Patrols
Dzedru galā tak ar ir ceļš upe varbūt nav pārplūdusi!Cik dzird tad upēs līmenis ir zems!JA MAZSALIņāS CEļš IR NEIZBRAUCAMS TAD NU Tā IR NOLAIDīBA!nAFIG 2LS MAKSāJAM KATRU REIZI!
Sava daļa jau pa tālajiem galiem paslāps, bet domāju, ka apmēri nebūs tik milzīgi. Zvanīju Artūram, ceļš tiešām normāli nav izbraucams un znač jāiet ar kājām. Ja grib doties uz Dzedrupes galu, bišku tas ceļš ar k2 par tālu.
aakkis
labi ja tik Ruduļi!
Tikai nevajag,...pie Dzedrupes ietekas zem ledus jābūt stabili pāri metram.Neiet runa pa krasta joslu.Bērciema galā noteikti slāpst,skābekļa maz-zāle pūst!Zivis jau laicīgi jūt,uz kurieni jāpārvietojas,lai vieglāk būtu elpot.Uznāks lietus ar vēju,un pēc nedēļas būs brīvs ūdens!Tad varēs spriest-cik ruduļu izslāpis!!DD
Patrols
Nu ja ledus ir ap 60cm un zem ledus ir tik pāri cm tad kur tai zuvei palikt?Vienīgais no upes tek svaigais ūdens Bet nu ar to kļovu būs pašvaki!Bet te jau sola lietu ja tas nolītu biki ledu plānāku nokausētu tad nu ritīgi var pavērties cope!Bet tā zivju slāpšana tas ir točna!Ja netici man tad vari pats aizbraukt pārbaudīt!
Antūn, domā tik traki? Domāju, Dzedru galā ir jābūt kļovam, bet kā tikt pie ezera...Gan Ķūļos, gan Dzedros ceļš esot nebraucams.
Patrols
ja pirms nedēļas bija situācija ka zivis slāpa nost tad kautkas būs mainijies nedomāju viss!Ledus kā bija 60cm tā ir 60cm varētu uz nākošo nedēļu cerēt kad lietus uzlīs būs skābeklis būs arī kļovs!
Ehhhhh, informācijas skopuļi...!
Vīri padalaties lūdzu ar informāciju par ledus kvalitāti Dzedrupes galā!!!!
Kur lai 7 dien aizbrauc pacopeet? Kas notiek engures dzedrupes galaa? kaa ar piebraukšanu?
Tā ir atšķirīga štelle. Nevar salīdzināt to karūsu populāciju, kas dzīvo jūrā un migrē no jūras uz ezeru. Šī karūsa pat pēc izskata nedaudz citādāga, tāda gaļīga un trekna. Dīķa populācija ir drusku knapāka, lai arī sasniedz lielus izmērus un svaru. Bet funktieris pareizs, ja ezerā patiktu, iedzīvotos pati. Tur ir ornitoloģiskais liegums (lielaucē), rudeņos zosis un pīles ka mudž, tad jau ienestu arī karūsas. Znač, kaut kas tomēr nepatīk.
ja tai karūsai tur baigi patiktu, tad viņa tur būtu bez laišanas. mērsraga kanāls pilns ar viņām.
Nedomāju, ka karūsa viņiem liekas interesanta padarīšana, uz to daudz mazāk copmaņu pavilksies. Es zinu, kur vasarā var saķert karūsas nesamērīgi daudz, tādas no 500 gramiem un uz augšu, bet tāda cope man tīk vasarā labi ja reizes 2. Par forelēm un zandartiem loģiski, ka ne teorētiski, ne praktiski viņa stur neiedzīvosies, absurds vislielākais. KA tik uzraksta reklāmā un gan jau, kāds arī iekritīs tādos murgos. Ja karūsas iepirktu no zivju dīķiem, domāju, iedzīvotos, kāpēc ne, tas nebūtu ne sarežģīti, ne dārgi.
Engurē arī šodien salikti tīkli , kur skatās Latvijas Makšķernieku asociācija Birkavs un viņa draugs vietējais
dambergs, 4.aprīlis 2013, 14:02
Engurē ir licenzētie tiklinieki, tur nu nav ko brīnīties. Vienīgi par tiem datumiem nezinu, bet ja jau bija ar oficiālām marķētām stoderēm un birkām, tātad vēl var. Kaut kad tulīt būs liegums viņiem līdz Jāņiem.
Sapalu un foreļu laišana šādā ezerā šķiet apšaubāma jau kā ideja. Nu nav tādi sekli ezeri piemēroti forelēm - ne vasarā vēsuma, ne ziemā skābekļa.
Karūsu ielaišana gan varētu būt samērā lēts pasākums - gan jau no kādas zivsaimniecības par smiekla naudu varētu iegādāt kādus desmitus kilogramu.
Tieši par to ir runa, ja tādā pat veidā "ielaida" sapalus un foreles, velns lai parauj. Darbības imitācija jeb fikcija. Bet labākā antireklāma ir nebraukt uz šādiem ezeriem copēt, nemaksājot naudu par laivas nomu. Ezers salīdzinoši tukšs. Kas ir pats sliktākais, pēdējo reizi slāpa aizpagājušo gadu, tagad atkal, tātad īsā laika periodā divas nejaukas ziemas un tādējādi zivju resursi samazināsies ļoti krasi. Šodien noskaidrošu, kas ezerā ar slāpšanu.
Engurē arī šodien salikti tīkli , kur skatās Latvijas Makšķernieku asociācija Birkavs un viņa draugs vietējais
Tad jau drīzāk neielaida (vai arī ielaida dikti maz), jo karūsa jau nu galīgi nav tā kaprīzākā zivs apstākļu ziņā - tādos seklos, siltos un zāļainos ūdeņos iedzīvojas labprāt, ziemo labi, vairojas ar.
Domāju, ka laižamais izmērs ir lielāks par normāla asara maksimālo apēdamo izmēru, tā ka atliek vien līdakas, bet grūti iedomāties, ka tās varētu apēst lauvas tiesu ielaisto.
Esmu vēsturiski aucenieks un vadu atceros, kaut gan biju vēl pavisam mazs puika. Karūsas bija feinas, uz copeni varēja paķert pamatīgas mammas. Tagad ezerā neesmu karūsu redzējis, starp tām n-tajām tonnām slāpstošo, arī karūsu nebija. Kāpēc neiedzīvojas, es nezinu. Mož līdakas un asari izrija ielaistās, mož nemaz neviens pat neielaida, es nezinu. Bet bija tak arī ruduļi, tādi maki, tagad pa retam kādu ruduli var redzēt. Kā jau teicu, ja apsaimniekotājs būtu pats saimnieks (fiziska persona labāk), būtu pavisam cits rezultāts.
Mazliet novirzīšos no tēmas, bet karūsu izzušana un nespēja atjaunot liekas kaut kas fantastisks, lai neteiktu neiespējams, par ko nudien var brīnīties.
Pirmkārt, pat dīķsaimnieki ar salīdzinoši maziem dīķiem nespēj tikt vaļā no tām karūsām, bet šeit pazūd no vesela ezera.
Otrkārt, atjaunot populāciju it kā nevarētu būt tik grūti - iegāz lērumu karūsu un viss notiks (tās jau dikti lētas un nav problēmas izgādāt).
antonsb
12.04.13
