aakkis
23.12.12
Pareizi!...vietējiem matadoriem ja nav padsmit kg.,tad viņi nav paēduši!Kāda vaina 150..-350g.asariem?
aakkis
23.12.12
krakskis
23.12.12
Nav jau nekāds brīnums,ka cope kļūst žēlīgāka.Tuvojas ievērojama laika apstākļu maiņa.Zivtiņa to jūt un apetīte zūd!
skiperis
23.12.12
Pareizi būtu - notika! Šodien ieprovējām - katram ap 20 ašukiem no 150 -350gr. Dzirdēju vietējos matadorus runājam, ka labi pavilkuši vakar un aizvakar, bet šodien viņi jau vienos dienā vilka uz krastu. Pievilku skaistu līdaku pie āliņģa, bet nevarēju muti dabūt caurumā un, atspiedusies pret ledu, viņa aizgāja ar diskopīrsingu.
krakskis
26.09.12
Šodien loms pieticīgāks,bet arī nebija peļams.8 breksēni 500-800g,1 breksis 1,3kg,2 norāvās.1 smuka rauda ap 400g un 1 raudele 150g.Pie upes piebraucu 6:00 un nosēdēju līdz 12:00.
krakskis
20.09.12
Asarus tvarstīt neprovēju un neredzēju kādu to darām.Nemanīju arī asaru aktivitātes,trenkājot sīkos.
Flakais
19.09.12
krakski, tu tak tā visus Latvijas ūdeņus izkāsīsi...:D Apsveicu ar perfektu copes rezultātu!! ;)
krakskis
19.09.12
Dikti jau gribas palielīties,bet bail,ka Ivars atkal rāsies:)
Šorīt ar gaismiņu biju pie upes un metot iekšā maksķeri,sāka pilināt pirmās lietus lāses.Vienvārdsakot,cope bija lieliska,bet copēšana ne pārāk,jo lietus,līdz pl 15:00 tā arī nerimās.Lai gan pietika jau arī,jo biju savilcis pietiekoši un tinos uz māju.Lomā bija apm.10 plaķi 300-500g,tikpat 500-800g,4 brekši nedaudz virs 1kg,2 raudas ap300g,1 karūsa ap 1kg.Protams arī vairākas norāvās un viena gandrīz ierāva kātu ūdenī,pēdējā brīdī paķēru,bet šī paguva izspļaut.Kaunīgu ģīmi jāatzīst,ka daļu no lielākajām pārvedu mājās:)
Šorīt ar gaismiņu biju pie upes un metot iekšā maksķeri,sāka pilināt pirmās lietus lāses.Vienvārdsakot,cope bija lieliska,bet copēšana ne pārāk,jo lietus,līdz pl 15:00 tā arī nerimās.Lai gan pietika jau arī,jo biju savilcis pietiekoši un tinos uz māju.Lomā bija apm.10 plaķi 300-500g,tikpat 500-800g,4 brekši nedaudz virs 1kg,2 raudas ap300g,1 karūsa ap 1kg.Protams arī vairākas norāvās un viena gandrīz ierāva kātu ūdenī,pēdējā brīdī paķēru,bet šī paguva izspļaut.Kaunīgu ģīmi jāatzīst,ka daļu no lielākajām pārvedu mājās:)
krakskis
12.09.12
Ivars nogulējis un palaidis garām pāreju no padomju sistēmas uz mežonīgo kapitālismu.Ja man atmiņa neviļ,sensenos laikos tā arī bija,kopējais zivju svars ne vairāk kā 5kg,neatkarīgi no zivju sugas.
SANDIJS
11.09.12
Tas tiem kam vēl ir neskaidrības!!!
III. Atļautais loma lielums un pieļaujamais zivju un vēžu garums
17. Katrs makšķernieks noķertās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumus, ja vairāku makšķernieku kopējais loms nepārsniedz vienam makšķerniekam atļautā loma lielumu.
18. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:
18.1. akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas;
18.2. ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles – trīs no katras sugas;
18.3. alatas, sīgas – vienu no katras sugas;
18.4. taimiņus, lašus, kas noķerti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem;
18.5. asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras ūdeņos, – piecus kilogramus no katras sugas;
18.6. asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas, kas noķertas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, – 10 kilogramu no katras sugas;
18.7. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;
18.8. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu;
18.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes – 100 gramu.
19. Lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:
19.1. lasi – sākot ar 60 centimetriem;
19.2. līdaku, taimiņu un samu – sākot ar 50 centimetriem;
19.3. salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem;
19.4. zuti – sākot ar 40 centimetriem;
19.5. strauta foreli – no 30 līdz 40 centimetriem;
19.6. mencu – sākot ar 38 centimetriem;
19.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, līni, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi, un kurai pieļaujamais garums nav noteikts) – 30 centimetru;
19.8. asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – 17 centimetru;
19.9. vēzi (platspīļu un šaurspīļu) – 10 centimetru.
20. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.
21. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam
III. Atļautais loma lielums un pieļaujamais zivju un vēžu garums
17. Katrs makšķernieks noķertās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumus, ja vairāku makšķernieku kopējais loms nepārsniedz vienam makšķerniekam atļautā loma lielumu.
18. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:
18.1. akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas;
18.2. ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles – trīs no katras sugas;
18.3. alatas, sīgas – vienu no katras sugas;
18.4. taimiņus, lašus, kas noķerti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem;
18.5. asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras ūdeņos, – piecus kilogramus no katras sugas;
18.6. asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas, kas noķertas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, – 10 kilogramu no katras sugas;
18.7. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;
18.8. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu;
18.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes – 100 gramu.
19. Lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:
19.1. lasi – sākot ar 60 centimetriem;
19.2. līdaku, taimiņu un samu – sākot ar 50 centimetriem;
19.3. salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem;
19.4. zuti – sākot ar 40 centimetriem;
19.5. strauta foreli – no 30 līdz 40 centimetriem;
19.6. mencu – sākot ar 38 centimetriem;
19.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, līni, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi, un kurai pieļaujamais garums nav noteikts) – 30 centimetru;
19.8. asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – 17 centimetru;
19.9. vēzi (platspīļu un šaurspīļu) – 10 centimetru.
20. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.
21. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam
Flakais
11.09.12
Daži būtiski ierobežojumi jau ir, piem. tas pats tradicionālais asaris - nozvejas normas ir gan iekšzemes ūdeņos, gan piekrastes ūdeņos. Un labā "žora" laikā to ir viegli pārsniegt...;).
SANDIJS
11.09.12
Makšķerēšanas noteikumi
III. Atļautais loma lielums un pieļaujamais zivju un vēžu garums
18. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:
18.7. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma
Par ierobežojumiem laikam nav jēgas kopēt.
III. Atļautais loma lielums un pieļaujamais zivju un vēžu garums
18. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:
18.7. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma
Par ierobežojumiem laikam nav jēgas kopēt.
Copmanis
11.09.12
Ir jau labi ja var palasīt kur kas notiek un kāds ko uzraksta. Iekšējos ūdeņos 5kg kopsvarā,bet ja ķer zivi kam ir mērs un daudzums tad ,vai 5kg,vai 5.zives.Līdz šim tiešām domāju ka to jau visi zin..:))
ivarsxz, 11.septembris 2012, 16:40
Kuros noteikumos tas ir rakstīts? Konkrētu atbildi, kāds punkts, kādi noteikumi
ivarsxz
11.09.12
Ir jau labi ja var palasīt kur kas notiek un kāds ko uzraksta. Iekšējos ūdeņos 5kg kopsvarā,bet ja ķer zivi kam ir mērs un daudzums tad ,vai 5kg,vai 5.zives.Līdz šim tiešām domāju ka to jau visi zin..:))
