Tiem gaļeniekiem kuriem foreļu cope nav iedomājama bez foreļu paturēšanas lomā, saprotams forelēšanu jāpārtrauc ar 01.09. Es atbalstu šo jauno paturēšana sliegumu, es pat priecātos ka tas būtu uz visu vasaru, lai ar foreļmammu ikriņiem nenašķojas tie kuri iet uz upi tikai izēsties. Foreles pie mums nekad nenārsto septembrī, pat ļoti agros un aukstos rudeņos, kādi pēdējo reizi gadījās 90.tajos, tikai septembra pēdējos datumos foreles sāka iemēģināt berzes, bet arī tad nārsts nesākās agrāk par oktobra vidu. Mūsdienās pie siltajiem rudeņiem nārstot sāk oktobra beigās vai pārsvarā novembrī. Manuprāt lielāka liekulība ir ar ūdām februārī masveidā slaktēt ikru pilnās līdakas, īsi pirms nārsta un paturēšanas lieguma sākot ar 01.03., nekā septembrī saudzīgi (izmantojot bezatskabargu āķus) atbrīvot foreli, kurai līdz nārstam vēl labs laiks. Bet demagogiem jau vienmēr būs ko purkšķēt.
Piekrītu Tuniitis par teikto attiecībā uz liegumiem un sliecos pamatot, ka agrāk ar skaidri iezīmētiem lieguma datumiem bija vairāk noteiktības un arī kārtības, kas nāca par labu zivju resursiem un nenostādīja izdevīgā situācijā tos, kuriem, tā teikt, morāle netraucē izvilkt izdevīgumu no neprecīzas likumdošanas. Fakts, ka tādas zivju sugas kā forele, alata, salate, zandarts arī līdaka pēc šiem uz morāli balstītīem MN ir daudz vairāk pakļautas spiedienam no makškerniekiem (praktiski visu gadu, bez atelpas), nekā tas bija agrāk. Sekojoši, to daudzums ir gājis mazumā.
Agrāk mūsu pusē Dienvidlatgalē bija pietiekami daudz upīšu kur bija foreles, diemžēl ķīmija un elektriki savu darbu ir padarījuši. Tagad pat parasto zivi neredzēt upēs. Vēl hesus sabuvējuši. Šogad lietus mazuma dēļ upēs kur agrāk bija normāls līmenis tad šogad gesu dēl pārtapa par maziem strautiņiem. Agrāk vēžu bija Dubnas upē daudz tagad neviena neatrast. Ķimikālijas savu padarījusi melno darbu.
Nav tāda dubultā lieguma foreļu makšķerēšanai!
23. Aizliegts lomā paturēt:
23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;...
No 1.10. sākas makšķerēšnas liegums lašu un taimiņu nārsta laikā...
Tagad jau nav aizliegts makšķerēt nevienu sugu nārsta laikā (saudzīgi jāatlaiž), izņemot svētās...
Var vēsi pielāgot noteikumus pēc savām vajadzībām un foreles spiningot cauru gadu, vienīgi rudenī jāizslēdz upes, kurās ir lašu liegums. Var pavasarī spiningot līdakas (saudzīgi atlaižot) asaru aizsegā..., utt... Viss tā teikt pēc paša morāles ieskatiem, jo likums taču atļauj to darīt.
P.S. - Man, personīgi foreļu sezona beidzas 31.08., bet saprotu tos, kuri skraida gar upēm arī novembrī pumpu meklējumos...:)
Tas ir mans subjektīvais spriedelējums par makšķerēšanas noteikumiem, jo tos var pieregulēt katrs pats, pēc savas ētikas un morāles normām.
Liegums ar 01.09. ir uz paturēšanu nevis copi foreļupēs, vairumā foreļupēs liegums uz mākslīgo ēsmu būs ar 01.10. Es tāpat nepaturu foreles visu sezonu, tāpēc arī septembrī braucu uz foreļupēm, tiesa tikai uz tām kurām brīva izeja uz jūru, jo mērķa zivs ir taimiņš. Bet saprotams tiek noķertas arī foreles un alatas.
Vēl 1 nedēļa līdz foreļsezonas beigām. Ko sportisku parasti ķerat pēc tam? Alatām laikam tad nākas vairāk trūkties.
eerks, 24.augusts 2020, 15:11
Jā, ir tāda bēda. Vispār jau šis pārceltais foreles saudzēšanas laiks nebija pamatots. Labi atceros, ka to MN grozījumos pirms kāda laika uztāja forelisti no Malienas. Tad vēl Latvijā bija ziemas, par klimata iz,maiņām neviens nevaimanāja un jau augusta beigās austrumdaļā tajos gados pa naktīm bija salnas. Labs ir, pārmainīja MN to datumu no 1. oktobra uz 1. septembri. Tagad uz to skatoties redzams, ka tam nav pamata. Foreles 1. septembrī vēl netaisās uz nārstu pat pašos valsts ziemeļos, bet apzinīgie forelisti jau satin makškeres. Būtu lietderīgi pārskatīt šo ierobežojumu. Tas kurš nepiekrt manis paustajam, lai pamato, ka sakarā ar šo ierobežojumu foreļu ir kļuvis vairāk, kas tā nav. To ir tik cik tajā gadā, tajā laikā un tajos apstākļos konkrētā vietā ir.
eerks [24.08.20]: Vēl 1 nedēļa līdz foreļsezonas beigām. Ko sportisku parasti ķerat pēc tam? Alatām laikam tad nākas vairāk trūkties.
Līdakas seklajos ezeros
Vēl 1 nedēļa līdz foreļsezonas beigām. Ko sportisku parasti ķerat pēc tam? Alatām laikam tad nākas vairāk trūkties.
Ko nozīmē - saprašana? No foreļcopmaņa viedokļa var saprast - atstājam kokus, upei ēna, forelēm labi u.t.t. No vienkārša zemes īpašnieka viedokļa - upe ir, nu un kas no tā? Ne viņš zina, ka tur ir foreles, ne viņam zināmi tie optimālie foreļu dzīves aptākļi.
Tāpat viens otrs te forumā vaimainā, ka cilvēki aprīlī un martā pērk līdakas, ko tirgo visādi ūdotāji. Kā gan tā var pirkt, nārsta laiks tak?!! Bet kāpēc vidusmēra nemakšķerniekam būtu jāzina, ka ir nārsta laiks? Cilvēks zina, ka tā ir līdaka, ka to var ēst, ka garšo tīri ok, kāpēc nepirkt?
Redzams, ka jums nevienam nepieder meža īpašums, tāpēc tā runājat, dabas draugi... :)
kailcirti taisa reizi 60-80 gados...nu nāksies tām forelēm gadiņi 10 paciesties, kamēr upmalā krūmi atkal saaug...
daddy_j, 7.augusts 2020, 09:56
Pieder gan un upes krastā. Visi darbi jādara ar saprašanu. Tāpat kā nevajag visus mērīt un ierindot vienā kastītē ar kādu pop birku, tāpat nedrīkst bez sapratnes cirst kokus upmalā, pat tad ja to atļauj likumi. Visas nianses jau likumā nevar atrunāt un tā ir liela nelaime, bet patiesība jau tieši slēpjas detaļās. Manis aprakstītā situācija jau arī bija atrisināma, ja tās aizaugušās upes noras kādam gribējās izzāģēt, vajadzēja vienkārši paskatīties kur ir saule dienvidū un atstāt tajā krastā kokus. Kāds ekonomiskais labums no škībā ievas krūma, kas liecas pār foreļupes paceri? Nekāda, bet tas rada ēnojumu, upe neaizaug ar zaļi, sniedz barību ūdens iemītniekiem un ir vienkārši skaists. Tāpat normāli koki bērzi, kļavas, pat ozoli, kas reizē ar nīstajiem baltalkšniem aizgāja tarā vai šķeldā, varēja augt upmalā un nomainīt baltalšnu un ievu mudžekli upmalā. Esmu pārliecināts, ka likums praktiski nestrādās un nesasniegs cerēto, jo baltalkšņi turpinās augt tajā vietā. Reti kurš meža īpašnieks būs tik apzinīgs, ka nozāģēs baltalkšnus un vietā ieaudzēs saimnieciski vērtīgākus kokus, kā to paredzēja likuma autori. Pa to laiku foreļupe aizaugs kā pļava un būs par vienu karpveidīgo upi Latvijā vairāk. Ja jūs redzētu kādas negatīvas pārmaiņas piedzīvo foreļupe pēc tādas "saimniekošanas", jūs neņemtos aizstāvēt meža īpašniekus.
Alkšņus gan var cirpt kaut pārdienas.
BrunoL, 7.augusts 2020, 10:14
var, bet jēga kāda?? :)
Nē, nu vispār ar tiem "dabas draugiem" interesanti sanāk - viņi nekautrēdamies lieto civilizācijas labumus - hi-tech kātus, auklas, spoles, mānekļus, brienamos, līdz upei vēlas tikt ar spožu autiņu pa 4joslu ceļu... bet neopadomā, ka lai šo visu sagādātu cik dabas resursu sagandēts - nu tur "pie viņiem" :) un tad lūdzu - dodiet mums civilizācijas neskartu dabas stūrīti, kur āķi pamērcēt :) Tā nenotiek...
Alkšņus gan var cirpt kaut pārdienas.
Redzams, ka jums nevienam nepieder meža īpašums, tāpēc tā runājat, dabas draugi... :)
kailcirti taisa reizi 60-80 gados...nu nāksies tām forelēm gadiņi 10 paciesties, kamēr upmalā krūmi atkal saaug...
Skumji, ka tagad šīs nejēdzības notiek, bet to nevar norakstīt uz padumjo padomiju. Nedrīkst ne tikai atkārtot padomju kļūdas, ko dara LVM taisnojot meža atrautus, bet pieļaut arī jaunas kļūdas, ko tagad pieļauj jaunie noteikumi atļaujot kailcirtes līdz pat krastam.
Tas tīrīšanas murgs jau gadus 5 notiek, 2 upes ir jau pa 90%mirušas
Nīstajos padomju laikos upes krastos neļāva izcirst kokus, gar foreļupēm pat 50m nedrīkstēja kailcirtes veikt. Bija likums un to ievēroja pat tie kas picgades plānus pildīja.
basks, 6.augusts 2020, 14:25
Nu ko var fleitēt, padlaikos entas upītes izčakarēja meliorācijā, pārrokot kapitāli, līkumu vietā izveidojot taisnus grāvjus. Saprotams ka visus piekrastes kokus pirms tam nocirta pa tīro. Tas ka nu šo izvarotu upīšu krastos pa 50 gadiem atkal saauguši alkšņi un krūmi un pat meži, nenozīmē ka kādam tajos gados rūpēja upju fauna. Stulbi ka nu LVM atsāk mazupīšu čakarēšanu, dažus posmus pārrokot un pārveidojot par steriliem novadgrāvjiem.
Diemžēl, tā tas ir un turpinās. Pirms n-tajiem gadiem, šo problēmu apspriedām zive.lv
Nebij ilgi jāmeklē. Te ir MK noteikumi un arī likumdošanas iniciatori, kuru dēļ sādas nejēdzības notiek:
Izmaiņas Aizsargjoslu likumā tagad atļauj upju krastos cirst ...www.la.lv › laiks-sakopt-upju-krastus
Pabiju divdienniekā savā klusā upītē, dalos ar iespaidiem. Par zivīm nav ko sevišķu teikt, zivis par laimi ir, tikai atsevišķos upju posmos. Arī paprāvas, kas visas turpina peldējumu. Būtisks novērojums, kas kā man šķiet apdraud foreļupes kā ekosistēmas pastāvēšanu. - Tā pārsteidzošā tempā aizaug! Vēl pirms gada un agrāk daži zāles kušķi kautrīgi slēpās koku paēnā, bet tagad kādi idioti ar vēl lielāku idiotu atļauju ņēmuši un novālējuši mežu pa tīro tieši dienvidu pusē vairākās vietās kopā pāris km garumā. Protams ka saule uzsilda ūdeni un veģetācija pārņēmusi upi tā ka ūdens spogulis knapi redzams. Cik man zināms, tad šitais ir tagad svaigi pieņemts likumdošanas akts, kas atļauj izcirst baltalkšņu audzes upju krastos. Te ir rezultāts! Foreļupe tajos posmos norakstīta un nav zināms, vai atjaunosies, ja pēc 30+ gadiem meža audze atkal ataugs. Nīstajos padomju laikos upes krastos neļāva izcirst kokus, gar foreļupēm pat 50m nedrīkstēja kailcirtes veikt. Bija likums un to ievēroja pat tie kas picgades plānus pildīja. Tagad, lūdzu fuksē pa tīro! A, kāds ieguvums? - No tā ha ko "meža saimnieks" pa tīro līdz upes kantei nozāģējis, rēgojās tikai pāris metru gara koku krautuve ar sprīža resnuma alkņiem un līkām, greizām ievām un visam pāri vismaz 4m augsta milzu zaru un krūmu kaudze šķeldošanai. Vai tas ir saimnieciskais izdevīgums negribu ticēt, bet to kas tas ir ekoloģisks noziegums varu apliecināt. Vai citus arī ir līdzīgi? - Vajag celt trauksmi un apturēt šo nejēdzību.
Toms_S [13.06.20]: Vīri, iesakiet labu foreļu kātu līdz 200-250Euro
varbūt kādam ir kas piedāvājumā no lietotiem kātiem?
Paldies
Paņem budžetnieku. TSTRO
2,5-8g un 213cm