Bārtas upe

To Peter:: Ja nav noslepums uz ko keri, jo es ar vakar biju netalu no šeķa un uz raudas fileju un slieku neka, pilnigi nekaa..

Vakar, netālu no Nīcas, makšķerējot līdz 23.00. viena zemmēra vēdzelīte, kura aug lielāka un peldas tālāk:) Bārtā līmenis augsts, straume liela, p kuru peld baigā draza, bieži jāvelk gruntene ārā un jātīra sistēma

Nu tagad bičoks būs reņģēdāju barība :(
Bet varbūt sakrustot bičoku ar samu? Tas varētu būt labs risinājums šejienes ūdeņiem :)

Tā nu dabā pieņemts, ka izdzīvo tās sugas, kuras visvieglāk adaptējas vides maiņai.

Vienmēr var nejaušības kārtā satikties divi īpatņi, kuri rada pēcnācējus un tiem arī labpatīkas saldūdens :D Un šie divi īpatņi ir spainī pie upes, kurš apgāžas :) Tāpat kā supervīrusi rodas nejaušību virkņu rezultātā, arī dažādas nelaimes un citi blakusapstākļi. Tā kā - nav ko mēģināt lakot bullim nagus, mīlīgāks viņš no tā nepaliks :D

Bet ja pa nopietnam - bičoki ir arī ezerā - ap Atteku salu tie arī ir sastopami, tikai stipri mazākā koncentrācijā un izmēros. Tālāk gan neesmu ne manījis viņus, ne dzirdējis, ka kādam būtu trāpījies - varbūt nepatīk silts ūdens vai tas, ka ir maza sāls koncentrācija ūdenī.

Jūras piekrasti jau viņi ir pamatīgi ietekmējuši - to apdzīvotās vietās izrijuši pat akmeņus, nerunājot par gliemežiem. Pat negribas domāt, kas notiks ar vējzivīm, kuras nāk nārstot viņu apdzīvotos rajonos. Reņģi jau atspieduši tālāk no krasta, stagarus arī izskatās, ka pamatīgi izretinājuši (ezerā salīdzinot, kas bija pirms gadiem pieciem - tagad ir reizes 30-40 mazāks kazragu skaits un ar katru gadu turpina sarukt uz nārstu ienākošie īpatņi). Pētnieciskajas zvejas tīklos arī vieni bičoku krāvumi...

Drīz būs jātaisa Kurzemes rietumdaļas piekrastes iedzīvotājiem sacensības - katram pa tīklam un kurš saķers vairāk bičokus :D Vai arī zivjupārstādātājiem jāpasviež ideja par 'ceptu bičoku tomātu mērcē' konserviem :D Ja gribas redzēt, kā viņi savairojušies, iesaku aiziet pie fortiem Liepājas pusē un palīst tuvāk lielajiem blokiem tuvāk krastam, zem kuriem ir pusmetru dziļš. Un tad pabāzt galvu un iemest skatu. Vuallā, bičoku armija ar pārrsimts acu pāriem lūrēs pretī :)

Aizrāvos - īsais konspekts - nav ko raustīt bičokus aiz ūsām :D

To andriskkk.
Varbūt nemaz nav tik traki ar tiem bičokiem Bārtā, saldūdens tomēr. Varbūt šie nemaz "neizķerrā" saldūdenī. Tiešām interesanti. Bet kamēr nav skaidrs, bičokiem upi labāk nerādīt :)

Dieva dēļ tikai ar dzīviem bičokiem pie upes nelīst. Ar filejas strēmelēm gan būtu labi, āda viņiem ļoti labi uz āķa turās.

Bārtā cope vispār interesanta ir vietas kur jem un ir kur vispār liekas zivju nav....

Vēl viens variants idejai - "bičoki". Te gan jājautā specam Dzērvem, kur un kā tos labāk iegūt. Bet mazais bičoks varētu būta gana labs asariem. Vismaz vēdzeles tos nesmādē...:)

Novērojumi no manas puse - sīkās zivis Bārtā ir, jo pievelkot asari vai līdaķi pie krasta, tie sīkie mūk uz visām pusēm. Izmērs kā reiz priekš asara. Ar makšķeri tos sīkos saķert būs grūti, bet ar smeļamo tīkliņu un maizes drupačām var mēģināt. Dislokācijas vieta tieši pie niedrītēm. Bet to visu var ietekmēt līmenis Bārtas upē, jo lietavas dara savu. Man ieteikums pat būtu pamēģināt tirgū iepirkt balto zivi, kas maksās kapeikas un mēģināt ķert uz filejas strēmelēm. Pats gan neko tādu darījis neesmu, bet to var arī pielietot džigojot.

Klau, ja jums ir infa, kur šajā gadalaikā (un kā) dabūt zivtiņas priekš asaru copes, pastāstiet arī man, ja kas, es būtu ar mieru kādā brīvdienā aizbraukt jums līdzi un tās zivtiņas izmakšķerēt ;)))))))))
Jārēķinās gan, ka uz "dzīvo" 100% C&R realizēt nevarēs, jo kāds arī dziļāk ierīs. Nu jā, vēl jāskatās, vai pēc pēdējiem lietiem vispār upē būs ko darīt....

Gan jau ņemtu arī "dzīvo zivtiņu", pagājušogad tak tas nostrādāja. Bet ko es pamanīju, ka izteikti aktīvāki ņēmieni ir vietās ar nevienmērīgu reljefu,un tieši uz nogāzītēm (cik nu var izklaudzināt un sajust grunti, jo patreiz izmantoju monofīlo auklu). "Dzīvā zivtiņa" jau ir stipri pasīvāks pasākums,ja nu vienīgi nestrādā kā ar standarta džigu. Vēl jau vesels lērums ar e-baja gumijām, kuras jānotestē...:)

un kā domā, dzīvo zivtiņu viņš arī grābj?

Redzot kā nostrādā mākslīgā ēsma, pieļauju, ka "dzīvā" dotu vēl pārliecinošākus rezultātus...tāda doma ir, bet to knifu mēģināšu uz pavisam maziem džigiņiem (tjipa, mormenēm), lai piemānītu baltās zivis. Patreiz asaris ir ļoti aktīvs, cope, ja pareizi izspēlē, ir gandrīz uz katru metienu, līdz to vietu paretina...bet mēģinājums noteikti būs, pašam tak arī ir interesanti...;)

Flakais, Tu pamēģini ne mākslīgo slieku ar to Megastariku, bet uzkabini riktīgu slieku, lai plivinās! Es savulaik Kanādā Simcoe ezerā tā dropšotoju. Asari vilkās kā datorspēlē, vieglākajā līmenī! Ne atkauties! ;)

Tikko no Bārtas. Vietas tās pašas, laika apstākļi tie paši, metode tā pati - MJ. Tikai šodien nedaudz pamainīju mānekļus, no "čeburaškas" pārslēdzos uz džigu ar stacionāro āķi. Ēsmas imitācijai izmantoju pirms diviem gadiem pirktus e-bajā slieku atdarinātājus. Visu to ieziedu ar Megastariku, tā teikt pārliecībai. Un viss notikās- vesels lērums ar asariem atkal neatteicās no piedāvātā mānīgā kāruma. Arī kopējais asaru kalibrs šodien atzinīgi vērtējams - lielākie 490, 500, 600 un 810 g (mans personīgais rekords). Aktīvas bija arī līdakas, diemžēl no četrām copēm tikai vienu atvilku līdz krastam, pārejās man dāvāja tikai apcirstus auklas galus...bet es jau ļaunu neturu. Visas zivis saudzīgi atbrīvotas un turpina peldēt Bārtas vēsajos ūdeņos. Ne asakas! :)

Bārtā atkal iz žuves...tikai ar vietas izvēli, laikam, jāuzmin...;)

Biju no rīta. Piebraucot pie upes, kādas 10 minūtes nācās nogaidīt, kamēr lietus un krusa pāriet. Biju nobriedis pacopēt uz dzīvo, ēsmas sacopēšanai noziedoju gandrīz 2 h, salasīju kādu desmitu asarēnu, 1 raudiņu un plici pusplaukstas lielumā = 1 raudu uz gramiem 200 (C&R). Nonākot iecerētajā vietā, nospriedu, ka bišķi zemāks ūdens līmenis neskādētu - straume diezgan paliela un necik tālu no malas. Labs ir, pirmo sūtīju cīņā plicēnu, taču tas "kašķi" sameklēt neprata, tāpēc pēc ~ 10 min. tika aizsūtīts atpakaļ augt lielāks. Nākamais - mazs ašuks, pēc laidiena gar straumi tiek iestūrēts tuvāk malai rāmumā, nolieku kātu, paceļu skatu - a pluda ta nav, aukla smuki kursē uz vidu. Pauze, piecirtiens, jūtama solīda pretestība, pēc kāda brītiņa 1,75kg smukule krastā, pie tam ļoti skaistā zeltainā nokrāsā. Nu ko, iespundēju zivtiņu sprostā, lieku virsū raudiņu un sūtu "uzdevumā". Nonākot aptuveni tai pašā rāmumā, nolieku kātu, pēc brītiņa cope, aukla atkal uz vidu, piecirtiens - o, šitā arī laba, nē labāka, jo baigi cīnās pretī, pumpē lejā, mēģina ieskriet doņos, b....! pie krasta kaut kādā čakārnī iekšā gan un stop.... Gaidu, kas būs, ik pa brīdim it kā nopumpē, tad tomēr attinās gan vaļā, vēl padancoja un tad jau padevās - 2,25 kg. Vairāk man zivju toč nevajag, jāmet miers, bet copēju tik 1/2 stundu... Bija gan baigais čujs, ka būtu vēl, ja turpinātu, jo, otro līdaku velkot, kādu metru tai aiz muguras vēl viens radījums labu labo mutuli uzmeta, bet nav jau visas zivis jāizvelk vienā dienā...
Ilustrācijas - bildēs.

4 stundas Bārtā, viena cope, 1.88kg mājās.

Sākām pēc 9 no rīta un līdz 14.00. Šodien upe ar asariem neskopojās, cope, ar pārtraukumu aptuveni uz stundu, intensīva. Arī par izmēru nebūtu jāsūdzas. Darbojāmies tikai vienā punktā. Tas viss atkal uz MJ. P.S. Pieteicās arī 2 līdaciņas, viena zemmēra, otrai parametri nezināmi - nokoda auklu...:) Ne asakas!

Šodien dažu stundu vazāšanās pa Bārtas krastiem abiem ar pārinieku beidzās tukšā. Man gan sanāca kādu minūti paturēt auklas galā uz indīgi dzeltenas gumijas nezināma (bet nojaušami iespaidīga) izmēra zivi. Atklāti sakot pat roka sāpēja, šī tā arī neatrādījās, uzmeta pāris zemūdens kūleņus un atzina manu gumiju par neēdamu. Tā arī bija vienīgā cope. Pāriniekam vienā seklā līcītī nervus bojāja viņa vārdiem - virsmetriniece ar iespaidīga resnuma muguru. Šī tur trenkāja mazās zivis, no attāluma redzēju dažus mutuļus, izskatījās pēc zemūdens makšķernieka. Karoč - šī ar neņēma ne voblerus, ne gumijas, ne ko. We will be back!