Politika, iekšējā un ārējā

Tieši to arī redzēju, ka mums ir viss bumbās!!!

Nav ko vaimanāt! Ko paši urnās metāt,to dabūjāt!

BrunoL, 9.novembris 2017, 20:47
Vaitad ir kāds baigi sūdzās?:))

mjuniors, 9.novembris 2017, 20:55

Rakstīji,ka pabijis svešās zemēs,redzējis augstus kalnus,dziļas lejas-daiļām puķēm rotātas!
Atgriezies Tēva mājās un visur vēl saskati kirzas zābaka dziļas pēdas.Pat atsakies tai valodā komunicēt.
Klau,pagājuši jau 27 gadi s hvosķikom kopš paši saimniekojam.Vajadzētu visam būt bumbās. Bet?
Vai tik vaina nebūs mūs pašos.

BronoL
Jau pirmajos divos nodrāztos citātos iebāzi absolūtas pretrunas-"Ko paši urnās metāt,to dabūjāt!" un "radīta ilūzija,ka atdodot savu balsi,mūsu dzīves un sadzīves kvalitāte mainīsies..."
Gribēji kaut ko gudru pateikt? Nesanāca, kā vienmēr...

BrunoL [09.11.17]: Vējonis ir ZZS un SC incesta auglis. Neba par šiem te kāds ir balsojis

raihs, 9.novembris 2017, 20:55
Tikai un vienīgi par mazāko ļaunumu! I fakt na ļico!
Mūs,mazo cilvēciņu,galvās un domās radīta ilūzija,ka atdodot savu balsi,mūsu dzīves un sadzīves kvalitāte mainīsies.

Un sēžot pie vistukūts un vaidot interneta komentāros, cik viss ir slikti, tiešām nekas nemainīsies.

Krievijā sabrukusi kārtējā daudzstāvene. Urrā gribu padomju laikus atpakaļ. :))

mjuniors, 9.novembris 2017, 20:58

Apbrinojami :( kadu prieku un gandarijumu cilvekam var sagadat citu nelaimes :( !
Mjuniors tad kad Latvija sabruka Maksima , Tu ari petiji cik krievi un cik latvieši palika zem drupam ?

BrunoL [09.11.17]: Vējonis ir ZZS un SC incesta auglis. Neba par šiem te kāds ir balsojis

raihs, 9.novembris 2017, 20:55
Tikai un vienīgi par mazāko ļaunumu! I fakt na ļico!
Mūs,mazo cilvēciņu,galvās un domās radīta ilūzija,ka atdodot savu balsi,mūsu dzīves un sadzīves kvalitāte mainīsies.

Nodefinē, kas ir mazais cilvēciņš? Tu arī, vai tu sevi pieskaiti pie politikas eksperta guru, tāpat kā plēsīgais, kas sēžot pie savas vistukūts, kļuvis par ekonomikas "ekspertu" :)

Vējonis ir ZZS un SC incesta auglis. Neba par šiem te kāds ir balsojis

raihs, 9.novembris 2017, 20:55

Tikai un vienīgi par mazāko ļaunumu! I fakt na ļico!
Mūs,mazo cilvēciņu,galvās un domās radīta ilūzija,ka atdodot savu balsi,mūsu dzīves un sadzīves kvalitāte mainīsies.

mjuniors [09.11.17]: Krievijā sabrukusi kārtējā daudzstāvene. Urrā gribu padomju laikus atpakaļ. :))

Tur gan pie vainas putina elektorāts alkāni - gāzes sprādziens

raihs [09.11.17]: Vējonis ir ZZS un SC incesta auglis. Neba par šiem te kāds ir balsojis

Tieši to pašu gribēju rakstīt :)

Krievijā sabrukusi kārtējā daudzstāvene. Urrā gribu padomju laikus atpakaļ. :))

Nav ko vaimanāt! Ko paši urnās metāt,to dabūjāt!

BrunoL, 9.novembris 2017, 20:47

Vaitad ir kāds baigi sūdzās?:))

Vējonis ir ZZS un SC incesta auglis. Neba par šiem te kāds ir balsojis

Nav ko vaimanāt! Ko paši urnās metāt,to dabūjāt!

eldorado [09.11.17]: Skatos LTV1 interviju ar vējoni. Sajūtas- kā kaut ko TĀDU var ievēlēt par valsts prezidentu!? Par PREZIDENTU,ibio! Viņš nav pelnījis pat traktoru stūrēt!

raihs, 7.novembris 2017, 21:30

Guntis parādija, ka par prezidentu var būt slims cilvēks. Vaira parādija, ka par prezidentu var būt sieviete. Valdis parādija, ka par prezidentu var būt jebkurš. Andris parādija, la Latvija var iztikt bez prezidenta. Raimis vēl taustās.....

kaputaarps, 8.novembris 2017, 19:40
NEatceros, bet šamais bij kaut kur komentāros netā... LABS!! ;DDD

Neko neesmu pārkopējis. Vienkārši cilvēkiem emocijas līdzīgas, klausoties to nulli.

Skatos LTV1 interviju ar vējoni. Sajūtas- kā kaut ko TĀDU var ievēlēt par valsts prezidentu!? Par PREZIDENTU,ibio! Viņš nav pelnījis pat traktoru stūrēt!

raihs, 7.novembris 2017, 21:30

Guntis parādija, ka par prezidentu var būt slims cilvēks. Vaira parādija, ka par prezidentu var būt sieviete. Valdis parādija, ka par prezidentu var būt jebkurš. Andris parādija, la Latvija var iztikt bez prezidenta. Raimis vēl taustās.....

kaputaarps, 8.novembris 2017, 19:40

NEatceros, bet šamais bij kaut kur komentāros netā... LABS!! ;DDD

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš. Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Banka izsaka prognozes, ka Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos.

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt – uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%.

Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2.5%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim.

Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts (pēc naudas plūsmas) – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP.

shmidzis, 9.novembris 2017, 13:49

Mja :( ! Un ir taču naivi cilveciņi , kas tam visam tic ;) !

plesigais, 9.novembris 2017, 14:38

Protams, plēsīgajam sēžot savā kūtspakaļā viss labāk zināms un redzams – plēsīgais mums taču ir ekonomikas guru un zin visu labāk par jebkuru ekonomisti valstī :):):)

plēsoņa - vistas, vistas pabaro ;)

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš. Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Banka izsaka prognozes, ka Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos.

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt – uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%.

Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2.5%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim.

Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts (pēc naudas plūsmas) – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP.

shmidzis, 9.novembris 2017, 13:49

Mja :( ! Un ir taču naivi cilveciņi , kas tam visam tic ;) !

Nu ko- jāgatavojas atkal tam, ka mūžīgi pohainie pakaļroči-reģipša licēji pie objekta piebrauks ar X6 un bez divām štukām pirkstu nekustinās...

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš. Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Banka izsaka prognozes, ka Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos.

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt – uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%.

Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2.5%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim.

Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts (pēc naudas plūsmas) – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP.