Jā visi kaut kā krutjījās un leduskapji arī bija diezgan pilni...Galvenais pluss ko uzskatu,tas ka nebija tās sociālās spriedzes,kas tagadiņ,kad pensionārus un mātes ar bērniem no dzīvokļiem ārā met...
Anton,kurā krogā strādāji?
Lai gan esmu valmierietis,bet metropoles un Jūrmalas krogi,īpaši,sveši nebija.
notirgojot kolhozniekiem 4 bikses, vienas bija peļņa, pilnigi pretēji minhauzena stāstiem ,ka naudai laukos nebija vērtības, utt.Nomāju zemi tulpēm, sūdi pa 25-50 rubļi, tāpat kūdra, minerālmēsli gan pa velti,ķieģeļi bija deficīts, vairs neatceros cik, bet lēti ne, bloki no keramzīta bij uzdevīgāk.
Bija jau visādi kadri, bet tāda bijāšana arī tiem bija.
Lai nu kā,bet dzīves spriegums bija mazāks,nebija jābaidās ka no darba vai dzīvokļa ārā izmetīs. Arī cilvēcīgās attiecības bija vienkāršākas un sirsnīgākas.Cilvēki nebija tā materializējušies,ceineri aizdot līdz algai nebija problēmu,nebaidoties ka atpakaļ nedabūsi...
Pie mums talkās brauca no mašīnbūves rūpnīcas un milicijas. protams arī studenti.
Menti brauca siena ķīpas kraut kolhozā šķūnī - vot laiki bija.
Bruno
Tajos laikos 1200 bij jawas cena. :)
Urmas,es par 2 kasešu japāņu Šarpu jūrniekam 1200 rubeļus atskaitīju...:)
Tonis, 17.janvāris 2018, 21:32
Dūšīgi! Pa tādu piķi kazačoku un krakovjaku lecot,kāti paši cilājās!
Visi krogos nestrādāja! :D
Uz daugavgrīvas ielas savulaik bij moču bode. Lai nopirktu nokautā jawas dzinēja vietā jaunu, vajadzēja piemaksāt 50rbļ. Un tad vēl bij jāgaida.
Urmas,es par 2 kasešu japāņu Šarpu jūrniekam 1200 rubeļus atskaitīju...:)
Dzīvokļus kolhozos sāka buvēt sešdesmitajos. Pie katras jaunceltas lielfermas arī dz.māja ar visām labierīcībām.Protams,saimniekoja un dzīvoja atsavinātajos īpašumos. Kolhozos viss bija bumbās,drūmāks skats bija sovhozos(Padomju saimniecības)Kontingents no plašās krievzemes.
Sākot elektriķa gaitas,izložņātas tās būdas krustu škērsu.Gan pārvietojot un sakārtojot uzskaites,gan fermās un dzīvokļos atjaunojot un no jauna ierīkojot elektroinstalācijas.
Kolhozos,salīdzinoši,pelnīja labi.Rinda uz autiņu,praktiski,nekāda.Labākie mehanizatori,noslēdzot gadu,prēmijā saņēma “Maskavieti”
Baigā škrobe bija,kad jābrauc talkās.Akmeņu lasīsana,siena talka,bietes un kartupeļi. Kolchoznieku koris un deju kolktīvs aizbrauc uz Dziesmu svētkiem,mēs,elektriķi,pa siena pļavu.
Un ķieģeļu krava 2 polši ,-ne tik.Ķieģeļi tomēr bij deficītmateriāls...
Toreiz, lai nopirktu divkasešnieku vajadzēja šķirties no 280rbļ. Un par katru maxvel kaseti vēl 9rbļ. Ja ar ierakstu, tad tā pati sūdu krava vien sanāca.
Privātajam polš bij jāliek, ja brauci no viņa kūtspakaļas sūdus vest. Ja pie privātā brauci jau uzkrāvies, tad kvartiņš+polš.
Tā ari komunismu neuzcēlām! :)
Tomēr labāk ir mūsdienās-pie labas gribas vari vismaz apceļot pasauli utt.
+/- takse visur bija līdzīga, vienīgi bija tādi kas pat pēc vadības pavēles bez polša nebrauca pie privātā.
Bračiņ
Liela daļa taisnības, par tiem polšiem, ir. Bet mēslu krava nemaksāja polšu! Praksē vadāju, zinu cik maksāja.
Kā slaucējas un traktoristi cēla ražību, nevienam nav noslēpums. :D
urmaas, 17.janvāris 2018, 21:09
Tur jau tā lieta :)
Par 60 rbļ mēnesī zakuska neiznāk, nav spēka strādāt.
Bija jau sava privelēģiju skala,kas dabūja arī ātrāk,-partijnieki ,kara un darba veterāni,jaunie un vajadzīgie speciālisti,visādi pirmrindnieki,daudzbērnu ģimenes u.t.t.
Bagātos uzņēmumos un kolhozos dzīvokli dabūt bija lielākas izredzes,nekā no pašvaldībām...
Tonis, 17.janvāris 2018, 21:06
bet partijniekiem un veterāniem bija priekšroka attiecībā pret jaunajiem speciālistiem. Vismaz pirmajiem piešķīra labākos variantus.
Kā slaucējas un traktoristi cēla ražību, nevienam nav noslēpums. :D
Neviens kolhozā algu naudas izteiksmē nerēķināja. Mūžīgie polši - mūžīgais pālis. Tikai par polšiem mans tētis uzbūvēja vasarnīcu. Vietējā kolhoza traktoristiem nauda kā tāda vispār neinteresēja :) Kā tagad atceros = ķieģeļu krava - 2 polši, Mēslu krava zemītei -polšs, akas grods -1 polšs . Loģiski ka soļķis uz kolhoza rēķina un protams viss iepriekšminētais ar.