Tad jau tā būs bior zinātne, ka zivi tik ļoti var iespaidot temperatūras izmaiņa 1 līdz 2 grādu aplitūdā.
Pie kam tik ļoti,ka tā sāk šķaudīt - un beigās arī nomirst!:))
Tas nekas, ka iestājoties pavasarim un rudenī ziemai, ūdens temperatūru starpība var sasniegt pat 20 un vairāk grādus.
Vai neizklausās mazliet smieklīgi?
krumujancis, 14.decembris 2018, 17:56
Es neapgalvoju, ka tā tieši ir, vien atstāstu dzirdēto. Gribi tici, gribi ne.
Par to grādu - pavēro savu uzvedību, kad ir 36,6 un kad ir 38,6. Tik vien kā 2 grādi, bet atšķirība visai ievērojama - vienā gadījumā mundrs, otrā - pampst kā plauša.
Tie 20 grādi vasarā arī neiestājas 1 dienas laikā, bet PAKĀPENISKI. Ielaid nelielā dīķelī pāris lielās mucas karsta ūdens, palielini temperatūru par 10 grādiem un pavēro zivis. Arī zivis (sevišķi mazuļus un kaprīzākas sugas) transportējot iesaka maisus sākumā paturēt tajā ūdenī, kur ielaidīs, lai temperatūras izlīdzinās. Tur pilnīgi noteikti ir vien dažu grādu atšķirība...
Jā literaturā tas ir rakstīts par temperatūru un apaukstēšanos. Bet kā ir upēs? Tur ūdens jaucas un dzesējas visu laiku. Un kūstošais sniega ūdens ar ir tuvu nullei. Tā vien šķiet viss nav vēl izpētīts.
mjuniors, 11.decembris 2018, 19:41
Upēs gan jau zivis ir pieradušas pie citiem apstākļiem. Tāda vai savādāka temperatūra jau būtībā nav nekāda skāde, štruntīga ir tieši krasa temperatūras maiņa.
Par kūstošo sniega ūdeni - tas pieplūst pamazām un dīķa dziļumos esošo karpu sasniedz jau sajaucies ar siltāko.
Hotentots, 12.decembris 2018, 10:51
Tad jau tā būs bior zinātne, ka zivi tik ļoti var iespaidot temperatūras izmaiņa 1 līdz 2 grādu aplitūdā.
Pie kam tik ļoti,ka tā sāk šķaudīt - un beigās arī nomirst!:))
Tas nekas, ka iestājoties pavasarim un rudenī ziemai, ūdens temperatūru starpība var sasniegt pat 20 un vairāk grādus.
Vai neizklausās mazliet smieklīgi?
Jā literaturā tas ir rakstīts par temperatūru un apaukstēšanos. Bet kā ir upēs? Tur ūdens jaucas un dzesējas visu laiku. Un kūstošais sniega ūdens ar ir tuvu nullei. Tā vien šķiet viss nav vēl izpētīts.
mjuniors, 11.decembris 2018, 19:41
Upēs gan jau zivis ir pieradušas pie citiem apstākļiem. Tāda vai savādāka temperatūra jau būtībā nav nekāda skāde, štruntīga ir tieši krasa temperatūras maiņa.
Par kūstošo sniega ūdeni - tas pieplūst pamazām un dīķa dziļumos esošo karpu sasniedz jau sajaucies ar siltāko.
Hotentots [11.12.18]: Ar to aeratora lietošanu un "šļaukas galu pie dīķa dibena" - jāuzmanās. Cik dzirdēts, tad iesaka pārāk dziļi gaisu nelaist, jo no tā var dabūt vairāk skādes, nekā labuma. Kāpēc? Elementāri, sadzen aukstu gaisu, ūdeni nodzesē un zivis apaukstējas.
Izklausās jokaini, bet tā esot. Ūdens temperatūra tomēr tur apakšā ir konstanta, +4 grādi vai lidzīgi. Un ja tur dzen -5, tad nav labi.
Radagabals šādā veidā, labu gribēdams, pa pieskari palaida laikam 1,5 tonnas karpu un pat nesaprata, kāpēc. Pēcāk kursos viņu apgaismoja.
Jā literaturā tas ir rakstīts par temperatūru un apaukstēšanos. Bet kā ir upēs? Tur ūdens jaucas un dzesējas visu laiku. Un kūstošais sniega ūdens ar ir tuvu nullei. Tā vien šķiet viss nav vēl izpētīts.
Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Alex, 9.decembris 2018, 20:11
Kas tad tev? Elektrības vai kompresora nav? Var jau nopirkt kaut ko pavisam nelielu un periodiski sūknēt gaisu ūdenī. Gaisa plūsma jauc ūdeni un ledus tur, kur no šļutenes izplūst gaiss un burbuļo neveidojas.
Padomju laikos ar vēja rotoru tā darīja vairākos man zināmajos ezeros, lai novērstu zivju slāpšanu, un labi sanāca.
krumujancis, 9.decembris 2018, 20:36
Zivis dīķos pārsvarā mirst no gāzēm nevis no skābekļa trūkuma.
Alex, 9.decembris 2018, 21:06
Pareizi, augiem pūstot izdalās sērūdeņradis, smird pēc sapuvušām olām, ja tam nav kur aiziet atmosfērā un skābeklim iekļūt ūdenī - sākas zivju slāpšana.
Lai tas nenotiktu, īpaši dīķos ar nelielu dziļumu, tad nepieciešami vairāki neaizsalstoši caurumi ledū, gāzu apmaiņai.
Un to var nodrošināt tādā veidā kā rakstīju, vai arī citādi, kā katrs vēlas.
Var arī ļaut lai zivis aiziet bojā.
krumujancis, 10.decembris 2018, 18:29
klačujanci atkal nodarbojies ar dezinformāciju un baumošanu,augiem pūstot izdalās metāns un slāpekļa savienojumi nevis sērudeņradis
,un tas kas smird ir slāpekļa savienojumi.Palīdzēt var aerācija
Ar to aeratora lietošanu un "šļaukas galu pie dīķa dibena" - jāuzmanās. Cik dzirdēts, tad iesaka pārāk dziļi gaisu nelaist, jo no tā var dabūt vairāk skādes, nekā labuma. Kāpēc? Elementāri, sadzen aukstu gaisu, ūdeni nodzesē un zivis apaukstējas.
Izklausās jokaini, bet tā esot. Ūdens temperatūra tomēr tur apakšā ir konstanta, +4 grādi vai lidzīgi. Un ja tur dzen -5, tad nav labi.
Radagabals šādā veidā, labu gribēdams, pa pieskari palaida laikam 1,5 tonnas karpu un pat nesaprata, kāpēc. Pēcāk kursos viņu apgaismoja.
Hotentots, 11.decembris 2018, 14:31
Tāds izskaidrojums tai zivju bojāejai ir mazliet vairāk nekā dīvains.
Lai kā gribētu, ūdens nevar atdzist vairāk par 0 grādiem, jo atdziestot vairāk tas jau ir ledus.
Ja tajā dīķa ledū ir caurums, tad ūdens temperatūra cauruma apkārtnē ir vismaz +1 vai +2 grādi.
Neesmu savā mūžā pat dzirdējis, ka zivis ūdenī spēj apsaldēties, īpaši karpas vai karūsas. Bet, ej nu sazini, varbūt, ka var.
Tas gan ir maz ticami, domāju, ka tur ir bijusi kāda cita nelaime.
Šļauku nevajag gremdēt līdz apakšai, man jau otro sezonu piemājas dīķītis tiek apgaisots ar aeratoru, kāju ieliku 1m dziļumā, viss štokos, nevienas beigtas zivtiņas un āliņģis 2x2m vaļā cauru ziemu...
Ar to aeratora lietošanu un "šļaukas galu pie dīķa dibena" - jāuzmanās. Cik dzirdēts, tad iesaka pārāk dziļi gaisu nelaist, jo no tā var dabūt vairāk skādes, nekā labuma. Kāpēc? Elementāri, sadzen aukstu gaisu, ūdeni nodzesē un zivis apaukstējas.
Izklausās jokaini, bet tā esot. Ūdens temperatūra tomēr tur apakšā ir konstanta, +4 grādi vai lidzīgi. Un ja tur dzen -5, tad nav labi.
Radagabals šādā veidā, labu gribēdams, pa pieskari palaida laikam 1,5 tonnas karpu un pat nesaprata, kāpēc. Pēcāk kursos viņu apgaismoja.
Jā, par tām gāzēm tā ir - aeratora viena no funkcijām ir uzturēt ledū āliņģi, lai pa to gāzes varētu izplūst.
Par to, kā skābeklis ūdenī tiek, īsti skaidrs gan nav. Aerators - tā ir viena lieta, bet kas tad, ja ir āliņģis, bet aeratora nav? Atkušņa laikā gluži reāla lieta. It kā kūstošais sniegs/ledus neesot ar skābekli bagāts. Vējš arī tādā āliņģī neko diži nevar sajaukt un ja nav nekādu nokrišņu? Kaut kā negribas ticēt, ka no tīras saskarsmes ar gaisu, ūdens dikti piesātinās un top skābekļa pārbagāts.
Hotentots, 11.decembris 2018, 09:58
Jebkurā gadījumā labāk ir tad, ja tāds vaļējs caurums dīķī ir, nekā nav.
Ja ir aerators un tā caurules gals ir pie dīķa dibena, tad sūknētais gaiss, paceļoties līdz virsmai, daļu sava skābekļa atstāj ūdenī.
Arī vaļējā ūdens virsma absorbē skābekli, gribam mēs to, vai nē, jo skābeklis ūdenī šā vai tā nonāk tikai no gaisa.
Tā nu tās lietiņas ira.
Jā, par tām gāzēm tā ir - aeratora viena no funkcijām ir uzturēt ledū āliņģi, lai pa to gāzes varētu izplūst.
Par to, kā skābeklis ūdenī tiek, īsti skaidrs gan nav. Aerators - tā ir viena lieta, bet kas tad, ja ir āliņģis, bet aeratora nav? Atkušņa laikā gluži reāla lieta. It kā kūstošais sniegs/ledus neesot ar skābekli bagāts. Vējš arī tādā āliņģī neko diži nevar sajaukt un ja nav nekādu nokrišņu? Kaut kā negribas ticēt, ka no tīras saskarsmes ar gaisu, ūdens dikti piesātinās un top skābekļa pārbagāts.
man dīki paviesojās udra kungs ar kundzi
vlDream, 10.decembris 2018, 10:51
Bet pie manis bija Amerikas ūdele, peldējās. Pīles kā sāka iet uz dīķi peldēties, tā ūdeli vairs neredzēju. :)
Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Alex, 9.decembris 2018, 20:11
Kas tad tev? Elektrības vai kompresora nav? Var jau nopirkt kaut ko pavisam nelielu un periodiski sūknēt gaisu ūdenī. Gaisa plūsma jauc ūdeni un ledus tur, kur no šļutenes izplūst gaiss un burbuļo neveidojas.
Padomju laikos ar vēja rotoru tā darīja vairākos man zināmajos ezeros, lai novērstu zivju slāpšanu, un labi sanāca.
krumujancis, 9.decembris 2018, 20:36
Zivis dīķos pārsvarā mirst no gāzēm nevis no skābekļa trūkuma.
Alex, 9.decembris 2018, 21:06
Pareizi, augiem pūstot izdalās sērūdeņradis, smird pēc sapuvušām olām, ja tam nav kur aiziet atmosfērā un skābeklim iekļūt ūdenī - sākas zivju slāpšana.
Lai tas nenotiktu, īpaši dīķos ar nelielu dziļumu, tad nepieciešami vairāki neaizsalstoši caurumi ledū, gāzu apmaiņai.
Un to var nodrošināt tādā veidā kā rakstīju, vai arī citādi, kā katrs vēlas.
Var arī ļaut lai zivis aiziet bojā.
Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Alex, 9.decembris 2018, 20:11
Kas tad tev? Elektrības vai kompresora nav? Var jau nopirkt kaut ko pavisam nelielu un periodiski sūknēt gaisu ūdenī. Gaisa plūsma jauc ūdeni un ledus tur, kur no šļutenes izplūst gaiss un burbuļo neveidojas.
Padomju laikos ar vēja rotoru tā darīja vairākos man zināmajos ezeros, lai novērstu zivju slāpšanu, un labi sanāca.
krumujancis, 9.decembris 2018, 20:36
Zivis dīķos pārsvarā mirst no gāzēm nevis no skābekļa trūkuma.
Alex, 9.decembris 2018, 21:06
Pareizi, augiem pūstot izdalās sērūdeņradis, smird pēc sapuvušām olām, ja tam nav kur aiziet atmosfērā un skābeklim iekļūt ūdenī - sākas zivju slāpšana.
Lai tas nenotiktu, īpaši dīķos ar nelielu dziļumu, tad nepieciešami vairāki neaizsalstoši caurumi ledū, gāzu apmaiņai.
Un to var nodrošināt tādā veidā kā rakstīju, vai arī citādi, kā katrs vēlas.
Var arī ļaut lai zivis aiziet bojā.
Man pagājušogad 3 gab pa vasaru ielīda un noslīka karūsu murdiņā, kaut vairāku km rādiusā nav neaizsalstošās ūdenstilpnes
man dīki paviesojās udra kungs ar kundzi
Alex [Vakar]: Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.Man lidziga problema! Sogad galigi izzuva abi diki laukos jo nebija parak lieli! Vasara bij kads 1m + dzilums un vel mazos linus biju dazus sakeris un ielaidu pie karusam,bet menesi atpakal vispar nekads udens nav! Tiri dunas,nakosgad doma paplasinat un padzilinat,tik nav isti saprasana! Esmu dzirdejis ka skembu un smalko granti jaber kad ir padzilinats un paris gadus nevar zivis laist lai biosfera izveidojas,ka isti ir?
pucejanis95, 9.decembris 2018, 20:44
Mans dīķis pilnībā šogad pārsals, varēšu krūmus izcirst. Svaigā dīķī ļoti lēni aug līņi, vecā dīķī daļa līņu neaug gandrīz, bet daļa ļoti lieli izauga. Svaigā dīķī karpas par 3 gadiem no 150g izaug līdz 3 kg, bet karūsas līdz 1 kg.
Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Alex, 9.decembris 2018, 20:11
Kas tad tev? Elektrības vai kompresora nav? Var jau nopirkt kaut ko pavisam nelielu un periodiski sūknēt gaisu ūdenī. Gaisa plūsma jauc ūdeni un ledus tur, kur no šļutenes izplūst gaiss un burbuļo neveidojas.
Padomju laikos ar vēja rotoru tā darīja vairākos man zināmajos ezeros, lai novērstu zivju slāpšanu, un labi sanāca.
krumujancis, 9.decembris 2018, 20:36
Zivis dīķos pārsvarā mirst no gāzēm nevis no skābekļa trūkuma.
Alex [09.12.18]: Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Man lidziga problema! Sogad galigi izzuva abi diki laukos jo nebija parak lieli! Vasara bij kads 1m + dzilums un vel mazos linus biju dazus sakeris un ielaidu pie karusam,bet menesi atpakal vispar nekads udens nav! Tiri dunas,nakosgad doma paplasinat un padzilinat,tik nav isti saprasana! Esmu dzirdejis ka skembu un smalko granti jaber kad ir padzilinats un paris gadus nevar zivis laist lai biosfera izveidojas,ka isti ir?
Dīķī 50 cm dūņu, 30 cm ūdens + ledus. Visi līņi nosprāgs pa ziemu. Pirms gada ūdens bija 2 m.
Alex, 9.decembris 2018, 20:11
Kas tad tev? Elektrības vai kompresora nav? Var jau nopirkt kaut ko pavisam nelielu un periodiski sūknēt gaisu ūdenī. Gaisa plūsma jauc ūdeni un ledus tur, kur no šļutenes izplūst gaiss un burbuļo neveidojas.
Padomju laikos ar vēja rotoru tā darīja vairākos man zināmajos ezeros, lai novērstu zivju slāpšanu, un labi sanāca.
Hotentots
14.12.18
