uzpeld virspusē tas norāda par zivs gatavību un mērcēšanu var beigt.
Gatavās žāvēšanai zivis veram uz auklas vai stieples un izkaram vēsā vietā -saules stari tās skārt nedrīkst .Kā karināt tā ir katra iedoma un funktieris tikai jāatceras vienu visām astēm jābūt uz leju un zivis savstarpēji nedrīkst saskārties!!!!, Tālākais jau ir laika un temperatūras varā parasti viss notiek no nedēļas līdz 3 nedēļām Personīgi es zivi ņemu nost kad tā vēl ir mīksta/nedaudz/
Vēl ļoti svarīgi - gatavās zivs uzglabāšana. To var glabāt tikai papīra maisos -nekādā gadījumā plēves maisiņos ,ja nav papīra kulītes tad to ir jāietin papīrā kaut vai avīzē .Vēl par vietu kur žāvēt Vienalga kur-uz bēniņiem pažobelē šķūnī pirtsaugšā -ka tik peles un žorķi nesaskādē.
Šādi gatavota vobla man vasaras mēnešos noēdās visa /atspaids ģimenes budžetā/Parasti jau jūnijā viss ir beidzies -kaut tonna būtu viss tiek apēsts