Ekonomika un politika

...laikam gribēji teikt pāris miljardu, vai pārsimt miljonu... 70 miljoni/gadā ir dabiskās nāves...

Uz dabisku izmiršanu, es ceru...

daddy_j, 18.janvāris 2024, 15:03

Ne tik ātri. Mēs kā suga jau ļoti sen esam izvirtuši, pirmkārt pārāk daudz un vairs nenotiek dabiskā atlase. Kad visādu kataklizmu, pasaules karu, epidēmiju rezultātā samazināsimies uz kādiem pāris miljoniem vai pat pārsimt tūkstošiem, tad iespējams atkal bišk attīrīsimies. Mūsu sugas vēsturē jau bija kritisks periods kad bija palikuši tikai kādi tūkstošs īpatņi, bet izķepurojās.

p----c,mēs jau paliksim savās vietās, bet kur iet citi domājošie???

sidla5, 18.janvāris 2024, 14:43

Uz dabisku izmiršanu, es ceru...

p----c,mēs jau paliksim savās vietās, bet kur iet citi domājošie???

Nav ko piebilst.


jegersz, 17.janvāris 2024, 16:29

Nav ko piebilst.

Mjā! Vienā attēlā parādītas visas sabiedrības degradācijas pakāpes! :)

Nav ko piebilst.


jegersz, 17.janvāris 2024, 16:29

Kas tieši Tevi tā satrauc?

Nav ko piebilst.

ArvisS.Visu cieņu.Uz kopējā vairāku lappušu fona,kur tiek apcilāta augstvērtīgu arbūzu audzēšana Latvijā,tavi agronomiskie komentāri ir visreālistiskākie.Vienīgais,ko gribētos piebilst ir tas,ka tava kartupeļu raža nemaz nav kritiskākā ko esmu dzirdējis.Nu tas notika ļoti sen.Jūrmala vēl nebija kļuvusi par rubļovku.Tanī laikā darbaļaužiem tur deva zemesgabaliņus mazdārziņu izveidošanai. Nu vienam no maniem mehāniķiem bija tāds.Kad viņa kaimīņš aizgāja uz labākiem medību laukiem,atraitne viņam pārdeva viņas gabalu.Nu neko labāku neizdomāja - iestādīja kartupeļus.Septembrī atnāca pie manis pēc izskaidrojuma,jo esot iestādījis 10 spaiņus kartupeļu,a novācis 1 spaini.Stāstīju,ka Jūrmalā augsne smilšaina,vajag daudz lielopu mēslu,jāravē,jāvago.Visvairāk viņu šokēja vagošana.Rezumē - nu nah,labāk nopirkšu tirgū.

RaimisD [15.01.24]: aigarsa2 [20:19]: Jautājiens dokiem - ir kāds viedpulkstenis, uz kuru var precīzi paļauties (asinsspiediens, puls, skābeklisu.t.t) ?Nav man adresēts jautājums, bet uzrakstīju pļāpu topikā ( īstajā :D)

ierakstīju savus novērojumus, jau ilgstoši draudzējos ar garmin fenix sēriju

aigarsa2 [15.01.24]: Jautājiens dokiem - ir kāds viedpulkstenis, uz kuru var precīzi paļauties (asinsspiediens, puls, skābeklisu.t.t) ?

Nav man adresēts jautājums, bet uzrakstīju pļāpu topikā ( īstajā :D)

Paši arbūzi vai lapas?
Mums ir bijis ka jācīnās ar miltrasu, tā ir slimība. Caur pazīstamajiem dzirdēju, ka Vidzemē vienam audzētājam iemetās slimība un pēdējos gadus pūst paši arbūz, protams katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Liels nosacījums, ka nedrīkst katru gadu stādīt vienā vietā - uzreiz slimības klāt, otrs nedrīkst pa tuvu stādīt, tad starp lapām veidojās pilnīgi mikroklimats, kas veicinās puvi.

Davis-Di, 15.janvāris 2024, 20:28

Puva augļi. Lapas bija OK, vismaz nekādu vainu neredzēju.
Tur gan varbūt arī mizai bija sava ietekme, jo puvušajai šķirnei tā bija samērā plāna. Otriem bija īsti zirdziski bieza un tur nekas.

Karli,

Izvilku 2022. gada rudeni no meteo.lv, kā jau teicu nokritās temp ar septembri un tā strauji.
https://ibb.co/27Gdcry

Dāvi es parsvarā staigāju pa mazajām upēm, un tieši tās ir visjūtīgāk reaģē uz nepietiekamiem nokrišņierm. Ja agrāk mazūdens septembra beigās bija visai reta parādība (man ir pierakstu klades ar visiem temperiem, ūdens līmeņiem no 90.to sākuma), tad nu tā ir norma un vairs nepārsteidz. Klimats mainās strauji, lai kā negribētos. Re šakāls jau ir ienācis pie mums, bet tie mīl stepes siltās zemēs. Es saprotu Dāvi ka sēžot laivā tas ūdens trūkums nav tik izteikti jūtams :) Man paziņa putnu bildētājs, bieži staigā pa Lielo Ķemeru tīreli, saka ka pēdējos gadus vasaras beigās un rudenī visai biezi mierīgi var tikt tam pāri praktiski nesamērcējot kājas, agrāk nekas tāds nebija iespējams.

Karlis_K, 15.janvāris 2024, 19:55

Sausumu pēc Babītes ezera nevar noteikt, tas maina līmeni kopā ar jūru. Lauku dīķos gan var labi noteikt un pagāšgad bija izteikti maz ūdens un diezgan ilgi.
Tā tava klade izklausās zelta vērtē :D

Tāpat saka, ka vēju arī vajagot, jo nosacīti norobežotās teritorijās mēdzot pūt, it kā tas vējš apžāvējot.
Var jau būt, ka izrunāts, bet izklausās gana loģiski, jo tādā Ukrainas stepē vēju šis noteikti redz gana bieži un mums nosacīti bezvēja vietā patiešām puva vairāk, nekā netālā laukā, kur vējš bija.

Hotentots, 15.janvāris 2024, 20:04

Paši arbūzi vai lapas?
Mums ir bijis ka jācīnās ar miltrasu, tā ir slimība. Caur pazīstamajiem dzirdēju, ka Vidzemē vienam audzētājam iemetās slimība un pēdējos gadus pūst paši arbūz, protams katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Liels nosacījums, ka nedrīkst katru gadu stādīt vienā vietā - uzreiz slimības klāt, otrs nedrīkst pa tuvu stādīt, tad starp lapām veidojās pilnīgi mikroklimats, kas veicinās puvi.

Jautājiens dokiem - ir kāds viedpulkstenis, uz kuru var precīzi paļauties (asinsspiediens, puls, skābeklisu.t.t) ?

Arī nederēs :)
Arbūziem vajag smilšaināku zemi, plaknē, kur saule spīd no rīta līdz vakaram.

Davis-Di, 15.janvāris 2024, 16:32

Tāpat saka, ka vēju arī vajagot, jo nosacīti norobežotās teritorijās mēdzot pūt, it kā tas vējš apžāvējot.
Var jau būt, ka izrunāts, bet izklausās gana loģiski, jo tādā Ukrainas stepē vēju šis noteikti redz gana bieži un mums nosacīti bezvēja vietā patiešām puva vairāk, nekā netālā laukā, kur vējš bija.

Dāvi es parsvarā staigāju pa mazajām upēm, un tieši tās ir visjūtīgāk reaģē uz nepietiekamiem nokrišņierm. Ja agrāk mazūdens septembra beigās bija visai reta parādība (man ir pierakstu klades ar visiem temperiem, ūdens līmeņiem no 90.to sākuma), tad nu tā ir norma un vairs nepārsteidz. Klimats mainās strauji, lai kā negribētos. Re šakāls jau ir ienācis pie mums, bet tie mīl stepes siltās zemēs. Es saprotu Dāvi ka sēžot laivā tas ūdens trūkums nav tik izteikti jūtams :) Man paziņa putnu bildētājs, bieži staigā pa Lielo Ķemeru tīreli, saka ka pēdējos gadus vasaras beigās un rudenī visai biezi mierīgi var tikt tam pāri praktiski nesamērcējot kājas, agrāk nekas tāds nebija iespējams.

Vasaras mums paliek arvien karstākas un garākas, nu jau visu septembri bieži ir svelme, tā ka nekāds pārsteigums ka arbūzi aug griezdamies :) Arbūzi un melones jau ir pustuksnešu/stepju augs, pielāgojies ilgstošam karstumam un sausumam un liesām augsnēm. Ir dzirdēts ka neizaug tiem kas aizraujas ar mēslošanu un laistīšanu.

Karlis_K, 15.janvāris 2024, 18:38

Tas ir diezgan subjektīvi, ja no meteo.lv izvilksi vidējo temperatūru protams no gada uz gadu atšķiras, bet nemaz tā starpība nav tik liela, ka vasaras paliek garākas un karstākas. Piemēram 2022. gadā pēdējā siltā diena bija 31. augusts un Septembris sakās ar vēsu un lietainu laiku, pat atvasara īsti nebija. Gribētu teikt ka laikapstākļi ir cikliski. Nav mūsu vide labākā arbūziem noteikti, ja mums sanāk izaudzēt gatavu 12kg, tad dienvidos viņi runā par 30kg+ un citiem pat divas ražas gadā :D
Pie mums tas ir tāds izaicinājums ar eksotiku, kam ir pievienotā vērtība, viens negaiss ar lielu krusu un raža nav.

Vasaras mums paliek arvien karstākas un garākas, nu jau visu septembri bieži ir svelme, tā ka nekāds pārsteigums ka arbūzi aug griezdamies :) Arbūzi un melones jau ir pustuksnešu/stepju augs, pielāgojies ilgstošam karstumam un sausumam un liesām augsnēm. Ir dzirdēts ka neizaug tiem kas aizraujas ar mēslošanu un laistīšanu.

Nu re, gribi kā labāk, sanāk kā vienmēr :))
Būtu iestādījis kopā ar ķirbjiem uz komposta kaudzes būtu ticis pie arbūziem :)

RaimisD, 15.janvāris 2024, 16:22

Arī nederēs :)
Arbūziem vajag smilšaināku zemi, plaknē, kur saule spīd no rīta līdz vakaram.