ULDISHS61.....ieteiktu tev pa'kert liidzi taadu nieku kaa vienu vilnas cimdu!!! tas noteikti tev buutiski paliidzees, jo kaa jau zinaams zutis ir baigais glumi'kis un izcelts no uudens tas skruuveejaas kaa traks un ir gruuti valdaams....taapeeec satverot to ar vilnas cimdu tu to vareesi daudz vieglaak savaldiit!!!!
un par paaris liekaam rezerves sisteemaam ....tikai piekriitu, jo 'loti bie'zi ir taa ka izvilkts zutis samezglo visu sisteemu un naktii mud'zinaat......pats zini ka vieglaak un aatraak buus piekabinaat jau gatavu sisteemu.....aatraak nekaa taarpus nomainiit!!!!!
LAI VEICAAS!!!!!!!!!!!!
Nu , ne asakas ! Centīšos arī pats kādu zuti izvilkt :))
Es jau ar it kā nelieku...., bet zutis jau smagi nākot laukā. Nu vispār jau puslīdz skaidrs.... Kad atgriezīšos tad jau ziņošu kā man būs gājis :))) Tas gan būs tikai 9. augustā. Paldies par padomiem !!!
Es personīgi pītās pavadas uz grunteni nekad nelieku , pītā labi pinās metot grunteni ! Uz zušiem principā ar auklām es arī neskopojos , 0,3-0,4 mm lieku , no auklām viņš nebaidās , mīl viņš gan plēst auklas , gan visādās slēptuvēs līst !
pita jau baigi pinkeresies labak mono
Un kā ar pavadiņām??? Vai var likt pīto vai labāk tomēr ar monofīlo???
Jā , āķis labāk ir ar garu kātiņu un atskabargām uz tā , lai var kārtīgi lielo naktstārpu uzmaukt .... ieteiktu sasiet vairākas grunteņu uzpariktes , lai nepieciešamības gadījumā vārētu tās ātri nomainīt !
Biku kļūda - Ludza ezers nevis Lubānas... :)) Varbūt kāds ir tur bijis???
Sveiciens zušu copmaņiem!!! Man te paredzēts izbrauciens uz Lubānas ezeru un tikko padzirdēju, ka tur esot krietni zuši, bet nekad neesmu ķēris.... Tad nu lūgums kaut bišku apgaismot osobennosķi zušu ķeršanā !!! Esmu dzirdējis, ka āķim jābūt ar garu kātiņu. Kas vēl tāds ko vajadzētu zināt???
nu ja skatijos laikazinas 6dien ar d/r vejs
Mēgināt jau noteikti , ka var , bet jāskatās vai zāles nav sanestas , praktiski visu laiku jūras vējš !
6dien doma lidz jurai aizskriet,it ka jau atpusties tikai ar naksnosanu,bet varbut verts panemt grunteni ar naktinieku?????:)
Es gan nezinu , kur šeit kāds strīdējās par naktstārpiem ,kaut gan tārpu šķirnes tā kā būtu jāzin visiem makšķerniekiem , bet nu labi :D .... Zutis diezgan bieži pa dienu iziet medībās, it sevišķi karstā laikā !
Laba un interesanta teema.Apsveicami!Nedaudz gan smaidinju uzdzen striids par tiem naktstaarpiem.Pati regulaari gravinjaa pie upiites lasu.Ir bijusi arii izbriiniiti skatieni.Ne visi zin ko naktii ar lukturiiti parkaa pa zaali tur rusina.Naktstaarpam ja kaads nav maniijis aste ir asa un plakana.
Zusiem parasti izmantoju naktenjus.Esmu meeginaajusi uz mazajaam zivtinjaam,bet man bez panaakumiem.Kaut gan paaris gadus atpakalj,Kaala ezeraa pati redzeeju kaa dienas laikaa vecuks velkot aaraa mazu asariiti tika pie pamatiiga zusa,kurs to bija panjeemis pa celjam.Nobriiniijos jau ljoti,bet visaadi briinumi gadaas.Pasai lielaakais zutis(es gan nesveeru,bet apm.65cm.),piekeeraas taa ap devinjiem no riita,bet nakts pa tukso.
Nu vispār tēma saucās "Viss par zušiem " , tas nozīmē arī par to ķeršanas ēsmām, tas ir sliekas ieskaitot !:D
nu zutis jau naktenim lidzigs:D
Zutis. Ķermenis čūskveida, klāts ar sīkām zvīņām, izskatās kails. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura un sānu augšdaļa zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders dzeltenīgs. Nārsta migrācijai gataviem īpatņiem mugura un sānu augšdaļa melna, sānu apakšdaļa un vēders sudrabains.
Morfoloģija. D 230-280, A 170-249, P 15-21, C 7-12, l.l. 87-110, vt. 109-119.
Izmēri. L-200 cm, W-12,7 kg, Latvijā L-150 cm, W-6 kg.
Atšķirīgās pazīmes. Muguras spura sākas tālu aiz krūšu spurām, apakšžoklis garāks par augšžokli (skat. jūras zuti).
Bioloģija. Katadroma zivs. Uzturas pa vienam. Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Nārstot dodas uz Atlantijas okeānu, Sargasu jūru, 4-7 tūkst. km tālu no Eiropas. Pārvietošanās ātrums 63 km diennaktī. Kāpuri 1,5-3 gadu laikā ar Golfa straumi tiek atnesti līdz Eiropas krastiem. Pārvērtušies par "stikla zušiem", kas pēc formas ir līdzīgi pieaugušiem, taču caurspīdīgi, tie ienāk Francijas, Anglijas un citu zemju saldūdeņos. Daļa sasniedz arī Latvijas piekrasti. Dienā mēdz ierakties dūņās vai palīst zem akmeņiem vai siekstām. Aktīvāks tumsā. Ziemā mazaktīvs, parasti ierokas dūņās. Pamatbarība: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 35 (akvārijā - 88) gadu, Latvijā 23 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 4-20 gadu vecumā, sasniedzot 29 un vairāk cm garumu. Auglība 0,4-9,0 milj. ikru. Tiek uzskatīts, ka nārsto aprīlī-jūlijā (ūdens t° 16-17°C) 150-600 m dziļumā (kopējais dziļums 7-8 tūkst. metru). Iznārstojušie īpatņi pēc nārsta iet bojā. Ikri pelaģiski, to attīstība ilgst 2-5 dienas. Laboratorijas apstākļos izdevies iegūt tikai kāpurus
nu tad karoc melngalvainie naktenieki
Jā , tādi cieti , ir vēl arī tādi paši balti !