Butu jau bijis labak ja salaistu ezera amūrus ta vieta lai atmazgat naudu ar "stikla zusiem" no kuriem 70% tika asariem vedera un pareje 30% pamuka juraa, tos pasus 30% ar laiku "biedriba liepajas ezeri" salasis murdos. Amūri ta vismaz to zali pa biskim zlembatu nost, i ezeram butu kads labums i copmaniem butu labi pretinieki
rkvk1992, 10.augusts 2016, 09:19
Labi, saladīsim amūrus, un ko tālāk? Tu esi interesējies kas notiek kad amūri savairojas? Liepājas ezers palis par jūru, bez zālēm, bez faunas! Viss tiks izrīts padsmit gadu laikā, un tad atkal čīkstēs ka nav zāles. :)
MrDaniiC, 12.augusts 2016, 13:15
Kāds vismaz piedāvā kādu risinājumu, bet Tev jau poh..., jo Tev jau ir labi arī pa dambīti staigājot. Un nevajag pārspīlēt ar to vairošanos, amūri jau nav nekādas baktērijas.
kamazs, 12.augusts 2016, 14:15
Jā, man ir labi arī pa dambīti staigāt! Es māku zivis ar tur noķert. Un? Skauž?
Lūdzu pastudē nedaudz par zivsaimniecību, un tad izsaki komentārus. Jo pagaidām redzu ka no zivsaimniecības saproti tik to ka līdaka ēd gaļu un amūri zāli. :) Bet, diemžēl ar to nepietiek! Internetā ir pieejami daudz materiālu, kā arī LLKC rīko zivsaimniecības seminārus! Iesaku apmeklēt, tev noderēs.
piekritu par amuriem risinajums butu loti labs. un par to vairoshanos!!! Tādi draudi musu ezera nepastav. izkers vinjus diezgan atri ara. mazie dizi nekozas uz ākiem un ari tiklos nepaliek cik vienigi kados murdos. bet lielie kas ir tie istie rimas tie bus tikla pirmie un ari murdos. taka manuprat videjais aritmetiskais bus loti labs!!! Pat smiekli sanaca musu ezera kkas savairosies:D.
Butu jau bijis labak ja salaistu ezera amūrus ta vieta lai atmazgat naudu ar "stikla zusiem" no kuriem 70% tika asariem vedera un pareje 30% pamuka juraa, tos pasus 30% ar laiku "biedriba liepajas ezeri" salasis murdos. Amūri ta vismaz to zali pa biskim zlembatu nost, i ezeram butu kads labums i copmaniem butu labi pretinieki
rkvk1992, 10.augusts 2016, 09:19
Labi, saladīsim amūrus, un ko tālāk? Tu esi interesējies kas notiek kad amūri savairojas? Liepājas ezers palis par jūru, bez zālēm, bez faunas! Viss tiks izrīts padsmit gadu laikā, un tad atkal čīkstēs ka nav zāles. :)
MrDaniiC, 12.augusts 2016, 13:15
Kāds vismaz piedāvā kādu risinājumu, bet Tev jau poh..., jo Tev jau ir labi arī pa dambīti staigājot. Un nevajag pārspīlēt ar to vairošanos, amūri jau nav nekādas baktērijas.
tiku šorīt ostā. nekādas mazlaivu aizliedzošās zīmes nav. zivis pietiks visiem, nevajag muldēt.
visas pazīmes bija, gan kaijas, gan sīkzivis un reņģes pa virsu, bet asari neatradu. kkas labs paņēma pusūdenī 4 colīgo tiogu un viss.
Butu jau bijis labak ja salaistu ezera amūrus ta vieta lai atmazgat naudu ar "stikla zusiem" no kuriem 70% tika asariem vedera un pareje 30% pamuka juraa, tos pasus 30% ar laiku "biedriba liepajas ezeri" salasis murdos. Amūri ta vismaz to zali pa biskim zlembatu nost, i ezeram butu kads labums i copmaniem butu labi pretinieki
rkvk1992, 10.augusts 2016, 09:19
Labi, saladīsim amūrus, un ko tālāk? Tu esi interesējies kas notiek kad amūri savairojas? Liepājas ezers palis par jūru, bez zālēm, bez faunas! Viss tiks izrīts padsmit gadu laikā, un tad atkal čīkstēs ka nav zāles. :)
KKAS - kāda tā zīme izskatās :D
Man liekas ka Liepājas ezerā ir ĻOTI daudz tīkli un murdi. Vienkārši pilnas malas. Jo tālāk no Liepājas jo vairāk. Tas nav normāli. Ja paskatās tirgu tur ir asari, ruduži, līņi, breksēni. Man aizdomas ka no turienes viņi nāk. Manuprāt tādu zveju vajadzētu aizliegt. Trakums vienkārši. Copmaņi arī grēko zemmērus ņem.
braukšu rīt un parīt, cerams laiks būs vēlīgs un tikšu ostā. jāatrod arī tā minhauzena zīme, ka ar mazām tupelēm ostā vairs ni un ni :D
baigais vējš jau pūš, diezgan grūti būtu viņas ķert.
Kā tur ir ar tām vējenēm...kāds ir lietas skaidrībā?
Butu jau bijis labak ja salaistu ezera amūrus ta vieta lai atmazgat naudu ar "stikla zusiem" no kuriem 70% tika asariem vedera un pareje 30% pamuka juraa, tos pasus 30% ar laiku "biedriba liepajas ezeri" salasis murdos. Amūri ta vismaz to zali pa biskim zlembatu nost, i ezeram butu kads labums i copmaniem butu labi pretinieki
rkvk1992, 10.augusts 2016, 09:19
Nezinu kā tur ar to mazgāšanu.... Tur lai Visaugstais pieliek pirkstu un parāda, bet amūri varētu labi patīrīt. Kuro gadu dīķī nevienas zāles, citur arī ēd ka grants vien apakšā paliek...Tikai nedrīkst pārspīlēt ar to daudzumu....ēd viņi tās zāles izcili!!!
Galvenais, kad visi to saprot, kad ezers arvien vairāk aizaug ciet, bet Urtānam gan tā neliekas, labāk murdiem pļaviņu izpļaut.
Butu jau bijis labak ja salaistu ezera amūrus ta vieta lai atmazgat naudu ar "stikla zusiem" no kuriem 70% tika asariem vedera un pareje 30% pamuka juraa, tos pasus 30% ar laiku "biedriba liepajas ezeri" salasis murdos. Amūri ta vismaz to zali pa biskim zlembatu nost, i ezeram butu kads labums i copmaniem butu labi pretinieki
Varbūt biedrības pārstāvjiem ir vienreiz jābeidz ņaudēt par to, ka tiek īstenoti dažādi NATURE projekti, kuri it kā ierobežo biedrības darbības un jābeidz tupi smelt to ezeru, bet varbūt jāuzraksta kādu zivsaimniecības projektu un saistībā vismaz ar tā saucamo kuģošanas līdzekļu ceļu, kur zīmes(neatbilstošas) ir, bet ceļa ta nav. Manuprāt biedrības darbinieki saņem algu un varētu nedaudz sākt rīkoties, lai sāktu sakārtot ezeru un tā infrastruktūru. Manuprāt jābūt samērīgumam starp putniem un arī citiem faunas pārstāvjiem. Un nevajag apvainoties par kritiku, jo izveidotā vienīgā legālā laivu ielaišanas vieta Ezermalas ielā nekādi neuzlabo ezera floru un faunu. Ja jābrauc ar laivu no viena ezera gala līdz otram un pa vidam nav nevienas vietas, kur ielaist laivu. Tā mēs arī maļam to floru un faunu ar dzenskrūvēm bez jēgas. Ir laba vieta starp laivu elingu "Starts" ja nemaldos Ulmales ielā un bijušo DOSAF, kur ir jau kanāls līdz ceļam, bet nav sakātrtota vieta, kur nolaist laivu. Tas būtu ezeram pa vidu. Un nevajag runāt, ka kartē ir atzīmētas vairākas vietas no kurām var iebraukt ezerā. Tie ir elingi, kur nepiederošam ir jāmaksā 100 naudas gadā, lai varētu nolaist laivu, ja neesi biedrs.
Varbūt kāds dienās tagad bija ieskrējis....Kas notiek ar vējenēm? Vēl ganās turpat? Ļoti ceru ka tik drīz neaizplīvos ar vējiem...
Kāda mārutka pēc tie ķērcošo kaiju baru fani, kuras ligzdo un neļauj ligzdot citām putnu sugām ir izveidoti visādi liegumi Liepājas ezerā? Ezers nepārprotami aizaug. Laikam tiem dabas mīļotājiem nepietiek, ka tika sajāts Tosmares ezers, kur agrāk bija dažādas zivis un to bija daudz. Kāds ģēnijs nolēma, ka ir jāatver Melnās upītes dambi uz jūru un rezultātā Tosmares ezers pārvērtās par purvu un Melnā upīte no tekošas par stāvošu un smirdīgu ūdeni, kurš ir aizaudzis. Vai tie pārspīlētie dabas mīļotāji nevar savu NATURE veidot jau sačakarētā peļķē.
irLiepāja
Portāla lasītājs, kurš sevi dēvē par Gediminu, jautā: kas īsti notiek Liepājas ezerā? Vai tam lemts aizaugt? Atbildi sniedza pilsētas domes Vides nodaļa.
Lasītāju interesē ezera apsaimniekošanas jautājumi: "kur tiek tērēta licenču nauda, ja ezers ar katru gadu arvien vairāk aizaug, īpaši tuvāk Bārtas ietekai"; "navigācijas zīmes arī tiek pavirši ieliktas zemē un nav atstarojošas"; "zāles pļāvējs Liepājas pusē vispār nav manīts nevienu reizi – Liepājas ezeru klāj ļoti biezs zāles paklājs kur zivis diez ko neuzturas, un braucot no kanāla puses iekšā ezerā ir tik liels zāles daudzums, ka cilvēki ar maziem motoriem (vismaz ar 15 zs) nevar normāli pabraukt pāri par laivu ceļu, zāles iepinas dzenskrūvē".
"Vai tiešām Natura 2000 ietvaros ezers ir atstāts bojāejai, aizaugot?" – jautā Gedimins.
Portāls vispirms atbildēt lūdza ezera tiešo apsaimniekotāju – biedrību "Liepājas ezeri". Taču biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns attiecās to darīt, uzskatot, ka uz anonīmu vēstuli nav jāatbild.
"Lai tas cilvēks vispirms izlasa MK noteikumus par ezeru, vides normatīvajiem aktiem, zivsaimniecisko izmantošanu, utt., un rezultātā , kad saprāts ir atgriezies bez fanātiska naida pret zvejniekiem , uzraksta normālus jautājumus ar pamatojumiem, un tad runāsim tālāk," epasta vēstulē portālam raksta Urtāns.
Viņš arī aicina portālu "kopā ar šo cilvēku tikties ar biedrības darbiniekiem Liepājas pilsētas domē 2016.gada septembra beigās".
Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece sniedza šādu atbildi:
"Liepājas ezers ir Eiropas nozīmes NATURA 2000 aizsargājama dabas teritorija, kas uzliek stingru aizsardzības pasākumu nodrošināšanu un apsaimniekošanas ierobežojumus. Liepājas ezera apsaimniekošana pieļaujama tikai saskaņā ar apstiprināto Dabas aizsardzības plānu un sugu un biotopu ekspertu atzinumiem. Tas nozīmē, ka nemaz nav pieļaujama iespēja, ka ar pļaušanas tehniku varētu mesties ezerā un pļaut visu pēc kārtas, kur vien kādam šķiet, ka ir par daudz aizaudzis.
Tā kā ne reti pašvaldībai ir nācies uzklausīt sūdzības par ezera aizaugšanu, īpaši ūdenszāļu ziedēšanas laikā, 2015.gadā sertificēta eksperte Egita Zviedre pēc pašvaldības pasūtījuma novērtēja Liepājas ezera ūdensaugus, tai skaitā virsūdens augu sugas, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas, kas sastopamas ezerā.
Un te nu nekādi nevaram iepriecināt "balto puķu", kas jo krāšņi zied kanālā iepretī Zirgu salai un Golodova dambim, nīdējus un kas ezera apmeklētājiem rada aizauguma sajūtu, jo tā ir Latvijā ļoti reti sastopama jūras ūdensgundegas suga Batrachium baudotii, un tā nevar tikt un netiks izpļauta. Pļaušanas darbus nedrīkst veikt arī tiešā aizsargājamo augu tuvumā un laivu pārvietošanās ātrumam vajadzētu būt līdz 10 km/h.
Šobrīd tiek veikts arī ezera ornitoloģiskais novērtējums, kā rezultātā tiks norādītas vietas, kurās būs iespējams veikt niedru pļaušanas darbus. Tā kā Liepājas ezers ir putniem nozīmīga vieta, arī niedres ezerā drīkst pļaut tikai saskaņā ar sertificēta ornitologa atzinumu.
Tāpat arī makšķernieku iecienītās līdakas, kā zināms, visbiežāk uzturas ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Tās mēdz slēpties ūdenszālēs, brīvos niedrāju laukumos, aiz akmeņiem, siekstām un citiem aizsegiem, lai nebūtu pamanāma garām peldošajām zivīm. Svarīgi tas ir arī nārsta laikā, lai ikriem būtu kur "pieķerties" un arī lai tur būtu pietiekami laba barības bāze mazuļiem.
Ņemot vērā visus noteiktos ierobežojumus, atļautajā kārtībā biedrība "Liepājas ezeri" darbinieki ir veikuši laivu ceļa izpļaušanu Liepājas pilsētas un Nīcas novada teritorijā kā arī Bārtas ietekas rajonā.
Licencētā makšķerēšana Liepājas ezerā tiek organizēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Liepājas pilsētas 2014.gada 24.aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.8 "Saistošie noteikumi par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – Liepājas ezerā". Informācija par iegūtajiem ieņēmumiem ir publiski pieejama Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv.
Tāpat jānorāda, ka Liepājas ezers saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu ir par vides aizsardzību atbildīgās ministrijas valdījumā, kas nozīmē, ka ikviena darbība Liepājas ezerā ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi."
MrDaniiC
12.08.16
