Fīderi

Man nepatīk copēt upju garos posmos ar salīdzinoši vienādu dziļumu.Pat zivi grūtāk atrast un piesaukt pie galda!

upss, kamēr drukāju tu jau paspēji :DD

jā, āķi, iesaki kādu braslu, teiksim, Daugavā, posmā Īkšķile - Rīgas hes :DD
vai Lielupes, Ventas lejtecēs :DD

Seklie posmi starp bedrēm upē,dziļums ~ līdz 1.5 metram.Pa krācēm jau tos nevar saukt.Lielo upju lejtecēs jau tādi principā nav.

Aaki, kas pie velna ir brasls ? Tilde rāda, ka tas nozīmē ceļvieta. Nu un kā to saprast ? sanāk kaut kāda 2 upju sateka ?

Kantis,gultne un tt...?Lielākais vairums jau cik saprotu,ar fīderi mērķē uz brekšiem!Ir tomēr vasaras vidus,lai nu cik tas laiks mūs lutina,tomēr zivīm patīk un vajag vairāk skābekļa.Meklējiet zivis braslos un braslu tuvumā.Pat lielie brekši tur labprāt uzturas.Saprotams ka ar fīderi jau zālainos posmos ir pagrūti atrast īsto pleķi.Bet zivis tur uzturas pagaidām viss vairāk.Tiem kuriem ir tieši mērķa zivs breksis,var turpināt bombordēt dziļumus!

Iespējams, ka tā arī ir. Bija man 2.70 garš kātiņš. Ar to arī 8m no krasta varēja normāli pacopēt un diskomforta nekāda.
Ir jau arī tā, ka kāds ķer un kads ķer mazāk, kāds tikai copierē. Iemesli? Visādi. Arī mans domāt, ka vietas izvēle ir viens no tiem!
Ne, nu var jau apgalvot, ka ko tur ņemties. Met tik kur ērtāk un copē tik nost un noķer ar'. Bet iedziļināties kamā un noķert kaut ko un, vel pie tam, domājot, ka tieši tādēļ arī ķer- ir takš patīkami. Kadam nu kuram tā pieeja un process!!
Labi, Lielupe varbūt tur atgādina garu dīķi, bet tādās upēs kā Gauja, Venta gan viss ir savādāk.
o.

haemoglobin.
Laikam būsi pašāvis garām tiem uztveramajiem tīkliņiem, jo Albakorā garākais ir 5 metri. Ja tev ar to pietiek, tad vari braukt ciemos.

Viss jau ir labi, gan kantis, gan nekantis :):):) Cits gūst baudījumu no kantīm, cits no barības sijāšanas, cits no dabūto zivju kilogramiem. galvenais - lai katram patiktu tas, ko viņš dara!

Bet Otiņ! Lielākā daļā Lielupes spots nr 2 ir lābi ja 8 metri no krasta, tad fīderis nav vajadzīgs ja nu vienīgi met normāli slīpi uz sāniem. Par to grunts segumu - tas ir kad cilvēki saskātās filmas un sāk nenormāli atdarināt profus kur katrs grams ir no svara. Bruac uz 5 stundām copēt un 2 stundas kauvē grunti un sijā barību.

ja par raidījumu, tā bija atbilde uz šeit izskanējušajiem pārmetumiem un aicinājumiem parādīt vienkāršu copi, bija vienkārša cope, tāda, kāda ir vairumam copmaņu, arī es nepiekrītu daudzām lietām, bet .... katram ir sava pieeja procesam, to arī gribam parādīt

par to kanti piekrist nevaru, ir arī man pašam kāda zivs atsitusies pret kanti un aizgajusi, jo ir vietas, kur ta krasta kants ir patalu no krasta, nu metrus 5-6-7, lielaka zivs augšā veel nenāk un atsitās pret pilnīgi stavu sienu, tādās vietās vajag vai nu garu kātu vai pabrist pretī zivij, lai var to uzcelt augšā pirms kantes, ja aiz kants ķērās tukša barotava vai nelielas zivis, tad jā, jameklē cita barotava,

Sems.
Nepiekrītu!Ir lērums barotavu kurām tā kants netraucē,ne jau tā pat ražotāji tirgo dažadu formu barotavas,smukuma pēc vai? :D

Ja nemaldos Salmo veikalos ar jābūt lasveidīgas Browning barotavas,diezgan labi pārvar dažadu veidu kantis.Tāpat ir nopērkamas barotavas ar spārniem kuras uzpeld momentāli,pastaigājot pa veikaliem var daudz ko noderīgu atrast! :)

Pēdējais raidījums "Makšķerēšanas noslēpumi"( kur Edgars fīderēja Lielupē "uz kantes") , mani galīgi nepārliecināja. Ja jau lielāku zivi nevar izvilkt tāpēc, ka "aizķeras aiz kantes", tad naf.... tā kante vispār vajadzīga. Un vispār tā raidījuma fīderēšana bija tāda, maigi sakot, stipri pašvakra. :):):):)

ja tā kante ir, tad zivis ir zem kantes, ja kantes nav, tad Kuto taisnība, es arī tadās vietās vienkārši piešauju sev ērtāko attālumu un copēju tur un zivis pienāk, bet nu pirms tam grunti japatausta ļoti nopietni

ar tām kantīm tipisks piemērs, bijam leišos mačos šajā vīkendā, stipra straume, visi copeja ar 13 metru štekeriem, tātad 13 m no krasta, dzilums uz 4-5 metri, kā kurā vieetā, bet pa 3 dienām uz 50 cilvekiem tikai 2 brekšuki, lai gan vakaros viņi straumē, metrus 20 -25 no krasta rādījās, manā klātbūtnē spiningotājs aiz spuras aizcirta 2,5 kg breksi. Sīkais vakarā copeja ar parasto grunteni, aizņēmos lai pataustītu grunti, tad arī atklāju, ka tajos 20-25 metros barotava grimst uz pusi ilgāk kā štekera attalumā. Lai arī barojām ar labako kas uz pasaules ir izdomāts :), arī tārpu kilogrami gāja ne pa jokam, tomēr breksis ta arī neiznaca, jo straumē viņš pat i neuzzinaja, ka mēs tur augšā barojam, lieki piebilst, ka sīkais Grabovskis uz grunteni pārīti brekšus , tur pat aiz sacensību sektoriem, izvilka :):), pietam metot barotavu diezgan haotiski, vienkārši pāris reizez trāpīja upes gultnē -forvaterī, Lielupē vietumis ir tieši tas pats, Gaujā tā ir 100%, arī citās upēs.
tā ka to dibin ir jātausta ....... :):):)

Ar svariņu meklē ne tikai grunts reljefu,bet skatās arī kas uz tās grunts atrodas! Smiltis,dūņas,gliemeži,akmeņi,zāles....tas viss nav mazsvarīgs!Vienā no pēdējām copes reizēm kolēģis vairāk kā 3 stundas baroja punktu,viņam likās ,ka copē uz kants.Reāli aiz pārpratuma un pieredzes trūkuma dēļ kants vietā bija zāļu grēda! :)) Tādā vietā nekas izņemot sīkus asarus un plicīšus viņam neķērās.Savukārt es nākamajā reizē copējot bikiņ tuvākā distancē uz gliemežvāku paklāja diezgan veiksmīgi vilku breksēnus! :)

P.S.Cope nevar būt nesvarīgu sīkumu,no sīkumiem ir atkarīgs rezultāts!Par to esmu pārliecināies vairākkārt,sava slinkuma pēc ne reizi vien esmu sadirsis copi! :)

Būs man piekrist otinjsh viedoklim it sevišķi pēc vakardienas brekšu copes.... 4 copmaņi plecu pie pleca iebarots laukums tiešī pretīm katram copmanim bet 2-iem kuri bija kreisajā pusē ņem un diviem nekā... tomēr kantes faktors ir ļoti no svara lai ko man neteiktu pēc vakardienas copes tāds ir mans viedoklis

Kuto:
Es tev atkal negribētu piekrist. Punkts 2 būtu mana izvēle. Ir dažādi apstākļi kāpēc zivis uzturās un ēd labprātāk vienā nekā otrā vietā un nav pilnīgi vienalga kur to galdu uzklāj. Vienā vietā viņi ēdīs labprātāk (kaut vai savu fizisko īpašību deļ), citā kūtrāk utml. Kaut vai straumes apstākļos kaut 10 cm nelīdzenums palīdzēs barības krikumus noturēt vienā vietā, un breksis jau zin', kur straume parsti tos visus nestos gardumus sastumj.
Pats esmu izjutis, kad viens baro punktu 1 un urbina degunu, a otrs punktu 2 un regulāri iek pie žuvītes.
Pamēģini ar diviem kātiem pastrādāt, katru savā punktā (paralēli) un pie labas copes ~ vienādi strādās abi spoti, bet ja zivs ir mazkustīga, tad 2 punkts strādās daudz labāk!

Un atkal tas ir tikai mans viedoklis :))))
o.

aspens
Par to attāluma gumiju jau daudz stāstīts visādos fīderēšanas video. Uz spoles uzliek gumiju un ieklipsē, lai iemešanas attālums saglabātos vienāds. Baigi labi - izmetot it kā tajā attālumā nobremzējas, bet ne strauji, ir amortizācija.
Jaaniss
Jā, tev taisnība, barošana ar raķeti straujā un dziļā upē laikam neder. Es to daru mierīgos un nedziļos ūdeņos :):):)

Piekrītu Dresden par to raķeti un par biežāku pārmešanos.
Bet vispār. Es copēju Lielupē, posmā no Jelgavas līdz Kalnciemam. Šajā posmā ir daudz vietu kur braucu un gultne ir samērā vienmērīga. Nekādu strauju kāpumu vai kritumu nav - ja neskaita krasta kanti. Citi breuc uz Lielupi jau gadiem un met tos fīderus ar sviniem galā un velk pa grunti un meklē kaut kādus pampakus - kaut vai 30cm augstus. Nu nav tolka no tā. Tā grunts klauvēšana ir vajadzīga absolūti svešā vietā, lai izprastu vai tur ir 1 vai 10 metri un vai nav nogrimis 2 pasaules kara tanks. Ar fīderi metājot 1 vietā tā zifte pienāks, lai arī tu copē līdzenā vietā 5 metri no kantes vai vēl sazin kādas reljefa izpausmes. Ar barību to zivi tu liec tur kur ir tavs āķis. Citādāk makšķernieks domā ka tur vit tajā kritumā no 4 uz 6 metriem stāv zivis, tad jau var mest tukšu barotavu un vienkārši vilt viņas bez barošanas, ja jau viņas tur sakoncentrējušās. Es runāju par Lielupi, jelgas - kalnciema robežās.

es izvēlos 1 punktu

Sems kas tā par attāluma gumiju???.