Elektriķim 280 + piemaksas! Enerģētiķim 380+ visu gadu. :)
Inženierim 170!
urmaas, 17.janvāris 2018, 21:06
Jā, ekonomistam un priekšniekam vēl vairāk, bet kolhoza ražība jau no traktoristiem un slaucējām bija atkarīga.
Bija jau sava privelēģiju skala,kas dabūja arī ātrāk,-partijnieki ,kara un darba veterāni,jaunie un vajadzīgie speciālisti,visādi pirmrindnieki,daudzbērnu ģimenes u.t.t.
Bagātos uzņēmumos un kolhozos dzīvokli dabūt bija lielākas izredzes,nekā no pašvaldībām...
Urmas - traktoristam alga ziemā - 60 rbļ.
Domaataajs, 17.janvāris 2018, 21:02
Elektriķim 280 + piemaksas! Enerģētiķim 380+ visu gadu. :)
Inženierim 170!
Par Valmieru Bračkam taisnība.Viss bija atkarīgs no tā,kā paveicās uzsākt darba gaitas. Man sanāca,pēc 9 nostrādātiem gadiem.Comrāds “elektriķu pemkā” PMK,pat 1/2 gadu nenostrādāja. Sagadījās,ka uzņēmums nodod ekspluatācijā jaunu daudzdzivokleni,un draugam ierāda dzīvokli vecajā,pilsētas centrā,pretīm bankai.Nosacīti vecajā.
Dzīvokli iedeva, ja bija ko dot. Reāli sāka masveidā kolhozos dzīvokļus būvēt 70- to beigās
Domātājs
Bij ari tā! Bet līdz ko apprecējies un, ja vēl bērns tad deva dzīvokli. Uzreiz dzīvokli dabuja speciālisti!
Nevajag salīdzināt pāris bagātu un veiksmīgu kolkozu algas ar standartu;) mani radi laukos vidēji saņēma līdz 80 rubčikus. Fāters tai laikā kā inženieris strādādams virpotāju cehā ar virsstundām dabūja līdz 500 rubčikus, vidēji 300-400. Tiesa tērēt nebija kur, uz mašiņu ar rindā 10+ gadus, tā i galvenie tēriņi bija pjankas kā vairumam :)
Urmas - traktoristam alga ziemā - 60 rbļ.
Kolhoznieki visbiežak mitinājās budžu majās, krogus mājās un pēckarā būvētās.
Ērtības bija aka ūdenim, malkas apkure un āra sausā tualete. Mazgāties - pērc skārda vannu un sildi lielo ūdens katlu.
Sulla
Te nu es tev nepiekritīšu. Kolchozos algas bij lielākas par pilsētniekiem. Protams bij ari iestādes un amati kur pilsētā varēja nopelnīt labāk. Kolchozos nevis šantažēja ar dzīvokļiem, bet gan ar tiem pieturēja jauniešus, lai nemūk uz pilsētām.
nu vergi kaut kur ir jaizmitina:DTad nu deva dzivokļus,un tapat neuzcēla laimigo komunismu
Tur jau tā lieta kolhozos maksāja grašus un lai ļautiņi nemuktu uz lielpilsētām tad tos šantažēja ar dzīvokļu nedošanu. Protams iestāšanas partijā to procesu ieeļļoja un paātrināja, bet ne jau visi bija gatavi tā zemoties. Muterīte vairāk kā 10 gadus nostrādājs Rīgā centrā namu pārvaldē, lieliski redzēja situāciju, daudz nācās staigāt pa dzīvokļiem.
Nu ne jau kurā katrā kolhozā uzreiz varēja tikt pie dzīvokļa. Kādu kaktu jau ierādīja.
Sulla nezinu kādā komunalkā tu dzīvoji bet mani vecāki strādādami dabūja dzīvokli .Tas Valmierā . Kāds uzņēmums -tas nav svarīgi. Tikko šo jautājumu noprecizēju no mammas - bij jāpagaida 4 gadi . Otrs piedāvājums esot bijis zeme mājas būvniecībai bet tajā laikā privātmāja neskaitījās kruti. Dzīvoklis ar visām ērtībām - vot tā bij štelle :) Sulla palūgšu ievērot pieklājību un toleranci.Cik saprotu tu sevi uzskati par kaut ko līdzīgu inteliģentam māksliniekam -tad arī uzvedies tā lai nav na..uj tevi jāsūta publiski. Tādu tipiņu kā tu paldies dievam iepriekšējo sadaļu slēdza . Iemācies uzvesties .
Urmās tie aprēķini ir pilnīgi aplami. Te ir daudz grāmatvežu lai viņi pareizi saliek ciparus .
Dzīvokļus ātri varēja dabūt kolchozos. Pilsētās bij kā te jau iepriekš ir minēts. Tā kā nevajag stāstīt, ka dzīvokli, it sevišķi Rīgā, varēja dabūt pāris gadus nostrādājot kādā no organizācijām. Labākajā gadijumā piedāvāja kopmītnes!
Vot vot minhauzens atkal zirgā un cep pasakas :) Latviešu ģimenes 4+ cilvēki dzīvoka gadiem komunalku 1 istabiņā, pat ar maziem bērniem. Kamēr iebraucēju salašņas, partorgi un uzplečotie momentā dabūja skaistus 3+ istabu dzīvokļus pirmskara mājās. No kuriem latviešus izmeta vai izsūtīja.
Bračiņ,saki pāris gadus bij uz dzīvokļiem rindā jāpastāv? Nesmīdini,Rīgā pa 10-15 mit gadiem stāvēja...
te nu Urmasam cepuri nost,reāli parada mūsu valsts attieksmi pret cilvēku,uzņēmēju utt,es tikai gaidu kad tas viss plīsīs un ar ko tas beigsies,žēl ir jauniesu,viņiem pazūd dzimtene...
Pareizi jau tu raksti Bjorgvin, lielākā daļa īpašumu jaunajiem ir uz kredīta. Toties viņiem ir tas, kas nepieciešams. Padomju laikos ne uz kredīta ne bez kredītalai jaunā ģimene tiktu pie dzīvokļa bija vajadzīgi blati. Ja to nebija , tad nekas nebija. Ja tajos laikus būtu devuši kredītus, tu gribi teikt ka situācija būtu labāka kā šodien?
Un par tiem parādniekiem Saeimā manuprāt ļaunuma sakne ir ne vis tas, ka viņi ir Saeimā, bet tas ka vēlētāji nespēj izvērtēt tos ciparus. Un ne tikai ciparus, bet arī kandidātu "darbus"
AndrisABC, 17.janvāris 2018, 10:21
Oponēju un pilnībā nepiekrītu.Padomju laikos būvēja ļoti daudz un normālās pilsētās bij uzņēmumu,kolhozos kolhozu ,citās saimniecībās saimniecību būvētās mājas darbiniekiem . Visās pilsētās 90% mikrorajoni ir būvēti no pilsētas un uzņēmumu budžetiem . Piekrītu bij pāris gadu rindā jāpagaida uz dzīvokli . Bet viņi bij un viņus dabūja - un nekādus blatus nevajadzēja - vismaz maniem vecākiem un maniem klasesbiedru vecākiem. Kvalitāte kā jau tā laika kvalitāte. Rīgā - purciems,pļavnieki,Zoļiks,Imanta, uttt