Babītes ezers

Sodien viesojos Babites plasumos no Dalderiem, zivi bija jamekle. Uz diviem Pari pa 20 atlaistu un katram pa 2 meriem lielaka 2,3kg. Lielas gave!

Šodien tā pašvaki, vairākas copes un divi mēri 55 cm, zivs ar dēlēm aplipušas un copes ap doņu puduriem, lielās nekustās un nevar jau katru reizi ar 8 kg kukainīšiem amzierēties:) Jāgatavojas lielākām mammām!

Starp citu, kā šodien Babītē tautai gāja? Gribētu salīdzināt ar savu lomu - bija tāda visai dīvaina pieredze :)

Hitman - Aizbrauc uz Spuņciemu 3 bazi vai Dalderiem salīdzini, nekas tur labāks nebūs - laivas vecas, ļoti bieži netīras, piedrazotas un airi mitri, smagi, ilgi nepaairēsi! Tādā ziņā Ezerkrasos laivas vienmēr tīras un sausas, tas ka saimnieks izkārto auto ir ok, jo ja sabrauc pilna teritorija varēsi izbraukt, ja ļaus likt kā pagadās, būs čakars:) Vispār jau vari tur nerādīties, jo man vairāk zivju būs:) Es copēju no visām bāzēm Babītē un zinu kas kur ir!
Starp citu Ezerkrastu rajonā satikos un aprunājos ar 8kg kukainīti, par šīs tikšanās emocionālām sajūtām kukainīti palaidu uzprišīnāt vēl kādu kilogramu!!! Tādas emocijas toč sit pušu saimnieka saudabīgai dabai un raksturam:)

Vakar biju "'Ezerkrastos", kārtējo reizi saskāros ar ļoti nelaipnu apkalpošanu! Dīvainais onkulītis izlīda no migas galīgi nesakopies, pretīgi bija uz viņu skatīties, sāka murmināt ka es autiņu ne tā kā vajagot esmu novietojis (Man jau likās ka biju nolicis ļoti pieklājīgi), Pēc tam paķēra no manis 5 latus (nekādu čeku pretī neizsniedza) un norādīja lai ņemot airos un laižot iekša...
Aigājām ar kolēģi līdz laivām - visa piestātne netīra, laivu nevarēja normali izairēt, par laivu tehnisko stāvokli nemaz negribas runāt, airi nekādi(mūsu gadījuma viņi bija pārāk gari sitās viens pret otru) laiva galīgi izpuvusi, uz ezara bija vējelis - brīžiem laivā pat ūdens šļakstījas...
Copēt vairs nebija nekāda prieka....divas stundiņas nomocījām un devāmies prom...
Nododot airus un enkuru šis kaut ko purpināja ka enkura striķī esot sasieti mezgli...nebiju neko es tur sējis....
Secinājums...nekad mūža vairs nebraukšu uz šo bāzi un neiesaku arī jums cienījamie kolēģi - makšķernieki!

Ne asakas man šodien. Dodos iekarot Babītes dīķi. Vakarpusē gaidiet ziņas. Gatavojiet receptes :D Veiksmīgu dienu līdzdomātājiem.

paldies..

To maugliz
Spuņciema 3 laivu bāze Sarmīte- 29141312 tur arī ir elektro motori!:))))

Sveiki visiem.
Interesē vai kāds nevar ieteikt vietu un iedot kādas kordinātes, kur var noīrēt laivu ar motoriņu. Gribu vēl paspēt šoruden pirms ledus pamētāties. Paldies

Ne pa temu.Kads var pamacit ka nodala likt foto vai video.Sori, ko padarisi tris klasu izglitiba.Liels mersi.

Sveiki vīri!

Nu ko? Uzsitīs ka velvienu nelielu atskaitīti, kas atbilstu manam CL fantomam vairāk vai mazāk. Un ceru, ka lobesmaris necentīsies arī šo salīdzīnāt ar EH, savādāk, pēc iepriekšējās reizes, šamais vismaz 5 reizes apgriezās kapā ap savu asi. Nākamreiz izdzirdot otinja vārdu, droši vien, reinkarnāciju nāksies atlikt uz vel vienu riņķi.
Bet tagad par mūzu, tpu, par copi.
Pa nedēļu sadarīti labi darbi, rozā šķiltavas iemainītas pret zaļām- visi priekšnosacījumi veiksmīgai copei. Ā, pīckas spolei kaut kas ar aizvērējmehānismu noklemējās, domāju, ka būšu pietiekami spējīgs to sačinīt, bet, izjaucu & saliku, nestrādā vairs vispābā. Še tev. Ņēmu ka vien vieglo raustāmo kātiņu uz devos sardeles ezera virzienā. Pirms tam vel garu pacēlu ar DnM R vakardienas spēles apskatu, tas tā motivācijai.
Ārā ~ +4C, viegls dienvidnieks kasa ezeram muguru. Liekas tuvu ideālam. Šoreiz nolēmis esmu doties pārbaudīt Āgets virzienu, un ielaižoties no Ādledru puses, pa vējam sāku savu copi. Laiviņa lēnām slīd, a es tik žvidzinu un ļoti delikāti ar mazo busterbēbīti apstrādāju visus pakšus. Raustu, pareizāk sacīt pievelku "pull" tik uz augšu vai uz sāniem, ja uz leju, tad rok grunti, un vispār-pievilkt uz leju ir gaužām neparocīgi.
Skat tur kabatiņa, a kabatiņā pirmais "kniukt". Mazulis. Pavirzos vel uz R, un nākamajā kabatiņā atkal Mazulis. Viss norit ļoti raiti.
Paliek gaišāks un tuvojos jau niedru sienai. Metiens šur un tur, mana pārliecība izaugusi normālas govs lielumā, tāpēc strādāju gana koncentrēti un nelažojos.
Pietuvojos vienam pudurim, kuram pāržvidzinu bēbīti pāri un gaidu, kad vējš mani pienesīs blakām, lai varu tā aizvēja pusi aplaizīt, viens-viens & pauze. Lūkoju jau vietu nākamajam metienam, acis atgriežas pie esošā un redzu tik baigāko mutuli un baltus sānus, bet copi nejūtu. Visas maņas kliedz: "CĒRT!", ko arī daru. Par laimi sēž. Bet pretestību nejūt, jo, lūk, bremzīti pa maigu esmu uzvilcis + laivu nes tieši zaļšvārcei virsū. Haotiski tinu, šī kaut ko papretojās, pārvedu uz vēja pusi, lai nesaspiež pret zāļu sienu un viegli ieceļu laivā. Tāda bikzemdivcīte. Re, šādas ar' te izrādās dzīvo. Pretestību gan nekādu dižo neizrāda tās māsas šajā gada laikā.

Kaut kur tu te sēdi!!!

Padodu nedaudz atpakaļ un turpinu nedaudz uz A, un apstrādāju kabatiņas, tad pa kanāliņu nonāku jau uz lielā plača robežas. Te vel uzmetu un vel, un ar' pār sakritušām niedrēm vienā pleķītī, līdz staigulis jau tuvojas niedru pārpalikumiem, ir "kniukt" un vel viens mēriņš dzīvi spirinoties tiek iecelts laivā. Šis tāds apkilavnieks, bet ar tiek nostīvināts.
Tā ka esmu copmanis bez naža, nākas stīvināt pret laivas beņķi, ja stīvina pret beņķi, tad vieta sačakarēta, tāpēc paairējos nedaudz uz R pusi un vienā kabatiņā savaņģoju sīci, atlaižu kā foreli. Nākamais metiens un velviens gandrīzmēriņš iedot bietē bēbītim.

Vai te var pastrādāt ar "bēbīti"? Var gan!!

Mana pārliecība, jau ziloņa apmēros, nu to, kas pa Reigas īlām šurī rudens laikā. Hmm, kaut kāds super kļovs, ja zinātu kur makani mājo, droš' ka būtu zirgā, tpu, zilonī.
Bet ticība šim rausteklim ir atgūta par visiem 100%, tik vel jāpiestrādā pie precizitātes.
Turpinu virzīties R virzienā gar "biezo sienu" un apstrādāju brīvos pleķīšus. Izceļu velvienu kaltiņu (sīko izmērs šodien ar' patīkams starp 40-45cm), bet leilās nepiesakās. Lienu atpakaļ džungī, tur tukšpadsmit.
Tā zig-zagā tuvojos Ātgei, pa ceļam trennēju metienu, kas palicis jau apmierinoši precīzs, izceļu vel pa kādam sīkpirdim, bet tesieni un mutuļi %uāli ir palikuši kudiš vairāk. Vairs tā neliekas virsū, vai nu nav apetītes, vai šajā krajā vairāk izskolotas!?
Zacepi tagadītēs varen patīkami, viss lūzt un padodās, nav jābrauc klātī, tik vienā vietā iestādu tā, ka apslapinu roku līdz elkonim, bet tad lūk parādās sauļe, un viss izžūst.
Ap pusdienaslaiku metu mieru, ieairēju kādā biezākā pudurī, ieturu brangu maltīti, pasauļoju savu degunu un spriežu, ka līdz pašam galam tomēr netikšu.

Rudens, ļeidakģīmji un "bēbīts".

Tāpēc parūpējos par džungļa atkalizpēti. Satiku šamo, manāmi priecīgs bija. Vienā pleķīti pamanos 3 kaltiņus pēc kārtas izcelt, tik kur tās lielās jera? Cejers spītīgi rāda 14:00 tamdeļ lēnām jāgriežas uz māju pusi, nākas izairēt vel leilajā placī, moš' kāda mamzele uz pēcpusdienu badu cieš!!??
Tā pa baigo stūķi spraucos uz Z pusi, te galā retas niedres ar tādiem, nu, līdz 2x2m brīvūdens pleķīšiem. Žvidzinu pirmajā: 1-2 pauze, 1-2-3 pauze, 1. Nekā. Lidinu otrajā, kas biku tālāki un sapņoju par kādu bairīti un vobliņu, līdz dabūju tādu stiepienu rokās, ka kātu nākas makarēt pa tupeles dibenu (sapņotājs), kas tur bija un kāds/a, nezinu, bet ja liela, tad labi vien ir, no tā dzungļa izvadīt šamo manas iespējas bija tuvu 0. Asariņa būtu gaužām gaužāka Bet no otras puses- par vienu piedzīvojumu tomēr mazāk.
Skumīgs vālēju uz bāzes pusi, pa ceļam apmētājot perspektīvas kabatiņas, ir sitieni, redzu astes, atņirgtus zobus, bet nekā TĀDA rokām taustāma.
Knaģi sāk salt nemērā. Nākas bāzt mutē, atlaiž.
Grādīzers rāda tikai +2, ārā lietus-migla. Kreisās rokas fakucis velaizvien liek sevi manīt, kad uzsit pa klaviatūru.
Vīrels bāzē kaut ko murmināja par 5-6nieci un salnām.
Bērni laimīgi, jo svētkos pie putras būz kāds tauķīts. Tas tagadītēs marinējas pienā. Mmmm!

otinjsh

PS Domāju, ka ezers ir priecīgs par tādiem copmāņiem kā otinjsh

Jau 6gab. ņēma uz STRIK Buster II sarkani zilganu, paša pārkrāsots. Paturētas divas 58 un 61 cm
Pārējās peld tālāk, ūdens līmenis augsts un līdz ar to, ar džerku var apgūt agrāk zāļainākās vietas!

vakar 3 zemmēri 2 laivā 54,55 cm visas 1,5 h laikā no 11:00 ap meldru sienu, tad klusums, mēģināju pa klajumu, bet tukšums.

Baits-Braucām no Dālderiem uz Gātes polderi , copes gan pie meldru sienas līcīšos, gan kanālos gan pret viņiem(baigā straume).Atpakaļ braucot mazāks vējš bija mētājām klajumā, arī tur ņēmieni, pa klajo vidu gan tukšums, bet jau vakars nāca virsū un braucām ārā. Ne asakas!

KristapsB - Kurjā ezera pusē bijāt? Ņēma klajumā, vai kā?

Šodien ezerā tika pabūts...uz diviem 4 paturētas laivā-2,2,2,1,5 (uz aci +/-), daudz knapmēru un zīmuļu atlaists paaugties. Pirmās copes tūlīt pēc 8 no rīta. Līmenis augšā un pa dienu vēl pacēlās ap 5cm.

Man patika garais apskats par copi, tālu no Hemingveja , vai prosti mūšu pašu apskatniekiem copes lietās, bet neslikti. Tomēr mūsdienās labāk tas viss būtu video.

sakarigi raksti,bet foto atbilst rakstitajam

Nedaudz, pavisam nedaudz par to kā man gāja copē pavisam nesen un pavisam netālā, sardeles ezerā, kas puņķojās cauru gadu, bet tāpatās ir gana iemīļots copesmaņu vidū.
Kādu laiku nekur nav būts, jo, redz', visādas citādas lietas pārņēmušas manu atbrīvoto laiku: ta lapas jāšķūrē, ta jārēķina meža jūdzes, ta jādedzina ugunsdziras pasaulīgie uzkrājumi, ta ar Vellu jādanco, bet rudens cope paliek kaut kur, nu kādā ~10ajā vietā.
Lai gan citādi rudeņos nav bijis, jo butes laikam nē, lotas ar' kaut kā ne pakam. Rudens raudas? Tās lai gana Normunds ar Kolu. Atliek līdaku medības, vai vismaz tāda tā kā imitācija.
Šoreiz ar mani copes imitācijā piedalījās ramadKrāns (rK). Šis pa gadu ar tā gruntīgāk uz adatas ir uzsēdies, kā jau ar cilvāku tas pabiežāk gadās. Pagaidām vel līdzcilvēki copes štrumus ar šim dāvina un jebkurš veikala apmeklējums beidzas ar skaistu mazmaisiņu. Lai jau ar tiek!
Bet nu par pašu copi.
Ierodamies gana laicīgi un, pārmijuši pārus vārdus ar laivu kasieri, kā arī ar pamatīgu cerību devu stūrējam ezerā. Velk pamatīgs Dienvidis, kas sanāk krasta vējš, tāpē' to baigi nejūt. Esmu nolēmis pieturēties šodien pie mazdžerkarsenāla bēbīšbusteru, busteru un vel kaut kādu tamlīdzīgu peldināmo krāmu paskatā, bet kolēģis lūk ir aprīkojies ar nedaudz nepiemērotiem mānekļiem, jo copes vietas ir bijušas makten dziļākas līdz šim. Šis darbojas ar rotējošiem mānekļiem, nedaudz ar gondoniem kā arī jauniepirkto "kislotņiku" mailīti.
Sākam ar krasta zonu, kur eglīte ir nedaudz sadugusi, apmētājam pleķīšus gan šā, gan tā. Es vālēju ar busteru tumšo (līnim līdzīgais). Esmu salasījies jerkotājtēmas gudrības un mānekli vadu pēc iespējas lēnāki ar izteiktām pauzēm. Nekas diži nemainās, jo copju ta nava.
Virzāmies tālāk. Līdz superprecīzais metiens tiek atalgots ar maigu "kniukt" (tjip tā kā ar plaķenēm kādu drāts gabalu nokniebtu) un maznemēriņš spirinās galā. Lai gan nav nekāds superļeidaks, smaidu un ar lepnumu noskatos uz rK. Man copē!! Turpinām virzīties tālāk, līdz pie puņķiem paķer atkal tāds pats kustonis un ar tādu pat "kniukt". Skaidrs, daudz ko daru pareizi, tik jāatrod kur dzīvojas lielākas un ēst gribošas sugasmāsas, kas saprotams ir mūsu mērkaķzivs.
Vel apmētājuši džunglīgo zonu, mans līnīts piedzīvo otro atdzimšanu. Vai tā bija kāda zīme? Tas notika apmēram šādi: Apmētājis tuvākās krūmapakšas jau lūkoju pēc tālākiem radiem. It kā vajadzētu aizvilkt. Bet nu bik pa šerpu žvidzinu un ar pamatīgu pātagas blīkšķi ceiners ielingo azarā. Fak!! Ceļamies no enkura un mazu cerību spārnoti dodamies upura virzienā. Nav un nav. Tas jau neba kāds peldošais. Kad jau zaudējis visas cerības, taisos pamest šamo likteņvarā, rK iesaucas:"Re ku gals!"(auklas). Jē-Jēziņ', kas par veiksmi! Reāli nospīdēja, ka aukla neplīsa pie pavadas mezgla, bet gan pie spoles mezgla. Bairīts rK no manis, kaut kad! :)
Lēnām pa vējam dodamies uz dziļuma pusi, stāstu šamam par visām veiksmīgajām copēm, lai vismaz kaut kā uzturētu cerību garu, jo šim nekas to pakulu taj' galā nerausta.
Izlienam no meldriem un R virzienā apstrādājam jau kritušo meldru plantācijas, kāds mutulīts un visur strādājošais kareivis rotiņš rK dod pirmo spindzeli. Es te esmu pārgājis uz savu mīļoto nepisļaiku no Kukusamomo un vagoju meldru biežņu. Izdodas izmānīt šīpavasara nārsta upuri.
Ehh, nav aršana un dodamies uz Ātges pusi kur nezkāpēc ir sakoncentrējušās ļoti daudzas laivas. Visas vālē no D uz Z, guļas airos, un spiež "replay". Tas viss kādā ~100m koridorī. Ņeužeļi tur tā sāls slēpjas? Diezvai, bet neredzams spēks velk mūs uz to pusi. Beigās gan netiekam līdz šamiem, bet noenkurojamies man zināmā līcītī, kas vasarā nosēts ar lēpēm, tagad tās sakritušas, bet iepriekš ir dāvājis pa kādai skaistai vāravai.
Te jau strādāju ar bēbīšbusteru (pelēkdzeltens), kas ir grimstošs, līdz ar to piemērotāks šim dziļumam. Ņemu uz leju divas sērijas ar pauzēm, tad vienu uz augšu, un tad atkan uz leju. Tā noturu nepieciešamajā dziļumā un neļauju āķiem uzlasīt zāles. Varētu ar' ar šamo strādāt seklākās vietās, bet tad izpaliek pauzes garās, kā arī vējš, ja močī uz augšu, auklai veido nekontrolējamu buru.
Ak jā! Otrs celiņš un ieķeras zālēs, ar asu rāvienu to atbrīvoju no gūsta un iepauzēju, jo par kaut ko aizdomājos, līdz raksturīgais "kniukt" un uz nezāļu piedzītajiem āķiem sēž šīs dienas MANS standartiņš. Pasūkstos nedaudz, pagrozu pauri, padomāju, ka visus šos salipinot kopā, sanāktu skaists līdaķels (bet ar rokdarbiem nemāku), novālējam visu akvatoriju un izceļam enkuru, lai dotos atpakaļ biezoknī.
Tā ka mans pienākums ir gulties airos, tad rK izmanto izdevību papeldināt savu vienīgo piemēroto voblerskābo mailīti. Aizpīpēju, vēroju pelēko debisi un saliekušos rK pindzeli. Airēju. Kas, ko, kas tur bija saliecies? Šis kā partizāns klusē un izstīvē bikzem2kg mamzeli. Nu ja, kamēr proletariāts raujas vaiga sviedros, tikmēr inteliģence nosmeļ krējumu. Priecājos kopā ar šamo ar tādu manāmi skaudīgu "he he he he, malacis", un raitāk ievālēju džunglī.
Tur šamais tiek pie velviena mazbērniņa, a es turpinu meklēt sūkājienu. Man tas lieliski izdodas.
Diena baigusies ar dalītām sajūtām. Atbraucu mājā un zivis nav jātīra, bet bērni mutes plāta & čivina: "Kur zivis?" Man nav ko iepriecinošu viņiem pateikt kā tikai: "Čau, /mīļais/ tētuks mājā!".
Rīt pusdienās atkal miežu putra bez nekāda taukumiņa.
Pēc tauķa došos aizparīt pa simts pudiem.
Nu kaut kā tā.
otinjsh

PS Starp citu, avtt, biju aizlaidis uz flegmatisko upi glumo vietu ekspedīcijā. Staigāju, vēroju un atradu, iespējams, baigāko robu. Līdz tam ~ 25min ar auto, tad pa pļavu pār uzkalnītei pie upes. Tad ~ 50m pa palienu līdz vienai kosu maģistrālei, tad pa maģistrāli ~ 100m, jāšķērso grāvis (ūdens līdz persikiem apmēram) un tepat jau ir skaists līcīts. Neredzēju no tiem neko, bet čujs saka, ka jābūt. Šo noprovēšu tad uz pavasara pusi un klusēšu, jo būšu ūdeni mutē saņēmies! Tā lūk.

maitasputns, salmo muudzhiem kaadreiz vismaz bija ljoti liels braakja procents. taa kaa ja nestraadaa viens tad panjem kaadus 5 identiskus un gan jau viens nostraadaas.