Sabiedriskās domas aptauja par rūpniecisko zveju Buļļupē

P.s. Pagaidām es neēsmu saņēmis atbildi uz galveno jautājumu, kāpēc Buļļupē ir atļauta rūpnieciskā zveja, ar ko šī nārstojošo zviju migrācijas upe ir labāka vai sliktāka par citām? Maliķi, vari neiedziļināties pārējā tekstā, bet atbildi tikai uz šo jautājumu

Atklāti sakot, man ne silts ne auksts tur ir zveja vai nav, bet gribu saprast uz kāda pamata prasa zvejas aizliegumu. Nu ja uz tā ka mēs tā domājam tad grūti būs kaut ko ministrijā pierādīt.

Buļļupes garums ir 9,5 kilometri, platums aptuveni 200 metru. Vidējais dziļums 3-5 metri. Buļļupe Daugavā ietek pa diviem atzariem 2,2 un 4,5 kilometrus no tās grīvas

to malikis 2011
Kāds beigu beigās pateiks, kad un kur ir pētījums ka Buļļupe ir svarīga migrācijas kanāls un ka tur notiek vimbu un pārējo Lielupes un Daugavas zivju ziemošana?
18.marts 2013, 18:29 | links
===========================
jau mazliet aptaurēts paliec ar saviem "pētījumiem". 100 gadus atpakaļ bija un arī tagad tās lietas Buļļupē ir visiem zināmas, IZŅEMOT DAŽiEM. Nevajg te muļķi laist.

Malikis2011
Nedzen zosi, tur nesavācās ziemot visas Lielupes un Daugavas zivis. Tie ir Tavi vārdi.
Problēma ir tur, ka neskatoties uz šo atzinumu, zveja tur tomēr ir atļauta. Kaut citur analogās vietās ir aizliegta.

Tev taisnība par ierobežojumiem, tādi ir un es neēsmu iedziļinājies, bet varu dalīties tikai pieredzē.

Zinu ka piekrastē zināmos laikos ir ierobežota mencu, lašu, taimiņu utt. nozveja( precīzus datumus nezinu). Šie liegumi ir panākti ar acs izmēru, tīkla ievietošanas attālumiem u.c. ierobežojumiem, bet ko tas līdz, ja lasis, taimiņš datumus nezin un sakoncentrējas piekrastē, lai dotos uz nārstu, vēl pirms lieguma?

Vēl te tika minēts par vimbām, bet tās piekrastē tiek nozvejotas nejēgā gan pirms, gan pēc nārsta un par šo zivju nozveju pat zvejnieki nav īpaši priecīgi, jo kad viņas ir, tad ir visiem un daudz, attiecīgi peļņa nekāda, bet makšķerniekam ļauts paturēt no 5-7gb., jo populācija jāsaudzē.

Par sodu lielumu atšķirību arī var diskutēt, jo ja makšķernieku noķers ar nepareizu zivi lieguma laikā, tad sumiņa var salekties ļoti pieklājīga.

P.s. Pagaidām es neēsmu saņēmis atbildi uz galveno jautājumu, kāpēc Buļļupē ir atļauta rūpnieciskā zveja, ar ko šī nārstojošo zviju migrācijas upe ir labāka vai sliktāka par citām? Maliķi, vari neiedziļināties pārējā tekstā, bet atbildi tikai uz šo jautājumu.

P.p.s. Ja atbildi tomēr nevarēsi sniegt un to nevarēs sniegt arī citi rūpnieciskās zvejas aizstāvji, tad vēlos lai arī Irbē, Ventā, Užavā, Rīvā, Gaujā utt. tiktu atļauta rūpnieciskā zivju zveja. Šai gadījumā nejaukt ar nēģu tačiem!!!! ;)

kilka- nu ja ir atzinums ka svarīga ziemošanas un migrācijas upe un tajā visas zivis savācas un tajā laikā zveja nav pieļaujam, kur var rasties problēmas?

Malikis2011 - nesapratu jautājumu.

kilka-kur tad problēma ja bior atzina ?

urmaas- būsim godīgi, ja būtu aptaujāti eksperti viņu vārdi būtu pieminēti, žurnāliste palepotos ar to ka nav no zila gaisa rakstījusi

Malikis2011 - to atzina BIORs jau gadus atpakaļ.

Spriežot pēc oficiālajiem nozvejas datiem, Buļļupē zivju koncentrācija ir piecas reizes lielāka nekā jebkurā citā Latvijas ūdenī. Tur kā caur pudeles kaklu iztek viss ūdens un izskrien visas zivis, kas migrē no jūras un atpakaļ.

urmaas- neredzu eksperta vārdu, gadījumā tas nav bijis no pirksta izzīsts eksperts?

Maliķis
Manā ieliktajā linkā pirmais teikums vēsta šo:
Zivsaimniecības nozares ekspertu vērtējumā Buļļupe ir galvenā zivju migrācijas upe un lielākā zivju ziemošanas vieta visā Lielupes baseinā.

Buļļupe faktiski ir tā pati Lielupe. Līdz 1636.gadam Lielupe pa tagadējo Buļļupi ietecēja tieši Daugavā, bet gadsimta palos Lielupe izrāva jaunu gultni pie Baltās kāpas tieši uz jūru. Kopš tā laika daļa Lielupes ūdeņu plūst pa jauno gultni, kas ir klejojošu smilšu sanesumu pilna un šovasar tikai 1,20 m dziļa. Savukārt Buļļupe, kas dziļākajās vietās sasniedz 14 m, ir un paliek galvenais visa Lielupes baseina zivju migrācijas ceļš.

Kāds beigu beigās pateiks, kad un kur ir pētījums ka Buļļupe ir svarīga migrācijas kanāls un ka tur notiek vimbu un pārējo Lielupes un Daugavas zivju ziemošana?

imation
tu tā arī neatbildēji uz pamatjautājumu - kāpēc Buļļupē ir jāatļauj rūpnieciskā zveja.
Vieglāk ir palaist vispārēju fufeli un beigās atkal uzlikt pļeku MRK. Vismaz ieturēji savu stilu.
Sanāk, ka nabaga Buļļupes zvejnieks ir riktīgs cietējs un jēzuliņš - vinnējis izsoli (iespējams), bet knapi vek dzīvību (spriežot pēc lomiem un nomaksātajiem nodokļiem). Un kur tad vēl cilvēkēdāji MRK un citi skaudīgie makšķernieki, kas neļauj nabadziņiem eksistēt. Es domāju - jāsāk vākt ziedojumi.
Ja kas - es/mēs sevi nesalīdzinām ar zvejniekiem. To dari tu un uzspied savu viedokli par to.
Diskutēt ar tevi ir bezjēdzīgi.

SANDIJS- palasi kādi ierobežojumi zvejniekam ir un tad lūdzu raksti.

Neuzskatu ka kāds ar kādu būtu jāsalīdzina, bet nav saprotams kāpēc kāds var ķert uz nārstu migrējošu zivi, bet makšķerniekam tas ir liegts.

Kāpēc makšķerniekam ir skaita, izmēra ierobežojumi, bet zvejniekam tikai atsevišķi lieguma periodi?

Kāpēc makšķerniekam lasis, taimiņš praktiski ir tabu, bet zvejnieks to var ķert pat laikā, kad tas migrē uz nārstu?

Es nevēlos lai kādam kautkas tiktu liegts, bet varētu kāds paskaidrot ar ko kāds ir vienlīdzīgāks?

Un varu piebilst, ka cepiens ir par zivju nārsta migrācijas upēm, šai gadījumā par Buļļupi, jo ezeros ir nedaudz savādāk un ar lieguma periodiem ir iespējams zvju nārstu nosargāt.

P.s. Es uzskatu, ka zvejnieki nenorādot reālo nozveju, paši zāģē zaru uz kura sēž, bet lai būtu pārmaiņas uz labo pusi ir nepieciešama daudz lielāka kontrole, kura tuvākajā laikā nav sagaidāma:(

P.p.s. Nav jēgas kautko vairāk aizliegt vai atļaut, jo jau tagad nespējam neko izkontrolēt.

Kilka – vai vispār Tev ir nojēga par to, kā tiek dalīti tīkli un nozvejas vietas, pirms runāt par izredzētiem uzņēmējiem. Zvejas tiesības tiek nomātas no pašvaldības uz zināmu laika periodu, ja uz zvejas tiesībām piesakās vairāki pretendenti, tad notiek izsole. Es neredzu problēmas tādam MRK nodibināt SIA vai IK MRK2 un pieteikties uz zvejas tiesībām visā Buļļupē un Daugavā un atklātā izsolē visus vinnēt un nezvejot, bet paziņot, ka MRK ir izglābusi Vislatvijas vimbu populāciju.
Ja ir konstatētas reālas problēmas ar zvejas lomu uzskaitēm, tad pat sabiedrisko inspektoru līmenī to var to piefiksēt un novērst, jo normatīvos aktos ir konkrēti norādīts, kad un, līdz kuram brīdim ir jāuzskaita loms, pretējā gadījumā tā ir tukša bābu runāšana par neuzskaitītiem lomiem. Lomu neuzskaitīšana nav saistīta ar zveju, bet gan tas ir pilnīgi cits pārkāpums. Zvejnieki vienmēr būs mazāk, kā makšķernieki, jo makšķerēšanu karšu apjoms praktiski ir neierobežots, bet tīklu garums visos LR ūdeņos ir konstants, tādēļ salīdzināt makšķernieku skaitu ar zvejniekiem ir kārtējā demagoģija.
Nav citu skaidrojumu, kā cilvēka nenovīdība, skaudība, un īstenā Latvieša daba, ja cilvēks, kam zivju ķeršana ir hobijs sevi salīdzina ar cilvēku, kam zivju ķeršana ir ienākuma avots. Un pēc visa spriežot MRK, ir īsteno Latviešu biedrība.