Tas ka breksim, galvenā, bt ne vienīgā bariba ir motilis - tas ir skaidrs . Molitiiccseezh duunjas - pa ko rokas brekshuks - bettagad vismazpar Rāznu - nireji teica ka grunti klaj apm 5-10 cm biezuma taads ka sūnu slānis - respektiivi cauri tam slanim brekss pie motilja netiek - golod ne tjotka - mekle kur ir briiva pieeja njamkai. Un viens vecszvejnieks teica kakadreiz veica ķīšu nozveju ar grunts tralešanu- ar to tad grunti arī "'ravēja"'. , bet tas bija viens no zvejoshanas obligatajiem noteikumiem, ka taadas darbibas jāveic - un pardeva tos kjisiishus veikalos ,kurus pirka vistām vai zupai...
Vai tad mūsdienās vēl ir Kāds zvejnieks, kas ķer tīklos zivis , lai nenopelnītu???:)
Zivotājs
Tu tik liels un vēl pasakām tici?
Vai tad ar vadu tikai duļķi sakuļ, lai motilim ir kur izvērsties?
"Izravējot" zāles, citi kukainīši, zivju barība, ari netiek iznīdēti?
Zivis pēčāk tiešām paliek vairāk un lielākas?
utt.
urmaas, 6.februāris 2018, 22:19
Nu normāli vadu velk ziemā un tici vai nē būs labāk ja to dara ar prātu, bet tikai kas par to maksās, jo ja tas būs peļņai tad būs sliktāk .
Jāsāk jau ar to ka jāsakārto kas par ko atbild, kas sargā un kam kas pieder un kas ko var darīt, publiskie ūdeņi -it kā pieder visiem(pieejai pie ūdeņiem jābūt visi var tikt), labi sargā valsts vai pašvaldība, var zvejot vai nē izlemj tauta, piekrītu. Nākošais privātie ūdeņi kur zvejas tiesības valstij- nu te sākas problēma, jo zvejas tiesības pieder valstij, bet ja nav servitūta neviens no malas nevar piekļūt likumīgi, tad jautājums ko valsts var regulēt ja neviens no malas likumīgi nevar piekļūt, beigās iznāk tīri privātie ūdeņi un tādos kaut ko lemt no malas zvejot vai makšķerēt nav jēgas. Trešais privātie ūdeņi kur zvejas tiesības ir īpašniekiem- tur pagaidām paša sakārtotākā likumdošana un tur lemt par kaut kādu ierobežošanu bezjēdzīgi.
Urmas, ar vadiem ja šancēja, tad ezeros, mazās upes parasti vietējie brakonjeri izbradāja, bet lielajās makšķerēja, vai lika rūtainos un murdus. Tas ir no tā, ko es atceros.
Zivis ir resurss par kuru var saņemt naudiņu. Pie tam ES politika ir vērsta uz zivju ieguves samazināšanu, vienlaicīgi ceļot to vērtību. Tā kā iespējams pašlaik ekonomiski pamatota ir skalošana lielākās ūdens tilpnēs, vietās kur ir vērtīgākas sugas, tad zivju cenas līknei kāpjot, būs pamats strādāt mazākās tilpnēs. Ja to resursu "na korņu" nesargāt, tad mūsu bērni copēs privātas tilpnēs...
Politiķi var tik solīt, bet kad donors liek partijas budžetu, tad arī klāt nāk viedokļa teksts. Paskataties uz esošo Daugavā, zušu zveju piejūras ezeros, vēl nēģi... un salīdziniet ar makšķernieku regulējumu.
Manas jaunības copes vietās ar vadu gan nevilka. Jau 90-tajos parādijās "pašpatēriņa" zvejnieki. Bet tie, ja bij salīdzinoši prātīgi, lielu skādi zivju populācijai nenodarija. Zivju pietika visiem.
Toties viens rūpnieciskais bij pie Kokneses. Ja nemaldos tad Gintaras bij vārdā. Viņš svaigas netirgoja. Visu nokūpināja un tirgoja kūpinātas.
Jā, ziemas bija aukstākas, ledusgabali pavasaros pat grunti paplūkāja.
Bet vai tad senak ar vadiem nevilka? Ziemā, no ledus, piemēram?
Tad makšķernieku bij mazāk. :)
Runājot par zālēm. Bij niedres ko ar lediem noplēsa, ka maz neliekās. Bet sezonas laikā tās atauga atkal.
Neviens zvejnieks nečakarēs savu inventāru, lai "izravētu" aizaugušo dīķi, ja tas viņiem nebūs ekonomiski izdevīgi.
Nezinu, kā Tev, Urmas, bet kad es augu, zāles bija mazāk upēs un zivju vairāk.
Paši puikas pļāvām zāles, ar brideni ņēmāmies un zivis bija lielas.
Zivotājs
Tu tik liels un vēl pasakām tici?
Vai tad ar vadu tikai duļķi sakuļ, lai motilim ir kur izvērsties?
"Izravējot" zāles, citi kukainīši, zivju barība, ari netiek iznīdēti?
Zivis pēčāk tiešām paliek vairāk un lielākas?
utt.
Nu bet izskatās ka tā ir demokrātija - balso par ko gribi un kaa gribi - jēgas praktiski nekādas. Nezinu kas un kā bija 20 -30 - 50 gadi atpakalj - bet .. Runāshu tikai par ezerinju savos laukos. Ezers nav dziljs videjais dizljums apm 1.5-1.7 m dziljakas vietas biki p[ari 2 m .. zāļains . Agrāk ziemas bija ne tadas ka tagad un zivju slapšana bija vēerojama katru gadu . iik pēc 5-6 gadi nāca valsts nozveja, un zinu ka vienu gadu teicak ka 24 tonnas zivju izkjertas - parsvaraa lidakas linji karuusas un raudas , ka jau parasta ezeraa - un pats interesantākais, ka zives bija visu laiku - i cuuku i govju ferma pakalnaa bija i kolhoza lauki bija kur mineraļus lika - bet zive bija. I vietējiem murdi un tikli bija i i katru ziemu linjus slapšanas laika vilka - un tad bija paris gadi .....un ezers praktiski tukshs palika - rotani, mazi linjuki un karuusiņas - raudas pazuda, asari , līdakas arii - tikai pedejo 3 gadu laikaa saak pamazitem atjaunoties......zivis nav slapushas jau gadi 5 -6 ... Kur suns ir aprakts.... nevaru saprast. Vieniigais par Rāznu teica ka vada zveja tiria grunti - un tur plaudim ir viegl;ak atrast motili - tagad grunte jau cik gadi nav tiriita ( traljota) ta i saka ka zem taaqws suunas breksis to motili atrast nevar - tatad no tas vietas aiziet prom. Manuprta, ja būtu strikti plānota, valsts kontroleta nozvejas ( nevis izkāšanas sistēma) sistēma Būtu ok ...
nevis tā kā pagjušā gadā - zvejnieki teica Lubans tukshs - un te hop Lubana zvejnieki parādās Rāznaa ar kilometrime stavtiklu - bet tie grunti netiira!!!
zivotaajs, 6.februāris 2018, 09:38
Viss ir normāli.
Tieši tā jau arī tie resursi tiek nīdēti. Zvejo tik ilgi kamēr pēkšņi vairs nav, jo ir pārsniegta izkāšanas kritiskā robeža.
Pēc tam tad nu jāgaida, kamēr viss atjaunosies.
Pagaidām lielākajai daļai "lielo speciālistu" vēl joprojām nav pielecis, ka resursu nepietiekamības dēļ, makšķerēšana, tīkli un vēl zemūdens zvejnieki vienlaicīgi vienā ūdenstilpnē, ezerā, lai cik gan viņa nebūtu liela un bagāta, pastāvēt nevar.
Taču laiks visu noliks pa vietām - vienkārši zivju būs ļoti maz un domāt būs jāsāk!
Nu bet izskatās ka tā ir demokrātija - balso par ko gribi un kaa gribi - jēgas praktiski nekādas. Nezinu kas un kā bija 20 -30 - 50 gadi atpakalj - bet .. Runāshu tikai par ezerinju savos laukos. Ezers nav dziljs videjais dizljums apm 1.5-1.7 m dziljakas vietas biki p[ari 2 m .. zāļains . Agrāk ziemas bija ne tadas ka tagad un zivju slapšana bija vēerojama katru gadu . iik pēc 5-6 gadi nāca valsts nozveja, un zinu ka vienu gadu teicak ka 24 tonnas zivju izkjertas - parsvaraa lidakas linji karuusas un raudas , ka jau parasta ezeraa - un pats interesantākais, ka zives bija visu laiku - i cuuku i govju ferma pakalnaa bija i kolhoza lauki bija kur mineraļus lika - bet zive bija. I vietējiem murdi un tikli bija i i katru ziemu linjus slapšanas laika vilka - un tad bija paris gadi .....un ezers praktiski tukshs palika - rotani, mazi linjuki un karuusiņas - raudas pazuda, asari , līdakas arii - tikai pedejo 3 gadu laikaa saak pamazitem atjaunoties......zivis nav slapushas jau gadi 5 -6 ... Kur suns ir aprakts.... nevaru saprast. Vieniigais par Rāznu teica ka vada zveja tiria grunti - un tur plaudim ir viegl;ak atrast motili - tagad grunte jau cik gadi nav tiriita ( traljota) ta i saka ka zem taaqws suunas breksis to motili atrast nevar - tatad no tas vietas aiziet prom. Manuprta, ja būtu strikti plānota, valsts kontroleta nozvejas ( nevis izkāšanas sistēma) sistēma Būtu ok ...
nevis tā kā pagjušā gadā - zvejnieki teica Lubans tukshs - un te hop Lubana zvejnieki parādās Rāznaa ar kilometrime stavtiklu - bet tie grunti netiira!!!
Es sen jau to izdariju! Vajag veikaliem sanjemties uztaisit plakatu un informet cilvekus. Te man liekas spele faktors, ko tad es, mana balss neko jau neizmanis. Vot tapec valsti notiek mesli.
Kādu laiciņu atpakaļ jau balsoju par šo:
AR RŪPNIECISKĀS ZVEJAS AIZLIEGUMU LATVIJAS IEKŠĒJOS ŪDEŅOS. Paraksts pieņemts: 2016-02-16 18:47:46 +0200
Uz priekšu nu nepavisam nekustas.. laikam jau visiem patīk tie tīkli
Latvijas robežas stiepjas diezgan tālu arī jūrā .Tātad tas nozīmē arī piejūras renģu,bušu u.c. zivju zvejas aizliegumu? Tie tak ir mūsu LV iekšējie ūdeņi .... Vai LV ārējie ūdeņi ? Kā īsti saprast ? Skaidrāk būtu noteikt -saldūdenī un sālsūdenī .
Bralitis, 3.februāris 2018, 18:23
Savā rakstiņā biju domājis Latvijas iekšējos valstij piederošos ūdeņus, upes un ezerus.
Jūrā - lai zvejo, kamēr vien Eiropa atļauj.
Latvijas robežas stiepjas diezgan tālu arī jūrā .Tātad tas nozīmē arī piejūras renģu,bušu u.c. zivju zvejas aizliegumu? Tie tak ir mūsu LV iekšējie ūdeņi .... Vai LV ārējie ūdeņi ? Kā īsti saprast ? Skaidrāk būtu noteikt -saldūdenī un sālsūdenī .
Šis balsojums, nu jau laikam būs 2 gadi,kā ir spēkā esošs.
Makšķernieku esot daudz.Dažos avotos pat 300 tūkst. pieminēti utt.
Šeit ir vairākas reizes pieminēts.
Izskatās,ka tas maz kam interesē.....
Akmens_Viesis [34m]: Noteikti jāpalīdz.
Ņemot vērā, ka pret tīkliem Latvijā var savākt knapi tūkstošus divus balsu.
Un cik aktīvi pašlaik Latvijā darbojas zivju uzpircēji no Lietuvas.
Ar vieglu ironiju sakot, lūk balsojums, kur vietējo zvejnieku un makšķernieku intereses sakrīt 100%Ja varetu katra pagastmaja aiziet katrs pensionars un tt .tad nobalsotu daudzi .nejau visiem ir pieejams internets un vel japieregistrejas..
Floksis76, 3.februāris 2018, 14:45
Un vēl! Ticu, ka ļoti daudzi makšķernieki nemaz nezin, ka tāds balsojums vispār notiek un ir arī vajadzīgs.
Tajā skaitā, es pats, jo, tikai šo lasot, uzzināju. Un arī nobalsošu.
Arī pie mums ir jārīkojas līdzīgi un neatlaidīgi - zveja ar tīkliem sabiedriskajos ūdeņos ir jāaizliedz.
Ja citādi nevar, tad kaut kur, kaut kā, izņēmuma kārtā, ilgi debatējot, to var atļaut. Bet ne savādāk.
Akmens_Viesis [03.02.18]: Noteikti jāpalīdz.
Ņemot vērā, ka pret tīkliem Latvijā var savākt knapi tūkstošus divus balsu.
Un cik aktīvi pašlaik Latvijā darbojas zivju uzpircēji no Lietuvas.
Ar vieglu ironiju sakot, lūk balsojums, kur vietējo zvejnieku un makšķernieku intereses sakrīt 100%
Ja varetu katra pagastmaja aiziet katrs pensionars un tt .tad nobalsotu daudzi .nejau visiem ir pieejams internets un vel japieregistrejas..
zivotaajs
07.02.18
