Babītes ezers

Labais!!!!!man pat iekšas sāk vibrēt zinot kā tās ir!:)122!!!SUPER!
Godīgi noķerta trofeja un rekords!...tagad visi gribēs būt kā Dairis!:)...iemet cūkas bildi!
MT9 konfekte par trešo metru!;)))

Izlasot šo un redzēt bildes, atliek tikai lasīt mantas un braukt uz ezeru.

ssup, 3.jūnijs 2022, 15:09

Domāju brīvdienās ezerā tautas netrūks :)

Izlasot šo un redzēt bildes, atliek tikai lasīt mantas un braukt uz ezeru.

Nu ko, Oskars vienos ieiet gulēt, trijos ceļas, lai atkal apraudzītu ezeru, kurš pāris dienas atpakaļ sniedza neaizmirstamas emocijas un skaistas trofejlīdakas. Šodien vairs laivā neesmu viens, bet ar pozitīvo un arī līdakām apmāto Dairi :)) Copējām no agra rīta līdz pusdienlaikam. Arī šodien ezers bija devīgs, sākumā mani iepriecināja ar smuku līdakmadāmu, bet tuvojoties pusdienlaikam notika tas, ko nepacietīgi gaida ikviens no mums - personīgā rekorda labošana!!! Jā, Dairim tas izdevās, pie tam uzreiz par 5 kg!!! Tātad pie cipariem, katrs no mums tika pie 3 skaistulēm: Oskaram 68, 71, 105 cm (8.3 kg), Dairim 55, 58, 122 cm (15.5 kg). Vienkārši kārtējā fantastiskā diena Babē, pirms Dairis noķēra savu monstru, viņš jau sāka nedaudz "čīkstēt" (pozitīvā nozīmē), ka redz Oskaram otrā copes reize šosezon ezerā un jau 3 metri laivā, bet šim pat pa visu pērno gadu metri Babītē gāja secen. Es vēl Dairim jokojot iedzēlu, ka skaidrs kāpēc viņam metri met līkumu, jo copē ar nesaprotamu džerku, uz kuru viņš vēl nav noķēris nevienu līdaku. Tikko es pabeidzu savu humorpilno uzbrauciena runu, kā šis iesaucas IRRRRRR! Sākumā īsti nesapratām, kāts ripā, bet īsti izmēru nevar saprast, bet, kad ieraudzījām līdakas plato muguru uztveramajā un pēcāk milzīgi plato vēderu laivā, bija skaidrs, ka ir noticis kas neikdienišķs - tur vairs nav aptuveni metrs un kaut kas līdz 10 kg, tur jau tiešām nopietns kukainis! :D Bildēs izskatās, ka ir pat nedaudz garāka, kā 122 cm, bet likās, ka nomērījām pareizi. Katrā ziņā abi super priecīgi par copes rezultātu, vēlreiz no sirds apsveicu Dairi ar mūža lielāko trofeju, nu vairs nebūs viegli uzlabot šo rezultātu! :P Visas zivteles peld tālāk, cerams, ka ezers arī turpmāk priecēs kaislīgos makšķerniekus ar smukiem lomiem. Visiem foršu nedēļas nogali, tiekamies pie ūdeņiem! ;)

Ja nu kādam ir vēlme Babītes ezera piedalīties sacensībās, tad vēl četras dienas ir laiks, lai pieteiktos līdaku mačiem Babītes ezerā!
Pēc iepriekšējas pieredzes balvu fonds ir diezgan iespaidīgs (bet protams nevar salīdzināt ar PCR galveno balvu) + loterija ar nemazākām balvām.

Ar nolikumu varat iepazīties:
https://eholotes.lv/blog/eholotes-eu-babites-kauss-2022-eholotes-lv/

daddy_j [02.06.22]: ...patiesībā baltā skaudība, ka forši gājis "atklāšana" un visu var tā smuki aprakstīt!

MT9 respect! :)

Tencinu, šī diena tiešām ilgi paliks atmiņā! :)

...patiesībā baltā skaudība, ka forši gājis "atklāšana" un visu var tā smuki aprakstīt!

MT9 respect! :)

...a man pa bundziņām, es jau Burtnieka līdakas atēdos...

šodien ar mazdēliem mirkām Kalna Spuļļu dīķos:) karpa, 2 līņi un kaudze ar mazajām. Puikām smaids līdz ausīm! Ko vairāk vajag? ;)

MT9 pēc Tavām copes atskaitēm, gramatiski un literāri pareizi rakstītām savas pat likt negribās :)))

RaimisD, 1.jūnijs 2022, 21:29

Jā, dzīvē arī šī līdaka izskatījās iespaidīgi - liela galva, plata mugura. Ziemā svērtu ap 12 kg :) Bet par to gramatiku un literāro pusi runājot, kļūdu man pietiek, bet cenšos piedomāt gan pie pieturzīmēm, gan vārdu secības :)

Skaista bilde, liec kaut uz desktopa !
MT9 pēc Tavām copes atskaitēm, gramatiski un literāri pareizi rakstītām savas pat likt negribās :)))

Šodien ar baigo pro čali iekūlos ezerā, skaties un mācies :)
Uz ekipāžu 55,56,66,80,100,102 un 109.
Mana vienīgā zive galerijā. Visas peld laimīgi tālāk.

Paldies par copi :)

Paldies, ļoti aizraujoša atskaite, tieši šos "garos penterus" visinteresantāk lasīt.

Shm_didzis, 1.jūnijs 2022, 20:44

Paldies, prieks "dzirdēt"! :)

Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

MT9, 1.jūnijs 2022, 19:28

Paldies, ļoti aizraujoša atskaite, tieši šos "garos penterus" visinteresantāk lasīt.

Dāvim ar smuka!tas jau nestāsta!;)

Willy, 1.jūnijs 2022, 20:13

Nebija reklāmas cepurītes līdz, nevaru reklamēties :D
Bet kopumā no 4x metriem 2x laivā, pāriniekam no 2x viens laivā.
No vienas puses žors, no otras puses ar baigo pierunāšanu - katrā ziņā nebija viegli, GPS uzrādīja 17,5km nobraukātus/noslīdētus, sakumā vēja praktiski nebija.

MT9 [01.06.22]: Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Willy, 1.jūnijs 2022, 19:59
Tiklīdz tā dēļ nopūdelēšu trofeju, pāriešu uz metālu :))

Dāvim ar smuka!tas jau nestāsta!;)

Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Willy, 1.jūnijs 2022, 19:59

Tiklīdz tā dēļ nopūdelēšu trofeju, pāriešu uz metālu :))

MT9 [01.06.22]: Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

Biju tekstu nogrieza ;)

"Kādu laiku neesmu licis copes atskaites. Bet ne jau tādēļ, ka nebraucu makšķerēt, bet gan tādēļ, ka zivis man rāda garu degunu! :D Piektdien un sestdien biju Burtniekā, šis ezers priekš manis ir baigi ciets rieksts - pa 2 dienām apaļa nulle, brrrr! Atbraucu mājās neomā un nolēmu, ka ātri kaut kas lietas labā jādara, vienu dienu paņēmu atpūtai un šodien jau atkal biju uz ūdens. Nolēmu vairs neeksperimentēt un doties uz pārbaudīto Vecupenieku bāzi. Paldies Jānim ar Santu (viņi zina par ko) un foršu jums atpūtu! ;) Kas attiecas uz copi, tad makšķerēju kā parasti - no rīta līdz plkst.11:00, noķēru 3 līdacēnus (58, 62, 76 cm) un 1 pludiņu :D Prieks par to, ka divas no trim iekāroja manu jauno peli. Vismaz ticība sāk parādīties, ka ar šito mošķi kaut ko var arī noķert :D Nu tad stresiņš pēc Burtnieka necopes nedaudz noņemts, var atkal dziļi ieelpot un turpināt gaidīt 1.jūniju, kad durvis vērs vaļā iemīļotais un dāsnais Babītes ezers :) Copmaņiem ne asakas, pārējiem lai forša diena! ;) "