pastulbs jautaajums- ir plaanots iebarot brekshu vietu Usmas ezeraa no laivas. Nav ne jausmas kur tam zveeram galdu klaat? pie niedreem, uz seklaaka "galda", bedree, uz kants...?
Olas izskatās interesanti, tik janoķer brīdis kad ir straume. Vienīgi tādus svina ķīrsīšus nekur neesmu redzējis.. pašam rokas likas :D
Paldies vīri, kas te, kas PM ier viela pārdomām.
noteikti to īstenošu.
veliks: Aizmirsti! Tie brekši kas plunčājas pa virsu
nav ņemami, un ne kripatiņu nenozīmē, ka 15m zemāk arī viņi ir. Es bez ehalota to lietu nemaz netaisos sākt. Ja apakšā nav dzīvības, tad labāk sēžu krastā. Vienk tagad ir paris vietiņas, kur apakšā bariem ņemas salīdzinoši lielas zivis, nedodu ne pieci, ka tie ir brekši :) Tās zivis , kas virsūdenī vai pusūdeni, aizmirstiet, tās ir tikai acu priecēšanai, ne ķeršanai! sevišķi par brekšiem runājot.
Urmās: Jā tā ir, pag, gad spiņa sacenēs novēroju pāris ekipāžas tā ņemoties. Vieni pie tām kannām močija ar parastu īso fīderi/grunteni. Bet man tālu jāved mirdziniece, lai atvērtu vietējo mutes :D pagaidām cenšos sakasīt infu te.
Vienvārdsakot ir viela pārdomām, un kad beigsies zanderu žors, pievērsīšos šim projektam :) Paldies.
Riņķa-olu sistēma derīga lielos dziļumos. Es upē lietoju citu sistēmu. Laiva perpendikulāri straumei ar diviem enkuriem. Straumes ieejas pusē, gar bortu ielaiž barotni ar smagumu. Atstāj mazliet virs grunts. Var arī noguldīt uz grunts. Straumes izejas pusē notiek makšķerēšana. Lieto bezineces spoli, ļoti īsu spininga paliekas. Jeb spoles stiprinājuma vietu, mazliet kāta, un galā ar speciālu pāreju, vai kā grib stiprināt, ļoti mīksta stiklašķiedas makšķeres galējā posma. ( lai saprastu cik mīksta...galiņa diametrs ir ap 1mm. Tādi senāk bija atsevišķi nopērkami. Tagad tie ir oglekļa, cietāki...Piestiprina riņķus ar diegu un līmi. Tāds brekšu spinings ir arī sardziņš vienlaikus. Sistēma galā- slīdošais sviniņš, svars tāds, lai straume nenes, galā viens āķis 50-70cm garā pavadā. Iemet tajā līnijā, kur iedomāti peld barības izskalojumi. Patālu no laivas. Ik pa laikam, pietin. (Breksim patīk tas...) Ja cope ir daudz tuvāk laivai, metienu attālumus samazina. Ja bezcope- pakrata barību. Var arī paralēli izmantot makšķeri ar pludiņu. Tā piepilda garlaicību gaidot, arī kādu breksi izvelk, raudas, pličus. Visu laiku ir darbošanās. Pie tam, bieži lielie brekši nav tieši barības zonā, bet malā no zonas......itkā gaida, lai sīkie mielojās.....Pie tam, šo sistēmu var lietot arī ļoti mazā straumē. Bet bez straumes upē breksis ņem salīdzinoši ļoti reti. Makšērei maina ēsmas dziļumus, jo gadās, ka breksis ņem tikai pusūdenī...
Kamēr skatījos, kurš viģiks jūtūbā "на кольцо" smukāks - jau paspēja.
Vot... aakis... tikko gribēju to pašu ieteikt :)
-d.
Princips tāds,bet ir uzlabojumi/nianses.
Video mazliet pēčāk,jāpaskatās kuru ielikt!
Vai tad es neesmu te ielicis video,pa makšķerēšanu no laivas ar saucamo "koļco"/rinķi, vai "jaica"/olas? Ar borta makšķerītēm ,barības grozu utt.!
Vīri help ar pieredzi.Gribu pamēģināt breksi no laivas. Dziļumi palieli.Jautājums, iz pieredzes kāda sistēma un tehnika būtu vislabākā? Straume vainu minimāla, vai nav vispār. Itkā ziemas fīders būtu piemērots, bet ja nav straumes, tad pavada bieži pinas ap pamatauklu laižot lejā. Ar ziemeni man neliekas nopietni, piņķerēties ar 15m auklu laivā. Turklāt ja ir vi'ņi, tad tak viss tāpat švunkājas, un rikā jau neturēsi visu copes laiku. Tāpat, ja nav staurmes, tad blakus nolaista barotava arī varinats so so ihmo, jo breksis izteikti stāv uz barības punkta, bet tajā dziļumā un ja vēl druksu struamīte man nav ticības, ka āķi/mormeni dabūši tiši virs tā barības plēķa. Taisīt slīdošo pluda sistēmu, tikai ar maksķeri ar īsu kātu? Liekas reālākais varinats, ja baro atsevišķi.Vienvārdsakot jautājumi daudz. Tātad variants, kad barību laiž atsevišķi, un otrs, kad barība ir makšķeres sistēmā..kā labāk? Pirms divas nedēļas čakarēties un aplauzties, kādi ir jau pārbaudīti ieteikumi? :)) Cope, Daugavā.
kraft, 5.jūnijs 2013, 13:16
Aizbrauc kilometrus ~25 no savas copes vietas uz augšu.Tur aprunājies ar vietējiem matadoriem.Šamiem pat 5L kanniņas sakārtas virs iebarotajām vietām.Un copē šamie no laivām.
kraft
Tieši šo metodi es mēģināju piekopt pagājušā gadā. No rītiem velcējot tie brekšu izgājieni vienkārši traku pataisa. Groza savas muguras virs ūdens veseliem bariem.
Arī es noliku laivu šķērsām Daugavai, tuvu kantij. Vienā pusē izteikts sēklis un tālāk zāles, otrā tāda lēzena kante un tālāk plašie dziļumi. Izmēģināju uz reiz 2 metodes. Pirmos saliku kātus ar slīdošiem pludiem. Dziļums bija kādi metri 4 tajā vietā. Straume neliela, kamēr neatrauj slūžas kāds hess. Nosēdēju kādu stundu pusotru, nevienas copes. Apkārt plunčājas, itkā viss notiek bet copes nav. Tad nomainiju šrumus un sistēmu. 1,3 metrus garā kātā ar normājo bezinerceni nolaidu lejā parasto sistēmu kādu liek uz gruntenēm no krasta, barotava, slīdošais svins un divi āķi drātiņā ar pavadiņām. Tā vien liekas, kur nu vēl lepnāk sacopēties, piebrauc klāt un vālē tik iekšā. Bet kukiš, tur kur viņi plunčājas pa augšu, tur viņiem ir citas nodarbes un sabiedriskā ēdināšana nav dienas plānā. Tā kā arī šī metode man nekādus rezultātus nedeva. Vēl vienā reizē pamēģināju līcī šo pašu variantu, arī aplauzos un metu mieru. Kamēr es tērēju savu laiku eksperimentiem, tikmēr sīkais no krasta ar sentēvu metodēm kārtējo reizi izgrieza man pogas.
Pieļauju domu, ka šī metode varētu labi strādāt patstāvīgi stāvošā ūdenī, teiksim ezerā, tā kā to ziemā dara no ledus. Neesmu iedziļinājies šajā jautājumā un nav man tam izskaidrojuma, kāpēc Daugavā tas nestrādā bet ideja ļoti vienkārša, kādēļ tērēt laiku, vilkt līdzi laivu un kaudzi citu loriņu, ja tieši to pašu rezultātu, ja vēl ne labāku var sasniegt ar gruntenēm no krasta.
Vēl varētu ar laivu aizbraukt līdz kādai izredzētai vietai, kur ar auto un pat ar kājām netiek klāt un uztaisīt sev speciālu iebarotu vietu lai dvēseli atvilktu bet citādi, nezinu, breksi labāk copēt no krasta.
Es no laivas pāris reizes esmu mēģinājis, rezultāti viduvēji, bet visas problēmas atrisina divi enkuri no abi gali laivai. Iestiep laivu starp diviem enkuriem perpendikulāri straumei, sēdi ar muguru pret straumi un copē kā ziemā. Tas, ka vilnis šūpos pavadu jau tikai piesaistīs zivi.
Vīri help ar pieredzi.
Gribu pamēģināt breksi no laivas. Dziļumi palieli.
Jautājums, iz pieredzes kāda sistēma un tehnika būtu vislabākā? Straume vainu minimāla, vai nav vispār. Itkā ziemas fīders būtu piemērots, bet ja nav straumes, tad pavada bieži pinas ap pamatauklu laižot lejā. Ar ziemeni man neliekas nopietni, piņķerēties ar 15m auklu laivā. Turklāt ja ir vi'ņi, tad tak viss tāpat švunkājas, un rikā jau neturēsi visu copes laiku. Tāpat, ja nav staurmes, tad blakus nolaista barotava arī varinats so so ihmo, jo breksis izteikti stāv uz barības punkta, bet tajā dziļumā un ja vēl druksu struamīte man nav ticības, ka āķi/mormeni dabūši tiši virs tā barības plēķa. Taisīt slīdošo pluda sistēmu, tikai ar maksķeri ar īsu kātu? Liekas reālākais varinats, ja baro atsevišķi.
Vienvārdsakot jautājumi daudz. Tātad variants, kad barību laiž atsevišķi, un otrs, kad barība ir makšķeres sistēmā..kā labāk? Pirms divas nedēļas čakarēties un aplauzties, kādi ir jau pārbaudīti ieteikumi? :)) Cope, Daugavā.
Mazie nārsto pirmie un lielie paši pēdējie.Es pie sevīm redzēju ka vienu rītu nārstoja.Bet vairāk nav manīts.Viņi jau ar pārtrauc nārstu,ja laiks sabojājās.Tā viņi var čammāties kādu mēnesi!!D
Tauta, kādi novērojumi? Ezerā varētu būt iznārstojis? Jau varētu aktīvi baroties arī lielie>?
Bandito, 24.maijs 2013, 15:17
Pierigas ezera pagajuso nedelu breksuki uz 300-400 g nema. Vai tadi vispar narsto, nezinu. :)
mailite, 24.maijs 2013, 15:25
nu tādi ņem, gribās ko lielāku! Zinu, ka ir, bet neņem! :( Moš šie vēl dipado pa zālēm?
Tauta, kādi novērojumi? Ezerā varētu būt iznārstojis? Jau varētu aktīvi baroties arī lielie>?
Bandito, 24.maijs 2013, 15:17
Pierigas ezera pagajuso nedelu breksuki uz 300-400 g nema. Vai tadi vispar narsto, nezinu. :)
mailite, 24.maijs 2013, 15:25
Laikam 400 gr breksis vel nenarsto.
Dzimumgatavība iestājas 2-13 gadu vecumā.
Tauta, kādi novērojumi? Ezerā varētu būt iznārstojis? Jau varētu aktīvi baroties arī lielie>?
Bandito, 24.maijs 2013, 15:17
Pierigas ezera pagajuso nedelu breksuki uz 300-400 g nema. Vai tadi vispar narsto, nezinu. :)
Tauta, kādi novērojumi? Ezerā varētu būt iznārstojis? Jau varētu aktīvi baroties arī lielie>?