Sabiedriskās domas aptauja par rūpniecisko zveju Buļļupē

Ja makšķerniekam nav loģiska izskaidrojuma, ka jākaro ar tīkleniekiem, tad tur kaut kas nav kārtībā ar loģiku. Zvejnieki zvejo tikai lielās zivis, kā rezultātā makšķerniekiem jāsamierinās ar to, kas paliek pāri - reta lielā un miljons sīkaļu.

Pats tu esi saspietojies, tā ir viedokļu aptauja, nevis "balsojums pret tīkliem". :)
Ja tīkls ielikts nelegāli, tad tiesības to izvilkt ir iegūstamas, nedaudz piestrādājot.

Bet to, kāpēc makšķerniekam būtu jākaro ar zvejnieku, loģiska izskaidrojuma nav, tikai psihoseksuāli.

Kā tiklinieki saspietojušies :D un galīgi ne tajā tēmā. Pret tīkliem var nobalsot :
http://visidati.lv/aptauja/805614021/

to editis
Galvenais lai būtu gribēšana sakārtot, un tā pa riktīgam- arī naudu varētu pelnīt (valsts)- jā LM par tādu ciparu kā zviedrijā neuzliksim, bet ari algas mums zemākas (gribētos gan kā viņiem! :) ), bet tas būtu bonuss mums arī citiem braukt šurp un atstāt naudiņu- viens priekšnosacījums- jāsakārto!
17.marts 2013, 00:20 | links
========================
Lai kaut ko vērienīgāku sasniegtu, tad ir jāuzstāda atbilstošs mērķis. Tālāk jāmeklē līdzekļi un iespējas, ceļi šī mērķa sasniegšanai. Pagaidām lielākā tiesa biedrību ir aizņemtas ar īstermiņa mērķu realizāciju, arī likumi tiek pieņemti atbilstoši šo īstermiņa mērķu nodrošināšanai, bet tālāk - aiz mums kaut ūdens plūdi. Tā pagaidām ir Latvijas vislielākā nelaime, ne tikai makšķerēšanā vien, tas ir visās nozarēs.

imations- CL ir arī 1082. Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.

imations- piekrītu ka kļūdījos jo bija jāraksta ka MK Makšķerēšanas noteikumi nevar būt pretrunā zvejniecības likumam. Bet jāievieš drusku kārtība šai lauciņā jo pagaidām daudzi makšķernieki uzskata ka viņi dieva vietā un visur var makšķerēt un aiz sevis mēslus nevākt. Daudzi īpašnieki jau sūdzas, varēsim likumīgi rakstīt.

Maliķi - nevajag tagad ar māti googli meklēt saraustītas juridiskas atziņas un pierādīt savu taisnību. Labāk sāc ar "Tiesību teorijas" izlasīšanu, tad ar turpini ar Juridisko metožu mācību, kas pēta tiesību un tiesību normu piemērošanas prasības, nosacījuma veidus un paņēmienus ar mērķi nodrošināt to pielietošanu juridiskajā praksē.
Jo savādāk izlasot tikai CL 1038p. "Īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai.", kāds var sadomāties, ka viņš ir kungs un dievs savā zemes gabalā, bet diemžēl tā nav.

(6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likums;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

Malikis - Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — tiek regulēta saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un noteikumiem par licencētās amatierzvejas kārtību, kurus Ministru kabinets izdod saskaņā ar šā likuma 13.pantu.

Makšķerēšanas noteikumi ir speciālā norma, kas šajā gadījumā ir augstāka par Zvejniecības likumu, tas zvejniekiem jāprasa atļauja nevis makšķerniekiem. Makšķernieks šo normu izpratnē ir kājāmgājējs, kas nebojā dabu, necūkojas utt, līdz tas tiek pārkāpts, tad protams īpašnieks var izteikt pretenzijas.

imations, 17.marts 2013, 10:56

Neviena norma nevar būt pretrunā likumam .

Labi ņemsim no zemes īpašnieka viedokļa, sēž viņa tauvas joslā makšķernieks un ķer zivis, kā īpašniekam viņam neviens nav prasījis atļauju jo paskatoties zvejniecības likumu viņš nav kājāmgājējs un paskatoties makšķerēšanas noteikumus viņš nevar maku par to iekasēt bet atļauja tāpat makšķerniekam jāprasa jo viņš zvejo no viņam piederošās zemes , tātad īpašnieks vai nu sauc policiju vai arī makšķerniekam iesaka doties prom jo viņš pārkāpj zvejniecības likumu.

abi, bet Tev jau izskaidroja, ka makšķernieks ir speciālais gadījums, "speciālais kājāmgājējs"

Kurš var izskaidrot, zemes īpašniekam par tauvas joslu ir saistošs zvejniecības likums, vai makšķerēšanas noteikumi.

Nu te ar tad likumi jāsakārto, jo mūsu izpratnē kājāmgājējs ir tas pats makšķernieks, neies cauri.

... diez vai malikim varētu būt taisnība, - par atļaujas prasīšanu tauvas joslas izmantošanai makšķerēšanai. Makšķerēšanas noteikumu 9punkts (Makšķerniekam makšķerējot ir tiesības ...) ir tieši piemērojama norma - neatkarīgi no zvejniecības likuma.

imations- labi, bet vai makšķerēšanas noteikumos ir kaut vārds ka lietot bez saskaņošanas, nu nav tātad jāsaskaņo.
Makšķerniekam makšķerējot ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti – 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metru, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru posmā.

Malikis - Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — tiek regulēta saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un noteikumiem par licencētās amatierzvejas kārtību, kurus Ministru kabinets izdod saskaņā ar šā likuma 13.pantu.

Makšķerēšanas noteikumi ir speciālā norma, kas šajā gadījumā ir augstāka par Zvejniecības likumu, tas zvejniekiem jāprasa atļauja nevis makšķerniekiem. Makšķernieks šo normu izpratnē ir kājāmgājējs, kas nebojā dabu, necūkojas utt, līdz tas tiek pārkāpts, tad protams īpašnieks var izteikt pretenzijas.

imations- ja kājāmgājējs lieto rīku zivju ķeršanai, automātiski pēc likuma viņam jāprasa atļauja, ja viņš iet ar rīkiem un tos nelieto tad viņš ir kājāmgājējs un atļauja nav vajadzīga, tur problēmas nevajadzētu būt uz publiskiem ūdeņiem, jo iekāpi ūdenī un ķer uz nebēdu, bet problēmas var būt uz privātiem kur zvejas tiesības valstij.

Juurasbullis-nu pirms braukšanas noskaidro vai paprasi vietējam.

Makšķernieks pēc savām tiesībām ir zvejnieka jaunākais brālis un viņam praktiski ir tādas pašas tiesības izmantot tauvas joslu, kā zvejniekam. Vienīgi var būt gadījumi, kad tauvas josla vispār nav (ūdens un zeme zem tā un apkārt pieder vienam īpašniekam) vai zvejas tiesības nepieder valstij, vienkārši var būt gadījumi, kad tauvas josla ir un cilvēki var tikai pārvietoties, bet ne makšķerēt. Zemes īpašniekam ir JĀCIEŠ (burtiskā nozīmē), ka, kāds izmanto, zemi tauvas joslas platībā un to var izmantot bez maksas un laika ierobežojumiem. Kamēr par makšķernieku varēs teikt, ka viņš šo nodarbi veic, kā kājāmgājējs viņš var brīvi makšķerēt tauvas joslā un sūtīt visus tālāk.
Ja kāds iedomājas piecūkot tauvas joslu, tad jau tie ir citi normatīvie akti vai arī vienkārši jāiedod ķirbī.
Uz tauvas joslas īpašnieks nedrīkst būvēt nekādas celtnes, šķēršļus, kas apgrūtina pārvietošanos (izņemot piestātnes utt) un viņa pienākums ir uzturēt kārtībā šo joslu (ja, kas nepatīk tad īpašnieks var pārvākties tur, kur nav tauvas josla).
Praktiski vienīgais gadījums, kad zvejnieku tiesības atšķiras no makšķernieku (tauvas josla + aizsargjoslu likuma kopums), tas ir jūras piekrastē, kad zvejnieki var ievilkt laivu jūrā ar mašīnu, bet makšķernieki nevar. Vairums pašvaldību par tādu atļauju prasa samaksu 10 – 20 Ls gadā no zvejnieka, es neredzu šķērsli, kādēļ nevar mainīt likumdošanu, kad makšķernieki par mazākām maksām var nopirkt vienreizējās caurlaides to darīt.