
Kaut kad jau biju rakstījis:
1. Krievu laikos un 90 gadu sākumā zivju krājumus katru gadu papildināja ar 100000-200000 viengadīgiem līdaku mazuļiem. (Mūsdienās pat ne tuvu skaitļi nav tādi)
2. Salīdzinot ar 80 un 90 gadiem ezera līmenis ir stipri samazināts, jo redz mājām pagrabus appludinot.
3. Līmeņa samazināšanas dēļ ir mainījušies augi - ezeru ir pārņēmusi rūsgana hāra, kas kā paklājs uzaug līdz ūdens virsmai un praktiski tur zivīm nepaliek kur dzīvot, papildus līdz ar to, vasarā kad ūdens uzsilst vairāk veidojas aļģes. Agrāk dominējoša bija hāra kas ir zaļa kā eglīte, kuru ēd arī zivis - ruduļi, raudas, karūsas, līņi ...! Dēļ rusganajām hāram ir arī samazinājies sīkzivju populācijas, kas atkal ir barības avots līdakām un asariem.
4. Samazinoties ūdenslīmenim, stiprākās ziemās āntiņciema puses daļā ir bijusi novērota zivju slāpšana.
5. Kopš ezera atļaujas ir pieejams ikvienam, nevis kā agrāk caur varas gaiteņiem tikai tad presings ir visu laiku, bet zivju pavairošana praktiski nenotiek vai salīdzinoši mazos apjomos, kas ir novedis pie zivju daudzuma samazināšanās.
90 gados vēl notika rūpnieciskā zveja, juridisko statusu tai gan nezinu legāli/nelegāli.
6. Tagad vēl kormorāni ir apsēduši ezeru, lai arī ornitologi saka ka viņi itkā lidojot uz jūru baroties, bet pats esmu novērojis daudz sabakstītas zivis un arī kā šamie noķer gan līdaciņas uc. zivis.
Barības bāze ir samazinājusies un līdz ar to zivju daudzums ir samazinājies, protams vēl zivis ir bet to nevar salīdzināt ar to daudzumu kas tur bija 30 gadus atpakaļ.
1. Krievu laikos un 90 gadu sākumā zivju krājumus katru gadu papildināja ar 100000-200000 viengadīgiem līdaku mazuļiem. (Mūsdienās pat ne tuvu skaitļi nav tādi)
2. Salīdzinot ar 80 un 90 gadiem ezera līmenis ir stipri samazināts, jo redz mājām pagrabus appludinot.
3. Līmeņa samazināšanas dēļ ir mainījušies augi - ezeru ir pārņēmusi rūsgana hāra, kas kā paklājs uzaug līdz ūdens virsmai un praktiski tur zivīm nepaliek kur dzīvot, papildus līdz ar to, vasarā kad ūdens uzsilst vairāk veidojas aļģes. Agrāk dominējoša bija hāra kas ir zaļa kā eglīte, kuru ēd arī zivis - ruduļi, raudas, karūsas, līņi ...! Dēļ rusganajām hāram ir arī samazinājies sīkzivju populācijas, kas atkal ir barības avots līdakām un asariem.
4. Samazinoties ūdenslīmenim, stiprākās ziemās āntiņciema puses daļā ir bijusi novērota zivju slāpšana.
5. Kopš ezera atļaujas ir pieejams ikvienam, nevis kā agrāk caur varas gaiteņiem tikai tad presings ir visu laiku, bet zivju pavairošana praktiski nenotiek vai salīdzinoši mazos apjomos, kas ir novedis pie zivju daudzuma samazināšanās.
90 gados vēl notika rūpnieciskā zveja, juridisko statusu tai gan nezinu legāli/nelegāli.
6. Tagad vēl kormorāni ir apsēduši ezeru, lai arī ornitologi saka ka viņi itkā lidojot uz jūru baroties, bet pats esmu novērojis daudz sabakstītas zivis un arī kā šamie noķer gan līdaciņas uc. zivis.
Barības bāze ir samazinājusies un līdz ar to zivju daudzums ir samazinājies, protams vēl zivis ir bet to nevar salīdzināt ar to daudzumu kas tur bija 30 gadus atpakaļ.