PS. mētāt censtos vēdekļa variantā
Ek ka būtu sadalījis jautājumus kaut kā secīgāk :D
Labi mans ar spini un bleķiem vai vobleri no krasta darbotos sekojoši 5 x tālā distance 5 x vidēji tālā un 5x tuvāk par iepriekšējām bet ne jau pie kājām :D
Tas ar laikam būtu vienas vietas apstrādes algoritms, tad dotos uz nākamo, bet pēc kādām 3-5 it kā cerīgām vietām sāktu mainīt arī bleķus voblerus
par džerku domāju ka līdzīgi.
Attiecīgi par atrašanās vietu domāju ka līdaka pa lielam būs kur būs mierīgāka straume + slēpnis, bet dziļumi vairāk domāju ka uz rudeni uz velci, bet katrs gadījums protams ir savādāks :D
Tas ka VISS kas saistīts ar špiningošanu ir pārvēršams "mākslā" daudziem liekas fufelis... Tāpēc atļaušos mazliet atkal uzvedināt uz dikusiju, kas mazliet liks vairāk padomāt. Un jautājums ir praktisks: Upe. Straume. Sākumā maza. Kur atrodās "iedomatā" līdaka: Straumes pusē, sānos, aiz meldru pudura?. Liela straume. Kur?. Klāt vēl dziļums ar straumi: vai viņa tur var būt?. Vai vilk šķeŗsām straumei, pa straumi, vai augšup? Gar grunti vai augšpusē? ...Cik reizes mest vienā un tajā pašā vietā? Kādu atstarpi ievērot metienos, jeb cik blīvi izmētāt iedomāto vietu? Vai izmētāt...un mainot vizuli, atkal izmētāt? Tādi nu lūk jautājumi! Kas domā, ka zināšanas radīs konkurenci....var neatbildēt....
Forša diskusija daudz interesanta un Rxq pēdējie jautājumi - pārdomas atkal liek secināt, ka necopes gadījumā vajag eksperimentēt :D Kā gan savādāk jo šaubos vai kāds copes gadījumā kaut ko kardināli maina
Kāpēc tad, kad necope, sākat palielināt pauzes? Kāpēc uzreiz ne ar garām pauzēm? Ja ar pauzēm, garākām labāk ņem pasīva līdaka, tad aktīva vēl labāk?! Vai tomēr nē? Ja tā aktīva, šai vajag šiverīgu. Ja pasīva- lēnu... Tas ir tāpat kā anekdotē, kad vista skrien prom no gaiļa un domā: " vai es neskrienu par ātru?!!!"
Es savā praksē esmu novērojis, ka - pavasarī agresīva spēle, bet kur ir dziļāks tad tur pēc katra otrā/trešā uzrāviena drusku garāka pauze.
Vasarā un rudenī tomēr lēnāka un ne tik agresīva spēle izņemot augusta beigas/ septembra sākums, kad ir izteikta aktivitāte tad atkal agresīvāka sēle.
Parasti izmantoju p--pp---p--pp, respektīvi uzrāviens uzrāviens, pauze uzrāviens pauze uzrāviens uzrāviens. Bet praksē bieži pamainu ritmus it sevišķi necopēs vai pasīvās copēs. Jo švakāka cope jo garākas pauzes mēģinu.
Jo dziļāks jo garākas pauzes, latgalē esmu veiksmīgi kacinājis ar suspending modeļiem no 5m ārā.
Nu re...būs jāmaina kardināli, varbūt ka ražīgāk... Paldies par pieredzi. mūžu dzīvo, mūžu copē! Pavasaris priekšā, jau nevaru sagaidīt. Bet rudens arī nav pagājis. Tagad atliek salīdzināt kas, kā, ar ko...vienos apstākļos. Lielas asakas un "krokodīla" galvu vēlot, paldies.
Pavasarī tomēr mazāki un koši mānekļi izšauj daudz rezultatīvāk t.i no 10cm-14cm piem. buster jerk 2, salmo slaiders, Agat Mr.Luck junior. un man tieši pretēji tie kuri agresīvāki, ar īsu soli. Rudenī pretēji, lielie 14cm - up... ar lēnu gaitu, lieliem soļiem. Otrais kritērijs ir laika apstākļi - man ir savi saulainā laika manekļi/krāsojumi un ir manekļi lietainam/stipri nomākušam laikam. Protams arī ūdens caurredzamība, jo duļķaināgs jo košāks. Par to ka viens māneklis vienam būs bomba a otram atslegās piekariņš esmu pārliecinājies pa 99%, jo reiz pie 20 līdakas, vairs nespēj unostīties kā kolēģis džērkojot bija knapi ticis pie 2ām - iedevu viņam savu dienas mānekli, lai arī papriecājas un nekā!! Neticēju savām acīm, beigās sabraucām kopā un atkal es kā iedarbinu tā cirtiens.... tā kā katrs ar savu tehniku esam savādāks un katram būs sava taisnība -ja protams tiek ķertas zivis!
dzhamssam: Ja runā par laikiem, kādu tehniku patīk lietot , man ir šadi: pavasarī: meklēju vizuļus, kas ir "gurdenāki", tas ir, nevēlas zigzagot. Un lietoju palēninātu tehniku, maksimāli izturētu, cik vizulis ar savu peldprasmi iztur. Vasarā, jā, nu var "džigitot" uz nebēdu,. Rudenī ( vēlā) atkal kā pavasarī, pat vēl izteikti lēnāk, samazinot spēles intensitāti līdz minimumam. Interesanti būtu pavērot viena un tā paša vizuļa dancināšanu dažādās "rokās". saka, ka rokrakstu nevar mainīt...Bet vai špinigošanas rokrakstu arī nevar mainīt? Varbūt ka tieši rokraksts nosaka, kā ķersies... Un vienam liekas, ka šādi spēlējot nekas nebūs, otrais tā tikai to dara....Jo visus spēles veidus tā nemaz nevar notestēt, lai secinātu, ka tas ir īstais, jo klāt nāk "lielā neziņa" vai cope bija pareizas spēles izsaukta, vai varbūtība, ka vizulis gar degunu zobainajai papeldēja, vai pareizā krāsa gadījās, vai "garšīgs vizulis" arī citām būs...Pats piekopju sekojošo: Mēģinu ar "mīļākajiem" sākumā, līdz apnīk. Tad jau citus otrās šķiras...tad trešās....visādas tehnikas, variantus...Un ja ir cope, dažkārt pat nevaru pateikt, kāda tehnika bija pielietota....Bet cerība, ka otrā cope būs, pieaug un māneklis netiek mainīts līdz kādam laikam, ja izteikts "klusums". Tā paiet laiks. Mainot, meklējot, eksperimentējot. Vai Jūs arī daudz eksperimentējat, vai pielietojat standarta variantus un tā rukājat visu dienu ja spēki atļauj?
tb ... ietīta puse no metiena aukas..
rxq: 10 sēdies, teorija izcili noraksturota vārdiem ;) .... par raustīšanu... pavasrī noteikti palieku pie ritmiskas rasutīšanas, p-p-p-p-p-p un visai ātru - t.i agresīvu! Rudenī jau viss sagriežas savādāk. Pauzes un variācijas pēc attiecīgas dienas aktivitātes, vairāk māneklim pēc rāviena ļauju izslīdēt, it kā atstājot mānekli pašplūsmā, Rudens iemetien: p-p-p-----p----p------p-p, un kad ietītse no metiena auklas, ceļu mānekli uz augšu animējot uzniršanu, tad atkal to pašu, minēto p un - kopumu līdz laivai!
to Rxq
Ir mānekļi, kurus var kustināt, tirināt, pievilkt, paraut... Improvizēt. Bet ir tādi, kur nekādu lielo radošo pieeju nepieļauj, pat jāizspēlē, kā pēc metronoma.
Godīgi sakot...manuprāt neviens nespēlē ar džerku kā klavieru skaņdarbu pēc notīm. Makšķerniekam ir savs stils,sava pieeja tam visam...viņš vairāk vadās pēc sajūtām! Es personīgi neesmu no tiem,kurš skaita pie sevis galvā kā deju soļus 123...123...tikai un vienīgi uz jušku spēlēju,tieši tā...ir jāspēlējas ar džerku. Ar to arī šis māneklis zivs acīs atšķirsies no citām pārējām...tā būs pamanāmāka,interesantāka utt...līdaka pati par sevi ir ziņkārīga,viņai vienmēr interesēs kkas kustīgs,kas neredzēts...viņai iekšas visas trakos lai tik pamēģinātu uz zoba kas tas ir tāds :)
Jautājums domu apmaiņai: tā kā špiningoju viens, nav bijis pieredzes apmaiņas ar spečuku, reāli laivā... Tāpēc man ir viens elementārs jautājums: vai visu pietīšanas laku Jūs ievērojat stipri izteiktu vizuļa kustības ritmiskumu līdz pašai laivai, vai kustības laikā maināt ritmiskumu haotiski, vai ritmiski- haotiski...Kā piemēram: p-p-p-p-p-p; p-p----p-p----p-p----;p-p-p----p-p-p----p-p-p----p-p-p---;p------p-p------p----p-p---. Domāju ka `dzerkotāji sapratīs, kas ar to domāts, jeb īsi sakot: "P" pievelk, "----" pauze/ pietīšana.
Un vēl: pavērojiet džerku purngala formu: Ir tādi, kā teikt "deguns uz augšu" tiem, pievelkot ir izteikta tendece vairāk uzpeldēt. Ja purns simetrisks, tas būs neitrāls- uz priekšu. tāpat auklas cilpas vieta nosaka peldēšanas raksturu. Ir tādi, peldošie, kuri iegrimst tikai raustot. Un jo intensīvāk, jo dziļāk. Ir grimstošie, kam izteikta uzpeldēšanas spēja raustot: tā iegūst smagu vizuli (liela inerce), bet kontrolējama iegrime mainot spēles frekvenci.... Un klāt vēl vizuļa uzvedība pauzēs: Vieni turpina savu kustību tajā pat virzienā, vieni spēji apstājās, vieni uzreiz griež purnu pretējā virzienā... Katram jāsaprot par vizuli to, ko tas māk, ko ar to jādara, kas tam patīk. Tāpēc es mainot vizuli, vienmēr atsvaidzinu savas iemaņas attiecībā pret nomainīto vizuli paskatoties, ko tas dara pie manām "ierastajām" kustībām un kas jākoriģē attiecībā pret to. Jo ir tādi "negantnieki", kas ļoti grib zigzagot bez sevišķas piepūles, un pat jāveltī uzmanība, lai šī zigzagošana nav par lielu....sāk ķert asti "pats sev". Vispār, džerkošana ir "māksla" ja pie tās piedomā un vēlas sasniegt "meistarību". Ir pilnīgs pretstats tam, kā tas izskatās no malas, un kā daudzi varbūt domā!
Pirmajā mirklī liekas, kas viss vienalga, uz kuru pusi pievilkt. Standarta variantā, uz leju. Variantā uz sāna. Variantā uz augšu. Ja ievēro visus sākuma, beigu lenķus vienādus pret auklu, paātrinājuma vienādus lielumus, tad pirmajā mirklī atbilde: viss vienalga... Bet uzzīmējot auklu, tās iegulšanos ūdenī, tās gaitu ūdenī, spēkus pret vizuli, ir atšķirīgi iedarbības rezultāti: Standartā, pret ūdeni, uz leju, aukla cilājās uz augšu- leju, nemainot spēka pielikšanas virzienu vizulim. Uz sāniem vizulis tie mazliet vilkts sānis ar katru vēzienu, kā arī aukla visu laiku ir noteiktā dziļumā, ūdenī. Velkot uz augšu, aukla iznirst no ūdens lielākā gabalā, tā veicinot spēkus, kas paceļ vizuli. Jo garāks špinings, jo lielāki pacelšanas-uzniršanas spēki, un jo tuvāk vizulis, jo arī lielāki uzniršanas spēki. Uz sāniem aukla veido aploci, tā kā vēderu, tā mīkstinot pievilkšanas spēku. Līdz ar to, spēle būs katrā variantā savādāka, pie viena un tā paša vizuļa. Uz sāniem velkot, lai būtu tāda pat iedarbība vizulim, jāpieliek līelāks paātrinājums, lai kompensētu auklas aploces ienestos "zudumus". Un: Daudz nosaka spices/špininga elastība. Jo spice cietāka, jo lielāku paātrinājumu sākuma fāzē var piedot vizulim. Un tieši sākuma paātrinājuma fāze nosaka zigzaga raksturu. Un vēl: bieži kombinē variantus: vērtīgs ir variants, kad tuvojoties vizulim pie laivas, pāriet no standarta varianta ( vai "uz augšu") uz sānisko variantu, tā palielinot vizuļa ceļu gar laivu....
Vauuuu... spečuku ņemās:)))) Katram savs stils un ja ir rezultatīvs, tad jau ir ok, mēneklis strādā!! Tie kas vēlas sākt no nulles džerkot ir vēlams kādu reizi kmopā aizlaist uz copi ar kādu no spečukiem, lai parāda kas un kā tiek darīt un paseko līdz iesācēja darbībām. Iesācējam tikai ir jāabru'nojas ar pacietību, jo pirmajās reizēs var sanākt piņķerīga cope un zivis var arī neredzēt:)
Baseins nemaz nav tik slikta doma! Bet pa vienkāršo - iemet enkuru. Pirmo reizi izvelc viņu krastā stāvot, otreiz no laivas - vertikāli. Domājams, laivas variants būs par labu ātrākai uzpeldēšanai. Bet tas jau ir rezultāts. Ja pamaini saskaitāmos, izmaini procesu - uzpeldošāks var izrādīties no krasta vilktais...
he te būs nepieciešam baseins, lai katrs pateiktu savu novērojumu vai teikto! Paiks, protams, var ieslīgt līdz minimumam un katram kritērijam, bet vai pietiks ar vādriem, lai to izskaidrotu - diez vai! Kā zināms pat pavadas garums ietekmēs viena un tā paša mānekļa gaitu un spēli, liekās auklas ietīšanas ātrums, kata garums, viss tas summējas un veido - spēli. Tas ko gribēju pateikt iepriekš ir tas, ka ejot standarta zig - zag, raustot vienmērīgi ar kātu uz leju vai augšu , veicot rāvienu sāņus māneklis veiks straujāku uzniršanu, kas ļauj izvairīties no zāļu puduriem utt.. Neiebilstu arī tev D-d jo sapratu tavu domu un protams mānekļi ir dažen dažādi un katram savs knifs, savi ritmi utt. Teiksim agatu es izmantoju ļoti zāļainās vietās, jo ar to var izstaigāts jeburu labirintu, ja vien aukla neuzgūļas uz zāles, busters tomēr nav tik manevrēt spējīgs, bet arī viegli vadāms!
to dzhams
Citēju: .... turot kātu paralēli jeb horizontāli ūdens virsmai un veicot rāvienu māneklis vēl izteiktāk uznirst, par vertikāli uz debesīm vērsta kāta rāviena!
Atļaušos Tev spēcīgi iebilst! Tu esi piemirsis visus pārējos saskaitāmos...