Jurasasaris
20.03.18
Taka ir jakjer un jacep jo zivis i pa daudz ..nevis jabucho
Jurasasaris
20.03.18
Report this ad
Makšķernieku sāpe – lenteņi
Parazīti ir ūdens ekosistēmas daļa, tāpat kā zivis.
Parazīti ir ūdens ekosistēmas daļa, tāpat kā zivis — ar to makšķerniekiem jāsamierinās. Velns, izrādās, nav tik melns, kā to mālē.
Pēdējo nedēļu man pa prātu jaucas lenteņi (runa, atbilstoši šī bloga specifikai, protams, iet par zivju lenteņiem). Tas parazīts nav ieperinājies manā galvā un pat ne zarnu traktā – vienkārši ir ienācis “sociālais pasūtījums” no makšķerniekiem dot kādu skaidrojumu par tiem – kāpēc un kā tie izplatās, vai tie ir bīstami cilvēkam, kā ar tiem cīnīties utt.
Personīgi ar šiem mošķiem esmu saskāries, makšķerējot Klaucāna un Kāla ezerā, Vīķezerā un citur. Ziņas par šo sērgu regulāri pienāk no Saukas ezera, nupat arī no Laukezera. Var jau saprast makšķernieku sāpi – tu cilvēks esi saķēris pilnu kasti ar smukām zivīm, bet lenteņu dēļ puse jāmet ārā. Bet vai to tiešām vajag darīt, mēģināšu noskaidrot šajā rakstā.
Ievadā rakstīju, ka runa šeit iet par zivju lenteņiem. Tas gan īsti neatbilst patiesībai, jo lentenis ir tāds zvērs, kam dzīves ciklā nepieciešami vairāki starpsaimnieki, papildsaimnieki un īstais saimnieks. Vienai lenteņa sugai zivis ir tikai starpsaimnieks, citai – saimnieks. Vieniem lenteņiem attīstības laikā nepieciešami tikai airkājvēži un zivis, citiem vēzīši, zivis un putni, vēl citiem vēzīši, zivis un gaļēdāji (arī cilvēks).
Visbiežāk makšķernieki lenteņus atrod plaužu, pliču un raudu vēderos. Pieredzējuši copmaņi jau pat zivis neuzšķēržot pēc piepūstā vēdera var atšķirt, kura ir slima. Reiz, kamēr vēl nebiju šo parazītu dzīvē redzējis, prasīju pieredzējušam makšķerniekam, kā lentenis izskatās. Atbilde bija – ja lentenis zivij būs, tu to uzreiz pazīsi. Un tiešām – balta vai iedzeltena krokota lente ap zivs zarnām ne ar ko citu nav sajaucama.
Kopumā Latvijā reģistrētas 107 lenteņu sugas, no tiem vairāki desmiti, kas atrodami zivīs. To izmēri ir sākot no 1 – 2 cm līdz vairākiem desmitiem centimetru.
Neviens pieaudzis lentenis, kas ir zivīs, cilvēkam nav bīstams.
Ja noķer zivi, kuras zarnās atrodas šāds parazīts, to izņem un zivi, termiski apstrādājot, var droši ēst. Dažādos informācijas resursos minēts, ka plakanajiem tārpiem nepatīk arī temperatūras zemākas par -20 grādiem un sāls. Tātad, loģiski spriežot, no tādām zivīm gatavotas voblas arī nevarētu būt veselībai bīstamas.
Lentenis parastais
lentenis
Foto no interneta – pašam nav dūšas ritināt šitādus tārpus, lai gan zivīs tos bieži esmu atradis.
latum
Bildīte kā no manas pamatskolas laika zooloģijas mācību grāmatas (toreiz bija tāds priekšmets). Ligula intestinalis dzīves cikls. Kā redzams, cilvēks tajā neietilpst.
Visticamāk, tas, ko jūs ieraugāt tīrot plaužus, pličus un raudas, ir Ligula intestinalis. Latvisku nosaukumu šai sugai neatradu, bet krieviski tas saucās обыкновенный ранец, tātad – parastais lentenis. To garums sasniedz 50 — 80 cm un tas atrodams arī citu karpu dzimtas zivju ķermeņu dobumos. Tas vēl nav pilnībā izaudzis lentenis. Lai tas notiktu, tam jānokļūst putna vēderā. Tur dažu dienu laikā tas kļūst pieaudzis un sāk vairoties. Putniem nokārtojot savas dabiskās vajadzības, izdalās arī parazīta oliņas un lenteņa dzīves cikls sākas no jauna. Tādēļ ne bez pamata ir ūdeņu apsaimniekotāju viedoklis, ka pie lenteņu parādīšanās vienā vai otrā ūdenstilpē ir vainojami zivjēdāji putni. Kas vainīgs pie šo putnu savairošanās, nav šī raksta tēma…
Labā ziņa — šī lenteņa suga cilvēkam nav bīstama. Nokļūstot cilvēka organismā, tas iet bojā un zarnās nekāds tārps neizaugs. Saprotams, ka, izmetot šādas zivs, jūs veicināt lenteņa tālāku izplatību, jo putni miskastes jau sen uzskata par savām barotavām.
Kur ir labā ziņa, tur jābūt arī sliktajai — šī parazītu suga nodara postu zivīm. Tās slikti barojas, lēni pieņemas svarā un dažreiz var pat iet bojā. Masveida zivju nobeigšanos lenteņi parasti neizraisa, jo kurš gan nogalina sili, no kuras pats barojas.
Lentenis bīstamais
D_latum_LifeCycle
D. latum dzīves cikls.
Ja iepriekš aprakstītais parazīts cilvēkam pārsvarā izsauc tikai negatīvas emocijas, tad cits nezvērs, ko cilvēks var “saķert” no zivīm ir Diphyllobothrium latum (latviskais nosaukums – platais jeb zivju lentenis), un tas izraisa daudz ko nopietnāku – slimību, ko sauc par difilobotriozi.
Jau iepriekš uzsvēru, ka neviens pieaudzis lentenis, kas atrodas zivīs cilvēkam nav bīstams. Platais jeb zivju lentenis (atšķirībā no iepriekš aprakstītā Ligula intestinalis) zivīs dzīvo nevis pieaudzis, bet 2. paaudzes kāpura stadijā un gaida savu īsto saimnieku – cilvēku vai citu gaļēdaju dzīvnieku. Kāpuri neatgādina lenteņus, bet izskatās pēc pūslīšiem vai strutu perēkļiem. Ja šādu pūslīti pārplēš, var pamanīt mazu dažus milimetrus garu baltu, pelēku vai dzeltenīgu tārpiņu. Šie tārpiņi mīl apmesties līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, lašos, forelēs, pālijās, alatās, repšos, zandartos un vēdzelēs – tātad plēsīgajās zivīs. Līdakām tie pārsvarā sastopami vēdera muskulatūrā, ķīšiem un asariem – muguras daļā, bet var būt arī uz iekšējiem orgāniem ikriem līdzīgu pūslīšu formā.
Difilobotriozes pazīmes ir mazasinība, sālsskābes trūkums kuņģa sulā un dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi. Ādas krāsa slimniekiem kļūst bāli dzeltena, rodas tūska un traucējumi kuņģa darbībā. Uz mēles spilgti sarkani plankumi un plaisas. Atsevišķos gadījumos slimība noris bez manāmiem traucējumiem. Slimību diagnosticē pēc parazīta olām slimā cilvēka izkārnījumos.
Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku tievajā zarnā. Lenteņa garums var sasniegt 10 un vairāk metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Izklausās briesmīgi… Par laimi šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai ir izgudroti pietiekami efektīvi medikamenti. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visā Latvijā difilobotriozi gadā vidēji diagnosticē 10 cilvēkiem (publiski pieejamie dati par 2008. – 2014. gadu).
Profilakse pret šo slimību arī ir vienkārša – zivju termiska apstrāde. Jautājums ir par lašveidīgajiem, kurus mēdz lietot mazsālītus. Nekādus avotus neatradu, bet, saprotams, ir kaut kāda sāls koncentrācija, pie kuras kāpuri tomēr izdzīvo. Kādā krievu saitā atradu norādi, ka ar difilobotriozi var saslimt, ēdot nepietiekami sālītus jēlus ikrus. Tad jau laikam pareizi būs to foreli vai alatu pasālīt mazliet vairāk, nekā par maz. Platais jeb zivju lentenis ir vienīgais, ko cilvēks var “saķert” no zivīm.
Kā ar tiem cīnīties?
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopataloģijas nodaļas vadītāja Dr. med. vet. Ruta Medne skaidro, ka “parazītu izsauktās slimības sastopamas visās ūdenstilpēs, taču to intensitāte ir cieši saistīta ar zivju dzīves apstākļiem. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir liela zivju apdzīvotība, kur ir slikti dzīves vai barošanās apstākļi vai kādi citi stresori. Tādēļ viens no pasākumiem, kas varētu samazināt lenteņu daudzumu ir intensīva zivju nozveja”.
Uzrakstīju pēdējo teikumu un prātā iešāvās doma – vai pie pēdējā laikā it kā arvien lielākās lenteņu izplatības nav vainojama sekmīgā cīņa ar maluzvejniekiem (vismaz apsaimniekotajos ezeros). Un kas būs tagad, kad ar tīkliem iekšējos ūdeņos vairs arī pašpatēriņam zvejot nedrīkst? Nozvejas intensitāte taču vēl vairāk samazināsies!
Pie lenteņu (tāpat kā citu zivju slimību) izplatības vainīgi ir arī makšķernieki, par ēsmu plēsoņām izmantojot citās ūdenstilpēs noķertas zivis. Ne jau velti Makšķerēšanas noteikumos ir tāds aizliegums. Tāpat makšķernieki, pašiem to varbūt nenojaušot, veicina lenteņa izplatību atstājot slimās zivis pie ūdeņiem vai izmetot tās kur pagadās. R. Medne pat iesaka tās novārīt ar visiem parazītiem un tikai tad izmest vai izbarot mājdzīvniekiem. Es gan nevaru iedomāties, ka manā virtuvē katlā vārītos lenteņi…
Ne cūku, ne vēršu lenteņi zivīs nav sastopami, tādēļ pie lenteņu parādīšanās kādā ezerā nevar vainot mēslu noplūdi no cūku vai liellopu fermām.
Lai lenteņus un citus parazītus neievazātu savā piemājas dīķī vai, vēl jo vairāk, dīķu saimniecībā, BIOR speciāliste iesaka dīķos nelaist iekšā ezeros noķertas zivis. Zivis ielaišanai dīķī vajadzētu pirkt tikai PVD atzītās saimniecībās, kur regulāri notiek slimību kontrole.
Dīķsaimniecībās lenteņu apkarošanai izmanto dīķu nolaišanu un attiecīgo medikamentu izbarošanu zivīm, bet šīs metodes nav pieļaujama dabiskā ūdenstilpē.
Lentenis arī ir dzīvs organisma ar savu dzīves laiku. Tam nobeidzoties, zivs kļūst vesela, bet tas nenozīmē, ka tā nevarētu inficēties vēlreiz, jo parazīts vēzīšos un citos starpsaimniekos ūdenī saglabājas
Makšķernieku sāpe – lenteņi
Parazīti ir ūdens ekosistēmas daļa, tāpat kā zivis.
Parazīti ir ūdens ekosistēmas daļa, tāpat kā zivis — ar to makšķerniekiem jāsamierinās. Velns, izrādās, nav tik melns, kā to mālē.
Pēdējo nedēļu man pa prātu jaucas lenteņi (runa, atbilstoši šī bloga specifikai, protams, iet par zivju lenteņiem). Tas parazīts nav ieperinājies manā galvā un pat ne zarnu traktā – vienkārši ir ienācis “sociālais pasūtījums” no makšķerniekiem dot kādu skaidrojumu par tiem – kāpēc un kā tie izplatās, vai tie ir bīstami cilvēkam, kā ar tiem cīnīties utt.
Personīgi ar šiem mošķiem esmu saskāries, makšķerējot Klaucāna un Kāla ezerā, Vīķezerā un citur. Ziņas par šo sērgu regulāri pienāk no Saukas ezera, nupat arī no Laukezera. Var jau saprast makšķernieku sāpi – tu cilvēks esi saķēris pilnu kasti ar smukām zivīm, bet lenteņu dēļ puse jāmet ārā. Bet vai to tiešām vajag darīt, mēģināšu noskaidrot šajā rakstā.
Ievadā rakstīju, ka runa šeit iet par zivju lenteņiem. Tas gan īsti neatbilst patiesībai, jo lentenis ir tāds zvērs, kam dzīves ciklā nepieciešami vairāki starpsaimnieki, papildsaimnieki un īstais saimnieks. Vienai lenteņa sugai zivis ir tikai starpsaimnieks, citai – saimnieks. Vieniem lenteņiem attīstības laikā nepieciešami tikai airkājvēži un zivis, citiem vēzīši, zivis un putni, vēl citiem vēzīši, zivis un gaļēdāji (arī cilvēks).
Visbiežāk makšķernieki lenteņus atrod plaužu, pliču un raudu vēderos. Pieredzējuši copmaņi jau pat zivis neuzšķēržot pēc piepūstā vēdera var atšķirt, kura ir slima. Reiz, kamēr vēl nebiju šo parazītu dzīvē redzējis, prasīju pieredzējušam makšķerniekam, kā lentenis izskatās. Atbilde bija – ja lentenis zivij būs, tu to uzreiz pazīsi. Un tiešām – balta vai iedzeltena krokota lente ap zivs zarnām ne ar ko citu nav sajaucama.
Kopumā Latvijā reģistrētas 107 lenteņu sugas, no tiem vairāki desmiti, kas atrodami zivīs. To izmēri ir sākot no 1 – 2 cm līdz vairākiem desmitiem centimetru.
Neviens pieaudzis lentenis, kas ir zivīs, cilvēkam nav bīstams.
Ja noķer zivi, kuras zarnās atrodas šāds parazīts, to izņem un zivi, termiski apstrādājot, var droši ēst. Dažādos informācijas resursos minēts, ka plakanajiem tārpiem nepatīk arī temperatūras zemākas par -20 grādiem un sāls. Tātad, loģiski spriežot, no tādām zivīm gatavotas voblas arī nevarētu būt veselībai bīstamas.
Lentenis parastais
lentenis
Foto no interneta – pašam nav dūšas ritināt šitādus tārpus, lai gan zivīs tos bieži esmu atradis.
latum
Bildīte kā no manas pamatskolas laika zooloģijas mācību grāmatas (toreiz bija tāds priekšmets). Ligula intestinalis dzīves cikls. Kā redzams, cilvēks tajā neietilpst.
Visticamāk, tas, ko jūs ieraugāt tīrot plaužus, pličus un raudas, ir Ligula intestinalis. Latvisku nosaukumu šai sugai neatradu, bet krieviski tas saucās обыкновенный ранец, tātad – parastais lentenis. To garums sasniedz 50 — 80 cm un tas atrodams arī citu karpu dzimtas zivju ķermeņu dobumos. Tas vēl nav pilnībā izaudzis lentenis. Lai tas notiktu, tam jānokļūst putna vēderā. Tur dažu dienu laikā tas kļūst pieaudzis un sāk vairoties. Putniem nokārtojot savas dabiskās vajadzības, izdalās arī parazīta oliņas un lenteņa dzīves cikls sākas no jauna. Tādēļ ne bez pamata ir ūdeņu apsaimniekotāju viedoklis, ka pie lenteņu parādīšanās vienā vai otrā ūdenstilpē ir vainojami zivjēdāji putni. Kas vainīgs pie šo putnu savairošanās, nav šī raksta tēma…
Labā ziņa — šī lenteņa suga cilvēkam nav bīstama. Nokļūstot cilvēka organismā, tas iet bojā un zarnās nekāds tārps neizaugs. Saprotams, ka, izmetot šādas zivs, jūs veicināt lenteņa tālāku izplatību, jo putni miskastes jau sen uzskata par savām barotavām.
Kur ir labā ziņa, tur jābūt arī sliktajai — šī parazītu suga nodara postu zivīm. Tās slikti barojas, lēni pieņemas svarā un dažreiz var pat iet bojā. Masveida zivju nobeigšanos lenteņi parasti neizraisa, jo kurš gan nogalina sili, no kuras pats barojas.
Lentenis bīstamais
D_latum_LifeCycle
D. latum dzīves cikls.
Ja iepriekš aprakstītais parazīts cilvēkam pārsvarā izsauc tikai negatīvas emocijas, tad cits nezvērs, ko cilvēks var “saķert” no zivīm ir Diphyllobothrium latum (latviskais nosaukums – platais jeb zivju lentenis), un tas izraisa daudz ko nopietnāku – slimību, ko sauc par difilobotriozi.
Jau iepriekš uzsvēru, ka neviens pieaudzis lentenis, kas atrodas zivīs cilvēkam nav bīstams. Platais jeb zivju lentenis (atšķirībā no iepriekš aprakstītā Ligula intestinalis) zivīs dzīvo nevis pieaudzis, bet 2. paaudzes kāpura stadijā un gaida savu īsto saimnieku – cilvēku vai citu gaļēdaju dzīvnieku. Kāpuri neatgādina lenteņus, bet izskatās pēc pūslīšiem vai strutu perēkļiem. Ja šādu pūslīti pārplēš, var pamanīt mazu dažus milimetrus garu baltu, pelēku vai dzeltenīgu tārpiņu. Šie tārpiņi mīl apmesties līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, lašos, forelēs, pālijās, alatās, repšos, zandartos un vēdzelēs – tātad plēsīgajās zivīs. Līdakām tie pārsvarā sastopami vēdera muskulatūrā, ķīšiem un asariem – muguras daļā, bet var būt arī uz iekšējiem orgāniem ikriem līdzīgu pūslīšu formā.
Difilobotriozes pazīmes ir mazasinība, sālsskābes trūkums kuņģa sulā un dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi. Ādas krāsa slimniekiem kļūst bāli dzeltena, rodas tūska un traucējumi kuņģa darbībā. Uz mēles spilgti sarkani plankumi un plaisas. Atsevišķos gadījumos slimība noris bez manāmiem traucējumiem. Slimību diagnosticē pēc parazīta olām slimā cilvēka izkārnījumos.
Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku tievajā zarnā. Lenteņa garums var sasniegt 10 un vairāk metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Izklausās briesmīgi… Par laimi šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai ir izgudroti pietiekami efektīvi medikamenti. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visā Latvijā difilobotriozi gadā vidēji diagnosticē 10 cilvēkiem (publiski pieejamie dati par 2008. – 2014. gadu).
Profilakse pret šo slimību arī ir vienkārša – zivju termiska apstrāde. Jautājums ir par lašveidīgajiem, kurus mēdz lietot mazsālītus. Nekādus avotus neatradu, bet, saprotams, ir kaut kāda sāls koncentrācija, pie kuras kāpuri tomēr izdzīvo. Kādā krievu saitā atradu norādi, ka ar difilobotriozi var saslimt, ēdot nepietiekami sālītus jēlus ikrus. Tad jau laikam pareizi būs to foreli vai alatu pasālīt mazliet vairāk, nekā par maz. Platais jeb zivju lentenis ir vienīgais, ko cilvēks var “saķert” no zivīm.
Kā ar tiem cīnīties?
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopataloģijas nodaļas vadītāja Dr. med. vet. Ruta Medne skaidro, ka “parazītu izsauktās slimības sastopamas visās ūdenstilpēs, taču to intensitāte ir cieši saistīta ar zivju dzīves apstākļiem. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir liela zivju apdzīvotība, kur ir slikti dzīves vai barošanās apstākļi vai kādi citi stresori. Tādēļ viens no pasākumiem, kas varētu samazināt lenteņu daudzumu ir intensīva zivju nozveja”.
Uzrakstīju pēdējo teikumu un prātā iešāvās doma – vai pie pēdējā laikā it kā arvien lielākās lenteņu izplatības nav vainojama sekmīgā cīņa ar maluzvejniekiem (vismaz apsaimniekotajos ezeros). Un kas būs tagad, kad ar tīkliem iekšējos ūdeņos vairs arī pašpatēriņam zvejot nedrīkst? Nozvejas intensitāte taču vēl vairāk samazināsies!
Pie lenteņu (tāpat kā citu zivju slimību) izplatības vainīgi ir arī makšķernieki, par ēsmu plēsoņām izmantojot citās ūdenstilpēs noķertas zivis. Ne jau velti Makšķerēšanas noteikumos ir tāds aizliegums. Tāpat makšķernieki, pašiem to varbūt nenojaušot, veicina lenteņa izplatību atstājot slimās zivis pie ūdeņiem vai izmetot tās kur pagadās. R. Medne pat iesaka tās novārīt ar visiem parazītiem un tikai tad izmest vai izbarot mājdzīvniekiem. Es gan nevaru iedomāties, ka manā virtuvē katlā vārītos lenteņi…
Ne cūku, ne vēršu lenteņi zivīs nav sastopami, tādēļ pie lenteņu parādīšanās kādā ezerā nevar vainot mēslu noplūdi no cūku vai liellopu fermām.
Lai lenteņus un citus parazītus neievazātu savā piemājas dīķī vai, vēl jo vairāk, dīķu saimniecībā, BIOR speciāliste iesaka dīķos nelaist iekšā ezeros noķertas zivis. Zivis ielaišanai dīķī vajadzētu pirkt tikai PVD atzītās saimniecībās, kur regulāri notiek slimību kontrole.
Dīķsaimniecībās lenteņu apkarošanai izmanto dīķu nolaišanu un attiecīgo medikamentu izbarošanu zivīm, bet šīs metodes nav pieļaujama dabiskā ūdenstilpē.
Lentenis arī ir dzīvs organisma ar savu dzīves laiku. Tam nobeidzoties, zivs kļūst vesela, bet tas nenozīmē, ka tā nevarētu inficēties vēlreiz, jo parazīts vēzīšos un citos starpsaimniekos ūdenī saglabājas
Jurasasaris
20.03.18
kissSkatoties makšķerēšanai veltītos televīzijas raidījumus, rodas grūti izprotama sajūta par bagāto ļaužu darbošanos uz ūdens, kuru skatītājiem pasniedz kā makšķerēšanu, kaut gan ar īstu makšķerēšanu — romantisku, ar iepriekš neprognozējamu iznākumu — šai nodarbei ir maz kopīga. Taču bagātajiem ASV un Eiropas dīkdieņiem šī nodarbe kļuvusi par aizraujošu un jautru pasākumu. Runa ir par zivju ķeršanu (mocīšanu) pēc principa «ķer un atlaid».Tā, piemēram, ASV telekanāls «Outland Channel» šāda satura raidījumiem velta programmas laika lielāko daļu. Sižeti ir apbrīnojami vienveidīgi un, no mana viedokļa, ātri kļūst garlaicīgi. Bet šiem zivju vilcējiem tas neapnīk — izvilkuši un atsvabinājuši no āķa vienu zivi, viņi met atkal un atkal, pie tam katras pieķērušās zivs vilkšana tiek pavadīta ar pārējo «izrādes» dalībnieku uzmundrinājuma saucieniem, zivs un tās vilcēja lielīšanu, un, kad kopīgiem pūliņiem zivs ir dabūta uz kutera klāja, seko apsveikumi, plaudēšana, sišana uz pleca un jautri smiekli, bet dažos gadījumos arī zivs bučošana. Tikai pēc visām šīm izdarībām seko mazāk prozaiskā daļa — āķa izņemšana no zivs rīkles, ko nereti pavada labi dzirdama zivs žokļa kaulu krakšķēšana. Kad noķertā, samocītā vai pat letāli traumētā zivs kā nekam nederīga manta tiek izmesta atpakaļ ūdenī, process var sākties no gala.
Netrūkst arī pie mums, Latvijā, makšķernieku, kam šāds «sports» iet pie sirds. Es šeit negribētu vainot Lavijas daudzkārtējo čempionu Normundu Grabovski un viņam līdzīgos makšķerēšanas lielmeistarus, kuri, beidzot makšķerēšanu, noķertās zivis no uzglabājamā tīkliņa izber atpakaļ ūdenī. Šīs ar pludiņmakšķeri ķertās zivis, tādas kā raudas, ruduļi, pliči, plauži, parasti tiek aizāķētas aiz lūpas, tādēļ viegli atsvabināmas un neiet bojā. Taču stress paliek.Diemžēl arī mūsu teleraidījumos šī nodarbe, t. i., zivju atlaišana, tiek reklamēta un pat ieteikta.
Manas jaunības gados šādas izrīcības ar zivīm nekur netika dzirdētas, kaut gan to Latvijas ūdeņos bija daudz vairāk. Principa «ķer un atlaid» piekopēji, protams, bija, tikai viņus sauca par «meitu medniekiem», un viņi bučojās ar meitām, nevis zivīm. Uz šī fona man mūsdienu zivju atlaidējus gribas saukt par netradicionāli orientētiem makšķerniekiem.
Ko par šo makšķernieku izrīcību runā tauta? Pirmais vārds, ko izlasīju kādā preses izdevumā, bija «sadisti». Spēcīgi teikts, bet, ja padomā, cik daudz sāpju un stresa ir jāpārdzīvo šīm zivīm, no kurām daļa aiziet bojā, tad varbūt raksturojums ir pareizs. Citēšu neiroķirurga dr. Jura Puriņa teikto, runājot par ķirurģisko operāciju nepieciešamību: «Kādēļ griezt, ja var iztikt bez ķirurģiskās iejaukšanās? Tādēļ es nesaprotu tos makšķerniekus, kuri ķer zivis un tās atlaiž vaļā, tas manā izpratnē ir neētiski. Makšķernieks gūst baudu un prieku no tā, ka viena dzīva būtne uz āķa spirinās un mokās. Protams, to var pasniegt skaistā mērcē, bet arī zivs ir dzīva un cieš. Jānoķer ir tas, ko var apēst, tas ir dabai veselīgi».
Un vispēdīgi vēl viens negatīvs faktors, kas būtu jāņem vērā visiem makšķerniekiem — zinātniski ir pierādīts, ka zivīm ir atmiņa un tās liek lietā dzīves laikā iegūto pieredzi, tāpēc spiningotājiem bieži jāmaina mānekļi, lai zivs neiemācītos tos atpazīt, jo loģiski, viņas neķer vairs tādu, kas tām sagādājis tik daudz ciešanu.
Neskatoties uz visām šajā rakstā pieminētajām negācijām, es tomēr ceru, ka veselais saprāts ļaus saglabāt zivis Latvijā, lai pietiktu makšķerēšanai mūsu bērniem un mazbērniem.
Jānis Grīnfelds, makšķernieks kopš 1945. gada
C&R
C&R (I. Bukas zīm.)
Netrūkst arī pie mums, Latvijā, makšķernieku, kam šāds «sports» iet pie sirds. Es šeit negribētu vainot Lavijas daudzkārtējo čempionu Normundu Grabovski un viņam līdzīgos makšķerēšanas lielmeistarus, kuri, beidzot makšķerēšanu, noķertās zivis no uzglabājamā tīkliņa izber atpakaļ ūdenī. Šīs ar pludiņmakšķeri ķertās zivis, tādas kā raudas, ruduļi, pliči, plauži, parasti tiek aizāķētas aiz lūpas, tādēļ viegli atsvabināmas un neiet bojā. Taču stress paliek.Diemžēl arī mūsu teleraidījumos šī nodarbe, t. i., zivju atlaišana, tiek reklamēta un pat ieteikta.
Manas jaunības gados šādas izrīcības ar zivīm nekur netika dzirdētas, kaut gan to Latvijas ūdeņos bija daudz vairāk. Principa «ķer un atlaid» piekopēji, protams, bija, tikai viņus sauca par «meitu medniekiem», un viņi bučojās ar meitām, nevis zivīm. Uz šī fona man mūsdienu zivju atlaidējus gribas saukt par netradicionāli orientētiem makšķerniekiem.
Ko par šo makšķernieku izrīcību runā tauta? Pirmais vārds, ko izlasīju kādā preses izdevumā, bija «sadisti». Spēcīgi teikts, bet, ja padomā, cik daudz sāpju un stresa ir jāpārdzīvo šīm zivīm, no kurām daļa aiziet bojā, tad varbūt raksturojums ir pareizs. Citēšu neiroķirurga dr. Jura Puriņa teikto, runājot par ķirurģisko operāciju nepieciešamību: «Kādēļ griezt, ja var iztikt bez ķirurģiskās iejaukšanās? Tādēļ es nesaprotu tos makšķerniekus, kuri ķer zivis un tās atlaiž vaļā, tas manā izpratnē ir neētiski. Makšķernieks gūst baudu un prieku no tā, ka viena dzīva būtne uz āķa spirinās un mokās. Protams, to var pasniegt skaistā mērcē, bet arī zivs ir dzīva un cieš. Jānoķer ir tas, ko var apēst, tas ir dabai veselīgi».
Un vispēdīgi vēl viens negatīvs faktors, kas būtu jāņem vērā visiem makšķerniekiem — zinātniski ir pierādīts, ka zivīm ir atmiņa un tās liek lietā dzīves laikā iegūto pieredzi, tāpēc spiningotājiem bieži jāmaina mānekļi, lai zivs neiemācītos tos atpazīt, jo loģiski, viņas neķer vairs tādu, kas tām sagādājis tik daudz ciešanu.
Neskatoties uz visām šajā rakstā pieminētajām negācijām, es tomēr ceru, ka veselais saprāts ļaus saglabāt zivis Latvijā, lai pietiktu makšķerēšanai mūsu bērniem un mazbērniem.
Jānis Grīnfelds, makšķernieks kopš 1945. gada
C&R
C&R (I. Bukas zīm.)
Jurasasaris
19.03.18
Chevalier [19.03.18]: Ja jau tie lomi ir - tad paturi pusi vai visu, tam vairs nav nozīmes.Nedara nedara nu nu ..darba dienas aizbrauc un paskaties..ka zandartiem liegums cauri ta pa tam vietam tikli
Nevis tā kā Burtniekā, vienas baltās, tās tagad kāsīs ar tīkliem un pārstrādās miltos, jo plēsēji nespēj vien apēst, toties plēsējus, līdakas un zandartus neierobežoti ķers ar murdiem, liekot tieši tur, kur ir zandartu pulcēšanās vietas, un nekur citur.
Bet makšķerniekam 3 zivis vienā reizē, un vēl pasākums C&R , kas te daudzus tik ļoti priecē.
Patīkams salīdzinājums, lai neteiktu savādāk - idiotisms
krumujancis, 13.marts 2018, 19:26
Tu par to Burtnieku nopietni vai vnk patīk muļķības dzīt?
Plānots ir zvejas spiedienu par 80% palielināt uz baltajām zivīm, bet uz plēsīgajām par 50% samazināt. Kas arī tiktu mainīts ar limita izmaiņām, nevis kā tagad, ka balto zivi īsti nemaz nevar pazvejot un limits beidzies.
Un par pulcēšanās vietām arī muldi. Ezerā atzīmētajās vietās neviens ne makšķernieki, ne zvejnieki neko nedara. Un ja arī pazīsti ezeru, tad Burtniekā nav konkrētu bedru, kur zivis uzturētos lielākos apjomos.
Chevalier
19.03.18
Ja jau tie lomi ir - tad paturi pusi vai visu, tam vairs nav nozīmes.
Nevis tā kā Burtniekā, vienas baltās, tās tagad kāsīs ar tīkliem un pārstrādās miltos, jo plēsēji nespēj vien apēst, toties plēsējus, līdakas un zandartus neierobežoti ķers ar murdiem, liekot tieši tur, kur ir zandartu pulcēšanās vietas, un nekur citur.
Bet makšķerniekam 3 zivis vienā reizē, un vēl pasākums C&R , kas te daudzus tik ļoti priecē.
Patīkams salīdzinājums, lai neteiktu savādāk - idiotisms
krumujancis, 13.marts 2018, 19:26
Tu par to Burtnieku nopietni vai vnk patīk muļķības dzīt?
Plānots ir zvejas spiedienu par 80% palielināt uz baltajām zivīm, bet uz plēsīgajām par 50% samazināt. Kas arī tiktu mainīts ar limita izmaiņām, nevis kā tagad, ka balto zivi īsti nemaz nevar pazvejot un limits beidzies.
Un par pulcēšanās vietām arī muldi. Ezerā atzīmētajās vietās neviens ne makšķernieki, ne zvejnieki neko nedara. Un ja arī pazīsti ezeru, tad Burtniekā nav konkrētu bedru, kur zivis uzturētos lielākos apjomos.
pliksnis
18.03.18
krumujancis [13.mar]: Svarigakais butu nevienam neuzbasties ar savu parliecību..un ja gribi darit lielas lietas uztaisit projektus un datit visu tos apstiprinat..un tiesi sakot ar tikliem un murdiem ka ari ar ezeru upju aizaugšanu...nevis tur tikai c&r..vai tikai est ..bet labi atpusties pie sakartotiem udenjiem..bet ne privatiem..vairak inspektoriem un tadiem kas tiesam dara ,nevis pusi loma patur sev
Jurasasaris, 13.marts 2018, 19:15
Ja jau tie lomi ir - tad paturi pusi vai visu, tam vairs nav nozīmes.
Nevis tā kā Burtniekā, vienas baltās, tās tagad kāsīs ar tīkliem un pārstrādās miltos, jo plēsēji nespēj vien apēst, toties plēsējus, līdakas un zandartus neierobežoti ķers ar murdiem, liekot tieši tur, kur ir zandartu pulcēšanās vietas, un nekur citur.
Bet makšķerniekam 3 zivis vienā reizē, un vēl pasākums C&R , kas te daudzus tik ļoti priecē.
Patīkams salīdzinājums, lai neteiktu savādāk - idiotismsNu Burtnieka ir tiešām vieni lieli jefinji pie šprices..tādi tiklu atbalstitāji..bet tur tak visiem deputatiem kūpinata zivs garšo..un radinieki to zivi ar ķer tiklos..
Jurasasaris, 13.marts 2018, 19:43
Kāda problēma tos tīlus naktī sagriezt?
cupix
15.03.18
aluspinte [Vakar]: Ko neviens nebļauj par laiviniekiem gaujā vasaras sezonā? Pat darbadienās nav kur grunteni iemest.Droši vari copēt tuvākaja varžiniekā, tad neviens netraucēs.
Cope no laivas ir atļauta un kā tu pats tiec ar to problēmu galā - tava lieta.
MartinsSi, 14.marts 2018, 00:04
Hmm, "es maucu ar laivu un pox uz visiem, lai paši tiek galā" arī neder. Atļauta, ok, atļauta, bet var taču sakarīgi visu izdarīt. Ir gadījies ar kanoe airēties un vienviet grunteņotāji sēdēja- metu loku šiem apkārt tiklīdz pamanīju, nekādu problēmu/grūtību, jo pats esmu copmanis un saprotu to padarīšanu no vairākām pusēm. Citā reizē, sēžot ar pludu ~20~25m platā ezera šaurumā, džmeks ar motoru vēsos vējos nobrauc pāris metrus gar pludiem, turklāt ar tādu skatu "Oi, kas tie tādi te sēž?". Nu labi, skaidrs, tā ir vienīgā Šūņezera vieta, kura savieno mazāko ar lielāko līci, neizbēgami, BET- nu tev taču ir airi!! Kur vienkārša sapratne un cieņa?!(neba nu putnus vērot brauca, bet copēt, tāpat, kā mēs krastā sēdošie). Kāpēc tik mudacīgi jādarās? Es pats tur ar laivu esmu airējies cauri, bet slīdēju iespējami nostāk un klusāk- manuprāt, tā ir pašsaprotama rīcība, bet laikam ne visiem.
eldorado, 14.marts 2018, 13:08
Man tāds klauns gadus 2-3 atpakaļ trāpījās , kad ar savu velci gāja pāri manām gruntenēm pa Lielupi , kur tās platums ir stabili 200m. Pēc aizrāadijuma , lai dod nedaudz nost no krasta saņēmu smuku repliku "Ja aizķeršu tava problēma". Ilgi nedomājot tiklīdz bija aizķerta pirmā gruntene vilku to ārā ar visu "kunga" spining arā :) . "Kungs" pat nepiebrauca pakaļ savai mantai un replikas ar beidzās .
Tagad piekopju speciāli tādiem indivīdiem labu bleķa gabalu , kuru var ielidināt tuvāk .
plesigais
14.03.18
Eldorado ;) !
Tie ir tie kam viss po-uj !
Cits copmanis , cits laivotajs , zivju nārsts vai putnu ligzdas !
Zivtiņai sāp - kādas muļķības ! Lidaķim nārsts - man vienalga ! :(
Cieņa , līdzjūtība , sapratne viņiem svešās sajūtas !
Tie ir tie kam viss po-uj !
Cits copmanis , cits laivotajs , zivju nārsts vai putnu ligzdas !
Zivtiņai sāp - kādas muļķības ! Lidaķim nārsts - man vienalga ! :(
Cieņa , līdzjūtība , sapratne viņiem svešās sajūtas !
badapiicka
14.03.18
aluspinte [Vakar]: Ko neviens nebļauj par laiviniekiem gaujā vasaras sezonā? Pat darbadienās nav kur grunteni iemest.Droši vari copēt tuvākaja varžiniekā, tad neviens netraucēs.
Cope no laivas ir atļauta un kā tu pats tiec ar to problēmu galā - tava lieta.
MartinsSi, 14.marts 2018, 00:04
Hmm, "es maucu ar laivu un pox uz visiem, lai paši tiek galā" arī neder. Atļauta, ok, atļauta, bet var taču sakarīgi visu izdarīt. Ir gadījies ar kanoe airēties un vienviet grunteņotāji sēdēja- metu loku šiem apkārt tiklīdz pamanīju, nekādu problēmu/grūtību, jo pats esmu copmanis un saprotu to padarīšanu no vairākām pusēm. Citā reizē, sēžot ar pludu ~20~25m platā ezera šaurumā, džmeks ar motoru vēsos vējos nobrauc pāris metrus gar pludiem, turklāt ar tādu skatu "Oi, kas tie tādi te sēž?". Nu labi, skaidrs, tā ir vienīgā Šūņezera vieta, kura savieno mazāko ar lielāko līci, neizbēgami, BET- nu tev taču ir airi!! Kur vienkārša sapratne un cieņa?!(neba nu putnus vērot brauca, bet copēt, tāpat, kā mēs krastā sēdošie). Kāpēc tik mudacīgi jādarās? Es pats tur ar laivu esmu airējies cauri, bet slīdēju iespējami nostāk un klusāk- manuprāt, tā ir pašsaprotama rīcība, bet laikam ne visiem.
MartinsSi
14.03.18
aluspinte [13.03.18]: Ko neviens nebļauj par laiviniekiem gaujā vasaras sezonā? Pat darbadienās nav kur grunteni iemest.Droši vari copēt tuvākaja varžiniekā, tad neviens netraucēs.
Cope no laivas ir atļauta un kā tu pats tiec ar to problēmu galā - tava lieta.
krumujancis
13.03.18
Visvairāk jau besī tā attieksme, kad ieliec šet bildi ar paņemtu zivi, bet komentos daļa bļauj ka vajadzēja atlaist. Jo redz tāpēc ka paņēmu un neatlaidu tagad latvijā zivis izmirs! Tur jau tas suns aprakts.
aluspinte, 13.marts 2018, 23:06
Tur jau ir tā lieta. Tu paņem un atlaid, bet kā pašam iznāca novērot kādā no ezeriem, atbrauc zemūdens mednieks un to tavu atlaisto sašauj un paņem.
Nav jau skāde, vai žēl, ka paņem - bet jēga tad kāda, vai starpība kurš paņem? Zivs dzīva nepalika vienalga.
Un tad, ja vēl uzbāzīgi reklamē to C&R, tad gan mazliet piegriežas, jo tas jau nav nekāds resursu problēmas risinājums, tikai tāda caurumaina vīģes lapa ar ko aizsegt visapkārt valdošo po... resursu saglabāšanā.
aluspinte
13.03.18
Ko neviens nebļauj par laiviniekiem gaujā vasaras sezonā? Pat darbadienās nav kur grunteni iemest. Uz līdakām ar laivu nobraukt normāli ar nav iespējams, jo 2x stundā dzērušu pajoļu bari ar platmasas kanoe ppalido garām. Gados 7-10 atpakaļ tādi gadījumi bija retums un tie paši pārsvarā brīvdienās. Tagad gaujā igaunijas pierobežā cope kā tāda jau laivu sezonā ir sajāta. Visiem pohuj?
aluspinte
13.03.18
Visvairāk jau besī tā attieksme, kad ieliec šet bildi ar paņemtu zivi, bet komentos daļa bļauj ka vajadzēja atlaist. Jo redz tāpēc ka paņēmu un neatlaidu tagad latvijā zivis izmirs! Tur jau tas suns aprakts.
MartinsSi
13.03.18
plesigais [13.03.18]: Ei atopieties !Tu tākā būtu tas pamatu licējs ja?:)
plesigais
13.03.18
Ei atopieties !
Ne normālie copmaņi kas patur savu zivi vakariņām !
Ne ķer un atlaid piekritēji , ir vainīgi !
Latvietis zivis pārtika ir lietojis tūkstošiem gadu ! Un ?
Pārdesmit ķer un atlaid piekritēji uzkrituši virsū pārdesmit normāliem copmaņiem , ar saviem uzskatiem !
Bet izstie gaļenieki grabj ko var kamer Sulla ar plēsīgo mērās kraniņiem ( un pārējie arī ) !
Kauns un skumji !
Ne normālie copmaņi kas patur savu zivi vakariņām !
Ne ķer un atlaid piekritēji , ir vainīgi !
Latvietis zivis pārtika ir lietojis tūkstošiem gadu ! Un ?
Pārdesmit ķer un atlaid piekritēji uzkrituši virsū pārdesmit normāliem copmaņiem , ar saviem uzskatiem !
Bet izstie gaļenieki grabj ko var kamer Sulla ar plēsīgo mērās kraniņiem ( un pārējie arī ) !
Kauns un skumji !
marcinsch
13.03.18
Cenšos,bet tā kā jaunībā ir pietiekoši iztrakots,tad tagad nemaz i nevelk spiest to pedāli grīdā.Un ja vēl pierēķina klāt tās niecīgās ietaupītās minūtes pret degvielas patēriņu,tad vēl jo vairāk.
Es nesaprotu par ko te varat cepties.Sajūta tāda,ka pērkot MK ,tiek spiests iet maksāt par C&R semināra kursu noklausīšanos un eksāmena nolikšanu,lai tiktu pielaists pie ūdeņiem.Katrs tāpat darīs pa savam,kāds bāzīs visu maisā,kāds laidīs vaļā.Nu paņēmāt tos trīs mērus un vēl simts makšķernieku paņem trīs mērus.Un tā pa ķēdīti.Un pēc tam paši vaidēs,ka pēc piemēram 3 gadiem tos pašus mērus nevarēs noķert tajā pašā peļķē.Tā jau visi domā,nu ko tad es,es jau tikai trīs.A visi arī tā domā.Un nonākam pie tā,ka neķerās mēri vairāk un pie tā,ka vēžiem mēris,ir vainīgi C&R piekopēji.
Skumji.
Es nesaprotu par ko te varat cepties.Sajūta tāda,ka pērkot MK ,tiek spiests iet maksāt par C&R semināra kursu noklausīšanos un eksāmena nolikšanu,lai tiktu pielaists pie ūdeņiem.Katrs tāpat darīs pa savam,kāds bāzīs visu maisā,kāds laidīs vaļā.Nu paņēmāt tos trīs mērus un vēl simts makšķernieku paņem trīs mērus.Un tā pa ķēdīti.Un pēc tam paši vaidēs,ka pēc piemēram 3 gadiem tos pašus mērus nevarēs noķert tajā pašā peļķē.Tā jau visi domā,nu ko tad es,es jau tikai trīs.A visi arī tā domā.Un nonākam pie tā,ka neķerās mēri vairāk un pie tā,ka vēžiem mēris,ir vainīgi C&R piekopēji.
Skumji.
Jurasasaris
13.03.18
marcinsch [13.03.18]: Nu baigā dillema man.Kā jau katram makšķerniekam ir sava mērķa zivs.Kuram ļeidaks,žanis,asars,baltās u.t.t.Mana zivs ir tā ar punktiņiem.Nu laikam neesmu tāds profs,nu ķerās man zemēri,laižu vaļā.Gribu mēru,bet neķerās(vai nemāku).Un kas es tagad esmu,ļaundabīgais C&R?Nee tu esi lv patriots kas ievero likumus,bet vai braucot ar mašīnu ar vienmer atrumu ievēro
marcinsch
13.03.18
Nu baigā dillema man.Kā jau katram makšķerniekam ir sava mērķa zivs.Kuram ļeidaks,žanis,asars,baltās u.t.t.Mana zivs ir tā ar punktiņiem.Nu laikam neesmu tāds profs,nu ķerās man zemēri,laižu vaļā.Gribu mēru,bet neķerās(vai nemāku).Un kas es tagad esmu,ļaundabīgais C&R?