to patrols
Protams, ka šie pasākumi slāpšanas apjomu mazināja. Apgalvot, ka pilnīgi, būtu aplami. No sākuma uz ezera bija 1 šāds rotors, vēlāk jau 2 un pašās beigās 3. Un ezera platība, kura tika apkalpota bija ievērojama, jo sūknim darbojoties, lielās platībās izkūst ledus un veidojas no ledus brīvi laukumi, līdz ar to pārvietojot rotoru var piesātināt ūdeni ar skābekli, tā nopietni palīdzot zivīm. Pats tur visur biju klāt, tādēļ zinu kā tas bija. Domāju, ka tagadēja prakse, ļaujot slāpt un tad ielaižot ezerā zivju mazuļus ir gan lēta, bet neefektīva, jo izslāpst jau ne tikai zivis, aiziet bojā arī daļa no barības bāzes, un mazuļi lēni aug un kārtējās slāpšanas reizēs visātrāk aiziet bojā. Un sargi ezeram tāpat saņem algu, vajadzīgā tehnika šodien arī neprasa nekādus zelta kalnus, un, manuprāt, izmaksātu lētāk, nekā nepārtrauktā mazulu laišana ezerā.
Cik biezs ledus dzedrupes gala? Un var kadu ruduli dabut?
"nopirkt licenzi un močīt uz vella paraušanu, pateicoties BIOR līkdeguņu atzinumiem""- neuzrausies uz kādu likuma pantu?
Un vai tas slāpšanu mazināja? Cik atceros, slāpa vienalga, tas šo jautājumu neatrisināja. Jā, iespējams samazināja, vismaz kaut kādos sektoros. Bet atliek salīdzināt Lielauces apmērus un Engures plašumus un pāŗies jebkāda vēlēšanās stumdīt mistiskus agregātus. Loģiski, ja ezeram būtu REĀLS UN NORMĀLS saimnieks, domātu arī par jebkādiem iespējamiem variantiem, bet šā brīža situācijā reāla viena saimnieka nav, līdz ar to izpaliek darbība. Teorija un praktiskās iespējas ir dažādas. Kā vienmēr jautājums, kurš par to maksās. Labi, peace, es pateicu tikai savas domas un novērojumus. Un tas ir labi, ka te arī kādam sirds sāp.
Ja kāds gribētu darīt, tad izdarīt jau varētu pietiekoši. Savulaik Lielaucē, vēl vecais sargs Pēteris Ozoliņš lika uz ezera vēja rotorus ar kuriem zem ledus sūknēja āra gaisu. Pārvietojot šos rotorus no krasta zonas lieguma pusē uz ezera vidus daļu, dziļumiem, iezīmēja zivīm ceļu no tām slāpšanas vietām, kuras bija potenciāli bīstamākās, uz dziļumu rajoniem. Tādā veidā zivis tika glābtas kādus gadus desmit, taču ar šī sarga aiziešanu viss šajā sakarā arī beidzās. Tālāk jau tika smelts un smelts. Droši vien arī šogad neviens par zivju resursu saglabāšanu Lielaucē un citur nav pat iedomājies. Lai gan tas nekādus īpašus resursus neprasa.
Dzedrupes galā nav kāds bijis?Ir kāds rudulis?
To Suits. Es neesmu pesimists, itin nemaz, tad jau nesagrieztu kreisos tīklus un neveiktu citas "likumīgas" aktivitātes, īpaši jaunībā (: . Lieta vienkārša, man ir virkne paziņu ar attiecīgu izglītību, tobiš reālām zināšanām, kuros ieklausos un secinu. VNK jāsaprot, kādām darbībām ir jēga un vai ar jebkādām darbībām tiek panākts kaut cik jūtams rezultāts. Borēt caurumus atsakos, vismaz speciāli braukt un borēt, ja nu vienīgi lielā kompānijā (:. Bet esmu ar mieru braukt un zāģēt lielus caurumus, tam es neiebilstu un atbalstu šādu pasākumu. Vēl liela nelaime ir tā, ka ""gribētāju" ir ka biezs, bet reāli braucēju un darītāju nav. Kad jāliek tīkli, tīklinieki zarazas (pa lēto nopirkt licenzi un močīt uz vella paraušanu, pateicoties BIOR līkdeguņu atzinumiem un tīklu noteiktajām kvotām) kāš ezeru ar smaidu, tagad ko viņi dara? Ņiko. Piekrītu, arī man sāp šī problēma, bet apzinoties visus iespējamos līdzekļus, darīt varam dikti maz. Tā ir realitāte.
Patrols, Tu izklausies baigs pesimists (bez jebkāda aizvainojuma) un doma apmēram izskatās šāda - ja nevaram izglabt visas zivis, jo tas nav reāli, tad neglābjam nevienu. Davai palīdzam izglābties mazumiņam un tici man, tas večuks no augšas, ko sauc par DABU rīt Tev atlīdzinās ar to pašu. Nevajag nolaist rokas, ir foršs pavasaris, saulīte spīd, zivis kaut kur ķeras, bet kaut kur nē. Vajag tik urbt!
Ja grib šo procesu veikt, tas izmaksātu neredzēti lielu naudu, līdz ar to tas nenozīmē, ka darīt nevar neko. Pa lielam visas uzrbšanas, salmu likšanas u.c. ir tikai piliens jūrā, kas pa lielam, ja godīgi, neko daudz nemaina. Lielākā problēma ir tā, ka neviens necīnās ar cēloņiem, bet tikai ar sekām. Ja ezeram būtu iespējamā caurtece (kā tas bija vēsturiski), nekāda slāpšana nenotiktos. Jātīra kanāla iztece no ezera, kas nežēlīgi aizaugusi, kas vienlaicīgi ir zivju migrācijas ceļš. Iet runa, ka tuvākā laikā tīrīs, tad nekāda dižā slāpšana nebūs iespējama. Tomēr lai vai kā, vienalga visos stūros ezerā tas slāpšanu nenovērsīs, tomēr būtiski samazinās. Tāpēc jau tagad Dzedrupes galā koncentrējas lielākā zivju daļa, jo tur vienmēr būs vairāk skābekļa. Neslāpst jau tikai Engure, bet citi ezeri, Lielauce, Kaņieris, Remte u.c.
Es esmu redzējis, ka liek niedres, bet to jēgu īsti nesaprotu. Tā niedre jau nav salmiņš ar cauru vidu, kur gaisu ieraut. Un ko dod kušķis ar niedrēm, ja tā zivs vairs netiek āliņģī līdz augšai paelpot. Tās iesalušās niedres jau ir vesels lērums visapkārt, bet izmantot nekādi tās nevar. Kad uzspīdēs saule un niedres izkausēsies un gar tām sāks sūkties ūdens uz leju, tad ir jēga. Bet nu fakts bēdīgs. Ja Mērsradznieki šo lasa, tad varbūt kāds pa vakariem var piebraukt un paborēties.
suits, 2.aprīlis 2013, 11:31
Dabā ir kā dabā...kam jānotiek tas notiksies...!Protams var uzņemties un domāt,ka cilvēks kādu neaicināts izglābs,bet gadus kaut vai divsimt atpakaļ, neviens neko tādu nedarīja un dzīvīte ir atritējusi līdz mūsdienām ar visām zivīm!Reizēm kas būtu jāglābj pašiem no sevis,bet dabā notiek kā dabā!
P.s.Nesaku ka nevajag ko darīt,bet es to redzu tā!!!
Es esmu redzējis, ka liek niedres, bet to jēgu īsti nesaprotu. Tā niedre jau nav salmiņš ar cauru vidu, kur gaisu ieraut. Un ko dod kušķis ar niedrēm, ja tā zivs vairs netiek āliņģī līdz augšai paelpot. Tās iesalušās niedres jau ir vesels lērums visapkārt, bet izmantot nekādi tās nevar. Kad uzspīdēs saule un niedres izkausēsies un gar tām sāks sūkties ūdens uz leju, tad ir jēga. Bet nu fakts bēdīgs. Ja Mērsradznieki šo lasa, tad varbūt kāds pa vakariem var piebraukt un paborēties.
Otrajā pusē, kur ietek Dzedrupe un Dursupe, tur iespējam situācija ir normālāka, bet nu jūras pusē ir bēdīgs skats.
Tikko ieliku arī galeriju. Biju vakar aizbraucis uz ornitologiem, cilvēka neviena - likās jau aizdomīgi. Gāju pa kreisi gar niedrēm ar domu par ruduļiem. Izurbu kādus desmit āliņģus pa niedrēm un iebaroju. Tad paurbos uz vidu pāri pusezeram, bet nevienu asara copi neredzēju. Gāju atpakaļ uz ruduļiem un skatos, ka āliņģī uzpeldējušas divas zivteles, bet aizmuka. Nākošā āliņģī pieeju klusām un ar roku izsmeļu divus līņukus. Un tad jau bija skaidrs, ko ta šie tā lūr uz manīm. Un visos nākošos āliņģos ar tas pats, visur līņuki. Bišku tālāk ieraudzīju vienu lielu ar zāģi zāģētu āliņģi, bet jau aizsalušu. Izdauzīju ar kāju un izņēmu ledu. Pēc 20 min. tas jau bija pilns ar līņukiem. Karoče tur ir baigā bēdu ieleja. Tāpēc jau arī copi neredzēju, ka visiem slāpst. Un tuvākās dienas atkusnis nebūs un pēc nedēļas man pat bail domāt, kas tur darīsies. Beigās staigāju gar visu malu gar niedrēm un urbu un ar bori vēl riktīgi izskaloju lai riktīgi ūdens iznāk uz ledus un satek atpakaļ. Bet nu tie 40 āliņģi pa visu ezeru tāds nieks vien ir, ņemot vērā, ka šodien viņi jau ir aizsaluši. Ja nu kādam tuvāk dzīvojošam ir iespēja, tad ir vērts aizbraukt paborēties un izdarīt labu darbu.
Tiko no Engures -Dzedrupes gals ......asari ar ļoti kriminālu izmēru, pāris raudas ...nourbts gan ezera vidus malas un citas vietas kur labi ķērās iepriekš ...bet nu šodien tiešām bija sūdīga cope!!!!!
Nē, man nekas nesmirdēja. Es parasti pa šo pusi - pāris reizes gadā jau tik sanāk aizbraukt.
Un vispār jau labākas ruduļu vietas ir pie ornitologiem.
26.marts 2013, 21:36 | citēt | links
To suits!
Dzedrupes gals jau nu ar slavens ar lielajiem ruduļiem!Vai ta voņa nav,kad izborē āliņģi...!?
Jā, protams, kaut kur jau viņš dzīvo arī pa ļoti šauru ūdeni. Es pa brīvdienām provēšu, bet laikam ornitologos.
Kā ar ruduļiem , nav eksemplāri lielāki?
Suits es arī nobrīnījos, bet ieurbos seklumā , caurunu ar bori tīrot aš dūņas uzrāvu augšā, bet bija rudilis tur-bija(nu ne jau mega lielie bet normaali lidz 300 gr)!!! es brīnījos vai tik nelīda iekšā lunkā lai paņemtu, jo ūdens reāli bija kādi 15-20 cm zem ledus.
krumujancis
04.04.13
