Babītes ezers

Os555 [02.11.22]: Pirms 2 nedēļām arī redzējām. Domāju, ka bebrs vai ūdrs. Ronim liekas vajadzētu būt lielākam.

Tomēr ronis. Ir arī video...

Šodien kārtējā nevieglā cope Babē. Biju kopā ar Dāvi, mums visas copes parasti tādas :D No rīta Spuņupē nedaudz pakavējāmies patrenkāt asarīti - es atkal ar vobleriem, Dāvis mikrodžiga tehnikā. 1-10 Dāvja labā, bet izmērs atkal piekliboja. Tad devāmies ezerā, Dāvis mētāja biku lielākus mānekļus, es šoreiz mēģināju vairāk plivināt mazo voblerīti, lai piemānītu kādu strīpaino kimlaku, bet kas tev deva, uz to noķēru tikai 1 asarīti un kaudzīti līdakbērnu. Rezultātā katram pa knapmēram :) Neko darīt, man katru gadu vēlā rudenī Babē daudz šādu sarežģītu copju - zāles nav, makšķerēt komfortabli, bet zivs pasīva. Mēģināsim nākamreiz, kādreiz tak jātiek uz razdaču! :P

Es pirms 2ned. Redzēju beigtu mežacūku starp niedrēm sarkanās mājas rajonā, visnaz tā likās, jo apmatojums bij sarains

Pēdējā copes reizē ronis mūsu laivu kādu stundu pavadīja kamēr dreifējām...to ka nebija ne piesitiena tajā stundā protams tika novelts uz roni :D

Pirms 2 nedēļām arī redzējām. Domāju, ka bebrs vai ūdrs. Ronim liekas vajadzētu būt lielākam.

Os555, 2.novembris 2022, 12:11

Bebrs nekad tā neceļ galvu ārā, bet ūdri vairās no plašiem ūdeņiem, šiverē tikai pa piekrastes kanāliem. Roņi jau agrāk iepeldējuši Babē, arī Lielupē uzpeld diezgan augstu.

Pirms 2 nedēļām arī redzējām. Domāju, ka bebrs vai ūdrs. Ronim liekas vajadzētu būt lielākam.

Ronis?

Foto vakardienas, bet ne mans. Ij nezinu vai rītdien braukt

Uzmini nu, kas tas ir!? Babītē....

Šodien pirmo reizi sanāca startēt no Dušelu bāzes, jo ierasts uz copi braukt darbadienās, bet citi copmanji laikam domā savādāk un Vecupeniekos, no kurienes parasti startēju visas laivas bija aiznemtas :) Laikapstāklji šodien likās gana piemēroti babei, bet nu pēc pirmās stundas izbeidzās motors un visu dienu nācās pārvietoties ar airiem, kas protams diezgan pamainīja copes plānus. Bet nu kopumā diena sanāca diezgan pieklājīga - laivā uz diviem 90, 80, 70 un 60+ un vēl pāris nerealizētas copes..Pēc pēdējām 2 tukšajām copēm biju izlēmis šodien dot iespēju vieglajam kātam un mazākiem mānekliem, bet nu copes sākumā uz BB nokertā 90niece stipri pamainīja plānus :)

MangustAngus [30.10.22]: 30.okt



Pamodos naktī un konstatēju, ka dēļ pulksteņa pārgriešanas, jau esmu aizgulējies, bet modinātājs nedomā par sevi dot ziņu vēl pus stundu. Tomēr uz ezera paspēju uzbraukt vēl tumsā, virzienu ārā no sienas kontrolējot ar mobilo, kur aplikācijā uzzīmēts azinmuts. Biju piemetis maršturu ņemot vērā vēja prognozi. Kad varēja sākt redzēt, sāku copēt. Pārējie gan saradās stipri vēlāk, laikam arī aizgulējās.

Liekas, ka diezgan šķidri, vējam nesot, apmētāju, itkā labas vietas, bet rīts nedeva neko. Paēdu brokastis vietā, kur dziļums vairs nepārsniedz metru. Rīts bija aizdomīgi mierīgs, prognozē bija jābūt vējam. Turklāt virs ezera nebija neviena zemā mākoņa, tikai migla kaut kur 11km.

Bet vējš ilgi nebija jāgaida un atnāca no ZR, iepūta ap stabiliem 5m/s. Līmenis, pēc interneta datiem, uzauga no +0.4m līdz +0.6m dienas laikā.

Visi no lielā plača piespiedās krastā, tur kur manuprāt vispār sākās 40cm dziļums un dominē putni. Anyway, saule spīd, vējš pūš, mazliet pat pūš aukstumu cauri biksēm un kvalitatīvi salsts rādītājpirksts. Ūdens dzidrs. Ko darīt?

Pamēģināju melnu mūdzi, tas man agrāk bija dikti mīļš. Spēle fantastiska, tikai daudz sapinas pats sevī metot. Copes nav. Ok, burkāns ir pamēģināts, melnu laikam tomēr negrib, uzlieku Buster Jerk-2 12cm sudraba rauda. Vizulis tik basic kā bleķa šūpiņš. Otrajā metienā maziņš mēriņš! Okaaay... Faktiski 100x100m pavadu nākamās 2h un dabonu vēl iznācienis un kāda arī uzsēžas. Ir process, diena ir izdevusies. Bet vieta sevi izmeļ un saprotu, ka šodien jādara pilnīgi pretēji kā citi.



Ieguļos airos un pret spriganu nu-jau-ziemeli airējos uz pretējo krastu. Varbūt man nākotnē būs motors, bet šobrīd ir budžets un airēšanas nodarbība. Nonāku sava mīļākā atpūtas pudurīša tuvumā, tikai pirmās 2h to neatpazīstu, vējš nopūtis cerus, ezers mainās pa nedēļu. Pacietīgi izskrāpēju sektoru pret vēju ar ticību, ka šodien zivis aktīvas būs visu dienu Sāk gribēties ēst. Piebeidzu vakar cepto karpu. Termokrūze palika uz galda, padzeros aukstu ūdeni un jūtos noguris.

Tādos gadījumos sāku skatīties uz gumijām, kuras man kaut kā zivis nenes, bet ir viegli vadāmas. Ar džerku zivis ķer tu. Ar gumiju, zivis ķer māneklis. Ok, dosim iespēju mazajam Miuras Mouse, kāds bija tādu nopirku: melns ar orandžu, itkā viss pareizi šodienai. Saprotu, ka māneklis galīgi negrimst un šausmīgi lēni, taisni velku pa ūdens augšējo slāni. Otrajā metienā mani pārsteidz pārliecinošs ņēmiens, līdaka dusmīgi spiež uz leju un pēc klusas, bet spēcīgas cīņas un iesmeļās tīklā ar aļģi uz purna. Forši!



Bet peles trijžuburis ir ieķēries gumijas tīklā tik neganti, ka lai nemocītu zivi, to vietām pārgriežu ar šķērēm. Mutes atplētējs šķiet smieklīgi plāns un āķa izņemšanai jānopērk tam paredzētas nerūsējošas knaibles, nevis šitās .. medicīniskās. Otrs trijžuburis izgājis cauri žaunām un nesmuki ļurkā bārkstiņas kontaktvietā. Saprotu, ka bez izņemšanas no tīkla nebūs go, samērcēju piepūšamo padirseni lieku zivu uz tā. Āķus atsvabinu caur žaunu pusi. Iedod zivij labu laiku atkopties. Izceļu nobildēt, bet tā ne visai izdodas un nevēlos zivi nomest laivā, tapēc žigli sačokā un pēc mirkļa to atbrīvoju.

Esmu priecīgs. Skatos pulkstenī, ir ap 1600. Ir izdarīta darba sajūta, varētu takā braukt. Vējš iegriezies no Z, izkatās, ka varu aizpūsties tieši tur kur man vajag. Par cik bāzē Dālderu laivu enkurauklas izskatās bēdīgāk nekā krievijas ekonomika, biju paņēmis no mājām gabaliņu. Sanāk pietiekami gara lai uzmestu vēl pa vidu cilpu un enkuru paceltu netālu no grunts dreifējot. Tāds mans improvizētais budžeta izpletnis, slīdu, kur patīk, piestāju. Tuvumā parādās laivas, bet atkal man laimīte iedala labu kārti, mani nes caur tādu kā kanālu.

Uz vieglā špiņa turu 40g peli, uz cietā džerka kāta uzlieku savu Babītes standarta 15cm zeltaina krāsojuma buster jerk. Man liekas, ka šis ir tāds vidējais aritmētiskais babītes vizulis.



Nespēju noticēt, kad uz bastera uzsēžas vēl otra tikpat skaista līdaka. Esmu pārlaimīgs. Takā divas vasarasraibumainas dvīnes vienlaicīgi sakoļīt.

Balsī smejos par domu, ka šodien neesmu dzirdējis nevienu krievu. Nāk saulriets. Caur labām saulesbrillēm krāsas šodien rādās fantastiskas. Atceros Haraldu Liepiņu un ļauju vējam sevi iznest tieši tur kur jābrauc. Neairēju, nemētāju, skatos fantastiskāko 3D saulrietu un noķeru tādu laimi, kāda sen nebija mani apciemojusi.

Džeki - kaifojam no copes, apskatamies apkārt un atslābstam, kad tas nopelnīts. Kad ejam pēc metriem, strādājam metodiski, zīmējam kartes, maršrutus, sekojam līdzi meteo. Lai veicās.

Super apraksts un emocijas:) Ne asakas arī turpmàk!

MangustAngus [30.10.22]: 30.okt



Pamodos naktī un konstatēju, ka dēļ pulksteņa pārgriešanas, jau esmu aizgulējies, bet modinātājs nedomā par sevi dot ziņu vēl pus stundu. Tomēr uz ezera paspēju uzbraukt vēl tumsā, virzienu ārā no sienas kontrolējot ar mobilo, kur aplikācijā uzzīmēts azinmuts. Biju piemetis maršturu ņemot vērā vēja prognozi. Kad varēja sākt redzēt, sāku copēt. Pārējie gan saradās stipri vēlāk, laikam arī aizgulējās.

Liekas, ka diezgan šķidri, vējam nesot, apmētāju, itkā labas vietas, bet rīts nedeva neko. Paēdu brokastis vietā, kur dziļums vairs nepārsniedz metru. Rīts bija aizdomīgi mierīgs, prognozē bija jābūt vējam. Turklāt virs ezera nebija neviena zemā mākoņa, tikai migla kaut kur 11km.

Bet vējš ilgi nebija jāgaida un atnāca no ZR, iepūta ap stabiliem 5m/s. Līmenis, pēc interneta datiem, uzauga no +0.4m līdz +0.6m dienas laikā.

Visi no lielā plača piespiedās krastā, tur kur manuprāt vispār sākās 40cm dziļums un dominē putni. Anyway, saule spīd, vējš pūš, mazliet pat pūš aukstumu cauri biksēm un kvalitatīvi salsts rādītājpirksts. Ūdens dzidrs. Ko darīt?

Pamēģināju melnu mūdzi, tas man agrāk bija dikti mīļš. Spēle fantastiska, tikai daudz sapinas pats sevī metot. Copes nav. Ok, burkāns ir pamēģināts, melnu laikam tomēr negrib, uzlieku Buster Jerk-2 12cm sudraba rauda. Vizulis tik basic kā bleķa šūpiņš. Otrajā metienā maziņš mēriņš! Okaaay... Faktiski 100x100m pavadu nākamās 2h un dabonu vēl iznācienis un kāda arī uzsēžas. Ir process, diena ir izdevusies. Bet vieta sevi izmeļ un saprotu, ka šodien jādara pilnīgi pretēji kā citi.



Ieguļos airos un pret spriganu nu-jau-ziemeli airējos uz pretējo krastu. Varbūt man nākotnē būs motors, bet šobrīd ir budžets un airēšanas nodarbība. Nonāku sava mīļākā atpūtas pudurīša tuvumā, tikai pirmās 2h to neatpazīstu, vējš nopūtis cerus, ezers mainās pa nedēļu. Pacietīgi izskrāpēju sektoru pret vēju ar ticību, ka šodien zivis aktīvas būs visu dienu Sāk gribēties ēst. Piebeidzu vakar cepto karpu. Termokrūze palika uz galda, padzeros aukstu ūdeni un jūtos noguris.

Tādos gadījumos sāku skatīties uz gumijām, kuras man kaut kā zivis nenes, bet ir viegli vadāmas. Ar džerku zivis ķer tu. Ar gumiju, zivis ķer māneklis. Ok, dosim iespēju mazajam Miuras Mouse, kāds bija tādu nopirku: melns ar orandžu, itkā viss pareizi šodienai. Saprotu, ka māneklis galīgi negrimst un šausmīgi lēni, taisni velku pa ūdens augšējo slāni. Otrajā metienā mani pārsteidz pārliecinošs ņēmiens, līdaka dusmīgi spiež uz leju un pēc klusas, bet spēcīgas cīņas un iesmeļās tīklā ar aļģi uz purna. Forši!



Bet peles trijžuburis ir ieķēries gumijas tīklā tik neganti, ka lai nemocītu zivi, to vietām pārgriežu ar šķērēm. Mutes atplētējs šķiet smieklīgi plāns un āķa izņemšanai jānopērk tam paredzētas nerūsējošas knaibles, nevis šitās .. medicīniskās. Otrs trijžuburis izgājis cauri žaunām un nesmuki ļurkā bārkstiņas kontaktvietā. Saprotu, ka bez izņemšanas no tīkla nebūs go, samērcēju piepūšamo padirseni lieku zivu uz tā. Āķus atsvabinu caur žaunu pusi. Iedod zivij labu laiku atkopties. Izceļu nobildēt, bet tā ne visai izdodas un nevēlos zivi nomest laivā, tapēc žigli sačokā un pēc mirkļa to atbrīvoju.

Esmu priecīgs. Skatos pulkstenī, ir ap 1600. Ir izdarīta darba sajūta, varētu takā braukt. Vējš iegriezies no Z, izkatās, ka varu aizpūsties tieši tur kur man vajag. Par cik bāzē Dālderu laivu enkurauklas izskatās bēdīgāk nekā krievijas ekonomika, biju paņēmis no mājām gabaliņu. Sanāk pietiekami gara lai uzmestu vēl pa vidu cilpu un enkuru paceltu netālu no grunts dreifējot. Tāds mans improvizētais budžeta izpletnis, slīdu, kur patīk, piestāju. Tuvumā parādās laivas, bet atkal man laimīte iedala labu kārti, mani nes caur tādu kā kanālu.

Uz vieglā špiņa turu 40g peli, uz cietā džerka kāta uzlieku savu Babītes standarta 15cm zeltaina krāsojuma buster jerk. Man liekas, ka šis ir tāds vidējais aritmētiskais babītes vizulis.



Nespēju noticēt, kad uz bastera uzsēžas vēl otra tikpat skaista līdaka. Esmu pārlaimīgs. Takā divas vasarasraibumainas dvīnes vienlaicīgi sakoļīt.

Balsī smejos par domu, ka šodien neesmu dzirdējis nevienu krievu. Nāk saulriets. Caur labām saulesbrillēm krāsas šodien rādās fantastiskas. Atceros Haraldu Liepiņu un ļauju vējam sevi iznest tieši tur kur jābrauc. Neairēju, nemētāju, skatos fantastiskāko 3D saulrietu un noķeru tādu laimi, kāda sen nebija mani apciemojusi.

Džeki - kaifojam no copes, apskatamies apkārt un atslābstam, kad tas nopelnīts. Kad ejam pēc metriem, strādājam metodiski, zīmējam kartes, maršrutus, sekojam līdzi meteo. Lai veicās.

Bija interesanti palasīt! Forša cope

Šodien 8- 13 0

Neviena cope pat nebija. Visu kasti pārmētāju. Lielos mazos džerkus. Gumijas, peles, voblerus.

Trešā cope pēc kārtas bez zivs. Vēl viena un jāpāriet uz herbāriju taisīšanu vai jāiestājas filatēlistu pulciņā.

30.okt



Pamodos naktī un konstatēju, ka dēļ pulksteņa pārgriešanas, jau esmu aizgulējies, bet modinātājs nedomā par sevi dot ziņu vēl pus stundu. Tomēr uz ezera paspēju uzbraukt vēl tumsā, virzienu ārā no sienas kontrolējot ar mobilo, kur aplikācijā uzzīmēts azinmuts. Biju piemetis maršturu ņemot vērā vēja prognozi. Kad varēja sākt redzēt, sāku copēt. Pārējie gan saradās stipri vēlāk, laikam arī aizgulējās.

Liekas, ka diezgan šķidri, vējam nesot, apmētāju, itkā labas vietas, bet rīts nedeva neko. Paēdu brokastis vietā, kur dziļums vairs nepārsniedz metru. Rīts bija aizdomīgi mierīgs, prognozē bija jābūt vējam. Turklāt virs ezera nebija neviena zemā mākoņa, tikai migla kaut kur 11km.

Bet vējš ilgi nebija jāgaida un atnāca no ZR, iepūta ap stabiliem 5m/s. Līmenis, pēc interneta datiem, uzauga no +0.4m līdz +0.6m dienas laikā.

Visi no lielā plača piespiedās krastā, tur kur manuprāt vispār sākās 40cm dziļums un dominē putni. Anyway, saule spīd, vējš pūš, mazliet pat pūš aukstumu cauri biksēm un kvalitatīvi salsts rādītājpirksts. Ūdens dzidrs. Ko darīt?

Pamēģināju melnu mūdzi, tas man agrāk bija dikti mīļš. Spēle fantastiska, tikai daudz sapinas pats sevī metot. Copes nav. Ok, burkāns ir pamēģināts, melnu laikam tomēr negrib, uzlieku Buster Jerk-2 12cm sudraba rauda. Vizulis tik basic kā bleķa šūpiņš. Otrajā metienā maziņš mēriņš! Okaaay... Faktiski 100x100m pavadu nākamās 2h un dabonu vēl iznācienis un kāda arī uzsēžas. Ir process, diena ir izdevusies. Bet vieta sevi izmeļ un saprotu, ka šodien jādara pilnīgi pretēji kā citi.



Ieguļos airos un pret spriganu nu-jau-ziemeli airējos uz pretējo krastu. Varbūt man nākotnē būs motors, bet šobrīd ir budžets un airēšanas nodarbība. Nonāku sava mīļākā atpūtas pudurīša tuvumā, tikai pirmās 2h to neatpazīstu, vējš nopūtis cerus, ezers mainās pa nedēļu. Pacietīgi izskrāpēju sektoru pret vēju ar ticību, ka šodien zivis aktīvas būs visu dienu Sāk gribēties ēst. Piebeidzu vakar cepto karpu. Termokrūze palika uz galda, padzeros aukstu ūdeni un jūtos noguris.

Tādos gadījumos sāku skatīties uz gumijām, kuras man kaut kā zivis nenes, bet ir viegli vadāmas. Ar džerku zivis ķer tu. Ar gumiju, zivis ķer māneklis. Ok, dosim iespēju mazajam Miuras Mouse, kāds bija tādu nopirku: melns ar orandžu, itkā viss pareizi šodienai. Saprotu, ka māneklis galīgi negrimst un šausmīgi lēni, taisni velku pa ūdens augšējo slāni. Otrajā metienā mani pārsteidz pārliecinošs ņēmiens, līdaka dusmīgi spiež uz leju un pēc klusas, bet spēcīgas cīņas un iesmeļās tīklā ar aļģi uz purna. Forši!



Bet peles trijžuburis ir ieķēries gumijas tīklā tik neganti, ka lai nemocītu zivi, to vietām pārgriežu ar šķērēm. Mutes atplētējs šķiet smieklīgi plāns un āķa izņemšanai jānopērk tam paredzētas nerūsējošas knaibles, nevis šitās .. medicīniskās. Otrs trijžuburis izgājis cauri žaunām un nesmuki ļurkā bārkstiņas kontaktvietā. Saprotu, ka bez izņemšanas no tīkla nebūs go, samērcēju piepūšamo padirseni lieku zivu uz tā. Āķus atsvabinu caur žaunu pusi. Iedod zivij labu laiku atkopties. Izceļu nobildēt, bet tā ne visai izdodas un nevēlos zivi nomest laivā, tapēc žigli sačokā un pēc mirkļa to atbrīvoju.

Esmu priecīgs. Skatos pulkstenī, ir ap 1600. Ir izdarīta darba sajūta, varētu takā braukt. Vējš iegriezies no Z, izkatās, ka varu aizpūsties tieši tur kur man vajag. Par cik bāzē Dālderu laivu enkurauklas izskatās bēdīgāk nekā krievijas ekonomika, biju paņēmis no mājām gabaliņu. Sanāk pietiekami gara lai uzmestu vēl pa vidu cilpu un enkuru paceltu netālu no grunts dreifējot. Tāds mans improvizētais budžeta izpletnis, slīdu, kur patīk, piestāju. Tuvumā parādās laivas, bet atkal man laimīte iedala labu kārti, mani nes caur tādu kā kanālu.

Uz vieglā špiņa turu 40g peli, uz cietā džerka kāta uzlieku savu Babītes standarta 15cm zeltaina krāsojuma buster jerk. Man liekas, ka šis ir tāds vidējais aritmētiskais babītes vizulis.



Nespēju noticēt, kad uz bastera uzsēžas vēl otra tikpat skaista līdaka. Esmu pārlaimīgs. Takā divas vasarasraibumainas dvīnes vienlaicīgi sakoļīt.

Balsī smejos par domu, ka šodien neesmu dzirdējis nevienu krievu. Nāk saulriets. Caur labām saulesbrillēm krāsas šodien rādās fantastiskas. Atceros Haraldu Liepiņu un ļauju vējam sevi iznest tieši tur kur jābrauc. Neairēju, nemētāju, skatos fantastiskāko 3D saulrietu un noķeru tādu laimi, kāda sen nebija mani apciemojusi.

Džeki - kaifojam no copes, apskatamies apkārt un atslābstam, kad tas nopelnīts. Kad ejam pēc metriem, strādājam metodiski, zīmējam kartes, maršrutus, sekojam līdzi meteo. Lai veicās.

Jāsaka tā- vakar nebija sliktākā copes diena, bet tās copes tādas pašvakas. Laivā trīs mērinieces 55,60, un 78 cm. Ap desmit zemmēru. Tikpat zemmēru nodila līdz laivai vai pa zobiem. Katra mēriniece uz sava mānekļa. Nedaudz pametāju lielās gumijas-0.

Rīts iesākās ar pazaudētu uztveramo, kuru veiksmes un sakritības dēļ dabūjām atpakaļ, par to atsevišķs paldies Elmāram.

Uz ezera bijām teju līdz ar saullēktu un nost nolīdām ap 16:00.

Kopumā man bija 2 kontakti un tos pašus arī realizēju (džerks) viss pārējais - gumijas no 20-30cm klusēja, pele arī. Kolēģim uz lielajām gumijām un cietajiem mānekļiem 0.

Pafilmējām arī ar zemūdens kameru un ieraudzījām dažādas interesantas lietas, piemēram lielus līņus un metru kuram gar degunu novelk mānekli ,bet viņai ne silts ne auksts un tā pat nebija vienīgā līdaka kur neizrādīja ne miņas interesi par mānekli.

Sajūta ,ka zivīm mute bija vienkārši ciet un ej dari ko gribi.

Bildē labi nofočēti 70-75cm pat nemērījām.

Vakar gāja bēdīgi, kamēr darbojos ar džerkiem, copju nebija. Pārgāju uz mazo arsenālu, tad vismaz bija kaut kāda aktivitāte, beigās pāris mēri un daži zemmēri.

Ja kāds šodien vecupnieku bāzes rajonā atrod savage gear saliekamo sačoku ar silikona tīklu, lūdzu uzdodat ziņu. 28334039

raivisru, 27.oktobris 2022, 09:58

Nogrima vai bāzē atstāji?

Ja kāds šodien vecupnieku bāzes rajonā atrod savage gear saliekamo sačoku ar silikona tīklu, lūdzu uzdodat ziņu. 28334039