Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Es tur nau pie vainas.:))

Nu re būtu kāds savulaik uzmetis ar akmeni i būtu izglābis valsti no kauna vairāku gadu garumā :) Bet vispār Amatā nekad septembrī nav 6 grādi, pat agros rudeņos mēneša beigās ne zemāk par 10.

Klubs 2014 g. marta izdevums, LV prezis: "Agrāk pa Amatu ar pleznām paložņāju, varu arī ļoti aukstā ūdenī ielīst. Piemēram septembrī, kad ūdenī ir kādi seši grādi"

Var minēt trīs reizes ko viņš tur darīja :D

Katru rudeni šī diskusija atkārtojas. Kopsavilkums diskusijai ... kā jebkurai CL, vieni pauž domas par lietu, citi par rakstītājiem. Kopsavilkums par to, ko vajadzētu panākt arī ir izveidojies un skaidrs.

Bet nemiers saglabājas...

Tagad jau lašiem vairs nesāp-ūdens ir augsts visās upēs! Spiningotājiem gan tā grūtāk paliek!

aakkis, 16.oktobris 2014, 13:16

VISS OK-VISMAZ MIERĪGĀK AP SIRDI

Tagad jau lašiem vairs nesāp-ūdens ir augsts visās upēs! Spiningotājiem gan tā grūtāk paliek!

sveiks gudrie,ka tad sanak ar Gauju pieStrenchiem tjip nevar spningot lidz tiltam pec var uz valkas pusi,,tad tas lasis tur vairak neiet?upe shim novilkts zogs:)jeb tik talu ir piekusis un slinkums shim aukstak vilkties:))

margers, 16.oktobris 2014, 08:43

Ventā arī drīkst spiningot no Jūras līdz Zlēku tiltam- vai tad slikti?
Iespēja tur noķert ir stipri maza...

Piekrītu:)

Tas galīgi nebija domāts, ka "lohus" var slānīt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Vismaz mani tas neinteresē :)

eMKa, 16.oktobris 2014, 09:35
Nu tas arī bija domāts kā joks:)

raihs, 16.oktobris 2014, 09:42

Sapratu, ka joks :) patiesībā vārda "var" vietā bija jāraksta "vajag" :)

Tas galīgi nebija domāts, ka "lohus" var slānīt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Vismaz mani tas neinteresē :)

eMKa, 16.oktobris 2014, 09:35

Nu tas arī bija domāts kā joks:)

Varbūt padomājiet par to, kā rodas padsmitnieki. Un cik liela ir iespēja divdesmitniekam + rasties, ja zaļas pagales krāmē ledusskapī.

EMKA - informācija ir BIORā, ja interesēsies, tad, domāju, padalīsies arī, nav jau nekāds ūbernoslēpums.

V.S.O.P., 16.oktobris 2014, 07:32
Tad,kad 1998.gadā saskrēja pilna Salaca ar zivīm virs 10 kg(līdz pat 30kg),un 2000.gadā-pilna Gauja, Tu ko domā-pirms tam baigi kāds viņus sargāja un vaļā laida??? Nesmīdini-tie bija postkrievu bandītu laiki-ar elektrību gāja dienas laikā. Tā ka nelīmējas...

raihs, 16.oktobris 2014, 07:38

Ne jau brakanjeru statistika tagad būs galvenais zināšanu avots. Paskaties pats kas pēc mežonīgajiem 90-tajiem palika pāri...

Nesmejies, painteresējies par šo jautājumu un parunā ar cilvēkiem, kuri šo lietu pēta sen. Agrāk domāju tāpat kā Tu, ka zaļais iet bojā. Nekas bojā neiet, ja paši neiznīcinām. Lasis nāk nārstot arī otro un trešo reizi. Ir eksemplāri, kuri skrien agrākā jaunībā, ir tādi , kuri barojas ilgi un pirmo reizi nārsto padsmit kg izmērā pec 6-7 gadiem... visādi ir... bet pamata masa ir tie 4 gadi. Un ja netiek atpakaļ, tad tos 4 gadniekus vien arī ķersi. Kaut kā tā. Uz vienīgo pareizo viedokli nepretendēju.

Viss. Uz copi....

V.S.O.P., 16.oktobris 2014, 07:45

Tas galīgi nebija domāts, ka "lohus" var slānīt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Vismaz mani tas neinteresē :)

Tur ir kiegelis - talak peldet aizliegts. (naarstotaajiem) :D

sveiks gudrie,ka tad sanak ar Gauju pieStrenchiem tjip nevar spningot lidz tiltam pec var uz valkas pusi,,tad tas lasis tur vairak neiet?upe shim novilkts zogs:)jeb tik talu ir piekusis un slinkums shim aukstak vilkties:))

Varbūt padomājiet par to, kā rodas padsmitnieki. Un cik liela ir iespēja divdesmitniekam + rasties, ja zaļas pagales krāmē ledusskapī.

EMKA - informācija ir BIORā, ja interesēsies, tad, domāju, padalīsies arī, nav jau nekāds ūbernoslēpums.

V.S.O.P., 16.oktobris 2014, 07:32
Tad,kad 1998.gadā saskrēja pilna Salaca ar zivīm virs 10 kg(līdz pat 30kg),un 2000.gadā-pilna Gauja, Tu ko domā-pirms tam baigi kāds viņus sargāja un vaļā laida??? Nesmīdini-tie bija postkrievu bandītu laiki-ar elektrību gāja dienas laikā. Tā ka nelīmējas...

raihs, 16.oktobris 2014, 07:38

Ne jau brakanjeru statistika tagad būs galvenais zināšanu avots. Paskaties pats kas pēc mežonīgajiem 90-tajiem palika pāri...

Nesmejies, painteresējies par šo jautājumu un parunā ar cilvēkiem, kuri šo lietu pēta sen. Agrāk domāju tāpat kā Tu, ka zaļais iet bojā. Nekas bojā neiet, ja paši neiznīcinām. Lasis nāk nārstot arī otro un trešo reizi. Ir eksemplāri, kuri skrien agrākā jaunībā, ir tādi , kuri barojas ilgi un pirmo reizi nārsto padsmit kg izmērā pec 6-7 gadiem... visādi ir... bet pamata masa ir tie 4 gadi. Un ja netiek atpakaļ, tad tos 4 gadniekus vien arī ķersi. Kaut kā tā. Uz vienīgo pareizo viedokli nepretendēju.

Viss. Uz copi....

Varbūt padomājiet par to, kā rodas padsmitnieki. Un cik liela ir iespēja divdesmitniekam + rasties, ja zaļas pagales krāmē ledusskapī.

EMKA - informācija ir BIORā, ja interesēsies, tad, domāju, padalīsies arī, nav jau nekāds ūbernoslēpums.

V.S.O.P., 16.oktobris 2014, 07:32

Tad,kad 1998.gadā saskrēja pilna Salaca ar zivīm virs 10 kg(līdz pat 30kg),un 2000.gadā-pilna Gauja, Tu ko domā-pirms tam baigi kāds viņus sargāja un vaļā laida??? Nesmīdini-tie bija postkrievu bandītu laiki-ar elektrību gāja dienas laikā. Tā ka nelīmējas...

....Ja atmiņa neviļ, tad tas % bija robežās no 2-12/15% un jūras forelei tas bija krietni augstāks. Lasim tik kādi max 9%.
Kur tās zivis paliek informācijas nebija.
Atliek secināt ka, būtībā, nārsts ir pietuvināms tikai vienai reizei.

Tas tā, viela pārdomām :)

eMKa, 15.oktobris 2014, 22:54
Hmm...labs pētījums:) Tas nozīmē,ka pēcnārsta zivis var glušīt bez sirdsapziņas pārmetumiem:)

raihs, 16.oktobris 2014, 07:24

Varbūt padomājiet par to, kā rodas padsmitnieki. Un cik liela ir iespēja divdesmitniekam + rasties, ja zaļas pagales krāmē ledusskapī.

EMKA - informācija ir BIORā, ja interesēsies, tad, domāju, padalīsies arī, nav jau nekāds ūbernoslēpums.

Es te kādus gadus atpakaļ vienu rakstiņu CL rakstīju, tas gan vairāk bija par jūras foreli. Ļoti daudz laika tas aizņēma, jo vēlējos tā populārzinātniski...lai to uzrakstītu ir vajadzīga info, a info ta naf! Latviski to atrast vispār nav iespējams, krieviski var, bet tie ir citi ūdeņi, vistuvāk patiesībai bija dāņu zinātnieku pētījumi par zivīm, kas atkārtoti atgriežas uz nārstu uz nārstu. Ja atmiņa neviļ, tad tas % bija robežās no 2-12/15% un jūras forelei tas bija krietni augstāks. Lasim tik kādi max 9%.
Kur tās zivis paliek informācijas nebija.
Atliek secināt ka, būtībā, nārsts ir pietuvināms tikai vienai reizei.

Tas tā, viela pārdomām :)

eMKa, 15.oktobris 2014, 22:54

Hmm...labs pētījums:) Tas nozīmē,ka pēcnārsta zivis var glušīt bez sirdsapziņas pārmetumiem:)