Cope Igaunijā

Sveiki, zivju biedri. :)

Dzirdēju, ka Emajogi upē cope esot.

Kāds ir bijis? Kāda situācija, rezultāts?

Šogad cope vispār intresanta un es domāju ka drīz arī beigsies...man sestdien bija 40 gab no 1-3kg bet pārējiem tiešām aplauziens...mans paziņa vietējais ar vakar aplauzās -tikai 5 gab.
Es jau nu šogad vispār nesūdzos---zem 20 nav bijis lomā...ja kas ir jāzin labi upes gultne un kantes...mana pieredze 20 gadu garumā dod rezultātus...
Bet protams visa cope man no laivas...

24.05. Bijām Emajogi 3 cilvēku sastāvā. Rezultātā 9, 10 un 15 brekši 1-1,7kg robežās. Bija arī kam lomā bija ~40gab 1,5 un uz augšu, bet vēl vairāk bija 1-5 gab vai ar pilnīgu aplauzienu. Vietējie saka, ka viss ejot uz beigām :(.... Bildes būs albūmā

Vells, 25.maijs 2015, 14:56

Kas uz beigām iet-brekši?Muļķības,viņi vēl nav riktīgi sākuši ņemt!

24.05. Bijām Emajogi 3 cilvēku sastāvā. Rezultātā 9, 10 un 15 brekši 1-1,7kg robežās. Bija arī kam lomā bija ~40gab 1,5 un uz augšu, bet vēl vairāk bija 1-5 gab vai ar pilnīgu aplauzienu. Vietējie saka, ka viss ejot uz beigām :(.... Bildes būs albūmā

Varbūt kāds var padalīties ar informācīju par copes liegumiem Peipusā ietekošajām/iztekošajām upēm, vai to posmiem nārsta laikā. Neko tādu nevar atrast http://www.kalastusinfo.ee.

es biju 28 martā,emajogi bet sasteidzam biku pa ātru nekādas copes viena rauda un plikis!bijām kastrē!!

kas notiek vohandā????
doma braukt šo sestdien!
gribas info ievākt, kas kā notiek!!.

pagas sestdien bija emajogi bet bali so sestdien atkal doma maukt

Vai kāds šajās dienās nav bijis lielajā Emajogi? Vai ir iespējams kaut ko darīt pēc ar lietu bagātajām dienām?

bijām brīvdienās emajogi upē nekā nopietna pa kādai zivei tika uz 10 purniem!

Es pērku igauņu pastā. Uz gadu . Var nopirkt arī uz priekšu, piemēram, man atļauja beigsies pēc mēneša, es tagad braucu garām, nopērku ar to datumu, kad man šī beigsies.

pārskaiti man uz kontu nepieciešamo summu + 10€ par palīdzēšanu, uz PM klienta Vārdu uzvārdu, dzimšanas datus, nopirkšu...

palūdz kādu, kuram ir karte. Nevajag pat kredītkarti, derēs arī Visa un Mastercard debetkartes.

Kurš varētu laipni paskaidrot,kā tagad pirkt igauņu karti,pašam nevajg,draugam gan.Piletā izlec igauņu banka,kredītkartes nav,ko darīt ?Paldies iepriekš,var uz PM.

5 dienas pavadītas Sāremā. Cope lieliska. Asari skaisti, vidēji 200-300 grami, lielākie nedaudz virs puskilograma. Līdakas salīdzinoši mazas - lielākas ap 2.5 kg, taču kvantitāte iepriecināja - vienā cēlienā 15 - 25 zivis uz cilvēku. Plašāks apraksts un bildes albūmā.

Otiņ skaisti :))

Ai, aizmirsu piebilst, ka Peipuss ir viena staigājoša Norfin reklāma. :)

Un vel, mūsu tautas "varonis" A.Rubiks ar Ņinā copē un pie tam Norfinā!! :)

o.

Sakarā ar zilajām rozēm, tad mans mīlas stāsts ar copi, jeb copienes kundzi bija gandrīz vai galā, vismaz uz papīra, jo redz' rozes jā, bet zilās pavisam cits stāsts, bet tumšie un garie vakari dara savu, tāpēc nedaudz no manas copes un dropes tiek arī šeijieniešiem.

22.12.2012
Nedaudz ievadam:
Pirmais ledus šaipus upes, pirmās bļitkas mērcēšanas prieki, pirmais abloms Lielupē tur kur Kalnciema rajons.
Pēc vakardienas ballītes ar nelielu paģiru piesitienu aizripināju patestēt jauno inventāru, kas sagādāta visādu cēlmetālu raustīšanai. Varbūt ar' boris nedaudz ierūsējis, kratāmo inventāru atstāju mājās ar nolūku. Jo iepriekš pie šādas alternatīvas esamības, ātri vien esmu pārgājis uz ķikuriem. Apborēju līcīti kā arī ~ 200m uz katru pusi no steķiem ar 3 cokumu sērijām, 10nieks man nesanāk, vai boris par neasu vai spēciņa pa īsu!? Centos raustīt un tricināt, pauzēt un dauzīt, bet ņikā. Vienīgo tikšķīti sajutu pie steķiem, kur cokumu izurbināt bija makten grūti, jo, redz', ledus sastumts, pakusis, sasnidzis, tad vel un vel, bet tā caurmērā pie krasta ļadus ~20cm robežās. Tuvāk straumei jau 10 un mazāk, tālāk nemēģināju palikušā saprāta dēļ. Pēc 4h galvas vēdināšanas šķūrēju ka uz autiņa pusi. It kā viss forši, tik nedaudz žēl, ka nepaķēru ķikurus līdzi, vismaz pārbaudītu kā taj pusē ar žuvēm. Ā līmenis zemu zemais un apkārt neviena copmaņa, pat govis nebij' ganībās izlaistas! Pēc Zsv jāaizlaiž atkal, bet kas tev deva. Uznāca mērcētājs, tad diareja un pipec okuņu, mājas 4 garu dienu baudījumā līdz aknām. Pusdzīvām nācās ar Jožiku sabazarēt uz Peipīti aizlaist. Tā arī izdarījām.

28.12.2012
Diarejas nomākts uzzvanu jaunajam draugam pie Čudu ezera, šamais tik nesen atsācis braukāt, kauč ko ir atradis, okunens esot, bet mazs gan, toties ķeras alkatīgi.
Braucam.
Vel uzzipāju fūzīti, kur stipri jāiespringst pie katra spēriena.
Kli, para trik un Jožiks jau zvana, ka tūlīt būšot. Ripinu lejā un pēc ilgiem laikiem esmu pasažieris. Ārā jauks -4, neliels pūtieniņs un oma gana labā. 2h skarbā ceļa un tad jau ierullējam pie Polarisa pagalmā. Visiem smaids uz ausīm pakāries, un tad tik jādod ručkā, bet liels bija izbrīns kad apstājamies ~ 1-1.5km robežās no sauszemes pie plaisas, te esot tas bariņš.
Stāsta par akmeņu plato, vēdzeļu paradīzi un citiem asariem. Saule vel nava izlīdusi, kā arī līdzi esmu paņēmis bargu apņemšānos rukāt tik ar žibuļiem. Aukšā uz auklas iekarinu brīvi staigājošu ķikuru imitāciju (bezēsmas nimfiņa), lejāk Salmo 3ā nm. sidraba žibulīts ar ķēdītē iekārtu 3ijnieciņu. neko neurbju un piesēžos pie ~ 40cm platas plaisas, raustu un bams uzsēžas mazais sērkociņš un tieši uz nimfiņas. Uzsēdinu uz trijnieciņa aci (nav nekāds estētiskais baudījums, bet it kā palīdzot. Vai nu neprotu, vai tiešām grūti, bet viena iztek, otru kaut kā uzmakarēju, tā bija pēdējā žēlīgai dvēselītei), un nākamie kādi 5 pēc kārtas jau uzsēžas uz žibuļa āķa. Sēžas diezgan aktīvi, bet ne atraktīvi. Jožiks tikām parausta - šim nekā. Pārejot uz ķikuriem, sprīdīši lido laukā diezgan raiti, Jožikam. Pamainu formiņu uz Buma sekuhu (moš "zariņvaldis" moš vel kaut kas) un copju nav.
Vispār saulei uzlecot copes daudz kūtrākas, daudz tukšo belzienu. Tinu augšā un skatos, ka divi okuneni kreicē līdzi, apstājos, šamie ar', uzraustu un šie notinās Okeānijas virzienā. Slīpēju to pašu atkal lejā. Īsie un garie nelīdz, ehh, tinu augšā un atkal kāds tai seko, bet tikai viens. Nolaižu zemāku, bet tā, lai varu redzēt. Un lūru, šis ar', bet ne uz mani, īss rāviens, svītrainis uzmet goda apli. Pauzēju, šis ar'! Uzrauju otru, šis saliecas un šaujas virsā, es no pārstaiguma katapultēju visu laukā un izrādās, ka sēž. Dzīvais ūdens, dzīvā improvizācija. Varam braukt mājās. (a: kā tiko Žuks atrada manus copamcimdus, preiki lieli un ir divi pāri tagadītēs. Labai rokai pat trīs uzmavas.) Nekā nebij ir tikai 10:00 un gandrīz visa diena priekšā.
Pienāk viens vietējais (vietējiem takš ir tie pretvēja plandraki, ko uz urbjiem kar!?) apstājas ~ 10m attālumā, izborējas un nolaižas. Tricinās kādas 5 minūtes un ķolē vislaik apkārt, es un Jožiks velkam, šim nekā. Apiet man otrā pusē un ieurbjas jau 5m attālumā un atkārto procedūru, tad aizlīda pie Polarisa, de ja vu un notinās tālēs. Skaisti.
Ap pusdienslaiku izborēju savu pirmo aliņģi, uz bļatku viens tičoks, uz ķikuriem tik viens okunens, kad piebrauc Polaris un piedāvā nelielu laimes ekspedīciju. Aizlaižam arī. Tā nobraucām ~ līdz 5ajam km, pa reizei urbjoties raustot un tirinot, bet bez dažiem ķīsēniem un sērkociņiem nekā neuzgājām un atgriezāmies sākuma točkās. Tur plaisai jau piebriedis līdz kādiem 70cm, bet man švaks turpinājums. Pa kādam bambulem jau piesakās, bet ļoti neaktīvs. Viss pārvilkās ar baigāko miglas-sarmu, auksts nav, bet nu tāds mitrums kniebjas.
Ar krēslu ar rullējam uz mājas pusi. Viens estietis, kurš slikti vervelē krievu valodā uztaisa kopsavilkumu:"Tirka-okuņ". Īsi skaidri un atbilstoši vakara cēlienam.
Strīpanais nedaudz lielāks kā pērn, no pieciem brāļiem vienam tikai tāds makans, nu tāds uz puskilo token, bet visumā diezgan skumji. Man un Jožikam bonusiņu nav vispābā, bet esmu apmierināts, ka lielāko daļu veltīju šamo mānīšanai ar žibuļiem, jo ja sēdās tad dročītājiem un raustītājiem 50/50. Eduka padomiem paldies, tā dziļuma maiņa viņus reāli kaitina. Kopējais loms uz 2kg varbūt velk, bet visdrīzāk, ka ne. Pirmssvētku vakarā semučkas ar lielāko gandarījumu tika nočaukstinātas. Vēderi šiem ar kauč kādiem mazuļiem ir piebāzti: lielas acis, orandžas astes? Kas tie varētu būt? Tjip, tā rjapuška vai kādas idejas. Lielākā tiesa mātītes - vai nu bars tāds, vai šamās agresīvākas!!?? Atpakaļceļa varēju izbaudīt pasažieru ērtības- gan bairīti iemalkot, gan pasnaust nedaudz.
Vārdabrāls zvana un aicina uz no Valkas netālu esošu nelielu uzpludinājumu Eestijas pusē, it kā gribās, bet nākamais rīts sazīmējas ar lielāku velmi vel pasutināt!!

31.12.2012
Bet kad diena jau sliecas uz otro pusi, pieņemu lēmumu, skaļi paziņojot to mājiniekiem, ka brīdī, kad gads būs vissirmākais un tūlīt atstieps pekas, došos vel pamērcēt galu no ledus augšas, kaut kur tepatās, netālu. Vārdabrālim labi veicies šodien.
Rīts pienāk silts un lietains, apkārt auro skarbais rietenis, bet pierullējot pie krātuves, kas izlocījusies kā tāds rahīta saēsts gurķis, to pūtienu nemaz tā nejūt.
Pēc navodkām uzbrienu uz ļadus un te pat jau ir (a:izskaidroju sīkajam, kāda atšķirība starp korķi un vāciņu) saurbts ka divi-deviņi. Tā ka cokumi nav riktīgi aizsaluši, tad izbakstu lielākai daļai plāno miziņu laižu darbā Salmo 2nm zelta žibulīti, pirmais tukšā, otrajā pēc kāda 4ā rāviena ir sitiens, bet neuzsēžas. Paraustu vel, bet izrādās tas tik manam priekam. Samainu uz ~ 3mm auziņu un pēc kārtas izšaujas kādi 4 ~ 100gr asariņi. Tālāk seko sērkociņu plejāde un iztukšīts.
Ņemu raustāmo kātiņu un rūpīgi apstrādāju pārējās tirkas, bet izņemot manu raustīšanu un vēja šalkošanu nekas nenotiek. Apcopēju upes gulnes kanti, tā lejas un augšējo daļu. Mēģinu ar inspicēt ar ķikuriem, bet nekā.
Parādās vel divi aborigēni, runā kaut kādā dīvainā valodā. Sāmi kaut kādi, vai čukčas? (vēlāk, kad vējels vairs skaņas nekropļoja, sapratu ka tie ir līdztautieši: viens Magone, otra vecais Aldis. Vai kaut kā tā.) Šamie sāk ar žibuli, bet tad pāriet uz dračīšanu. Cierēju uz pretējo krastu, kur koki sakrituši un niedres retās savas vecās galvas vējā šūpo, bet domāju tam rajonam pievērsties vēlāki.
Paaejos uz meniķa pusi, paraustu un patirinu tur, līdz nolemju kardināli mainīt visu un uz smalkākās aukliņas uzsienu ~ 1-1.5mm auziņu (dziļums 2-1m) eju atpakan uz rīta caurumiem, un sūtu jūrskolā vienu pašu ķikuriņu, kas uzreiz atnes manāmu rezultātu- bams viens, tad otrs mazāks, bet izmērs patīkamāks kā tiem, kas pie čudiem dzīvojās. Klusu, eju pie nākamā un tur tas pats. Tā uztaisu kādus 3-4 apļus pa četriem cokumiem. Copes apsīkst. Eju pie nākamajiem, un no katra izstīvēju kādu strīpaini. Gadās arī sērkociņi, bet tā lielākoties ap 100gr dzīvsvariņi. Interesanti, ka tur kur iepriekš šamo nebija, tur pēc minūtēm 10, jau mazais bataljons nāk laukā un pirmie ir gruntīgāki, bet tālāki samazinās. Pie viena gandrīz tieku pie viena cimdiņa, bet šamais nopurinās pie pašām kājām. Barot var nejēgā un bez tās, jo ir straumīte un birstošs gruntējas kaut kur, nezin kur.
Bet process kopumā liek aizmirst par pasauli, kur būs jāēd vakariņas un jābrīnās par salūtu.
Pa reizei piesakās pa kādai raudišai, bet pēcpusdienas rezumē ir gana patīkams. Sak' ko gribi, bet visai patīkams pasākums.
No rīta noskatītajos kokos jau ieperinājies Magone, šim tur labi iet, jo uzturas tur jau kādas 2h, vienu copeni, kāds esot aizvilcis sev līdzi un uz ļadus panējas skaisti okuneni. Nedaudz skauž, bet vairāk gan prieks par šamo. Kopumā izurbu kādus pacmit caurumus, saķēru skaistus strīpaiņus, un ar smaidu uz lūpām devos aizvadīt 2012.
Zivis tīrīt nebija dukas, otrā dienā bija normāla šmiga un pietika tik saprāta sasālīt. Piektajā dienā sakāru kurtuvē virtenē, bet sestajā man sāka sāpēt mati.

05.12.2012
It kā gribējās atbalstīt vietējo pieReigas ekonomiku, bet tā kā laiks uztaisījis kārtīgu šmuci gandrīz divu nedēļu garumā un suicidistiem nejūtos radniecisks, tad padevos velreiz Peipīša kārdinājumam.
Ar auto- sālīti, vienam, tad pieteicos ekskursijā ar Albatrosa, tpu, Albakora rīkoto ceļojumu. Šoreiz raustāmo daiktu neņēmu līdz tik tricināmo. Ķikurus varēšu nopirkt veicītī pirms brauciena, tā ka atlika tik pārsiet auziņas un pusnaktī ripināt uz mistisko Piedruja 5a.
It kā atrast grūti, bet rūpīgi meklējot īstos un neīstos pagriezienus, tur nonācu. Ir pat tāds pavarots kur, lai nogrieztos pa kreisi, ir jāgriežas patiesībā pa labi.
Vekalā manāma rosība. Vienam 30gr, citam 70, kādam jāiekapā tik cik škatulkā lien, cits škrobojas par to, ka domājam tikai katrs par sevi.
Vadītājs ir slavenais līņu, plekstu un vimbu meistars Einis. Visnotaļ nopietns savos pienākumos. Autobusā neliela instrukcija par maršrutu, mērķi un iekšējās kārtības noteikumiem. Laikam šamais izskatās gana respektējams, jo viss notiek tieši tā kā TU vēlies :). Pa ceļam vel pauze šur un tur, vienā no šādām arī es saņēmos no busa izkāpt, gribēju samīļoties pie bērza, bet dziļas pieklājības vadīts aizgāju uz toču. Durvis vaļā, pisuārs ar pieejams. Lienu laukā, bet kas tad tas? Durovas cietī. Dauzos vienā, tad otrā- nikā. Labi ka vadītāja telefons saglabājies. Sazvanos šamais mani atpestī, bet cope Valdeko tanka WC būtu varena, domājams, varbūt!?
Šoferis kā jau šoferis pamanās izbraukāt pa Valgas Pedeles parku, bet kaut kā pa miega murgiem tiekam līdz Ninai. Pamodināja aukstas vēja šaltis. Atveru acis, a tur zari lokās, blīgznas līdz zemei, eglīšu gaismiņu virtenes ietinušās autiņa ratos. Kad noslājis līdz bagažņika nodalījumam, paņemu savas parpalas, tad nekādu dziļāko vēlēšanos nesastopu savā dvēselītē dzīties tur, nezin kur, atrast to, nezin ko. Bet rīta kafija un maizītes, kā arī pasaules lielākais banāns, liek pamosties, saņemties un raitā solī doties ārēs zilājās.
Skaidrs, ka mērķis raudiņa, lielie okuneni pie krasta baigais retums esot. Vaigs kreisais no ziemeļa stingst.
Kātoju kādas 20 minūtes (1km laikam distancierī rādītu) un torosu rajonā izdaru pirmos 3 kontrolurbienus un sāku rukāt ar palielu banānu, kur augšāki neliela nimfiņa. Nekā nava, tik vien kā vienā neliels tesieniņš. Dziļums ik pa 30m mainās pa kādiem 30 cm. Nākamo urbju uzreiz aiz torosu līnijas, bet banāns klusē. ~ 50m attālumā esošais pingvīns šlepē siļķēnus vienu pēc otra. Hmm...? Kauč ko daru nepareizi!
Paņemu mazāku kapara krāsas disko (gaismas laistās, tava..ās acīs okeāns, oi...) un laižu lejā, pļarkt, šamie sāk nāk kā no hlapuškas. Izmērs gan nemaz nepriecē, bet process ir. Trāpās pa kādam ķīsim, bet tie ņem paaugstu no gruntes, zemāk asariņš, bet ~ 1m no grunts pa retai raudiņai, bet tās skaistas 100-150 gr. Pirmā vispār pieteicās kā pastala- savi 250 gr būs.
Pēc laika atctiņa pieklust, paurbjos pa labi tur 50cm seklāks, pa kreisi tur tik pat dziļš, bet neesmu jau atbraucis dziļumu mērīt, žuves klusē.
Nolemju laimi iet meklēt tālienē, jo Einis bilda, ka žuve esot pagājusi tālāki no krasta. Tā nokātoju vel kādu pusotru kilometru, urbos un urbos, visur pa ķīsim (iem).
Tā, izsmēlis savu atklājēja pēdējo ticības pili, devos uz rīta caurumiņu, kas nebija pamiris un uzreiz dāvāja pa kādai žuvītei.
Pienāk vīrs ar sarkanu degunu, što i kak, da ņekak. Secinājums, tie kas salīduši mājiņās čaju sūc, nosmejam, un turpinam meditēt.
Piebaroju pamatīgu devu ar saspaidītiem ķikuriem un tad sākās. Asars, asariņs un tad pastaliņas kā no puļemjota, bet tas prieks ilga tik kādu pusstundu.
Domāju, ka esmu piebarojis ar dievišķo paiku, bet sarkandegunis ar turpatās vislaik ko šlepēja. Laikam tik tāds veikmes stāsts, no poņas gandrīz neko neprasa, tik kā čuju maķenīt sadzerties un tad jau var stūrēt.
Tad pienāca vel viens jaunākās vīriņš. Papļurkstējām, tad šis aizlāčojā nedaudz nostāk un kādas 15 min. centās cokumu izborēt, tas, ka bija manāmi iereibis tas skaidrs, bet ne tik ļoti, lai pēc pieciem apgriezieniem uz piecām minūtēm atkal aizmigtu. Slāj atpakan, šā un šitā, braucu ar busu, tas ir kāda cits urbis, manējo kāds bija savācis, nācās ar 150nieku doties ezerā, bet tas skaidu neņemot utt. utjpr. No rīta manu ar viens gandrīz savervēja, ķip ņēma, ķip nē, tad atkal ņema, un tad kad jau griezās uz papēža, lai dotos prom, pienācu & palūdzu atpakaļ. Vīram tāds pats stāsts krastā no rīta, kā pa dienu ezerā, bet citam. Ar to laikam ir jārēķinās! Laikam ir ar tiem busiem tā- pusei zaļie barnaulieši, tad nu pusšmigā un pustumsā sāk šķirošanas darbus.
Uz pēcpusdienu dūru krasta virzienā, pa kādai spičkai jau dabūju, bet desos goboli sēsties nevēlējās, nu .... .
Sāka krēslot un tuvojos busam, nedaudz paliekošu vārdu ar Eini, daži ieprika zivtiņas no zvejniekiem un tad ilgais ceļš kāpās.
No busa, praktiski visiem vienāds stāsts stāstāms un vienāds loms mērāms- Hujovata, gan tiem kam kanava, gan tiem kam lapata.
Ja vajadzētu lielīties pie udžiņa, tad visiem stāstītu, ka lielākais asars varbūt man bija 150 gr un bonusā 250gramīgs raudišs. Hmm, pagaidām skumji, mani klausītāji nodomāja.

Vispār čipšus apēdu vairāk kā visa gada laikā un tuliņ iešu kraukšķināt sērkociņus ka ne aplaizīties.

Moš uznāks kāds aliņš, tpu- saliņš un galiņu kur pieRīgā būs iespējams iemērkt, netēlojots čīzas rada gabalus.

Arī Jums dzīviem un resniem no ļadus norausties vēlot,
otinjsh

PS Klau, Eini, ja nu gadījumā līdz šejienei esi ticis, tad pie instrikcijas pieliec vienu punktu par krākšanu! :) Aizmuguras bija krākšana, 100 pudi bija! Ar 4o un 5o D (imensiju), ķip telpiskuma nekāda, bet tāpatās patīkami.

Varbūt kāds zin kautko par upi Mustjogi-kādi krasti, dziļumi....zivis;).. ? var ari pm, ja negribas bazūnēt:D

Maksa par amatieru makšķerēšanas atļauju ir sekojoša:

1) 1 diena - € 1;
2) līdz 1 nedēļai - € 3;
3) līdz 6 mēnešiem - € 13;
4) līdz 12 mēnešiem - € 20.