Burtnieks

Kādi šorīt panākumi Sirmajā?

Šodien 4h patrolingoju pa ezeru,nu pilnīgi sūdīgi nebija,viens žandarms ap kilo,viens zemmēra žanīts un viena līdaciņa ap kilo nokratījās pie laivas

Mēs vakar arī bijām, tik daudz zantaru nekad nav bijis. Divatā izvilkti deviņi zandarti, seši lielākie aizbrauca uz mājām. Toties līdakas klusē, tikai viena 2,5 kg. Lietus gan lija uz nebēdu.

Ezers kā izslaucīts (no zivīm). Ellīgi smagā darbā trīs astes pa visu dienu. Toties smuki lija, tač' kaut kas labs! :)

hei

Paldies Ruu par info.Man šodien pieci zandarti 48-56cm un viena līdaka 2kg.Trīs žaņi atbrauca uz māju,divi žaņi un līdaka peld tālāk.

Kādi panākumi ar zandartiem? Man pa visu copi tikai divi ņēmieni, toties "dzelžaini" - spēj tik kātu saturēt.

Šorīt, tie kas vakar nav "ņēmuši" Līgās, jau devās burtnieka virzienā, pirmos jau redzēju ap pl. 4:00

trollingers [23.06.17]: Sveicināti.Kā ar lomiem?Ar cik kātiem īsti atļauts velcēt šogad?

Tagad var ar 2 kātiem kā parasti,tikai zivis 3 līdakas un 3 zandarti

Sveicināti.Kā ar lomiem?Ar cik kātiem īsti atļauts velcēt šogad?

Var redzet, ka cilveki noilgojušies pēc velces :) Es tai skaitā. Laivas 3 reiz vairāk kā 1. maijā.

Ka velces sezona ezera iesakusies?kadi lomi?

Menga, 15.jūnijs 2017, 14:04

Velce jau tikai no rītdienas sāksies,tākā stresa nav.

Ka velces sezona ezera iesakusies?kadi lomi?

Kāds ir bijis ezerā, ko līdakas ņem vēl un pa zālēm dzīvojas?

Kādi rezultāti Burtmieku novadā ?
Ezeram būs tie paši apsaimniekotāji ?

Visas zivis vēl pa zālēm dzivojas.

Ka cope ezera?kur zivi tagad meklet?dziluma vai zaales vai uz zalu dziluma parejas?

Šo rakstu vajadzētu izlasīt visiem, kuriem nav vienaldzīgs Burtnieka liktenis, it sevišķi jaunajiem deputātiem.
Vitālijs Začs, Valmieras MMB valdes loceklis:
Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem. Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.
Tad sākās lielais pārmaiņu laiks. Atgūstot Latvijas neatkarību, iekšējos ūdeņos uz laiku tika pārtraukta zivju zveja ar tīkliem. Par šo laika periodu vislabāk liecina makšķernieka Jāņa Birzaka (zinātnieka Jāņa Birzaka uzvārda brāļa) veiktā 200 makšķernieku aptauja, kurā redzams, kā auga makšķernieku lomi laikā, kad ezers bija brīvs no tīkliem, un kā tie katastrofāli kritās, kad atjaunoja tīklu zveju. Tas bija par pamatu tam, ka 2002. gadā nolēmu veikt aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret tīklu zveju Burtnieku ezerā. Aptaujas lapas atradās tikai laivu bāzēs un Valmieras makšķernieku veikalos. Tomēr viss izvērsās daudz plašāk. Atradās aktīvisti, kuri nokopēja aptaujas lapas, kas aizceļoja uz Rīgu un uz tuvāko apkārtni. Aptaujas rezultātā tika savākti 2732 paraksti pret tīklu zveju, tie vēl tagad atrodas biedrībā. Šie paraksti netika izmantoti, jo Latvijas valdība pieņēma likumu, ar kuru tika pārtraukta zveja ar tīkliem iekšējos ūdeņos. Likuma pielikumā bija ezeru saraksts, tajā skaitā arī Burtnieks, kurā aizliegta zveja ar tīkliem. Taču, kamēr likumu parakstīja Saeimas priekšsēdētāja, no saraksta bija pazuduši Burtnieku un Liepājas ezers. Par to, ka iekšējos ūdeņos nav jābūt nekādiem tīkliem, runājot par Liepājas ezeru, jaunākajās Copes Lietās izsakās atvaļinātais pulkvedis Andris Jākobsons. Jāatzīmē, ka zvejniekiem Burtnieku ezerā ir stiprs lobijs, jo pagājušajā gadā valdība nolēma atļaut zveju iekšējos ūdeņos tikai ar murdiem, bet Burtniekā izņēmuma kārtā atstāt tīklus, un tā tas joprojām turpinās.

©Jānis Stikuts
Vēl par ezera apsaimniekošanu. Pirmā apsaimniekotāja bija Valmieras rajona padome, kura nodibināja Burtnieku ezera pārvaldi un kurai savas apsaimniekošanas tiesības nodeva ezeram piegulošie pagasti. Pēc tam trīs pagasti nodibināja kopīgu Burtnieku ezera pārvaldi. Visi apsaimniekotāji veica plēsīgo zivju pavairošanu un kopīgi ar mūsu biedrību apsprieda ar ezeru saistītus jautājumus. Tagad, pateicoties reģionālajai reformai, ezeram ir viens saimnieks — Burtnieku novada pašvaldība, kura apsaimnieko ezeru un izstrādā ezera apsaimniekošanas noteikumus. 2012. gada jūlijā Sedas laivu bāzē tikāmies ar deputātiem un spriedām par sadarbību, taču drīz vien sākās cīņa par varu novadā un diemžēl mūsu sadarbība pārtrūka.
Tagad par apsaimniekotāju jaunievedumiem, no kuriem dažs atgādina šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Pirmā ļoti vajadzīgā lieta — zāles pļāvējs ezerā. Pirmajā pļaušanas reizē visas zāles peldēja pa ezeru un makšķernieki nevarēja velcēt, bet zvejniekiem tīklos zivju vietā bija zāles. Nākamajā gadā gan zāle tika nopļauta un izvesta malā. Labs pasākums. Nākamais jaunievedums — radiolokators, ar kura palīdzību varēs redzēt jebkuru objektu ezerā, tajā skaitā arī malu zvejniekus. Izrādās, ka tā ekspluatācija ir bīstama cilvēkam, un to nevar izmantot. Daži desmiti tūkstošu vējā, bet kas par to atbild? Vēl ar lielu pompu tika nopirkta amfībija: varēšot glābt cilvēkus ezerā un ķert maliķus. Kur tā ir? Esot bojāts gaisa spilvens, netiek izmantota. Atkal nauda vējā, bet atbildīgo nav. Tagad pēdējais jaunievedums — lielais murds. Tas ļoti atgādina zvejnieka dēla Oskara Kļavas jūras murdu cepelīnu, par kuru brīnījās viss Zvejniekciems. Tā vietā, lai ezerā laistu plēsīgās zivis, izķersim baltās. Jocīgi, vai ne? Tad nu plēsīgās zivis audzēs muskuļus, dzenoties pakaļ baltajām, un augs lielas, lielas. Vai kāds ir padomājis par ezera augu valsti? Vai tā ir tāda pati kā Somijā? Tāpat dūņas ezerā. Ja pasākums neizdosies — nekas. Par to nevienam nebūs jāatbild. Vainīgi būs somi vai sliktākā gadījumā zinātnieki.
Par ezera saistošajiem noteikumiem. Šoreiz jāteic, ka tie izstrādāti par labu tīkliniekiem. Makšķernieki izķerot pārāk daudz zivju. Diemžēl saistošo noteikumu izstrādātāji aizmirsuši tādu faktu, ka arī zvejnieki tagad izmanto jaunākās tehnoloģijas — eholotes un citus jaunievedumus. Viņi neliek tīklus, kur pagadās, bet labākajās zivju vietās, kurām makšķernieki nedrīkst braukt tuvāk par 50 m. Pašreiz klasisks piemērs ir ar bojām apzīmētās makšķerēšanas aizlieguma vietas. Kad ezera pārvaldi vadīja Dzintars Vītols, bija vienošanās, un ziemā makšķernieki ar meijām nosprauda ezerā kvadrātus ap zandartu ziemošanas bedrēm, kurās zvejnieki nedrīkstēja likt tīklus. Tagad ir otrādi, zvejniekiem tiek taupīti zandarti, un, kad bojas tiks noņemtas, tur iekšā būs tīkli. Tad labāk, lai aizliegums pastāv visu gadu un neviens tur nemakšķerē un nezvejo! Vai kāds no gudriniekiem ir parēķinājis, cik makšķernieks samaksā par makšķerēšanu ezerā? Par Burtnieka licencēm makšķernieki pagājušajā gadā samaksājuši 40 tūkstošus eiro. Kā ar zvejniekiem? Viens no viņiem izteicies, ka no zivīm tīrā peļņa mēnesī sanākot ap 2 tūkstošiem. Komentāru nav. Agrāk Burtnieks bija slavens ar trofeju zivīm. Katrā Copes Lietu žurnālā bija kāda Burtnieka līdaka vai zandarts. Tagad jau labu laiku — nekā. Aktīvie makšķernieki brauc uz Igauniju un ārzemēm, bet, ja kāds tepat grib noķert kaut ko nopietnāku, — uz privātajiem dīķiem. Ja tā turpināsies, pie ezera esošajām laivu bāzēm būs jābankrotē. Drīz Burtnieku ezerā būs tikai zvejnieki, kas ķers plēsīgās zivis un pensionāri, kuri ķers baltās zivis. Visā civilizētajā pasaulē iekšējie ūdeņi paredzēti aktīvai atpūtai un makšķerēšanai, tīkliem tajos nav vietas. Iepazīstoties ar jaunajiem saistošajiem makšķerēšanas noteikumiem, Valmieras MMB lūdza Vides ministriju nesaskaņot šos saistošos noteikumus un saņēma ministrijas atbildi, ka visu nosaka Burtnieku pašvaldība, kuras apsaimniekošanā ezers nodots. Šajās pašvaldību vēlēšanās Burtnieka nākotne - ar vai bez tīkliem - tika nodota novada iedzīvotāju rokās.

Šo rakstu vajadzētu izlasīt visiem, kuriem nav vienaldzīgs Burtnieka liktenis, it sevišķi jaunajiem deputātiem.
Vitālijs Začs, Valmieras MMB valdes loceklis:
Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem. Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.
Tad sākās lielais pārmaiņu laiks. Atgūstot Latvijas neatkarību, iekšējos ūdeņos uz laiku tika pārtraukta zivju zveja ar tīkliem. Par šo laika periodu vislabāk liecina makšķernieka Jāņa Birzaka (zinātnieka Jāņa Birzaka uzvārda brāļa) veiktā 200 makšķernieku aptauja, kurā redzams, kā auga makšķernieku lomi laikā, kad ezers bija brīvs no tīkliem, un kā tie katastrofāli kritās, kad atjaunoja tīklu zveju. Tas bija par pamatu tam, ka 2002. gadā nolēmu veikt aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret tīklu zveju Burtnieku ezerā. Aptaujas lapas atradās tikai laivu bāzēs un Valmieras makšķernieku veikalos. Tomēr viss izvērsās daudz plašāk. Atradās aktīvisti, kuri nokopēja aptaujas lapas, kas aizceļoja uz Rīgu un uz tuvāko apkārtni. Aptaujas rezultātā tika savākti 2732 paraksti pret tīklu zveju, tie vēl tagad atrodas biedrībā. Šie paraksti netika izmantoti, jo Latvijas valdība pieņēma likumu, ar kuru tika pārtraukta zveja ar tīkliem iekšējos ūdeņos. Likuma pielikumā bija ezeru saraksts, tajā skaitā arī Burtnieks, kurā aizliegta zveja ar tīkliem. Taču, kamēr likumu parakstīja Saeimas priekšsēdētāja, no saraksta bija pazuduši Burtnieku un Liepājas ezers. Par to, ka iekšējos ūdeņos nav jābūt nekādiem tīkliem, runājot par Liepājas ezeru, jaunākajās Copes Lietās izsakās atvaļinātais pulkvedis Andris Jākobsons. Jāatzīmē, ka zvejniekiem Burtnieku ezerā ir stiprs lobijs, jo pagājušajā gadā valdība nolēma atļaut zveju iekšējos ūdeņos tikai ar murdiem, bet Burtniekā izņēmuma kārtā atstāt tīklus, un tā tas joprojām turpinās.

©Jānis Stikuts
Vēl par ezera apsaimniekošanu. Pirmā apsaimniekotāja bija Valmieras rajona padome, kura nodibināja Burtnieku ezera pārvaldi un kurai savas apsaimniekošanas tiesības nodeva ezeram piegulošie pagasti. Pēc tam trīs pagasti nodibināja kopīgu Burtnieku ezera pārvaldi. Visi apsaimniekotāji veica plēsīgo zivju pavairošanu un kopīgi ar mūsu biedrību apsprieda ar ezeru saistītus jautājumus. Tagad, pateicoties reģionālajai reformai, ezeram ir viens saimnieks — Burtnieku novada pašvaldība, kura apsaimnieko ezeru un izstrādā ezera apsaimniekošanas noteikumus. 2012. gada jūlijā Sedas laivu bāzē tikāmies ar deputātiem un spriedām par sadarbību, taču drīz vien sākās cīņa par varu novadā un diemžēl mūsu sadarbība pārtrūka.
Tagad par apsaimniekotāju jaunievedumiem, no kuriem dažs atgādina šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Pirmā ļoti vajadzīgā lieta — zāles pļāvējs ezerā. Pirmajā pļaušanas reizē visas zāles peldēja pa ezeru un makšķernieki nevarēja velcēt, bet zvejniekiem tīklos zivju vietā bija zāles. Nākamajā gadā gan zāle tika nopļauta un izvesta malā. Labs pasākums. Nākamais jaunievedums — radiolokators, ar kura palīdzību varēs redzēt jebkuru objektu ezerā, tajā skaitā arī malu zvejniekus. Izrādās, ka tā ekspluatācija ir bīstama cilvēkam, un to nevar izmantot. Daži desmiti tūkstošu vējā, bet kas par to atbild? Vēl ar lielu pompu tika nopirkta amfībija: varēšot glābt cilvēkus ezerā un ķert maliķus. Kur tā ir? Esot bojāts gaisa spilvens, netiek izmantota. Atkal nauda vējā, bet atbildīgo nav. Tagad pēdējais jaunievedums — lielais murds. Tas ļoti atgādina zvejnieka dēla Oskara Kļavas jūras murdu cepelīnu, par kuru brīnījās viss Zvejniekciems. Tā vietā, lai ezerā laistu plēsīgās zivis, izķersim baltās. Jocīgi, vai ne? Tad nu plēsīgās zivis audzēs muskuļus, dzenoties pakaļ baltajām, un augs lielas, lielas. Vai kāds ir padomājis par ezera augu valsti? Vai tā ir tāda pati kā Somijā? Tāpat dūņas ezerā. Ja pasākums neizdosies — nekas. Par to nevienam nebūs jāatbild. Vainīgi būs somi vai sliktākā gadījumā zinātnieki.
Par ezera saistošajiem noteikumiem. Šoreiz jāteic, ka tie izstrādāti par labu tīkliniekiem. Makšķernieki izķerot pārāk daudz zivju. Diemžēl saistošo noteikumu izstrādātāji aizmirsuši tādu faktu, ka arī zvejnieki tagad izmanto jaunākās tehnoloģijas — eholotes un citus jaunievedumus. Viņi neliek tīklus, kur pagadās, bet labākajās zivju vietās, kurām makšķernieki nedrīkst braukt tuvāk par 50 m. Pašreiz klasisks piemērs ir ar bojām apzīmētās makšķerēšanas aizlieguma vietas. Kad ezera pārvaldi vadīja Dzintars Vītols, bija vienošanās, un ziemā makšķernieki ar meijām nosprauda ezerā kvadrātus ap zandartu ziemošanas bedrēm, kurās zvejnieki nedrīkstēja likt tīklus. Tagad ir otrādi, zvejniekiem tiek taupīti zandarti, un, kad bojas tiks noņemtas, tur iekšā būs tīkli. Tad labāk, lai aizliegums pastāv visu gadu un neviens tur nemakšķerē un nezvejo! Vai kāds no gudriniekiem ir parēķinājis, cik makšķernieks samaksā par makšķerēšanu ezerā? Par Burtnieka licencēm makšķernieki pagājušajā gadā samaksājuši 40 tūkstošus eiro. Kā ar zvejniekiem? Viens no viņiem izteicies, ka no zivīm tīrā peļņa mēnesī sanākot ap 2 tūkstošiem. Komentāru nav. Agrāk Burtnieks bija slavens ar trofeju zivīm. Katrā Copes Lietu žurnālā bija kāda Burtnieka līdaka vai zandarts. Tagad jau labu laiku — nekā. Aktīvie makšķernieki brauc uz Igauniju un ārzemēm, bet, ja kāds tepat grib noķert kaut ko nopietnāku, — uz privātajiem dīķiem. Ja tā turpināsies, pie ezera esošajām laivu bāzēm būs jābankrotē. Drīz Burtnieku ezerā būs tikai zvejnieki, kas ķers plēsīgās zivis un pensionāri, kuri ķers baltās zivis. Visā civilizētajā pasaulē iekšējie ūdeņi paredzēti aktīvai atpūtai un makšķerēšanai, tīkliem tajos nav vietas. Iepazīstoties ar jaunajiem saistošajiem makšķerēšanas noteikumiem, Valmieras MMB lūdza Vides ministriju nesaskaņot šos saistošos noteikumus un saņēma ministrijas atbildi, ka visu nosaka Burtnieku pašvaldība, kuras apsaimniekošanā ezers nodots. Šajās pašvaldību vēlēšanās Burtnieka nākotne - ar vai bez tīkliem - tika nodota novada iedzīvotāju rokās.

PAR BURTNIEKA NĀKOTNI. Atgriezīsim iedzīvotājiem Burtnieka ezera vērtību un nozīmi!
Burtnieku novada nozīmīgākais dabas resurss un identitātes simbols ir Burtnieka ezers. Rūpes par ezera nākotni, vēlēšanās atgriezt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību, atpūtas un tūrisma nozīmi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kāpēc partija “Valmierai un Vidzemei” startē pašvaldību vēlēšanās Burtnieku novadā. Mēs saprotam, ka daudziem simtiem Burtnieku novada, Valmieras un Vidzemes iedzīvotāju, kuri atpūšas makšķerējot, Burtnieka ezers ir ļoti svarīgs. “Trauksmes zvanu” ieskandina makšķernieki, atzīstot, ka iecienītā Burtnieka ezera vietā zivju resursu samazināšanās dēļ labprātāk makšķerēt dodas uz Igauniju. No tā cieš Burtnieku novada iedzīvotāju radītā tūrisma infrastruktūra – makšķernieku bāzes, viesu nami un tirdzniecības vietas.
Esam gatavi izvērtēt pašvaldības iepriekš pieņemtos lēmumus par licencētās rūpnieciskās zvejas nepieciešamību, kā arī izvērtēt tās ietekmi uz zivju resursu samazināšanos un nespēju ezerā dabiski atjaunoties zivju resursu krājumiem.
RITA BAUĢE, SIA “Makšķernieku serviss” īpašniece, veikala “Cope” vadītāja, pasaules čempione zemledus makšķerēšanā, uzskata, ka Burtnieku ezeram ir lielākais atražošanas potenciāls Latvijā:
"Burtnieku novada pašvaldība ir atbildīga gan par Latvijas skaistākā un bagātākā ezera perspektīvu izniekošanu septiņu gadu garumā, gan par tā sliktā ekoloģiskā stāvokļa un izzvejoto zivju resursu atjaunošanu tuvākajā nākotnē. Lai Burtnieka ezers atgūtu zaudēto zivju resursu atražošanas potenciālu, ir nepieciešams profesionāls, mērķtiecīgs un ilgstošs pašvaldības darbs.
Pirmkārt, jāizvērtē un jāsakārto rūpnieciskās nozvejas ar tīkliem ietekme uz ezera resursiem. Jāpārskata līgums un saistības, jo pēdējās divās vasarās, kad ezerā bija zems ūdenslīmenis, tas ir izzvejots, un dabiski zivju resursi nespēj tik strauji vairs atjaunoties. Līdz ar to zvejniekiem ir jāuzņemas atbildība par zandarta populācijas atjaunošanu. Atzinīgi vērtēju darbu, kas veikts nārsta vietu noteikšanā un pasargāšanā, taču vēl būtu nepieciešama mākslīgi radīto nārstošanas ligzdu veidošana no akmens krāvumiem.
Protams, neviens izveidoto dambi un sūknētavu nost nejauks un Silzemnieku pļavas neappludinās, taču jādara viss, lai samazinātu ezera aizaugšanu. Zaudējot dabiskās attīrīšanās spējas, Burtnieka ezera krasts ir pārvērties par aizaugušu džūksnāju, un makšķerēšana no krasta tikpat kā nav iespējama. Ezera aizaugšana ir samazinājusi ezera pievilcību arī rekreācijai – aktīvajai atpūtai ar ūdens sporta veidiem un tūrismam. Ir izveidota vismaz viena peldvieta, kas arī ir labāk nekā nekas.
Tāpat ir vajadzīga ezera infrastruktūras sakārtošana – iebrauktuvju izveidošana, bāzu atjaunošana. Paralēli ezera atveseļošanas darbiem ir nepieciešams sakārtot kontroles mehānismu, pēc tam tai veltot nopietnu uzmanību.
Esmu makšķerējusi četros pasaules kontinentos un neskaitāmās valstīs, tāpēc man ir, ar ko salīdzināt. Makšķerēšana un zvejniecība ir ļoti labi ir sakārtota Peipusa ezerā Igaunijā, no kā varam gudri mācīties. Diemžēl šobrīd Burtnieka zandarts vairāk aizceļo uz Igauniju. Es vēlētos, lai to slavē ne tikai labākajos Latvijas restorānos, bet tas būtu pazīstams un godā celts uz katra Burtnieku novada iedzīvotāja saimes galda."
Inesis Boķis, Latvijas Republikas Saeimas deputāts (līdz tam 12 gadus bijis Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), ir pārliecināts, ka viņa viedoklis par Burtnieka ezera glābšanu nākotnē saskan ar 99% makšķernieku viedokļu: “Nav nozīmes nevienam Burtnieka ezera atveseļošanas solim, ja tiek saglabāta rūpnieciskā zveja, kas netiek stingri kontrolēta. Atbalstu partijas “Valmierai un Vidzemei” apņēmību aizliegt rūpniecisko zveju ezerā un pieļaut tās atsākšanas izskatīšanu tikai pilnīgas ezera atveseļošanās gadījumā”.